Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Aviācijas nozare ir ieinteresēta ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražošanā Latvijā, vienlaikus plānu tālākai attīstībai nepieciešams vienots redzējums par konkrēto tehnoloģiju, nozares pieprasījumu un projekta izmaksām.

Tā Satiksmes ministrijas un Latvijas Aviācijas asociācijas rīkotajā Aviācijas domnīcā 4.novembrī sprieda aviācijas nozares eksperti.

Tāpat kā visur pasaulē arī Latvijā zaļās enerģijas un klimata neitralitātes faktori kļūst noteicoši ilgtspējīgas aviācijas nozares darbībai. Šobrīd jau 38 pasaules vadošās aviosabiedrības ir apņēmušās līdz 2050. gadam panākt pilnīgu savas darbības klimata neitralitāti un 30 no tām plāno sasniegt 10% SAF jeb ilgtspējīgās aviācijas degvielas īpatsvaru līdz 2030. gadam.

“Aviācijas nozarei ir būtiska ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, tādēļ, lai nodrošinātu līderību Baltijā un konkurētu ar Ziemeļvalstu aviācijas centriem, ir svarīgi sekot līdzi visām jaunākajām tendencēm un runāt ar pašmāju un arī ārzemju partneriem par Latvijas uzņēmu iesaisti SAF degvielas tehnoloģiju izpētes un ražošanas procesos. Tas nepieciešams, lai sasniegtu vides neitralitātes mērķus un nodrošinātu mūsu aviācijas nozares enerģētisko neatkarību, kā arī stiprinātu konkurētspēju un garantētu turpmāko izaugsmi,” norāda Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars.

Eiropas Savienība ir izvirzījusi priekšlikumu dalībvalstīm, aicinot nodrošināt koordinētu pieeju brīvākiem pārvietošanās ierobežojumiem.

Veselība un drošība jebkurā brīdī ir un būs galvenā prioritāte, bet aviācijas nozares uzņēmumi, kas vēsturiski ir raduši strādāt stingri kontrolētā vidē, ir gatavi risinājumiem brīvākai ceļošanai, nekompromitējot galveno prioritāti – veselību un drošību.

Jau pēdējo 10 mēnešu laikā aviācijas nozares profesionāļi ir spēcīgi demonstrējuši to, kā spēj pielāgoties strauji mainīgai videi, padarot to vēl drošāku un ieviešot virkni jaunu veselības piesardzības pasākumu. Pateicoties visaptverošai un rūpīgai pieejai, redzam, ka tieši tādēļ ir izdevies ierobežot vīrusa izplatību nozarē.

Saskaņā ar EASA/ECDC vadlīnijām Covid-19 testēšanai un karantīnai ceļotājiem, kuri izmanto gaisa satiksmes pakalpojumus (pielikumu aviācijas veselības drošības protokolam) – ceļotāji, kuri izmanto šo transporta veidu, veido mazāk nekā 1% no visiem konstatētajiem Covid-19 gadījumiem un tie nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus. To apstiprina arī Latvijas SPKC dati, kas norāda, ka kopš pandēmijas sākuma ar lidmašīnām Latvijā ir ievesti tikai 1% saslimušo gadījumu, kas ir 223 no 21 313. Papildus tam Civilās aviācijas aģentūras dati norāda, ka Latvijā Covid-19 saslimšana konstatēta 1 no 4 148 ieceļotājiem.

Šobrīd svarīgāk kā jebkad agrāk ir apzināt nozares, kuras palīdzēs Latvijas ekonomikai pārdzīvot šo krīzi un pēc tās atveseļoties. Viena no tām ir aviācija, kas ne tikai sniedz iespēju mūsu iedzīvotājiem brīvi pārvietoties un veidot starptautiskās biznesa saites, bet tiešā veidā ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku labklājību.

2019. gadā aviācijas nozare Latvijā radīja 3,5% pievienoto vērtību iekšzemes kopproduktam (IKP), kā arī nodrošināja ap 30 000 labi apmaksātas darbavietas. Nozares pievienotā vērtība ir nozīmīga sabiedrībai un ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus.

Ekonomikā, kuru stimulē spēcīgs aviācijas sektors ar daudziem savienojumiem un lidojumu galamērķiem, tiek piesaistītas tiešas investīcijas un radītas jaunas darbavietas, kas rada ilgtermiņa pozitīvo ietekmi uz IKP. Ņemot vērā, ka Latvija joprojām ir spēcīgs Baltijas tranzītmezgls ar savu nacionālo lidsabiedrību un konkurētspējīgu lidostu, ir svarīgi apzināties aviācijas nozari kā ilgtermiņa ieguldītāju valsts ekonomikā.

Šā gada kritiskākie trīs Covid-19 krīzes mēneši – marts, aprīlis un maijs – ir aizvadīti, lidojumi tiek atsākti, tomēr aktivitāte gaisā vēl ir tālu no 2019. gada nogales rādītājiem. Atgriešanās normālā darba ritmā aviācijas nozarei būs lēna, jo krīze turpinās.

Aviācijas nozare dalās trīs pamatvirzienos – infrastruktūra, lidsabiedrības un gaisa satiksmes atbalsts. Visos trīs pamatvirzienos darbojas lielas, valstij piederošas kompānijas, tādēļ arī nozares pasargāšana primāri ir atkarīga no šo kompāniju īpašnieka, proti, valsts, nostājas un rīcības un pēc tam jau no individuāli katra uzņēmuma aktivitātēm. Tajā pašā laikā privātajā sektorā ir līdzvērtīgs apgrozījums, strādājošo skaits, bet atbalsta saņemšanas iespējas krietni atšķiras no valsts aviācijas milžiem.

"Mēs apzināmies, ka aviācijas nozare pēc krīzes atkopjas lēni, bet arī skaidri redzam, ka tas notiek konsekventi un pārliecinoši. Mēs saprotam, ka Rīga ir Baltijas reģiona aviācijas centrs," žurnālam "Dienas Bizness" pauž Latvijas Republikas satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Gada nogale un jauna gada sākums ir labākais laiks, lai apkopotu gada laikā paveikto un sastādītu plānus nākošajam 2021. gadam. Diemžēl 2020. gada sākumā sastādītie rīcības plāni, budžeta projekti, darba un atvaļinājumu ieceres izkusa kopā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu.

Vēl gada sākumā, kad pirmās ziņas par vīrusu sāka parādīties Ķīnā, neviens nevarēja iedomāties, ka tas tik plaši un strauji izplatīsies pa visu pasauli. Nevar noliegt, ka aviosatiksme veicināja vīrusa sākotnējo izplatību. Šobrīd Covid-19 ir izplatījies visos kontinentos, pat Antarktīda nav izņēmums. Līdz ar to, uzsākot cīņu ar šī vīrusa izplatības ierobežošanu globālā mērogā, sākās aviācijas nozares sabrukums, kura sekas mēs izjutīsim vēl vairākus gadus.

Salīdzinot ar 2020. gada sākumu, situācija ir mainījusies. Ir veikti neskaitāmi pētījumi, ieviesti individuāli un lokāli piesardzības pasākumi, notiek regulāra iedzīvotāju testēšana. Šai kontekstā jautājums, ko aviācijas nozare visā pasaulē un arī Latvijā vēlas uzdot politikas veidotājiem un infektoloģijas zinātniekiem – vai esošajos apstākļos, kad vīrusa izplatība jau ir notikusi, aviācijas nozarei uzliktie aizliegumi joprojām ir efektīvi un sniedz sākotnēji definēto mērķi – vīrusa izplatības ierobežošanu?

Lidostas “Rīga” pasažieru reģistrācijas zālē no trešdienas, 30. augusta, aplūkojama leģendārā latviešu aviokonstruktora, rūpnīcas VEF lidmašīnu būves nodaļas vadītāja Kārļa Irbīša 1937. gadā konstruētās lidmašīnas I–12 replika.

I–12 ir viena no slavenākajām Kārļa Irbīša konstruētajām lidmašīnām, kas pirms Otrā Pasaules kara piedalījusies vairākos aviācijas šovos un izstādēs un guvusi godalgas starptautiskās aviācijas sacensībās.

Otrā Pasaules kara laikā emigrējis uz Vāciju, kur vairākus gadus strādāja par konstruktoru uzņēmumā “Messerschmitt” Bavārijā, Irbītis no 1950. līdz 1970. gadam bija Kanādas lielākā aviācijas uzņēmuma “Canadair” vecākais inženieris. Par šajā laikā radīto vertikālās pacelšanās lidmašīnu “V-STOL CL-84” viņš 1970. gadā saņēmis prestižo Makārdija balvu (McCurdy Award).

Mūža laikā Irbītis radījis 20 lidmašīnu modeļus un pasaules aviācijas vēsturē paliek ar vairākiem Kanādā reģistrētiem patentiem un daudzām publikācijām. Turklāt Irbītis ir arī VEF slaveno radiouztvērēju masveida ražošanas procesa un paša VEF logotipa autors.

Aviācijas nozares eksperti prognozē, ka 2022. gadā pasaules gaisa satiksme no krīzes būs atguvusies 70% apmērā, bet līdz 2024.gadam - pilnībā, stāsta Serkans Kaptans (Serkan Kaptan), TAV Airports izpilddirektors un Eiropas Starptautiskās lidostu padomes (Airports Council International Europe) valdes loceklis.

Lai gan pēdējie divi gadi ir bijis vissarežģītākais periods civilās aviācijas vēsturē, ilgtermiņā aviācijas nozare strauji attīstīsies un pasažieru skaits tikai pieaugs, atzīmē S. Kaptans. Viņš stāsta, ka šobrīd tiek lēsts, ka līdz 2040. gadam katru gadu lidostas visā pasaulē apkalpos apmēram 19 miljardus pasažieru, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā 2019. gadā. Šis pieaugums prasīs papildu investīcijas lidostās, un pašlaik tiek uzskatīts, ka, lai apkalpotu tik lielu pasažieru skaitu, lidostās visā pasaulē būs jāiegulda vismaz 2,4 triljoni ASV dolāru, skaidro TAV Airports izpilddirektors.

Fragments no intervijas

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā šajā laikā veicies TAV Airports?

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā aviācijas nozarē pieredzējām līdz šim lielāko krīzi. Tā pilnībā ir mainījusi šo nozari.

Tā kā vīrusa izplatība bijusi līdzīga visā Eiropā, situācija citās valstīs ir viegli salīdzināma. Pavasarī un vasaras sākumā vairums lidsabiedrību Eiropā saņēma dažāda veida valsts atbalstu – lielākā vai mazākā apmērā. Valstu valdības visā Eiropā, tostarp Latvijā, ļoti labi saprot vietējo lidsabiedrību ietekmi uz savienojamību un IKP. Lidsabiedrībām un lidostām saskaroties ar grūtībām, dabiski tiek ietekmēti arī citi uzņēmumi nozarē – ar tūrismu saistītas kompānijas, taksometru uzņēmumi, veikali, lidlauka pakalpojumu kompānijas, degvielas piegādātāji, lidmašīnu un to rezerves daļu ražotāji, kā arī daudzi citi.

Latvijā daļa cilvēku joprojām bažījas, ka tieši aviācija veicina vīrusa izplatību, taču dažādi pētījumi norāda, ka nepastāv saikne starp inficēto cilvēku ierašanos valstī un vīrusa izplatību valsts līmenī. Jau 2020. gada oktobrī Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis atjaunot brīvu cilvēku pārvietošanos. Aviācijas nozare jaunajai realitātei ir labi pielāgojusies, un lidošana šobrīd nešaubīgi ir drošākais transporta veids.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

COVID-2019 pirmo sitienu izjuta tūrisms, otro - aviācija. Lai nozare spētu pārvarēt šo situāciju, ir sagatavots piecu punktu pasākumu plāns, kas pēc diskusijas nozares iekšienē tiks iesniegts valdībai.

To intervijā "Dienas Biznesam" stāsta Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. Viņaprāt, ja ārkārtas situācija beidzas

tuvāko 4-6 nedēļu laikā, tad nozares attīstība būs ietekmēta, bet gada laikā tā izlīdzināsies, taču, ja krīze ieilgs uz 3-6 mēnešiem, tad sekas var būt ļoti dramatiskas, jo daudzi nozares spēlētāji to nepārdzīvos.

Kāda ir situācija aviopārvadājumu jomā?

Pašreizējā situācija aviācijā ir krīze šī vārda pilnā nozīmē. Proti, 12. marta dati rāda, ka Rīgas lidostā ir atcelti 726 lidojumi un biļešu rezervāciju vidējais kritums ir 30%. Savukārt, situācijai attīstoties, 13. martā airBaltic paziņoja jau vairāk par 2000 lidojumu atcelšanu.

Valdības pagājušajā nedēļā ieviestās izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos, kas paredz iebraucējiem no epidēmijas skartajām valstīm samazināt karantīnu no 14 līdz 10 dienām, atstās minimālu iespaidu uz ceļojumu intensitāti kopumā un neglābs aviācijas nozari no pasažieru krituma.

Tam nepieciešama kopēja ES valstu koordinēta rīcība.

Jau Rīgas Aviācijas forumā 2020, kas notika septembra sākumā, nozares pārstāvji skaidri definēja, ka aviācijas nozare ir viena no ekonomikas atgūšanās atslēgām, jo ir tieši saistīta ar Covid krīzes smagāk skartajām nozarēm, kas atkarīgas no ceļotāju daudzuma.

Viena no foruma galvenajām tēmām bija aviācijas nozares atgūšanās no Covid krīzes gan pasaules, gan Eiropas, gan Latvijas mērogā. Skaidra ir norāde, ka tieši valstu radītie ierobežojumi, lai pasargātu cilvēkus no inficēšanās riskiem, ir izraisījuši pasažieru pārvadājumu kritumu un tieši šo ierobežojumu pārskatīšana un koordinēšana var kļūt par iemeslu uzlabojumiem.

Neviena valsts nebija gatava tik straujai Covid-19 izplatībai, taču Latvija ar pandēmijas radītajām sekām tika galā salīdzinoši veiksmīgi, to intervijā DB norāda SmartLynx Airlines vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Ja salīdzina ar pārējo pasauli, ierobežojumi Latvijā aviācijas nozarē nemaz nebija tik stingri, taču tajā pašā laikā nevar noliegt, ka daži no tiem novilcināja tūristu atgriešanos šajā reģionā, uzskata Ž. Surints. Viņš atzīmē, ka šobrīd situācija aviācijas jomā ir diezgan stabila – uzņēmumi gatavojas vasaras sezonai, kas ierasti ir pelnošākais laiks, un tuvāko divu gadu laikā cer pilnībā atgūties no krīzes.

Fragments no intervijas

SmartLynx Airlines nodrošina pakalpojumus gan Eiropā un Āzijā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Raugoties no uzņēmējdarbības viedokļa – kurš reģions, jūsuprāt, Covid-19 krīzi pārvarējis visveiksmīgāk?

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" ir iepazinusies ar medijos pieejamo informāciju par valdības gatavoto, tā saukto, dīkstāves regulējumu, lai mazinātu koronavīrusa Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes sekas un masveida darba tiesisko attiecību pārtraukšanu.

"airBaltic" ieskatā valdības piedāvātais regulējums – apmaksāt 75% no dīkstāves darba samaksas līdz EUR 700 maksimālai robežai – ir labs sākums, lai darba devēji varētu noturēt darbā maksimāli daudz darbinieku krīzes laikā.

LASI: Valdība virza likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai

Tomēr vakar, 18. marta pēcpusdienā, medijos izskan ziņas, ka minētais regulējums neattieksies uz valsts kapitālsabiedrībām, kas finanšu līdzekļus varēs saņemt no Eiropas fondiem. Vēršam uzmanību uz faktu, ka "airBaltic" grupas uzņēmumiem ir nepieciešams risinājums nekavējoties un valsts sociālais atbalsts krīzes situācijā, savukārt, Eiropas risinājumi vēl tikai top un nav zināms, cik ilgu laiku aizņems to apgūšana.

Nolūkā atjaunot globālo aviosatiksmi Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) aicina ieviest sistemātisku pasažieru testēšanu pirms izlidošanas, lai noskaidrotu, vai viņi nav saslimuši ar Covid-19.

IATA ceturtdien izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka nepieciešams "izstrādāt un ieviest ātras, precīzas, cenas ziņā pieejamas, viegli izmantojamas, pielāgojamas un sistemātikas Covid-19 testēšanas metodes visiem pasažieriem pirms izlidošanas kā alternatīvu karantīnas pasākumiem".

Lai aviācija atgūtos, vajadzīgi koordinēti ierobežojumi 

Valdības pagājušajā nedēļā ieviestās izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos,...

Tāpat IATA norāda, ka sadarbosies ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un veselības iestādēm, lai spētu ātri ieviest šādu risinājumu.

Starptautiskie ceļojumi salīdzinājumā ar 2019. gadu ir samazinājušies par 92%. Ir pagājis vairāk nekā pusgads, kopš tika sagrauta globālā savienojamība, valstīm slēdzot savas robežas, lai cīnītos ar Covid-19 izplatību. Kopš tā laika atsevišķas valstis piesardzīgi atvērušas savas robežas, taču ceļošana ir ierobežota, jo karantīnas pasākumi padara to nepraktisku vai biežās Covid-19 izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu izmaiņas padara plānošanu neiespējamu, konstatē IATA.

"Atslēga pārvietošanās brīvības atjaunošanai starp valstīm ir sistemātiska Covid-19 testēšana, kurai pakļauti visi ceļotāji pirms izlidošanas. Tādējādi valstīm tiks sniegta pārliecība atvērt savas robežas bez sarežģītiem riska modeļiem, kas paredz nepārtrauktas izmaiņas ceļošanas noteikumos. Visu pasažieru testēšana atgriezīs cilvēkiem brīvību ceļot ar pārliecību. Un tādējādi darbā atgriezīsies miljoniem cilvēku," norāda IATA vadītājs Aleksandrs de Žinjaks.

"Globālās savienojamības sabrukšana un tās dēļ radušās ekonomiskās izmaksas ir svarīgi argumenti, lai valdības investētu šāda veida testēšanā, kas palīdzētu atkal atvērt robežas. Šīs krīzes radītās cilvēku un globālās ekonomikas ciešanas tiks paildzinātas, ja aviācijas nozare, no kuras ir atkarīgas vismaz 65,5 miljoni darbavietu, sabruks pirms pandēmijas beigām. Un valstu atbalsta apmērs, lai šādu sabrukšanu novērstu, aizvien palielinās. Prognozes liecina, ka aviācijas nozares zaudētie ieņēmumi 2020. gadā pārsniegs 400 miljardus dolāru un nozarei būs rekordlieli zaudējumi, kas pārsniegs 80 miljardus dolāru, ko paredz krietni optimistiskāks atlabšanas scenārijs par to, kāds patiesībā tiek piedzīvots," sacīts IATA paziņojumā.

"Drošība ir aviācijas nozares galvenā prioritāte. Mēs esam drošākais transporta veids, jo mēs kā nozare kopā ar valdībām strādājam pie globālo standartu ieviešanas. Ar robežu slēgšanu saistītajām ekonomiskajām izmaksām ik dienu pieaugot un mūs skarot infekcijas otrajam vilnim, aviācijas nozarei ir (..) jāapvieno spēki ar valdībām un medicīnisko testēšanas risinājumu sniedzējiem, lai atrastu ātru, precīzu, cenas ziņā pieejamu, viegli izmantojamu un pielāgojamu testēšanas risinājumu, kas ļaus pasaulei droši atjaunot savienojumus un atgūties," uzsver Žinjaks.

Pēc IATA pasūtījuma veiktā sabiedriskā viedokļa pētījumā atklāts nepārprotams atbalsts Covid-19 testu veikšanai ceļošanas procesā. Aptuveni 65% aptaujāto ceļotāju piekrīt, ka karantīna nav jāpiemēro, ja personai ir negatīvs Covid-19 tests, 84% atbalsta viedokli, ka testēšana nepieciešama visiem ceļotājiem, savukārt 88% ceļošanas procesā ir gatavi testēšanai.

Neskatoties uz to, ka patlaban Covid-19 pandēmija radījusi milzīgu triecienu aviācijas nozarei, arī nākotnē, pēc vīrusa pandēmijas, ilgtspējai būs svarīga loma, trešdien Rīgas aviācijas forumā "RAF 2020" sacīja lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš atzīmēja, ka pēdējos astoņos mēnešos aviācijas nozare ir smagi cietusi Covid-19 pandēmijas dēļ, tādējādi, ja iepriekš "airBaltic" izcēlās ar izaugsmi un ilgtspēju, tad tagad tā izceļas ar dramatisku situāciju, tāpat kā pārējās lidsabiedrības pasaulē.

Tāpat Gauss uzsvēra, ka "airBaltic" līdz šim bija izdevies sevi pozicionēt kā klimatam draudzīgu un ilgtspējīgu, taču līdz ar Covid-19 pandēmiju lidsabiedrībai nācās pārtraukt darbu, kas radīja būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Viņš minēja, ka pandēmija radīja pamatīgu triecienu visai aviācijas industrijai pasaulē. "Visi virsraksti medijos vairs nav par ilgtspēju, bet gan par izdzīvošanu," teica Gauss, piebilstot, ka tagad aviācijas uzņēmumiem ir jānosargā darba vietas un jāturpina lidot atbilstoši vīrusa ierobežojumiem.

Spītējot ievērojamam ceļotāju skaita kritumam un cerot uz pozitīvām pārmaiņām 2021. gadā, “ATU Duty Free” lidostā “Rīga” izveidojis divas jaunas tirdzniecības vietas un paplašina Latvijā ražoto preču un produktu pārstāvniecību, informēja uzņēmuma pārstāvji.

2020. gadā “ATU Duty Free” Latvijā guva 32% no 2019. gada ienākumu apjoma. Savukārt 2021. gada pirmā ceturkšņa ienākumi pielīdzināmi 13% no 2019. gada sākuma rezultātiem. Tomēr, pakāpeniski pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un sadarbojoties ar lidostu “Rīga”, aviokompāniju “airBaltic” un citām aviācijas organizācijām, tirdzniecības uzņēmums turpina attīstību Latvijā. Nupat divu jaunu tirdzniecības vietu izveidošanai Rīgas lidostā ieguldīti 97 000 eiro.

2020. gadā lidostu “Rīga” apmeklēja par 74,2% mazāk pasažieru, nekā iepriekšējā gadā. Samazinājies arī apkalpoto lidojumu skaits. Šie rādītāji ievērojami ietekmēja ne vien aviokompānijas, bet arī lidostā “Rīga” esošo tirdzniecības uzņēmumu “ATU Duty Free”.

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" apgrozījums šogad pirmajos sešos mēnešos bija 16,697 miljoni eiro, kas ir par 45,8% eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, kā arī uzņēmums strādāja ar 6,513 eiro zaudējumiem pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina lidostas publiskotā informācija.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka lidostas "Rīga" saimniecisko darbību būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmija, kuras ierobežošanai no 17.marta tika atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.

Līdz ar to lidostas "Rīga" apgrozījums bija tikai 16,697 miljoni eiro, kas ir par 14,37 miljoniem eiro mazāks, nekā tika plānots budžetā. Savukārt apkalpoto pasažieru skaits samazinājās līdz 1,32 miljoniem, kas ir par 2,34 miljoniem pasažieru jeb 64% mazāk, nekā bija plānots.

Reaģējot uz apkalpoto gaisa kuģu un pasažieru skaita, un attiecīgi arī ieņēmumu straujo kritumu, kā arī ar mērķi samazināt Covid-19 ietekmē radušos iespējamos zaudējumus, lidosta pirmajā ceturksnī sāka un otrajā ceturksnī turpināja kompleksu izmaksu samazināšanas programmu. Attiecīgi 2020.gada lidostas kopējās saimnieciskās darbības izmaksas ir izdevies samazināt par 24%. Tostarp pozīcijā "Personāla izmaksas" izmaksas ir izdevies samazināt par 30%, bet pozīcijā "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" - par 32%. Vadības ziņojumā teikts, ka šāds izmaksu samazinājums, ņemot vērā lidostas augsto fiksēto (pastāvīgo) izmaksu īpatsvaru, kuras nav iespējams samazināt īstermiņā, pilnībā neapturot operatīvo darbību, ir uzskatāms par labu rezultātu.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir profesionāla komanda, efektīva resursu pārvaldība un pareizi izstrādāta stratēģija, domā Krištofs Hegedjušs, CityBee Latvija reģionālais vadītājs.

Lai uzņēmums ilgtermiņā sasniegtu nospraustos mērķus, vadītājam jāspēj paredzēt nākotnē potenciāli sagaidāmās problēmas, jāizvērtē iespējamie riski un attiecīgi jārīkojas, spriež K.Hegedjušs, piebilstot, ka visa pamatu pamatā ir plānošana. Pasaule nemitīgi mainās, tāpēc tai līdzi jāmainās arī uzņēmējiem - tas, kas tiek uzskatīts par labu šodien, iespējams, tāds vairs nebūs rīt, tāpēc sniegto pakalpojumu kvalitāte nepārtraukti jāuzlabo, atzīmē CityBee Latvija reģionālais vadītājs.

Seko ģimenes piemēram

Lai gan esmu dzimis Latvijā, uzaugu un mācījos Ungārijā, stāsta K.Hegedjušs, kurš šajā valstī guva arī savu pirmo darba pieredzi. “Vēl būdams skolnieks, vasaras brīvlaikos iesaistījos ģimenes biznesā un pavadīju latviešu tūristus Ungārijā, bet, kad sāku studijas Londonā, kā maiņas vecākais strādāju kādā glaunā interneta kafejnīcā. Mana ģimene bija cieši saistīta ar aviāciju, tāpēc likumsakarīgi, ka arī es, pēc vidusskolas beigšanas, nolēmu sevi profesionāli attīstīt tieši šajā jomā. Tā kā Ungārijā apgūt aviācijas menedžmentu nebija iespējams, devos uz Londonu, un neslēpšu - šī valsts man ļoti iepatikās. Biju apmierināts gan ar vidi, gan ar studijām, kas studentiem sniedza iespēju ne tikai iepazīties ar nozares specifiku, bet apgūt arī vispārējās vadības teoriju un aviācijas praktiskās lietas, par ko ļoti priecājos,” norāda K.Hegedjušs, kurš drīz pēc tam aviācijas nozarē sāka arī strādāt.

"Covid-19" krīze skar ne tikai uzņēmējus, bet arī darba ņēmējus un katram, kurš spējīgs pierādīt krīzes tiešo ietekmi, būtu jāsaņem valsts atbalsts, uzskata Latvijas aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.

"Centīsimies uz samilzušo problēmu norādīt rītdienas, 24. marta, valdības sēdē, jo līdz šim aviācijas nozarē darbinieku atbalsts atstāts novārtā," "Dienas Biznesam" norādīja D. Kavasa.

Šobrīd aviācija ir viena no nozarēm, kuru Covid-19 krīze skāra pirmo, un notiek sarunas par darbinieku atlaišanu uzņēmumā "AirBaltic". D. Kavasa norādīja, ka pašreizējā valdības nostāja ir vienpusēja, vairāk raugoties uzņēmējdarbības virzienā, kā piemēru minot nozari, kuru pārzina.

Arodbiedrības pārstāve pauž, ka patlaban arodbiedrība netiek aicināta uz krīzes vadības sarunām, kā arī saņem ierobežotu informāciju par turpmākajiem plāniem.

"Es uzskatu, ka vienošanās un pieprasījumu sistēmai, kas garantētu darbinieku sociālo drošību, ir jābūt. Arodbiedrībām ir jāpiedalās sarunās. Nedomāju, ka rīt to panāksim, bet es ceru, ka nākotnē tas notiks. Visbeidzot mēs atbalstām palīdzību uzņēmējdarbībai un šajā kontekstā saredzam, ka aviācijas nozarē ir iespējams ne tikai domāt par darbinieku atlaišanu, bet arī par dīkstāves kompensācijām uzņēmējiem, kas paredz iespēju neatlaist darbiniekus," skaidro D. Kavasa, uzsverot, ka satiksmes ministra Tāļa Linkaita nostāja šobrīd robežojas vien ar skaidrojumiem par to, kādi varētu būt darbinieku atlaišanas noteikumi.

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) šī gada aprīlī noslēguši savstarpēju sadarbības līgumu ar mērķi mazināt aviācijas inženieru trūkumu darba tirgū un nodrošināt augstas kvalitātes izglītības programmu topošajiem aviotehnikas speciālistiem, informē "SmartLynx Airlines".

Pēc teorētisko zināšanu apguves universitātē, "SmartLynx Airlines" nodrošinās iegūto prasmju praktisku apgūšanu uzņēmumā.

"Aviācijas pārvadājumu un transporta ražošanas uzņēmumos notiek strauja paaudžu maiņa un jauno speciālistu ienākšana darba tirgū tikai daļēji kompensē darbinieku vajadzību. Tā rezultātā aviācijas nozare kopumā un izteikti Latvijā piedzīvo kvalificētu inženiertehnisko speciālistu trūkumu. "SmartLynx Airlines" sadarbība ar RTU ir stratēģiski svarīga gan mums kā darba devējam, lai piesaistītu jaunos speciālistus, gan izglītības sistēmai, lai ieinteresētu jauniešus studēt tehniskās zinātnes Latvijā," skaidro "SmartLynx Airlines" vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Aviopārvadājumos Latvijā situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā, tostarp ir zināmas bažas par to, ka Viļņa varētu no Rīgas pārņemt Baltijas centrālā aviācijas savienojuma statusu, sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Viņš atzīmēja, ka Eiropa kopumā aviācijas ziņā šobrīd ir ietekmētākais tirgus pasaulē, proti, Eiropā ir lielākais aviopārvadājumu kritums. "Eiropas reģions pašlaik ir visvairāk ietekmētais pasaulē, tajā šobrīd tiek piedzīvots vislielākais aviopārvadājumu kritums. Pašlaik Eiropā vidējais aviopārvadājumu apmērs ir vien 34% no 2019.gada apmēra," sacīja Gorodcovs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā, kas ir viena no 41 Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas "Eurocontrol" dalībvalstīm, ir astotais lielākais aviopārvadājumu kritums. "Mēs esam to valstu skaitā, kuras šī iemesla dēļ ir cietušas visvairāk. Pasažieru skaita kritums pašlaik veido vairāk nekā 90%. Ir dienas, kad Latvijā ielido tikai 150 pasažieri. Tās ir divas lidmašīnas. Tas tikai liecina, ka mums situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā," teica Gorodcovs.

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce pēc gandrīz 10 gadu darba uzņēmumā ir nolēmusi atkāpties no amata. Lidostas "Rīga" ilggadējās vadītājas pēdējā darba diena ir šodien, 15.aprīlī.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas lidostas komanda ar milzīgu atdevi ir strādājusi, ne tikai lai atbalstītu mediķus epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanā un nodrošinātu lidostas operatīvo darbību repatriācijas un citu atļauto reisu apkalpošanā, bet arī lai optimizētu finanšu resursus krīzes pārvarēšanai un izstrādātu darbiniekiem un uzņēmumam labvēlīgāko pēckrīzes atjaunošanas plānu," pauž uzņēmuma vadītāja.

Lidosta "Rīga" ir izstrādājusi un apstiprinājusi pasākumu kopumu uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai ārkārtas situācijas apstākļos un darbības atsākšanai ilgtermiņā, un sagatavojusi iesniegšanai valdībā priekšlikumus valsts atbalsta pasākumiem krīzes seku pārvarēšanai.