Jaunākais izdevums

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

No 10 lielākajiem nozares tirgiem septiņi ir atrodami valstu iekšienē. Pirmajā vietā ir Francija (109,4. tūkst. lidojumu 2018. g.), kam seko Vācija (86,8 tūkst.), Lielbritānija (84,2 tūkst.), Itālija (49,3 tūkst.), Spānija (36,9 tūkst.), Norvēģija un Zviedrija (24,7 tūkst.). Visvairāk starpvalstu lidojumu ir starp Franciju un Lielbritāniju (25 tūkst.) un Franciju un Šveici (20,1 tūkst.).

Pērn visvairāk biznesa aviācijas lidojumu tika veikts no franču Leburžē (53,7 tūkst.) un Nicas (35,4 tūkst.), šveiciešu Ženēvas (33,6 tūkst.) un Cīrihes (23,1 tūkst.), britu Lūtonas (28 tūkst.) un Fārnboro (27,9 tūkst.) lidostām. Savukārt vispopulārākie lidostu pāri bijuši Parīzes Leburžē‒Ženēva (3,6 tūkst. lidojumi), Leburžē‒Nica (2,4 tūkst.), Nica‒Maskava (2 tūkst.), Ženēva‒Nica (1,9 tūkst.) un Roma‒Milāna (1,6 tūkst.).

Runājot par biznesa aviācijas lomu savienojamības nodrošināšanā, A. Tomass norādīja, ka kopumā regulārās aviolīnijas un biznesa aviācija savieno 1400 lidostas Eiropā, bet 900 ir sasniedzamas tikai ar biznesa aviācijas palīdzību. Francijā no 248 lidostām 201 savieno tikai biznesa aviācija, Vācijā šie skaitļi ir attiecīgi 184 no 212, Lielbritānijā 93 no 137, Itālijā 52 no 86. Ar biznesa aviāciju pērn no Eiropas bija sasniedzamas arī 1000 lidostas ārpus Eiropas.

Trijās Baltijas valstīs biznesa aviācijas lidojumu skaits sasniedz 6‒7 tūkst. gadā. Pērn tika veikti 6,8 tūkst. lidojumi. Kopumā Baltijā 2018. g. bija bāzētas (ne obligāti šeit reģistrētas) 38 biznesa aviācijas lidmašīnas. Ar nozari mūsu reģionā saistītas 2000 darbavietas, valstu ekonomikām pienesot 175 milj. eiro gadā. Biznesa aviācija kopumā ir ļoti sezonāla joma, taču Baltijā šī tendence nav tik izteikta, norādīja A. Tomass. Visās valstīs gan ir vērojams lielāks lidojumu skaits laika periodā no maija līdz augustam, taču šīs atšķirības nav salīdzināmas, piemēram, ar Vidusjūras reģiona rādītājiem, kur atsevišķās vietās kāpums vasarā ir 4000‒8000%. Latvijā 2018. g. minētajos četros mēnešos vidēji tika veikti 300 lidojumi, bet pārējos mēnešos vidēji 202 lidojumi. Salīdzinājumā ar 2017. g. rādītājiem, Igaunijā pērn nozarē bija vērojams 16% kāpums, Latvijā 8% kritums, bet Lietuvā 3% pieaugums. Pērn 13% lidojumu Baltijā tika veikti ar turbopropelleru lidmašīnām (Eiropā apmēram trešdaļa), 31% ar vieglajām reaktīvajām lidmašīnām, 24% ar vieglajām reaktīvajām lidmašīnām, 30% ar lielajām reaktīvajām lidmašīnām un 2% ar biznesa laineriem.

Visu rakstu lasiet 12. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis, 28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netiek smādētas arī mazākas lidostas, ja vien ir paredzams pārvadājumu apjoma kāpums

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Deloitte Consulting S.L.U. (Madride) partneris infrastruktūras un kapitālieguldījumu projektos Daniels Ramoss Moraless.

Ar kādām aviācijas jomām esat bijis saistīts?

Pēdējos 16 gadus esmu darbojies dažādos aviācijas konsultāciju projektos, īpaši fokusējoties uz lidostām, konkrētāk – uz lidostu privatizāciju un koncesijām daudzās valstīs. Šajā jomā galvenokārt esmu darbojies Dienvid- eiropā, Austrumeiropā, Tuvajos austrumos un Latīņamerikā. Strādājot kā konsultants publiskajam sektoram, sadarbojos, piemēram, ar Pasaules Banku, Amerikas Attīstības banku (IADB), Eiropas Investīciju banku utt. Konsultējot privāto sektoru, galvenokārt esmu bijis iesaistīts darījumos, piemēram, publiskajos iepirkumos uz koncesiju. Atsevišķos gadījumos asistēju investoriem piedāvājumu prezentēšanā, kas ietver koncesijas, to risku, finansējuma izvērtēšanu. Publiskajā pusē esmu bijis iesaistīts dažādās publiskās‒privātās partnerības (PPP) līgumu fāzēs, tostarp veicot priekšizpēti PPP projektiem, izvērtējot to, vai investīcijas atmaksājas. Daudzās valstīs, piemēram, Latīņamerikā, Lielbritānijā un citviet, ir jāpamato tas, ka PPP ir labākais veids lidostas būvniecībai. Tādējādi esmu bijis projektu abās pusēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vēlas AirBaltic un Rīgas lidostas attīstību roku rokā

Egons Mudulis, 07.05.2019

Virszemes pakalpojumu sniedzēja Rīgas lidostā Havas Latvia vadītājs Simons Zitcers.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas infrastruktūra un darbaspēka pieejamība arvien ir aktuāli jautājumi, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda virszemes pakalpojumu sniedzēja Rīgas lidostā Havas Latvia vadītājs Simons Zitcers.

Fragments no intervijas

Kāda izskatās situācija aviācijā, raugoties no Havas biznesa nišas?

Pasaulē kopumā attīstības potenciāls ir milzīgs, cilvēki lido ārkārtīgi daudz, un tas mani priecē. Savukārt Eiropa ir ārkārtīgi sadrumstalota. Piedāvāto pakalpojumu klāsts te ir milzīgs, un mēs vairs nevaram teikt, ka aviācija Eiropā un arī Amerikā būtu kaut kas ekskluzīvs. Faktiski tas ir sabiedriskais transports. Amerika šajā ziņā pat ir soli priekšā, un tur, iekāpjot lidmašīnā, jūties, ka esi iekāpis sabiedriskajā transportā. Eiropā ir vairāk glamūra un sajūta, ka tā ir lidmašīna un tas ir kaut kas ekskluzīvāks.

Arī jaunie tirgi attīstās, raugoties no Havas, TAV, Group ADP redzespunkta. (Red. piez. – Group ADP pieder 46,12% turku lidostu operatorā TAV Airports.) Patlaban koncentrēties virszemes pakalpojumu jomā uz Eiropu ir ļoti grūti, tirgus ir ļoti blīvs. Mēs mēģinājām būt Somijā, Zviedrijā un Vācijā, taču tur ir ļoti grūti izsisties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference tiks veltīta nozares ilgtspējīgas attīstības jautājumiem

Db.lv, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Aviācijas Asociācija kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Transporta un sakaru institūtu un Rīgas Aeronavigācijas institūtu ir apņēmusies veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību, organizējot ikgadēju aviācijas nozarei veltītu zinātnisko konferenci. To apliecina šā gada 10. janvārī parakstītais sadarbības līgums, kurā puses apņemas veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību un viedokļu līderību Eiropas aviācijā.

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference 2020. gada 21. maijā norisināsies pirmo reizi. Konferences organizatori, sadarbojoties ar tās galveno atbalstītāju "airBaltic", šogad par konferences vadmotīvu izvirzījuši aviācijas ilgtspējīgas attīstības jautājumus.

"Rīgas Aviācijas foruma zīmols jau ir ieguvis starptautisku atpazīstamību. Mūsu turpmākais izaicinājums ir veicināt jaunu, ar aviācijas nozari saistītu promocijas darbu izstrādi Latvijā. Zinātniskās konferences organizēšana kopā ar biznesa forumu ir lieliska iespēja jaunajiem zinātniekiem un mācībspēkiem satikties ar vadošajiem nozares uzņēmējiem un dalīties ar idejām, kam vajadzētu veicināt inovatīvu projektu īstenošanu un atbalstīt Latvijas aviācijas konkurētspēju globālajā tirgū," komentējot sadarbības līguma parakstīšanu, vērtē Latvijas Aviācijas Asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aicina sievietes kļūt par pilotēm

Lelde Petrāne, 22.01.2020

Pirmie 12 "airBaltic Pilotu akadēmijas" studenti, kuri savas studijas sāka 2018. gada pavasarī, absolvējuši šo programmu

Foto avots: airBaltic

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kustība "Riga TechGirls" sadarbībā ar Latvijas lidsabiedrību "airBaltic" interesentes iepazīstinās ar pilota profesiju, kā arī to, kā iegūt pilota profesijai nepieciešamo izglītību.

"airBaltic" viceprezidente personālvadības jautājumos Alīna Roščina norāda: "Tradicionāli aviācijā, kā jau tehniskajā nozarē, bijis ļoti augsts nodarbināto vīriešu īpatsvars. Šodien 6% "airBaltic" pilotu ir sievietes, savukārt "airBaltic" Pilotu akadēmijā sieviešu īpatsvars starp visiem studentiem sasniedz 10%. Taču kā uzņēmums, kurš iestājas par ilgtspējīgu attīstību, mēs vēlamies mainīt gan sabiedrības uzskatus par noteiktām profesijām, gan arī ilgtermiņā palielināt sieviešu īpatsvaru pilotu profesijā, uzsverot daudzveidības nozīmi ikviena uzņēmuma, kā arī nozares izaugsmē un panākumos."

"Riga TechGirls" vadītāja Anna Andersone stāsta: "Latvijā ir īpaši attīstīta aviācijas un lidaparātu nozare, noteikti esam līderi Baltijas mērogā un šī joma ir ļoti aizraujoša, kā arī perspektīva. Tomēr sieviešu īpatsvars šajās nozarēs ir pavisam zems. Organizējot "Tehnoloģijas ir Gaisā" pasākumu, sazinājos arī ar vairākiem bezpilotu lidaparātu, tā saukto dronu, uzņēmumiem un vairākos no tiem nestrādā neviena sieviete. Ar "Riga TechGirls" pasākumiem vēlamies iedvesmot meitenes un sievietes iesaistīties tehnoloģiju jomās, kurās tradicionāli ir vairāk vīriešu. Aviācija un lidaparāti noteikti ir viena no šīm jomām!"

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikai ir nepieciešama aviācijas nozare

Artūrs Kokars, Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis, 15.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd svarīgāk kā jebkad agrāk ir apzināt nozares, kuras palīdzēs Latvijas ekonomikai pārdzīvot šo krīzi un pēc tās atveseļoties. Viena no tām ir aviācija, kas ne tikai sniedz iespēju mūsu iedzīvotājiem brīvi pārvietoties un veidot starptautiskās biznesa saites, bet tiešā veidā ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku labklājību.

2019. gadā aviācijas nozare Latvijā radīja 3,5% pievienoto vērtību iekšzemes kopproduktam (IKP), kā arī nodrošināja ap 30 000 labi apmaksātas darbavietas. Nozares pievienotā vērtība ir nozīmīga sabiedrībai un ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus.

Ekonomikā, kuru stimulē spēcīgs aviācijas sektors ar daudziem savienojumiem un lidojumu galamērķiem, tiek piesaistītas tiešas investīcijas un radītas jaunas darbavietas, kas rada ilgtermiņa pozitīvo ietekmi uz IKP. Ņemot vērā, ka Latvija joprojām ir spēcīgs Baltijas tranzītmezgls ar savu nacionālo lidsabiedrību un konkurētspējīgu lidostu, ir svarīgi apzināties aviācijas nozari kā ilgtermiņa ieguldītāju valsts ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Māris Ķirsons, 17.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

COVID-2019 pirmo sitienu izjuta tūrisms, otro - aviācija. Lai nozare spētu pārvarēt šo situāciju, ir sagatavots piecu punktu pasākumu plāns, kas pēc diskusijas nozares iekšienē tiks iesniegts valdībai.

To intervijā "Dienas Biznesam" stāsta Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. Viņaprāt, ja ārkārtas situācija beidzas

tuvāko 4-6 nedēļu laikā, tad nozares attīstība būs ietekmēta, bet gada laikā tā izlīdzināsies, taču, ja krīze ieilgs uz 3-6 mēnešiem, tad sekas var būt ļoti dramatiskas, jo daudzi nozares spēlētāji to nepārdzīvos.

Kāda ir situācija aviopārvadājumu jomā?

Pašreizējā situācija aviācijā ir krīze šī vārda pilnā nozīmē. Proti, 12. marta dati rāda, ka Rīgas lidostā ir atcelti 726 lidojumi un biļešu rezervāciju vidējais kritums ir 30%. Savukārt, situācijai attīstoties, 13. martā airBaltic paziņoja jau vairāk par 2000 lidojumu atcelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies

LETA, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc papildu palīdzības pie valdības vērsīsies tikai tad, ja situācija aviācijā neuzlabosies arī nākamā gada pavasarī, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja pavasarī darbības apmēri sāks augt un vasarā darbība atgriezīsies normālās sliedēs, mēs domājam, ka otrs ieguldījums nebūs nepieciešams. Vienlaikus mēs redzam, ka virkne Eiropas aviokompāniju jau dodas pie valdībām ar lūgumu par otrās kārtas palīdzību. Ja mēs pavasarī redzēsim, ka situācija nemainās un būs jāsecina, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tad arī mums būs jādodas pie valdības," atzina "airBaltic" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vasarā "airBaltic" kapitālā valsts ieguldītie 250 miljoni eiro galvenokārt izlietoti, lai segtu ar Covid-19 krīzi saistītās fiksētās izmaksas, kā arī, lai segtu kompensācijas aptuveni 700 atlaistajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Aviācijas dzīvotspējai jālīdzsvaro vīrusa izplatības riskus un ekonomikas lejupslīdes riskus

LETA, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir svarīgi izstrādāt zinātniski pamatotas vērtēšanas metodes, lai līdzsvarotu vīrusa izplatības riskus un ekonomikas lejupslīdes un sabrukuma riskus, jo aviācija bez pasažieriem nav iespējama, ceturtdien Eiropas Aviācijas samitā pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Samita uzmanības centrā bija Covid-19 ietekme uz aviācijas nozari, kas pandēmijas izraisīto starptautisko pasažieru aviopārvadājumu ierobežojumu dēļ ir īpaši cietusi. Samita dalībnieki diskutēja par Covid-19 ietekmi uz aviācijas nozari un veidiem, kā efektīvi un vienlaikus videi draudzīgā veidā pārvarēt pandēmijas izraisīto krīzi. Tā kā transporta nozarei kopumā un jo īpaši aviācijai ir jāsniedz būtisks ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā, Vācija, kas 1.jūlijā pārņēma prezidentūru ES Padomē, aicināja nozares attīstību skatīt, raugoties no klimata prizmas.

Linkaits, uzrunājot samita dalībniekus, uzsvēra, ka pandēmijas izplatības datu kvalitāte ir būtiski svarīga nozares stabilitātei un prognozējamībai, jo tieši ietekmē iespējas atjaunot aviācijas pakalpojumus uz galamērķiem, kas veido Eiropas gaisa transporta galvenos tirgus, tostarp uz trešajām valstīm. Ir svarīgi izstrādāt zinātniski pamatotas vērtēšanas metodes, lai līdzsvarotu, no vienas puses, vīrusa izplatības riskus, bet no otras - ekonomikas lejupslīdes un sabrukuma riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlas Latvijai dot vairāk par izrādi debesīs

Jānis Goldbergs, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pieaugt spriedzei attiecībās ar Indiju, Pakistānas varasiestādes Kašmiras strīdus reģionā sākušas evakuēt robežciemus, pavēstīja amatpersonas.

Pēc intensīvām apšaudēm Indijas un Pakistānas armiju starpā, lietā liekot arī artilēriju, vairāki simti ģimeņu pārcelti uz drošākiem apvidiem, pavēstīja Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļas informācijas ministrs Muštaks Minhass.

«Viss reģions atrodas paaugstinātā trauksmes gatavībā. Mums ir bažas, ka jāevakuē būs arī citi apvidi, ja nesāksies deeskalācija,» sacīja ministrs.

Indijas un Pakistānas kara lidmašīnas trešdien otro dienu pēc kārtas ielidoja otras gaisa telpā, pastiprinot bažas par konflikta eskalāciju ar kodolieročiem bruņoto kaimiņvalstu starpā.

Pakistānas premjerministrs Imrans Hans aicinājis sākt sarunas, brīdinot par katastrofālām sekām, ja «veselais saprāts» negūs virsroku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

3D displeju ražotājs Eurolcds jaunā iekārtā ieguldījis 1,1 miljonu eiro

Zane Atlāce - Bistere, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3D displeju ražotājs "Eurolcds" Ventspilī atklās jauno, 1,1 miljonu eiro vērto fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārtu, informē uzņēmuma pārstāvis Nauris Jūrmalis.

SIA "Eurolcds" izgatavo jaunas paaudzes 3D displejus, kuri nodrošina 3D attēla iegūšanu bez palīglīdzekļiem (brillēm vai citām optiskām palīgierīcēm), līdz ar to padarot tā izmantošanu lietotājam iespējamu ilgā laika periodā bez pārtraukumiem. Minētie produkti tiek ražoti pēc SIA "Lightspace Technologies" pasūtījuma, kas šo tehnoloģiju ir patentējusi.

Jaunā fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārta volumetrisko trīs dimensiju attēlu displeju un bistabilo displeju ražošanai spēs nodrošināt indija alvas oksīda, silīcija oksīda un niobija oksīda uzklāšanu stiklam un citiem materiāliem izmēros līdz pat 1000x1500x4mm. Tas būtiski paplašinās uzņēmuma iespējas pielāgoties dažāda izmēra materiālu ražošanai nozarēm, kur ir visaugstākās kvalitātes prasības - medicīnā, aviācijā, navigācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par atbalstu eksportējošiem un tūrisma uzņēmumiem mazāka interese nekā prognozēts

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sniegto atbalstu eksportējošiem un tūrisma uzņēmumiem mazāka interese nekā prognozēts, atzina LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš informēja, ka līdz 27.augustam LIAA saņēma aptuveni 700 pieteikumus, lai gan kopējais prognozētais apjoms bija 7500.

"Var teikt, ka līdz šim pieteikumu ir mazāk nekā mēs sagaidījām. Vienlaikus man arī ir jāatzīst, ka ar pieteikumu izskatīšanu mums iet grūtāk. Mēs izskatām mēneša laikā, kā bijām solījuši, bet tas ir iespējams tādēļ, ka interese nav tik milzīga, kā gaidījām. Pašlaik mums dienā ienāk aptuveni tikpat pieteikumu, cik mēs spējam izvērtēt. Taču no sākuma aktivitāte bija lielāka un ar šo pieteikumu izskatīšanu darbs iekavējās," sacīja Rožkalns.

Vienlaikus viņš norādīja uz atšķirībām tūrisma un eksportētāju programmās. Pēc Rožkalna skaidrotā, tūrisma uzņēmumu pieteikumus LIAA var izvērtēt daudz ātrāk, jo tajā ir tikai divi vērtēšanas kritēriji, turpretī eksporta uzņēmumu struktūra parasti ir daudz sarežģītāka un attiecīgi izvērtēšana prasa ilgāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas eksportā pieticīgākais gada sākums pēdējo 3 gadu laikā

Žanete Hāka, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksportētāji arvien vairāk izjūt ārējā pieprasījuma vājināšanos un februārī Latvija preču eksports eiro izteiksmē salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu audzis vien par 1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Savukārt pirmajos divos mēnešos kopumā Latvijas eksports palielinājies vien par 0,2% un tas ir pieticīgākais gada sākums eksportā pēdējo 3 gadu laikā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Salīdzinājumam - pērnā gada pirmajos divos mēnešos Latvijas eksports palielinājās par 16,1%. Vienlaikus Latvijas preču eksporta rādītāji šī gada pirmajos divos mēnešos, manuprāt, izskatās nedaudz sliktāk nekā ir faktiskā ekonomiskā realitāte. Apstrādes rūpniecības izlaide Latvijā šī gada pirmajos divos mēnešos augusi par gandrīz 5% un februārī mūsu eksportu uz leju pavilka atskaņas no pērnā gada sliktās graudu ražas, kā arī kritums reeksportā.

Visnegatīvākā ietekme uz Latvijas eksporta rādītājiem februārī bija graudaugu, dzelzs un tērauda, kā arī mehānisko iekārtu eksporta kritumam par attiecīgi 39,6%, 13,1% un 27,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. No šī graudaugu eksporta samazinājums joprojām atspoguļo pērnā gada slikto lauksaimniecības ražu, savukārt samazinājums metālu un iekārtu eksportā gan ir pretrunā ar rūpniecības rādītājiem, kur šajās nozarēs pēdējos mēnešos vērojams pietiekami labs pieaugums. Tas liek domāt, ka šis samazinājums lielā mērā ir noticis reeksporta rēķina un līdz ar to maz raksturo notiekošo Latvijas ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības pagājušajā nedēļā ieviestās izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos, kas paredz iebraucējiem no epidēmijas skartajām valstīm samazināt karantīnu no 14 līdz 10 dienām, atstās minimālu iespaidu uz ceļojumu intensitāti kopumā un neglābs aviācijas nozari no pasažieru krituma.

Tam nepieciešama kopēja ES valstu koordinēta rīcība.

Jau Rīgas Aviācijas forumā 2020, kas notika septembra sākumā, nozares pārstāvji skaidri definēja, ka aviācijas nozare ir viena no ekonomikas atgūšanās atslēgām, jo ir tieši saistīta ar Covid krīzes smagāk skartajām nozarēm, kas atkarīgas no ceļotāju daudzuma.

Viena no foruma galvenajām tēmām bija aviācijas nozares atgūšanās no Covid krīzes gan pasaules, gan Eiropas, gan Latvijas mērogā. Skaidra ir norāde, ka tieši valstu radītie ierobežojumi, lai pasargātu cilvēkus no inficēšanās riskiem, ir izraisījuši pasažieru pārvadājumu kritumu un tieši šo ierobežojumu pārskatīšana un koordinēšana var kļūt par iemeslu uzlabojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Neadekvāts pasažieris ālējas lidmašīnā no Rīgas uz Itāliju

Zane Atlāce - Bistere, 22.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds Latvijas pilsonis savas neadekvātās rīcības dēļ pagājušajā nedēļā pēc lidojuma nodots Itālijas likumsargiem, bet vēl divi neadekvāti pasažieri pēc lidojuma nodoti Latvijas likumsargiem, informē Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.

Neskatoties uz aicinājumu pārdomāt savu rīcību lidojuma laikā, pagājušajā nedēļā lidojuma laikā no Rīgas uz Itāliju kāds Latvijas pasažieris savas neadekvātās rīcības dēļ tika nodots Itālijas likumsargiem. Pasažieris atradās būtiskā alkohola reibumā, uzvedās neadekvāti un neapzinājās savas rīcības sekas.

Visa lidojuma laikā Latvijas pilsonis pastāvīgi lietoja alkoholu un, izmantojot necenzētus vārdus, pieprasīja lidmašīnas apkalpei, lai viņš tiktu apkalpots primāri. Pāris minūtes pirms lidmašīnas nosēšanās, kad lidmašīnā bija aktivizēts brīdinājums «piesprādzēties», pasažieris devās uz labierīcībām. Ievērojot aviācijā noteikto aizliegumu lidmašīnas pacelšanās un nosēšanās brīdī izmantot labierīcības, lidmašīnas apkalpe aicināja pasažieri atgriezties savā sēdvietā. Tajā brīdī pasažieris kļuva īpaši agresīvs, kliedza un fiziski aizskāra lidmašīnas apkalpi. Lidmašīnas apkalpe centās būtiskā alkohola reibumā esošajam pasažierim palīdzēt nokļūt uz sēdvietu, taču viņš kļuva arvien agresīvāks. Pasažieris pretojās, izmantojot fizisku spēku. Lidmašīnas apkalpe pieņēma lēmumu ziņot lidmašīnas pilotam par bīstamu incidentu, tomēr lidmašīnas apkalpe ar citu pasažieru palīdzību neadekvātā pasažiera rīcībspēju ierobežoja līdz lidmašīnas nosēšanās brīdim. Pēc lidmašīnas nosēšanās pasažieris turpināja uzvesties neadekvāti, tādēļ viņš tika nodots Itālijas likumsargiem tālākās izmeklēšanas veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: 3D displeju ražotājs EuroLCDs iedarbina 1,1 miljonu eiro vērto iekārtu

Māris Ķirsons, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "EuroLCDs" iedarbinājusi jauno, 1,1 miljonu eiro vērto fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārtu Ventspilī, kas ļaus attīstīt 3D displeja ražošanas iespējas.

SIA "EuroLCDs" ražošanas vadītājs Ainārs Ozols atzina, ka uzstādītā iekārta ir unikāla. Latvijā ir uzņēmums "Groglass", kurš specializējās uz arhitektūras stiklu pārklāšanu un tāpēc arī stikla pārklāšanas iekārta paredzēta citiem izmēriem, bet uz minētās iekārtas nevar izdarīt to, ko uz SIA "EuroLCDs" uzstādītās un otrādi. "Stiklu pārklājam ar attiecīgo pārklājumu, tad iegūto preci nogādājam, tā dēvētajā, sterilajā (tīrajā) telpā un vidū ievietojam šķidro kristālu, tad nogādājam klientam," tehnoloģisko procesu skaidroja A. Ozols. Uzņēmuma produkcijas patērētāji ir gan Eiropā, gan arī Amerikā.

Jaunā fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārta volumetrisko trīs dimensiju attēlu displeju un bistabilo displeju ražošanai spēs nodrošināt indija alvas oksīda, silīcija oksīda un niobija oksīda uzklāšanu stiklam un citiem materiāliem izmēros līdz pat 1000x1500x4mm. Tas būtiski paplašinās uzņēmuma iespējas pielāgoties dažāda izmēra materiālu ražošanai nozarēm, kur ir visaugstākās kvalitātes prasības - medicīnā, aviācijā, navigācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro cena ASV dolāros kopš maija vidus ir palēkusies jau par 10% un pietuvojusies 1,2 ASV dolāru līmenim. Jeb – tik dārgs eiro, kāds tas ir šobrīd, nav bijis jau divus gadus.

Eiro kļuvis spēcīgāks arī pret citu lielāko reģiona tirdzniecības partneru valūtām. Eiro cena britu mārciņās dažu pēdējo mēnešu laikā palielinājusies par 6%, savukārt eiro cena Ķīnas juaņās pieaugusi par 5%.

Notikumi valūtu tirgū daudziem Eiropas eksportējošajiem uzņēmumiem draud sazīmēt netīkamāku peļņas bildi. Dārgs eiro eirozonas tautsaimniecībai nav vēlams, jo mazina reģiona eksportētāju un ražotāju konkurētspēju ārzemēs. Savukārt plaukt un zelt šādos laikos var imports, kas kļūst lētāks un vēl papildu var sist pa ceļiem vietējai ekonomikai.

Sliktais ir tas, ka šobrīd neskaidro faktoru par ekonomikas nākotni jau tā ir vesels lērums. Katrā ziņā viens no riskiem, kas var slāpēt kontinentālās Eiropas tautsaimniecības atgūšanos, var būt dārga vietējā valūta, ko var daļēji uzskatīt par sava veida tirdzniecības tarifu. Šo efektu var pastiprināt arī pavisam jaunas reālas tirdzniecības barjeras, kas var būt visai drīza Eiropas realitāte gan attiecībās ar britiem, gan, iespējams, ar ASV un Ķīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Atklāj testēšanas laboratoriju izmēģinājumiem aviācijā, medicīnā un būvniecībā

Laura Mazbērziņa, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Materiālu mehānikas institūts atklājis testēšanas laboratoriju, kura paver iespējas jaunu pētījumu veikšanai un sadarbības veicināšanai ar uzņēmumiem Latvijā un ārzemēs.

«Institūts ir jauna attīstības posma sākumā. Ar šīs laboratorijas akreditēšanu paveras iespējas gan sadarbībai ar mūsu ražotājiem Latvijā, gan arī ar starptautiskiem partneriem visā pasaulē - Polijā, Vācijā, Krievijā un ASV,» sacīja LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks.

Divu gadu laikā institūta laboratorija ir aprīkota ar jaunām iekārtām, kas spēj nodrošināt testēšanas pakalpojumus aviācijas, kosmosa, medicīnas un būvniecības nozarēm. Aviācijā tiek pārbaudīti kompozītmateriali, būvniecībā deformēšanās procesi un dažādu materiālu pielietojumi, t. sk., stiegrotais betons, sijas. Savukārt medicīnā pārbauda, piemēram, implantus. «Lai mēs veiktu visas šīs pārbaudes, laboratorijai bija jābūt akreditētai. Tagad mēs varam strādāt Eiropas līmenī,» pastāstīja LU Materiālu mehānikas institūta direktors Egīls Plūme. Nākamais, pie kā tiek strādāts, ir protopipu un tehnoloģiju izstrādes pētniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra atrašanu apgrūtina esošais atalgojuma līmenis

LETA, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra meklējumus apgrūtina esošais atalgojuma līmenis, kā arī vāji organizētā ierēdniecības rotācija un kadru izaugsmes veicināšana valsts pārvaldē, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministrs stāstīja, ka valsts sekretāra meklējumi turpinās nemitīgi.

"Diemžēl ir jāmin divas lietas. Viena ir esošais atalgojuma līmenis augstākajai ierēdniecībai un tas attiecas ne tikai uz valsts sekretāru, bet arī uz struktūrvienību vadītājiem," teica Linkaits, piebilstot, ka tiek sludināti konkursi arī uz ministrijas komunikāciju speciālistu, juristu amatiem un pārsvarā nākas dzirdēt izsmieklu par atalgojumu, kas tiek piedāvāts.

Linkaits teica, ka tas ir īpaši izteikti, ja to salīdzina ar transporta nozari, kur ir aviācija, dzelzceļš, citi sektori ar ļoti labu algu līmeni, tostarp starptautiskā līmenī.

"Diemžēl atrast valsts sekretāru, kura atalgojums ir 2400 eiro pirms nodokļu nomaksas, ir grūti, jo cilvēki ļoti labi arī apzinās, kāds tas ir atbildības līmenis," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā atjaunot globālo aviosatiksmi Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) aicina ieviest sistemātisku pasažieru testēšanu pirms izlidošanas, lai noskaidrotu, vai viņi nav saslimuši ar Covid-19.

IATA ceturtdien izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka nepieciešams "izstrādāt un ieviest ātras, precīzas, cenas ziņā pieejamas, viegli izmantojamas, pielāgojamas un sistemātikas Covid-19 testēšanas metodes visiem pasažieriem pirms izlidošanas kā alternatīvu karantīnas pasākumiem".

Lai aviācija atgūtos, vajadzīgi koordinēti ierobežojumi 

Valdības pagājušajā nedēļā ieviestās izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos,...

Tāpat IATA norāda, ka sadarbosies ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un veselības iestādēm, lai spētu ātri ieviest šādu risinājumu.

Starptautiskie ceļojumi salīdzinājumā ar 2019. gadu ir samazinājušies par 92%. Ir pagājis vairāk nekā pusgads, kopš tika sagrauta globālā savienojamība, valstīm slēdzot savas robežas, lai cīnītos ar Covid-19 izplatību. Kopš tā laika atsevišķas valstis piesardzīgi atvērušas savas robežas, taču ceļošana ir ierobežota, jo karantīnas pasākumi padara to nepraktisku vai biežās Covid-19 izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu izmaiņas padara plānošanu neiespējamu, konstatē IATA.

"Atslēga pārvietošanās brīvības atjaunošanai starp valstīm ir sistemātiska Covid-19 testēšana, kurai pakļauti visi ceļotāji pirms izlidošanas. Tādējādi valstīm tiks sniegta pārliecība atvērt savas robežas bez sarežģītiem riska modeļiem, kas paredz nepārtrauktas izmaiņas ceļošanas noteikumos. Visu pasažieru testēšana atgriezīs cilvēkiem brīvību ceļot ar pārliecību. Un tādējādi darbā atgriezīsies miljoniem cilvēku," norāda IATA vadītājs Aleksandrs de Žinjaks.

"Globālās savienojamības sabrukšana un tās dēļ radušās ekonomiskās izmaksas ir svarīgi argumenti, lai valdības investētu šāda veida testēšanā, kas palīdzētu atkal atvērt robežas. Šīs krīzes radītās cilvēku un globālās ekonomikas ciešanas tiks paildzinātas, ja aviācijas nozare, no kuras ir atkarīgas vismaz 65,5 miljoni darbavietu, sabruks pirms pandēmijas beigām. Un valstu atbalsta apmērs, lai šādu sabrukšanu novērstu, aizvien palielinās. Prognozes liecina, ka aviācijas nozares zaudētie ieņēmumi 2020. gadā pārsniegs 400 miljardus dolāru un nozarei būs rekordlieli zaudējumi, kas pārsniegs 80 miljardus dolāru, ko paredz krietni optimistiskāks atlabšanas scenārijs par to, kāds patiesībā tiek piedzīvots," sacīts IATA paziņojumā.

"Drošība ir aviācijas nozares galvenā prioritāte. Mēs esam drošākais transporta veids, jo mēs kā nozare kopā ar valdībām strādājam pie globālo standartu ieviešanas. Ar robežu slēgšanu saistītajām ekonomiskajām izmaksām ik dienu pieaugot un mūs skarot infekcijas otrajam vilnim, aviācijas nozarei ir (..) jāapvieno spēki ar valdībām un medicīnisko testēšanas risinājumu sniedzējiem, lai atrastu ātru, precīzu, cenas ziņā pieejamu, viegli izmantojamu un pielāgojamu testēšanas risinājumu, kas ļaus pasaulei droši atjaunot savienojumus un atgūties," uzsver Žinjaks.

Pēc IATA pasūtījuma veiktā sabiedriskā viedokļa pētījumā atklāts nepārprotams atbalsts Covid-19 testu veikšanai ceļošanas procesā. Aptuveni 65% aptaujāto ceļotāju piekrīt, ka karantīna nav jāpiemēro, ja personai ir negatīvs Covid-19 tests, 84% atbalsta viedokli, ka testēšana nepieciešama visiem ceļotājiem, savukārt 88% ceļošanas procesā ir gatavi testēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #38

DB, 29.09.2020

Dalies ar šo rakstu

Pēc finanšu sektora "kapitālā remonta" Latvijā naudu iesaldē bez paskaidrojuma un klusē divus gadus – šāds ir "Dienas Biznesa" secinājums, uzklausot gan juridisku, gan fizisku personu stāstus par kontu slēgšanu, to neatvēršanu.

Baidījāmies nokļūt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, bet nokļuvām tīrās naudas valstībā.

AML prasības ir acīmredzami pārspīlētas un tas sāk satraukt arī valdības koalīciju.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 29. septembra numurā:

  • viedokļi - kāpēc bankas vairs nevēlas un nespēj strādāt ar ārzemju uzņēmējiem
  • aktuāli - minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli
  • tēma - gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu
  • finanses - pārāk daudz banku
  • ārpolitika - Covid krīze izceļ vairāku ātrumu Eiropas realitāti
  • aviācija – starptautiskais uzņēmums "TAV Airports Holding" ir gatavs ieguldīt Rīgā
  • zaļā ekonomika - meža platības de jure un de facto
  • pūļa finansējums - alus darītava jauna kvartāla sākumam
  • brīvdienu ceļvedis - Liene Treimane, Rīgas Starptautiskā kinofestivāla "RIGA IFF" direktore

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

RTU un LMT uzsāk industriālo doktorantu sadarbību

Zane Atlāce - Bistere, 22.05.2019

Pie dronu un digitālo ceļu tehnoloģiju izpētes darbiem LMT vajadzībām jau sākuši strādāt pirmie divi RTU industriālie doktoranti.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu inovāciju radīšanu Latvijas ekonomikai, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un telekomunikāciju uzņēmums LMT uzsākuši uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbības iniciatīvu «Industriālais doktors».

Pie dronu un digitālo ceļu tehnoloģiju izpētes darbiem LMT vajadzībām jau sākuši strādāt pirmie divi RTU industriālie doktoranti. Arī citi uzņēmumi aicināti izmantot šo iespēju.

«Industriālo doktoru» programmas mērķis ir attīstīt pētniecības un uzņēmējdarbības ciešāku sadarbību, iesaistot pētniecībā industrijas pārstāvjus. Programmā tiek sniegts Eiropas fondu, universitātes un uzņēmuma finansiāls atbalsts jaunajiem zinātniekiem, kuri izstrādā promocijas darbu par tematu, kas atbilst RTU zinātniskajām kompetencēm un ir nepieciešamas attiecīgā uzņēmuma inovāciju projektiem. «Industriālais doktors» ir daļa no RTU Studentu inovāciju grantu programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru