Transports un loģistika

Aviācijas nozare ir ieinteresēta ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanā Latvijā

Db.lv, 07.11.2022

Jaunākais izdevums

Aviācijas nozare ir ieinteresēta ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražošanā Latvijā, vienlaikus plānu tālākai attīstībai nepieciešams vienots redzējums par konkrēto tehnoloģiju, nozares pieprasījumu un projekta izmaksām.

Tā Satiksmes ministrijas un Latvijas Aviācijas asociācijas rīkotajā Aviācijas domnīcā 4.novembrī sprieda aviācijas nozares eksperti.

Tāpat kā visur pasaulē arī Latvijā zaļās enerģijas un klimata neitralitātes faktori kļūst noteicoši ilgtspējīgas aviācijas nozares darbībai. Šobrīd jau 38 pasaules vadošās aviosabiedrības ir apņēmušās līdz 2050. gadam panākt pilnīgu savas darbības klimata neitralitāti un 30 no tām plāno sasniegt 10% SAF jeb ilgtspējīgās aviācijas degvielas īpatsvaru līdz 2030. gadam.

“Aviācijas nozarei ir būtiska ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, tādēļ, lai nodrošinātu līderību Baltijā un konkurētu ar Ziemeļvalstu aviācijas centriem, ir svarīgi sekot līdzi visām jaunākajām tendencēm un runāt ar pašmāju un arī ārzemju partneriem par Latvijas uzņēmu iesaisti SAF degvielas tehnoloģiju izpētes un ražošanas procesos. Tas nepieciešams, lai sasniegtu vides neitralitātes mērķus un nodrošinātu mūsu aviācijas nozares enerģētisko neatkarību, kā arī stiprinātu konkurētspēju un garantētu turpmāko izaugsmi,” norāda Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars.

Domnīcā aviācijas nozares eksperti apsprieda potenciālās SAF ražošanas tehnoloģijas, ko varētu izmantot Latvijā, un reģiona pieprasījumu, ko Latvijā esoša ražotne spētu apmierināt. Vienlaikus dalībnieki bija vienisprātis – lai gan ir svarīgi vērot un aizgūt citu valstu pieredzi, SAF ražošana Latvijai var sniegt lielas iespējas, tāpēc nedrīkst vilcināties ar šo ražotnes idejas īstenošanu pašu mājās. Nozares pārstāvji pauda pārliecību, ka Latvija ir perspektīva nelielai SAF ražotnei, jo pieprasījums pēc šādas degvielas turpmākajos gados tikai augs. Vienlaikus jāatrod skaidrība par precīzu šīs idejas realizēšanas modeli un jādarbojas tandēmā ar valsti, piemēram, investīciju piesaistē.

Kokars norādīja, ka, lai izstrādātu nepieciešamo regulējumu un meklētu atbalsta iespējas, nepieciešams zināt, tieši kādai SAF ražošanas tehnoloģijai plānots dot priekšroku, kā arī – kāds būtu projekta mērogs un tā izmaksas.

Vienlaikus Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Zigmārs Vestfāls atzīmēja – Latvijas aviācijas nozares uzņēmumi ļoti nopietni uztver ilgtspējas un zaļā kursa iniciatīvas, jo no tiem būs atkarīga Latvijas uzņēmumu nākotnes izaugsme un perspektīvas, taču, lai no idejas nonāktu līdz konkrētu projektu realizācijai, nozarei un visām iesaistītajām pusēm nepieciešams apņemties pie tā pastāvīgi strādāt un jau šobrīd atrast speciālistus, kuru pamatdarbs būs šī projekta virzība.

Domnīcā piedalījās pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Latvijas Aviācijas Asociācijas, Latvijas Ūdeņraža Asociācijas, lidostas “Rīga”, airBaltic, Schwenk un citiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozares eksperti prognozē, ka 2022. gadā pasaules gaisa satiksme no krīzes būs atguvusies 70% apmērā, bet līdz 2024.gadam - pilnībā, stāsta Serkans Kaptans (Serkan Kaptan), TAV Airports izpilddirektors un Eiropas Starptautiskās lidostu padomes (Airports Council International Europe) valdes loceklis.

Lai gan pēdējie divi gadi ir bijis vissarežģītākais periods civilās aviācijas vēsturē, ilgtermiņā aviācijas nozare strauji attīstīsies un pasažieru skaits tikai pieaugs, atzīmē S. Kaptans. Viņš stāsta, ka šobrīd tiek lēsts, ka līdz 2040. gadam katru gadu lidostas visā pasaulē apkalpos apmēram 19 miljardus pasažieru, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā 2019. gadā. Šis pieaugums prasīs papildu investīcijas lidostās, un pašlaik tiek uzskatīts, ka, lai apkalpotu tik lielu pasažieru skaitu, lidostās visā pasaulē būs jāiegulda vismaz 2,4 triljoni ASV dolāru, skaidro TAV Airports izpilddirektors.

Fragments no intervijas

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā šajā laikā veicies TAV Airports?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas tirgus nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī, tomēr redzams arvien lielāks pieprasījums pēc aviopakalpojumiem, teica Latvijā reģistrētās aviosabiedrības "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") valdes loceklis Žīgimants Surints.

Viņš stāstīja, ka aviācijas tirgus ir piedzīvojis lielas svārstības. 2020.gadā šis bizness teju pārstāja eksistēt. Arī "SmartLynx" samazināja savu lidmašīnu floti no 22 līdz 12 lidaparātiem. Savukārt jau 2020.gada beigās uzņēmuma flotē bija 35 lidmašīnas, jo tika izlemts, ka krīze ir arī iespēju laiks, lai atsāktu izaugsmi.

"Ņemot vērā, ka 40% no mūsu izmaksām ir saistītas ar lidmašīnām, mēs šajā laikā nodrošinājāmies ar izdevīgiem lidaparātu izmantošanas nosacījumiem ilgtermiņā, jo arī lidmašīnu līzinga tirgu spēcīgi ietekmēja pandēmija," stāstīja Surints.

Viņš uzsvēra, ka, protams, pandēmijas laiks radīja arī daudz citu izaicinājumu, un pat divus gadus pēc pandēmijas sākuma aviācijas tirgus joprojām nefunkcionē tā, kā tas funkcionēja pirms tam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par vienu rezerves daļu cīnās desmit pretendentu

Armanda Vilciņa, 26.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Straujais gāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka tās saglabāsies zemas visu ziemu

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB, 19.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.jūlija žurnālā lasi:

  • Statistika

Degvielas cenas sasniedz jaunus rekordus

  • Poligrāfija

Spēcīgi pārmaiņu vēji poligrāfijā

  • Aktuāli

Latvija izmirst! Kam tas rūp?

  • Nekustamais īpašums

Energoefektīvi mājokļi Rīgā šoruden būs deficīts

  • Aviācija

Investīcijas krīzes laikā atmaksājas

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB, 09.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai gaidāmajā ziemā gāze būtu pieejama pilnīgi visiem lietotājiem un nekādi administratīvi patēriņa ierobežojumi nebūtu nepieciešami.

To intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Bariss, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.augusta numurā lasi:

Statistika

Krīzes gaidās rūk tēriņi un uzņēmēju noskaņojums

Tēma

Valsts atbalsta intensitāte banku risku garantēšanā aug

Saeimas vēlēšanas

Priekšvēlešanu solījumu čempionāts

Makroekonomika

Valstij jārīkojas, nevis jākonstatē fakti. Ekonomists, SIA Primekss

īpašnieks Jānis Ošlejs

Uzņēmējdarbība

Bizness pandēmijas otrā gadā iezīmē jaunus rekordus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") flotes palielināšanā šogad plāno investēt līdz 50 miljoniem eiro, stāstīja "SmartLynx" valdes loceklis Žīgimants Surints.

Šogad martā "SmartLynx" ziņoja, ka lidsabiedrība šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem. Martā flotē bija 33 lidmašīnām, aprīlī tika piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 plānots piegādāt pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Surints stāstīja, ka "SmartLynx" investīcijas var sasniegt 50 miljonus eiro. Viņš gan uzsvēra, ka lidmašīnas "SmartLynx" nepērk, bet izmanto uz līzinga nosacījumiem.

"Mēs pilnīgi noteikti redzam pieprasījumu pēc mūsu pakalpojumiem. Ilgtermiņā tas nozīmē arī ieiešanu citos kontinentos, ne tikai darbu Eiropā," stāstīja "SmartLynx" valdes loceklis.

Viņš teica, ka līdz gada beigām lidsaiedrība paplašinās savu kravas lidmašīnu floti no divām līdz 11 lidmašīnām. Viņš arī skaidroja, ka "SmartLynx" izmanto vienu no visefektīvākajām lidmašīnām šajā segmentā - "Airbus A-321", pēc kuras ir liels pieprasījums tirgū, tādēļ uzņēmums to redz kā vienu no galvenajām izaugsmes platformām nākamajos gados. "SmartLynx" plānos nākamo trīs gadu laikā ir iegūt vismaz 25 šādas lidmašīnas savā flotē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #34

DB, 23.08.2022

Dalies ar šo rakstu

“Mēs bremzējam paši savu ekonomiku un uzņēmējdarbību, cilvēku maksātspēju, dzīvotspēju – visu. Mums ir ļoti pārspīlētas prasības attiecībā uz zaļo domāšanu un Zaļo kursu. Jātiek galā ar karu, tad varam atgriezties pie Zaļā kursa”.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka lauksaimnieks Jānis Vinters, zemnieku saimniecības Līgo īpašnieks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.augusta numurā lasi:

Statistika

Vācija un Nīderlande vilina Latvijas bezdarbniekus

Intervija

Ar cenu pieaugumu jārēķinās visām nozarēm. Alda Ozola, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja

Tēma

Ogles un konteineri stutē ostas

Pārvadājumi

Nepieciešama vienota kravu pārvadājumu stratēģija

Nodokļi

Nodokļa rēķins tiem, kas maksā mazas algas

Aviācija

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB, 05.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Vēl uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness 5.jūlija numurā lasi:

• Tēma

Darbaspēka cenas aug atšķirīgi un par lēnu

• Aktuāli

Izīrētāji pamanījuši iespēju nopelnīt

• Finanses

Indexo grib pārtraukt finanšu pakalpojumu sniedzēju snaudienu. Intervija ar pensiju pārvaldītāja AS IPAS Indexo valdes priekšsēdētāju Valdi Siksni

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu dzimstība nākotnes neskaidrības ēnā

• Aviācija

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Inflācija un ģeopolitika neapturēs lidostas attīstību

Māris Ķirsons, 05.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norāda, ka pašlaik uzmanības centrā ir vairāki būtiski projekti, kuri mainīs lidostu, – biznesa parks, kura mērķis ir palielināt ar aviāciju nesaistītos ienākumus, bet tālākā perspektīvā – Rail Baltica dzelzceļa ienākšana lidostā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija lidostā?

Notiek strauja atgūšanās no Covid-19 pandēmijas krīzes – vairāk pasažieru, tūristu, vairāk tūrisma galamērķu (pašlaik 91, kas ir tuvu 2019. gada skaitam 100), bet salīdzinoši maz tranzīta pasažieru. Tādu situāciju, kāda bija 2020. gada aprīlī, maijā, kad lidosta Rīga bija slēgta, neatceros, kaut arī aviācijas nozarē strādāju kopš 1987. gada. Protams, lidosta Rīga nebūt nebija vienīgā, kura šajā laikā bija slēgta, jo tādā situācijā bija teju visas Eiropas lidostas, izņemot dažas, kuras darbojās ļoti ierobežotā diapazonā. 2020. gadā apkalpoto pasažieru skaita kritums sasniedza nepieredzētus 70%. Un šis sarukums varēja būt vēl lielāks, ja nebūtu izcili labu rezultātu 2020. gada pirmajos mēnešos līdz Covid-19 pandēmijai. Ceru, ka šādi laiki ir pagātne. Šā gada pirmajā pusgadā apkalpots tikpat pasažieru, cik visā 2020. gadā kopā. 2022. gada maijā apkalpoti 474 000 pasažieru, kas ir pat vairāk nekā 2021. gada pirmajā pusgadā. Skaitļi runā paši par sevi. Pēc pašreizējām prognozēm 2022. gada jūlijā tiks pārspēts arī 2021. gada kopējais apkalpoto pasažieru skaits – 2,35 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lidosta ir pabeigusi publiskā iepirkuma procedūru jaunā pasažieru izlidošanas termināļa būvniecībai Viļņas lidostā.

Par uzvarētāju atzīts Eikos Statyba, kas būvēs termināli starp VIP termināli ar konferenču centru un veco pasažieru termināli. Līguma kopējā vērtība ir 41,5 miljoni eiro (bez PVN).

“Lietuvas galvenajai lidostai ir jābūt pasažieriem ērtai, jāatbilst starptautiskajiem standartiem un jāpilda savas funkcijas. Jaunais Viļņas lidostas terminālis sniegs būtisku ieguldījumu aviācijas sektora attīstībā, paverot jaunas kapacitātes iespējas. Pieaugot pasažieru plūsmai lidostā, ir svarīgi nodrošināt komfortablus un mūsdienu standartiem atbilstošus apkalpošanas apstākļus,” sacīja satiksmes un sakaru ministrs Mariuss Skuodis.

“Novērtējam publiskā sektora spēju ātri un elastīgi reaģēt mainīgajā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā, kā arī prioritizēt šādu nozīmīgu valsts infrastruktūras projektu attīstību neatkarīgi no esošās situācijas. Uzskatām, ka pieredze, kas gūta sarežģītu konstrukciju būvniecībā, tostarp mūsu jau pabeigtajā Viļņas lidostas VIP termināļa būvniecības projektā, būtiski veicinās jaunā termināļa būvniecības veiksmīgu realizāciju,” skaidroja Eikos Statyba vadītājs Almants Čebanauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru