Jaunākais izdevums

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Situācija nozarē kopumā Latvijā ir labāka, nekā tā tika sākotnēji prognozēta 2022. gada sākumā, jo īpaši, ņemot vērā ģeopolitisko notikumu kontekstu - Krievijas iebrukumu Ukrainā 24. februārī. Proti, šā gada laikā ir būtiski pieaudzis galamērķu skaits, kas tiek apkalpoti no Rīgas, vienlaikus pieaudzis pasažieru aizpildījums lidmašīnās. Ļoti labi attīstās tieši tūrisma galamērķi, kas pierāda to, ka cilvēki ir noilgojušies pēc lidojumiem un izmanto iespējas, jo īpaši, kamēr nav skaidrības, kāda būs situācija ar Covid-19 rudenī. Nenoliedzami, ka tieši ģeopolitisko notikumu ietekmē ir sarucis lidostā Rīga apkalpoto tranzīta pasažieru skaits, jo Maskava, Kijeva un Minska vienmēr ir bijušas kā avots tranzīta pasažieru satiksmei. Tā kā sankcijas liedz lidot uz un no Krievijas, kā arī Baltkrievijas, tad ir sarucis apkalpoto lidojumu skaits arī Latvijas gaisa telpā, jo būtiski sarukuši tranzīta pārlidojumi no Āzijas uz Eiropu un otrādi. Šāda situācija ir ne tikai Latvijai, bet arī pārējām Baltijas valstīm, kā arī Somijai un Polijai. Būtībā ir sarucis sniegto aeronavigācijas pakalpojumu apjoms, un Eiropas mērogā tiek meklēti risinājumi, kā amortizēt šo ietekmi.

Nenoliedzami aviāciju ļoti ietekmē degvielas cena, kas gada laikā ir kāpusi par 120%. Tas nozīmē, ka biļetēm jākļūst dārgākām, bet lejupejoša tirgus (kāds bija novērots iepriekš) apstākļos biļešu cenas paaugstināt nevarēja. Biļešu cenu paaugstināšana iespējama tikai pieaugoša tirgus situācijā. Eiropas dati rāda, ka 14 dienas iepriekšējā rezervācijā biļešu cenas 2022. gadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn ir pieaugušas par 33%. Diemžēl ar to nevar nosegt izmaksu pieaugumu, un Eiropas aviopārvadātāji kopumā arī 2022.gadā strādās ar zaudējumiem. Tādējādi izmaksu pieaugums aviopārvadātājiem liek meklēt visāda veida risinājumus. Savā ziņā situāciju glābj salīdzinoši labs lidmašīnu aizpildījums reisos un lielāka piesardzība, atverot jaunus lidojumu maršrutus. Aviokompānijas (arī airBaltic) ir restrukturizējušas savu gaisa kuģu floti, proti, samazinājušas savas darbības operacionālās izmaksas.

Sākoties krīzei, airBaltic sāka izmantot viena tipa gaisa kuģus Airbus 220, pārtraucot ekspluatēt Bombardier, kas kompānijas nākotnes plānos jau bija iezīmēts, taču pašreizējos apstākļos to nācās īstenot ļoti ātri un asi. Līdz ar to nav nepieciešamas divas dažādas lidmašīnu apkopes bāzes un rezerves daļu noliktavas, kā arī servisa apkalpošanas speciālisti. Izmaksu efektivitāte ir noteicošs faktors, lai konkurētu gaisa pārvadājumu tirgū. Airbus 220 ir izrādījies ārkārtīgi veiksmīgs modelis, jo tas patērē mazāk degvielas pat salīdzinājumā ar tā ražotāja specifikācijā sākotnēji solīto. Un situācijā, kad degvielas cenas pieaug, šis - mazāks degvielas patēriņš – ir ļoti būtisks faktors, jo rada priekšrocības tirgū.

Vai ES Zaļais kurss ietekmēs aviāciju?

Protams, ka ietekme būs. Pērn uzstādītais mērķis (Fit for 55) -par 55% samazināt izmešus līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu - šogad jau iezīmē konkrētas aplēses tā ietekmei uz aviāciju globālā mērogā. Tas ir ļoti nopietns izaicinājums. Ir vairāki likumdošanas spiediena punkti uz aviāciju: pirmkārt, uzlabot aviācijas infrastruktūras objektu energoefektivitāti, otrkārt, pakāpeniski ieviest ilgtspējīgas aviācijas degvielas, atsakoties no fosilās enerģijas, kur tas vien ir iespējams, kā arī Eiropas Savienībā ļoti strauji tiks izbeigtas bezmaksas emisiju kvotas aviācijai (tās būs jāpērk brīvajā tirgū).

Tāpat ir paredzēts ieviest aviācijas degvielas nodokli (līdzīgi kā akcīzes nodokli, lai veicinātu alternatīvo degvielu izmantošanu), kam vajadzētu veicināt pāreju uz alternatīviem degvielas veidiem. Tādēļ ilgtspējīga aviācijas degviela ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas tuvāko gadu laikā ietekmēs aviācijas nozares attīstību. Vienlaikus ir jārēķinās, ka ilgtspējīgās aviācijas degvielas ražošanā nevarēs balstīties vien uz bioloģiskās izcelsmes izejvielām, jo tādējādi var tikt radīta nevajadzīga konkurence ar pārtikas rūpniecību, to sadārdzinot vai radot deficītu. Eiropā tiek attīstītas vairākas tehnoloģijas ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanai, to ražojot gan no atkritumiem, gan pārstrādājot bioloģisko masu, taču par perspektīvāko virzienu tiek uzskatīta e-degviela jeb sintētiskā degviela. Ir vairākas sintētiskās degvielas ieguves tehnoloģijas, kur viena no tām ir CO2 (kas savākts no rūpnīcām vai pat no gaisa) sajaukšana ar ūdeņradi.

Problēma – šī tehnoloģija ir eksperimentālā izstrādes stadijā, bet tā ir arī unikāla iespēja valstīm, kurās nav naftas ieguves, kļūt neatkarīgām no energoresursu importa. Tomēr šis process ir tehnoloģiski sarežģīts, un tam nepieciešams liels elektroenerģijas patēriņš šāda maisījuma – e-degvielas – ražošanai, tādējādi tās izmaksas pagaidām ir būtiski augstākas nekā fosilajai degvielai pat pie pašreizējām augstajām degvielas cenām. Ieguvums ir tas, ka pašreizējās lidmašīnās var izmantot šādu e-degvielu un nav nepieciešama ne dzinēju, ne arī arī kādas citas būtiskas pārbūves. Iecerēts, ka šāda e-degviela par realitāti kļūs jau 2025. gadā, ieviešot to kā prasību Eiropas normatīvajos dokumentos, vienlaikus prasot tās izmantošanu ik gadu arvien vairāk palielināt.

Paredzamā ilgtspējīgās degvielas izmantošanas prasība Eiropas Savienībā, kas tiks noteikta ar likumu:

2% -2025.gadā,

6% -2030.gadā (tai skaitā 1% e-degviela),

20% -2035.gadā (tai skaitā 5% e-degviela),

32% -2040.gadā (tai skaitā 8% e-degviela),

38% -2045.gadā (tai skaitā 11% e-degviela),

63% -2050.gadā (tai skaitā 28% e-degviela).

Bija idejas, ka ūdeņradis varētu būt tā ilgtspējīgā degviela?

Aviācijas nozare visos laikos ir bijusi starp tehnoloģiski visattīstītākajām nozarēm - viens no inovāciju līderiem. Ja pirms laika biju skeptisks par ūdeņradi kā degvielu lidmašīnām, jo joprojām ir vairāki neatrisināti tehnoloģiski izaicinājumi, kas traucēja šīs tehnoloģijas izmantošanai aviācijā, tad šodien jau ir gatavi prototipi, kā rezultātā ūdeņraža darbināmas lidmašīnas varētu parādīties komerciālajā ekspluatācijā jau 2025.gadā.

Papildu jaunu gaisa kuģu modeļu izstrādei runa ir nevis par jauna lidaparāta veida radīšanu, bet gan esošo lidmašīnu pielāgošanu ūdeņraža izmantošanai. Ir divas tehnoloģijas, kur attiecīgi vienā no tām ūdeņradis tiek sadedzināts (gluži kā iekšdedzes dzinējā), bet otrā – ķīmiskā procesā tiek radīta elektrība. Būtībā esošās degvielas sadārdzināšanās atver vārtus pilnīgi jaunām tehnoloģijām un arī degvielas veidiem. Svecīti nevar mūžīgi modernizēt, arī Edisona spuldzīte toreiz un pašreizējā LED lampiņa ir pavisam kaut kas cits, kaut funkcijas tām ir vienādas. Pie šiem risinājumiem un jaunajām tehnoloģijām strādā lielās aviokompānijas Airbus un Boeing, un savu nišu meklē arī daudzi inovatīvi jaunuzņēmumi, kas jau ir spējuši pārliecināt investorus ieguldīt riska kapitālu jaunu tehnoloģiju radīšanai.

Kāda ir aviācijas nākotne?

Pašlaik daudzi jaunuzņēmumi izstrādā pilsētas gaisa mobilitātes (Urban Air Mobility) koncepciju, kura sākotnēji vairāk atgādina zinātnisko fantastiku. Runa ir par elektriski darbināmiem vertikālas pacelšanās gaisa kuģiem. Tas būtu drons, kurš evolucionējis līdz tam, ka ar to var pārvietoties pasažieris, ar to var transportēt arī lielākas kravas. Vairāki ražotāji, kuri strādā pie šādiem lidaparātiem, ir izrēķinājuši, ka to ekspluatācijas izmaksas uz vienu kilometru ir pielīdzināmas vidējai apvidus automašīnai. Šādi lidaparāti darbotos lielpilsētu robežās, kur ir pārslogota satiksmes infrastruktūra, vai 200 – 400 km rādiusā attīstot starppilsētu mobilitāti. Tādējādi varam iegūt sabiedrisko transportu, kurš pārvietojas pa gaisu. Tas nozīmē, ka no vienas pilsētas līdz otras pilsētas centram varētu nokļūt ļoti īsā laikā un nav nepieciešama arī lidosta. Tas dod iespēju integrēties pilsētu sabiedriskā transporta sistēmā.

Protams, tam ir vajadzīgs nodalīts nosēšanās laukums un sava infrastruktūra, kā arī specializēts un maksimāli automatizēts aeronavigācijas nodrošinājums. Jau šobrīd vairāki izstrādātāji ir veikuši demonstrācijas lidojumus ar šādiem vertikālās pacelšanās elektriskajiem vai hibrīda lidaparātiem. Zīmīgi ir tas, ka Eiropā jau ir izstrādāts aviācijas likumdošanas ietvars, kas ļauj attīstīties šādiem jauna koncepta lidojumiem.

Arī Latvijā pašlaik tiek izstrādāts jauns normatīvais regulējums lidojumiem ārpus tiešas redzamības, kas ir svarīgs nosacījums dronu aviācijas attīstībai, kā arī mums ir pietiekama zināšanu kapacitāte, lai būtu starp citām Eiropas valstīm, kurās tiks ieviesti moderni pilsētu gaisa pārvadājumu risinājumi. Šai virzienā jau šobrīd darbojas vairāki aviācijas uzņēmumi un tehnoloģiju līderi. Piemēram, SIA Latvijas Mobilais Telefons izstrādā lidojumu vadības koncepciju, izmantojot 5G tehnoloģijas. Skatoties perspektīvā, esmu pārliecināts, ka Latvijā starppilsētu gaisa mobilitāte būs pieprasīta un tas dos būtisku pienesumu Latvijas reģionu sasniedzamībai.

Visu rakstu lasiet 19.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošajām Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām patlaban uz lidostu "Rīga" vairs netiek nogādātas lielās e-komercijas un tranzītkravas no Ķīnas, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē teica VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

No šīs nedēļas uz lidostu "Rīga" kravu sektorā lido tikai pasta kravas, kā arī nelielās kravas, bet zaudētas ir visas e-komercijas un tranzītkravas no Ķīnas. Kā skaidroja Odiņa, tas tādēļ, ka lielie kravu aviopārvadātāji, kas lidoja uz Rīgu, bija Krievijas operatori. Viņa gan uzsvēra, ka laika gaitā noteikti notiks pārprofilēšanās, un, iespējams, šīs kravas atgriezīsies ar citiem operatoriem.

Atran Airlines uzsāk tiešos regulāros kravas reisus no Ķīnas uz Latviju 

Krievijas Volga-Dnepr Group koncernā ietilpstošais gaisa pārvadātājs Atran Airlines ir uzsācis...

Lielo kravu aiziešana no Rīgas lidostas šogad plānoto kravu apjomu samazinās no 29 000 līdz 11 500 tonnām. Odiņa stāstīja, ka kravu segments veidoja maksimāli 8% no lidostas budžeta un nav galvenais ieņēmumu avots, tāpēc tam nebūs kritiska ietekme.

Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars uzsvēra, ka jāpagaida vismaz mēnesis, lai zinātu, kā uz esošo situāciju reaģēs Ķīnas puse. Viņš skaidroja, ka galvenais kritums kravās ir tāpēc, ka sankcijām pakļauti krievu operatori, kurus izmanto Ķīna.

Kokars pieļāva iespēju, ka kravu lidojumus šajā virzienā varētu pārņemt paši Ķīnas operatori, jo viņi nav zaudējuši interesi par Rīgu, tomēr pašreiz ir pāragri spekulēt par nākotnes scenārijiem.

Viņš arī uzsvēra, ka lidostas vadītāja savās prognozēs balstās uz maksimāli sliktāko scenāriju, kurā šīs kravas neatjaunojas, un šai situācijā tas ir pareizi.

Kokars arī skaidroja, ka pašreiz kravas gaisakuģiem, kas varētu lidot no Ķīnas pāri Krievijai uz Eiropu, noteiktas ļoti augstas cenas par aeronavigācijas pakalpojumiem.

Jau ziņots, ka lidostas "Rīga" provizoriskais neto apgrozījums 2021.gadā sasniedza 31,8 miljonus eiro, kas ir par 6,7% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt lidostas zaudējumi bija 9,4 miljonus eiro, kas ir par 40,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Apgrozījums pērn bijis par 3,5 miljoniem eiro jeb 12,5% lielāks nekā bija plānots budžetā. Tāpat uzņēmums ir spējis par 10 miljoniem eiro samazināt prognozētos zaudējumus.

Pērn apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" sasniedza 2,35 miljonus, kas ir par gandrīz piektdaļu vairāk nekā 2020.gadā, bet salīdzinājumā ar pirmspandēmijas jeb 2019.gadu aizvien ir samazinājums par 70%.

Pagājušajā gadā par 10% pieaudzis apkalpoto lidojumu skaits, sasniedzot vairāk kā 39 000 lidojumu. Kravu segmentā pieaugums pret 2020.gadu sasniedzis 20% (27 800 tonnu), bet pret 2019.gadu - 2%.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozares eksperti prognozē, ka 2022. gadā pasaules gaisa satiksme no krīzes būs atguvusies 70% apmērā, bet līdz 2024.gadam - pilnībā, stāsta Serkans Kaptans (Serkan Kaptan), TAV Airports izpilddirektors un Eiropas Starptautiskās lidostu padomes (Airports Council International Europe) valdes loceklis.

Lai gan pēdējie divi gadi ir bijis vissarežģītākais periods civilās aviācijas vēsturē, ilgtermiņā aviācijas nozare strauji attīstīsies un pasažieru skaits tikai pieaugs, atzīmē S. Kaptans. Viņš stāsta, ka šobrīd tiek lēsts, ka līdz 2040. gadam katru gadu lidostas visā pasaulē apkalpos apmēram 19 miljardus pasažieru, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā 2019. gadā. Šis pieaugums prasīs papildu investīcijas lidostās, un pašlaik tiek uzskatīts, ka, lai apkalpotu tik lielu pasažieru skaitu, lidostās visā pasaulē būs jāiegulda vismaz 2,4 triljoni ASV dolāru, skaidro TAV Airports izpilddirektors.

Fragments no intervijas

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā šajā laikā veicies TAV Airports?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem, informē "SmartLynx" pārstāvji.

Šobrīd SmartLynx Airlines operē ar 33 lidmašīnām, aprīlī tiks piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 – pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Uzņēmuma floti veido Airbus A320 (25), A330-300 (6) un A321 (4) modeļu gaisa kuģi. Vēl divas ir Airbus A321F gaisa kravas lidmašīnas, bet jau aprīlī floti papildinās arī pirmā Boeing 737 MAX 8 lidmašīna.

“Prognozējam, ka flotes lieluma ziņā šogad apsteigsim pāris lielos pasaules aviācijas vārdus, taču konkrētāk par to varēsim runāt tad, kad būsim saņēmuši visus lidaparātus. Galvenokārt tieši Covid-19 krīzes sākumā gūtā pieredze palīdzēja mums turpināt attīstīt ilgtspējīgu kompānijas izaugsmi, lai savu 30. dzimšanas dienu sagaidītu ar rekordaugstu lidmašīnu skaitu. Līdz ar flotes paplašināšanos pieaug arī mūsu darbinieku skaits – šobrīd Rīgas birojā esam jau 300, un līdz gada beigām plānojam aizpildīt vēl aptuveni 40 vakances. Ceram sagaidīt nākamo dzimšanas dienu jau kā lielākais Latvijas darba devējs aviācijā,” saka SmartLynx Airlines vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas tirgus nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī, tomēr redzams arvien lielāks pieprasījums pēc aviopakalpojumiem, teica Latvijā reģistrētās aviosabiedrības "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") valdes loceklis Žīgimants Surints.

Viņš stāstīja, ka aviācijas tirgus ir piedzīvojis lielas svārstības. 2020.gadā šis bizness teju pārstāja eksistēt. Arī "SmartLynx" samazināja savu lidmašīnu floti no 22 līdz 12 lidaparātiem. Savukārt jau 2020.gada beigās uzņēmuma flotē bija 35 lidmašīnas, jo tika izlemts, ka krīze ir arī iespēju laiks, lai atsāktu izaugsmi.

"Ņemot vērā, ka 40% no mūsu izmaksām ir saistītas ar lidmašīnām, mēs šajā laikā nodrošinājāmies ar izdevīgiem lidaparātu izmantošanas nosacījumiem ilgtermiņā, jo arī lidmašīnu līzinga tirgu spēcīgi ietekmēja pandēmija," stāstīja Surints.

Viņš uzsvēra, ka, protams, pandēmijas laiks radīja arī daudz citu izaicinājumu, un pat divus gadus pēc pandēmijas sākuma aviācijas tirgus joprojām nefunkcionē tā, kā tas funkcionēja pirms tam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 19.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.jūlija žurnālā lasi:

  • Statistika

Degvielas cenas sasniedz jaunus rekordus

  • Poligrāfija

Spēcīgi pārmaiņu vēji poligrāfijā

  • Aktuāli

Latvija izmirst! Kam tas rūp?

  • Nekustamais īpašums

Energoefektīvi mājokļi Rīgā šoruden būs deficīts

  • Aviācija

Investīcijas krīzes laikā atmaksājas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī atklāta uzņēmuma “Axon’ Cable” jaunā ražotnes ēka. Uzņēmumā nodarbināti 700 darbinieku.

Rūpnīcas pielāgošanā ieguldīti vairāk nekā 350 000 eiro. Sadarbībā ar Swedbank Axon Cable gan veikuši ieguldījumus jaunas rūpnīcas telpās, gan arī ražošanas iekārtu iegādē.

Atklāšanā 5.aprīlī piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Daugavpils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, uzņēmuma “Axon’ Cable” viceprezidente Kristella Olivī un Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna.

“Axon’ Cable” specializējas augsto tehnoloģiju kabeļu savienojumu un savienotājelementu ražošanā tādām nozarēm kā aizsardzība, aeronautika, medicīna u. c. SIA “Axon’ Cable” ir viens no lielākajiem eksportētājiem Latgales reģionā.

Jaunajā ražotnē tiek ražota produkcija mašīnbūvniecības nozarei, piegādājot to uz pazīstamo Eiropas zīmolu auto rūpnīcām, kā arī izgatavojot kabeļus satelītsakaru industrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB, 09.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai gaidāmajā ziemā gāze būtu pieejama pilnīgi visiem lietotājiem un nekādi administratīvi patēriņa ierobežojumi nebūtu nepieciešami.

To intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Bariss, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.augusta numurā lasi:

Statistika

Krīzes gaidās rūk tēriņi un uzņēmēju noskaņojums

Tēma

Valsts atbalsta intensitāte banku risku garantēšanā aug

Saeimas vēlēšanas

Priekšvēlešanu solījumu čempionāts

Makroekonomika

Valstij jārīkojas, nevis jākonstatē fakti. Ekonomists, SIA Primekss

īpašnieks Jānis Ošlejs

Uzņēmējdarbība

Bizness pandēmijas otrā gadā iezīmē jaunus rekordus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB, 03.05.2022

Dalies ar šo rakstu

SIA Light Guide Optics International vidējā darba alga ir ap 3,5 tūkstošiem eiro, kas pašlaik starp ražojošajiem uzņēmumiem varētu būt augstākais atalgojums Latvijā, spriež Daumants Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3. maija numurā:

Statistika. ES izejvielu tirdzniecības pirmskrīzes skaitļi

Tēma

Nodokļu ieņēmumi pārspēj plānoto

Valsts maka biezums atkarīgs no iekšējā patēriņa

Pasaules ekonomika. ASV troni vēl neatdos

Aviācija. Aviācijas atgūšanos no pandēmijas bremzēs karš

Aktuāli. Kaut kas jau jāprognozē

Tendences. Paņemt kredītu digitālam penthausam

HoReCa. Ierobežojumu atcelšana ļauj samazināt pārstrādei nederīgo atkritumu daudzumu

Portrets. Ričards Andersons, SIA CrossChem valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") flotes palielināšanā šogad plāno investēt līdz 50 miljoniem eiro, stāstīja "SmartLynx" valdes loceklis Žīgimants Surints.

Šogad martā "SmartLynx" ziņoja, ka lidsabiedrība šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem. Martā flotē bija 33 lidmašīnām, aprīlī tika piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 plānots piegādāt pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Surints stāstīja, ka "SmartLynx" investīcijas var sasniegt 50 miljonus eiro. Viņš gan uzsvēra, ka lidmašīnas "SmartLynx" nepērk, bet izmanto uz līzinga nosacījumiem.

"Mēs pilnīgi noteikti redzam pieprasījumu pēc mūsu pakalpojumiem. Ilgtermiņā tas nozīmē arī ieiešanu citos kontinentos, ne tikai darbu Eiropā," stāstīja "SmartLynx" valdes loceklis.

Viņš teica, ka līdz gada beigām lidsaiedrība paplašinās savu kravas lidmašīnu floti no divām līdz 11 lidmašīnām. Viņš arī skaidroja, ka "SmartLynx" izmanto vienu no visefektīvākajām lidmašīnām šajā segmentā - "Airbus A-321", pēc kuras ir liels pieprasījums tirgū, tādēļ uzņēmums to redz kā vienu no galvenajām izaugsmes platformām nākamajos gados. "SmartLynx" plānos nākamo trīs gadu laikā ir iegūt vismaz 25 šādas lidmašīnas savā flotē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Roterdama noliedz tilta demontāžu Bezosa superjahtas pārvietošanai

LETA--AFP, 04.02.2022

Bezosa milzīgā 430 miljonus eiro vērtā trīsmastu jahta tiek būvēta Roterdamas pievārtē esošajā Alblaserdamā. Tā ir pārāk liela, lai varētu izkuģot zem 1878.gadā būvētā tilta, kuru pārbūvēja pēc tam, kad 1940.gadā Otrā pasaules kara laikā to sabombardēja nacistiskās Vācijas aviācija.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes ostas pilsēta Roterdama nav saņēmusi lūgumu atļaut uz laiku demontēt vēsturisku tiltu, lai cauri varētu izbraukt interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" dibinātāja Džefa Bezosa jaunā superjahta.

Pilsētas mērs noliedzis, ka ir pieņemts lēmums par tilta pagaidu demontāžu, lai gan iepriekšējā dienā pašvaldības preses pārstāve ziņu aģentūrai AFP apstiprināja, ka ir apmierināts kuģubūves uzņēmuma lūgums demontēt pazīstamā Koningshuvena tilta centrālo daļu.

Tāds lēmums izraisīja sašutumu un kritiku sociālajos medijos.

Tomēr Nīderlandes laikraksts "Algemeen Dagblad" citē Roterdamas mēru Ahmedu Abutalebu sakām, ka, viņaprāt, "ažiotāža ir diezgan savāda. Nekas vēl nav nolemts, nav pat pieteikuma atļaujai".

Viņš informējis, ka pašvaldība jautājumu izskatīs, kad būs saņemts pieteikums atļaujai un būs izvērtēta demontāžas ietekme, tostarp, vai to iespējams veikt, nebojājot vēsturisko tiltu, kā arī tas, vai Bezoss apmaksās ar to saistītos izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB, 05.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Vēl uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness 5.jūlija numurā lasi:

• Tēma

Darbaspēka cenas aug atšķirīgi un par lēnu

• Aktuāli

Izīrētāji pamanījuši iespēju nopelnīt

• Finanses

Indexo grib pārtraukt finanšu pakalpojumu sniedzēju snaudienu. Intervija ar pensiju pārvaldītāja AS IPAS Indexo valdes priekšsēdētāju Valdi Siksni

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu dzimstība nākotnes neskaidrības ēnā

• Aviācija

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, kā to aicinājusi darīt Kijeva, lai apturētu Krievijas uzlidojumus.

"Sabiedrotie ir vienisprātis, ka mums nevajadzētu NATO lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā vai NATO karavīrus Ukrainas teritorijā," pēc alianses ārlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja Stoltenbergs.

"Vienīgais veids, kā ieviest lidojumiem slēgto zonu, ir iesūtīt NATO kaujas lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā un tad noteikt šo lidojumiem slēgto zonu, notriecot Krievijas lidmašīnas," sacīja Stoltenbergs. "Ja mēs to darītu, mēs nonāktu pie kaut kā, kas varētu izvērsties par pilna mēroga karu Eiropā, iesaistot daudz vairāk valstu un nodarot daudz lielākas cilvēku ciešanas. Tas ir iemesls, kāpēc mēs pieņēmām šo sāpīgo lēmumu."

"Mums kā NATO sabiedrotajiem ir atbildība neļaut šim karam iziet ārpus Ukrainas, jo tas būtu vēl bīstamāk, vēl postošāk un var izraisīt vēl lielākas cilvēku ciešanas," sacīja Stoltenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Inflācija un ģeopolitika neapturēs lidostas attīstību

Māris Ķirsons, 05.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norāda, ka pašlaik uzmanības centrā ir vairāki būtiski projekti, kuri mainīs lidostu, – biznesa parks, kura mērķis ir palielināt ar aviāciju nesaistītos ienākumus, bet tālākā perspektīvā – Rail Baltica dzelzceļa ienākšana lidostā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija lidostā?

Notiek strauja atgūšanās no Covid-19 pandēmijas krīzes – vairāk pasažieru, tūristu, vairāk tūrisma galamērķu (pašlaik 91, kas ir tuvu 2019. gada skaitam 100), bet salīdzinoši maz tranzīta pasažieru. Tādu situāciju, kāda bija 2020. gada aprīlī, maijā, kad lidosta Rīga bija slēgta, neatceros, kaut arī aviācijas nozarē strādāju kopš 1987. gada. Protams, lidosta Rīga nebūt nebija vienīgā, kura šajā laikā bija slēgta, jo tādā situācijā bija teju visas Eiropas lidostas, izņemot dažas, kuras darbojās ļoti ierobežotā diapazonā. 2020. gadā apkalpoto pasažieru skaita kritums sasniedza nepieredzētus 70%. Un šis sarukums varēja būt vēl lielāks, ja nebūtu izcili labu rezultātu 2020. gada pirmajos mēnešos līdz Covid-19 pandēmijai. Ceru, ka šādi laiki ir pagātne. Šā gada pirmajā pusgadā apkalpots tikpat pasažieru, cik visā 2020. gadā kopā. 2022. gada maijā apkalpoti 474 000 pasažieru, kas ir pat vairāk nekā 2021. gada pirmajā pusgadā. Skaitļi runā paši par sevi. Pēc pašreizējām prognozēm 2022. gada jūlijā tiks pārspēts arī 2021. gada kopējais apkalpoto pasažieru skaits – 2,35 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru