Pakalpojumi

Brexit «migla» pār tūrisma nozari

Ingrīda Drazdovska, 19.02.2019

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Gluži tāpat kā citās jomās, Brexit «migla» vēl pilnībā nav izklīdusi arī pār tūrisma nozari Eiropā un iespējamo ceļošanas paradumu maiņu

Latvijas tūrisma industrija diez vai ārkārtīgi cietīs no šī Lielbritānijas izstāšanās procesa no Eiropas Savienības, savukārt dienvidu zemes, kurām atpūtas ceļotāji ienes prāvu naudas žūksni tautsaimniecībā, ir nobažījušās par iespējamo britu tūristu skaita kritumu tuvākajā nākotnē.

Ceļotājiem ir jārēķinās ar noteiktām izmaiņām un iespējamām neērtībām.

«Skaidrs ir tas, ka nekas nav skaidrs, tostarp tas, vai tiks panākta vienošanās vai ne. Tūrismā, mūsuprāt, visvairāk tiks ietekmēti paši briti,» komentē Pauls Gusts, CWT Latvia izpilddirektors, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas ALTA valdes loceklis.

«Saprotam, ka šajā stadijā ir vēl daudz neskaidrību gan no Eiropas institūciju, gan arī no Lielbritānijas valdības puses. Apjukumu rada situācija, ka nav skaidrības par Brexit veidu un pastāv varianti par tā norisi,» atzīst Ieva Keiša, Latvia Tours vadītāja.

Izmaiņām, kas var stāties spēkā, tostarp tūrisma nozarē, ir iespējami divi nākotnes scenāriji, pauž Gatis Silovs, Ekonomikas ministrijas (EM) Nozaru politikas departamenta direktors. Pirmais – ja vienošanās tiek panākta un izstāšanās līgums tiek ratificēts pirms šā gada 30. marta, jaunie nosacījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī (ir 21 mēneša pārejas periods). Otrs – vienošanās netiek panākta vai izstāšanās līgums netiek ratificēts, tad pārejas perioda nebūs un ar 2019. gada 30. martu Lielbritānija būs t.s. trešā valsts, līdzīgi kā ASV, Ķīna vai Krievija. Šobrīd pavisam droši nevar apgalvot, ka paredzamās izmaiņas ceļošanas nosacījumos stāsies spēkā. Tomēr ievērojami ir palielinājies risks, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no ES bez vienošanās (t.s. no deal). Jebkurā gadījumā paredzamās izmaiņas ceļotājiem radīs zināmas neērtības un prasīs sagatavoties, viņš teic.

Tūrisma nozare Latvijā, visticamāk, ir gatava šīm izmaiņām, jo pēc būtības tiek piemēroti gandrīz identiski nosacījumi, kādi tie ir trešās pasaules valstīm, akcentē G. Silovs. Latvijas ārējā robeža ar Krieviju ir arī ārējā robeža ar ES, līdz ar to tūrisma nozare ir gana zinoša par nosacījumiem, kas jāievēro, apkalpojot vai organizējot uz/no braucienus uz valstīm, kas nav ES. EM no nevalstiskajiem sadarbības partneriem nav saņēmusi indikācijas par iespējamo negatīvo ietekmi jautājumos, kas skar Brexit procesu un attiecīgi tūrisma nozari.

P. Gusts atzīmē, ka viena no jomām, kur gaidāmas pārmaiņas, ir aviācija. Proti, šobrīd ES kompānijas var lidot, kur vien vēlas ES, sniegt pakalpojumus savienības ietvaros (saskaņā ar Atvērto debesu līgumu). Pēc Brexit lidmašīnām, kuras pilnībā vai vairums daļu pieder Lielbritānijas kompānijām, teorētiski būtu jāpaliek uz zemes, kamēr tiek veikta to sertifikācija, noslēgti jauni līgumi. Liela daļa no lielajām aviokompānijām seko līdzi procesam un jau ir izveidojušas uzņēmumus citās ES valstīs, lai mazinātu negatīvo efektu. Šīs pārmaiņas var ietekmēt aviobiļešu cenu, reisu daudzumu, jaunu kompāniju parādīšanos dažādu valstu tirgū, viņš komentē.

Brexit varētu viest izmaiņas atpūtas ceļojumu segmentā. Vācija un Lielbritānija ir lielākās masu tūristu «ražotājas», piepildot pasaules un Eiropas kūrortus. Šie atpūtnieki daudzās valstīs ir vēlami klienti, jo ir maksātspējīgi un viņu ir daudz. Briti nebūt daudz neceļo pa savu valsti, bet labprāt izbrauc ārpus tās, piebilst P. Gusts. Līdz ar Brexit kādu brīdi viņi varētu mazāk ceļot, ja būs jārisina pasu/vīzu jautājumi.

Visu rakstu Varētu rasties neērtības lasiet 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!