Jaunākais izdevums

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Vienlaikus palielinājies arī aviokompāniju veikto kopējo lidojumu skaits. "airBaltic" pērn veicis 62 748 lidojumus, bet gadu iepriekš tas bija 56 261 lidojums. Vairums veikti no Latvijas lidostām, attiecīgi 55 593 pērn un 51 578 lidojumi gadu iepriekš. Turpretim "SmartLynx Airlines" vairumu lidojumu veica no citu valstu lidostām, pērn kopumā veicot 21 487 lidojumus salīdzinājumā ar 20 524 lidojumiem 2018. gadā. Vienlaikus gan lidsabiedrība turpināja nostiprināt savas pozīcijas Latvijas lidostās, pērn veikto lidojumu skaitu palielinot par 12,13%, attiecīgi - 573 lidojumi 2019. gadā salīdzinājumā ar 511 lidojumiem gadu iepriekš.

Latvijas starptautiskajās lidostās apkalpoto pasažieru skaits 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu pieaudzis par 10,57%, sasniedzot vēl nebijušus attīstības tempus. Pērn Latvijas starptautiskajās lidostās apkalpoti 7 812 464 pasažieri, turpretim 2018. gadā - 7 065 840 pasažieri.

Būtisks, vairāk nekā 44% liels, pasažiera skaita pieaugums pērn bijis starptautiskajā lidostā "Liepāja", kas 2019. gadā apkalpoja 14 082 pasažierus pretstatā 9751 pasažierim 2018. gadā. Vienlaikus vairāk nekā divas reizes pieaudzis apkalpoto lidojumu skaits - 2019. gadā lidosta apkalpoja 3552 lidojumus, bet gadu iepriekš - 1500 lidojumus. Izpildīto lidojuma skaita pieaugums skaidrojams galvenokārt ar mācību lidojumiem.

Par vairāk nekā 10% pieaudzis arī starptautiskās lidostas "Rīga" klientu skaits. Lidosta pērn apkalpoja 7 798 382, bet 2018. gadā - 7 056 089 pasažierus. Tāpat par 4,2% palielinājās arī lidostā apkalpoto lidojumu skaits. 2019. gadā tie bija 87 007, bet 2018. gadā - 83 468 lidojumi.

Vienlaikus jānorāda, ka lidostā par 3,5% vērojams kritums apkalpoto kravu apjomā. 2018. gadā lidosta apkalpoja 28 258 tonnas, bet pērn - 27 265 tonnas kravu. Ietekmi uz kravu apjoma rādītājiem attiecībā pret 2018. gadu radīja Turcijas gaisa kravu pārvadātāja "Turkish Cargo" lēmums pārtraukt regulāros lidojumus uz Rīgu, kas 2018. gadā būtiski palielināja Rīgā pārkrauto kravu apjomu.

Tikmēr pārējo Rīgā strādājošo kravu pārvadātāju apjoms ir audzis par 7%, ko galvenokārt sekmējis pasta sūtījuma apjoma kāpums par 17% pret 2018. gadu un Krievijas gaisa pārvadātāja "Atran" ienākšana Rīgā.

Latvijas kravas pārvadājumu lidsabiedrība "RAF-Avia" pērn palielinājusi pārvadāto kravu apjomu. 2018. gadā kompānija pārvadāja 2287 tonnas, bet pērn par 9,2% vairāk kravu - jau 2498 tonnas. Jānorāda, ka Latvijā reģistrētā lidsabiedrība pārvadājumus lielākoties veic no citu valstu lidostām.

No Latvijas lidostām lidsabiedrība veica 18 lidojumus pretstatam 37 lidojumiem 2018. gadā. Kopumā "RAF-Avia" pērn veica 2217 lidojumus, bet vēl gadu iepriekš - 2948 lidojumus. Jānorāda, ka dažādu projektu ietvaros lidsabiedrība veic arī pasažieru pārvadājumus, tomēr pērn pārvadāto pasažieru skaits, kas bija 7592, ir mazāks nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 15 080 pasažierus.

Palielinoties kopējo lidojumu skaitam, Latvijas gaisa telpa biežāk tiek izmantota tranzīta lidojumiem, kuru vadību nodrošina VAS "Latvijas Gaisa satiksme". Pērn Latvijas gaisa telpā tika apkalpoti 215 269 tranzīta lidojumi, kas ir par 2,88% vairāk nekā 2018. gadā, kad Latvijas gaisa telpa tika izmantota 209 247 tranzīta lidojumiem. Kopumā VAS "Latvijas Gaisa satiksme" pērn vadījusi 302 049 lidojumus jeb par 3,27% vairāk nekā 2018. gadā, kad tika vadīti 292 475 lidojumi.

CAA prognozē, ka 2020. gadā Latvijā aviācijā saglabāsies izaugsme, lai gan pieauguma temps būs mazāks, kas saistīts ar aviācijas degvielas un biļešu cenu kāpumu. 2019. gadā, saskaņā ar Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas datiem, par 7% pieaugušas degvielas izmaksas, bet biļešu cenas palielinājušās par 3,9% salīdzinājumā ar 2018. gadu.

Vienlaikus jāuzsver, ka Eiropā pēdējos mēnešos ir vērojama aviācijas izaugsmes tempu samazināšanās, sasniedzot pat negatīvus rādītājus. Piemēram, Eiropā veikto lidojumu skaits 2019. gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija par 1,9% mazāk, lai gan oktobrī dati uzrādīja lidojumu skaita samazinājumu vien par 0,4%. Situācijas pasliktināšanās tiek skaidrota ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, tirdzniecības spriedzi un politisko nemieru, kā arī aviokompāniju bankrotiem. Kopējie aviācijas izaugsmes tempi pagājušajā gadā Eiropā vēl tiek apkopoti, bet prognozes liecina, ka kopējais lidojumu skaita pieaugums 2019. gadā būs 1,1% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē apturēto un samazināto lidojumu skaita dēļ pērn Latvijā mainījusies civilās aviācijas drošuma risku struktūra, palielinoties atgadījumiem, kas varētu būt saistīti ar civilās aviācijas personāla nepietiekamu lidojumu pieredzi.

Tā secināts valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) publicētajā Lidojumu drošuma pārskatā par 2020.gadu.

2020.gadā palielinājies navigācijas kļūdu izraisīto atgadījumu skaits civilajā aviācijā, kas pērn apsteidza iepriekšējo gadu otro visbiežāko kategoriju - sadursmes ar putniem. CAA navigācijas kļūdu salīdzinoši lielo skaitu skaidro ar to, ka lidojumu apkalpēm, veicot ievērojami mazāk lidojumu, ir nepietiekama prakse (gan pārvietojoties pa lidlauka peronu, gan lidojumu laikā), kas izraisa biežākas kļūdas navigācijā.

2019.gadā tika ziņots par 81 atgadījumu, kas saistīts ar navigācijas kļūdu, kamēr pērn - par 82 šādiem atgadījumiem, neskatoties uz to, ka kopējais lidojumu skaits lidostā "Rīga" 2020.gadā (35 591 lidojumi) ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar 2019.gadu (87 007 lidojumi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Aviācijas dzīvotspējai jālīdzsvaro vīrusa izplatības riskus un ekonomikas lejupslīdes riskus

LETA, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir svarīgi izstrādāt zinātniski pamatotas vērtēšanas metodes, lai līdzsvarotu vīrusa izplatības riskus un ekonomikas lejupslīdes un sabrukuma riskus, jo aviācija bez pasažieriem nav iespējama, ceturtdien Eiropas Aviācijas samitā pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Samita uzmanības centrā bija Covid-19 ietekme uz aviācijas nozari, kas pandēmijas izraisīto starptautisko pasažieru aviopārvadājumu ierobežojumu dēļ ir īpaši cietusi. Samita dalībnieki diskutēja par Covid-19 ietekmi uz aviācijas nozari un veidiem, kā efektīvi un vienlaikus videi draudzīgā veidā pārvarēt pandēmijas izraisīto krīzi. Tā kā transporta nozarei kopumā un jo īpaši aviācijai ir jāsniedz būtisks ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā, Vācija, kas 1.jūlijā pārņēma prezidentūru ES Padomē, aicināja nozares attīstību skatīt, raugoties no klimata prizmas.

Linkaits, uzrunājot samita dalībniekus, uzsvēra, ka pandēmijas izplatības datu kvalitāte ir būtiski svarīga nozares stabilitātei un prognozējamībai, jo tieši ietekmē iespējas atjaunot aviācijas pakalpojumus uz galamērķiem, kas veido Eiropas gaisa transporta galvenos tirgus, tostarp uz trešajām valstīm. Ir svarīgi izstrādāt zinātniski pamatotas vērtēšanas metodes, lai līdzsvarotu, no vienas puses, vīrusa izplatības riskus, bet no otras - ekonomikas lejupslīdes un sabrukuma riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Linkaits: Nepieciešamības gadījumā valdība būs gatava atbalstīt airBaltic

LETA, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamības gadījumā valdība būs gatava atbalstīt Latvijas nacionālo aviokompāniju "airBaltic", otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Valdība apzinās, cik nopietns un sistēmisks uzņēmums ir "airBaltic" un arī aviācija kopumā Latvijas sasniedzamības nodrošināšanai. To mēs piefiksējam katru reizi, kad lemjam par kādiem ierobežojumiem, kas ir saistīti ar pārvietošanos starp valstīm," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī norādīja, ka situācija aviācijā neuzlabojas - pandēmijas vilnis joprojām turpina velties pār Eiropu, tādējādi pasažieru pārvadājumi starp valstīm joprojām ir pašā zemākajā līmenī.

Vienlaikus Linkaits atzīmēja - ir cerība, ka pavasara beigās vai vasaras sākumā epidemioloģiskā situācija jau ļaus ceļot. "Ir cerība, ka pavasara beigās, vasaras sākumā situācija būs tāda, ka ceļojumi būs iespējami, un tad arī viena liela daļa "airBaltic" flotes tiks izmantota tāpat kā agrāk," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference tiks veltīta nozares ilgtspējīgas attīstības jautājumiem

Db.lv, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Aviācijas Asociācija kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Transporta un sakaru institūtu un Rīgas Aeronavigācijas institūtu ir apņēmusies veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību, organizējot ikgadēju aviācijas nozarei veltītu zinātnisko konferenci. To apliecina šā gada 10. janvārī parakstītais sadarbības līgums, kurā puses apņemas veicināt Latvijas aviācijas inovatīvās pētniecības attīstību un viedokļu līderību Eiropas aviācijā.

Rīgas Aviācijas foruma zinātniskā konference 2020. gada 21. maijā norisināsies pirmo reizi. Konferences organizatori, sadarbojoties ar tās galveno atbalstītāju "airBaltic", šogad par konferences vadmotīvu izvirzījuši aviācijas ilgtspējīgas attīstības jautājumus.

"Rīgas Aviācijas foruma zīmols jau ir ieguvis starptautisku atpazīstamību. Mūsu turpmākais izaicinājums ir veicināt jaunu, ar aviācijas nozari saistītu promocijas darbu izstrādi Latvijā. Zinātniskās konferences organizēšana kopā ar biznesa forumu ir lieliska iespēja jaunajiem zinātniekiem un mācībspēkiem satikties ar vadošajiem nozares uzņēmējiem un dalīties ar idejām, kam vajadzētu veicināt inovatīvu projektu īstenošanu un atbalstīt Latvijas aviācijas konkurētspēju globālajā tirgū," komentējot sadarbības līguma parakstīšanu, vērtē Latvijas Aviācijas Asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aicina sievietes kļūt par pilotēm

Lelde Petrāne, 22.01.2020

Pirmie 12 "airBaltic Pilotu akadēmijas" studenti, kuri savas studijas sāka 2018. gada pavasarī, absolvējuši šo programmu

Foto avots: airBaltic

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kustība "Riga TechGirls" sadarbībā ar Latvijas lidsabiedrību "airBaltic" interesentes iepazīstinās ar pilota profesiju, kā arī to, kā iegūt pilota profesijai nepieciešamo izglītību.

"airBaltic" viceprezidente personālvadības jautājumos Alīna Roščina norāda: "Tradicionāli aviācijā, kā jau tehniskajā nozarē, bijis ļoti augsts nodarbināto vīriešu īpatsvars. Šodien 6% "airBaltic" pilotu ir sievietes, savukārt "airBaltic" Pilotu akadēmijā sieviešu īpatsvars starp visiem studentiem sasniedz 10%. Taču kā uzņēmums, kurš iestājas par ilgtspējīgu attīstību, mēs vēlamies mainīt gan sabiedrības uzskatus par noteiktām profesijām, gan arī ilgtermiņā palielināt sieviešu īpatsvaru pilotu profesijā, uzsverot daudzveidības nozīmi ikviena uzņēmuma, kā arī nozares izaugsmē un panākumos."

"Riga TechGirls" vadītāja Anna Andersone stāsta: "Latvijā ir īpaši attīstīta aviācijas un lidaparātu nozare, noteikti esam līderi Baltijas mērogā un šī joma ir ļoti aizraujoša, kā arī perspektīva. Tomēr sieviešu īpatsvars šajās nozarēs ir pavisam zems. Organizējot "Tehnoloģijas ir Gaisā" pasākumu, sazinājos arī ar vairākiem bezpilotu lidaparātu, tā saukto dronu, uzņēmumiem un vairākos no tiem nestrādā neviena sieviete. Ar "Riga TechGirls" pasākumiem vēlamies iedvesmot meitenes un sievietes iesaistīties tehnoloģiju jomās, kurās tradicionāli ir vairāk vīriešu. Aviācija un lidaparāti noteikti ir viena no šīm jomām!"

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikai ir nepieciešama aviācijas nozare

Artūrs Kokars, Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis, 15.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd svarīgāk kā jebkad agrāk ir apzināt nozares, kuras palīdzēs Latvijas ekonomikai pārdzīvot šo krīzi un pēc tās atveseļoties. Viena no tām ir aviācija, kas ne tikai sniedz iespēju mūsu iedzīvotājiem brīvi pārvietoties un veidot starptautiskās biznesa saites, bet tiešā veidā ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku labklājību.

2019. gadā aviācijas nozare Latvijā radīja 3,5% pievienoto vērtību iekšzemes kopproduktam (IKP), kā arī nodrošināja ap 30 000 labi apmaksātas darbavietas. Nozares pievienotā vērtība ir nozīmīga sabiedrībai un ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus.

Ekonomikā, kuru stimulē spēcīgs aviācijas sektors ar daudziem savienojumiem un lidojumu galamērķiem, tiek piesaistītas tiešas investīcijas un radītas jaunas darbavietas, kas rada ilgtermiņa pozitīvo ietekmi uz IKP. Ņemot vērā, ka Latvija joprojām ir spēcīgs Baltijas tranzītmezgls ar savu nacionālo lidsabiedrību un konkurētspējīgu lidostu, ir svarīgi apzināties aviācijas nozari kā ilgtermiņa ieguldītāju valsts ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Māris Ķirsons, 17.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

COVID-2019 pirmo sitienu izjuta tūrisms, otro - aviācija. Lai nozare spētu pārvarēt šo situāciju, ir sagatavots piecu punktu pasākumu plāns, kas pēc diskusijas nozares iekšienē tiks iesniegts valdībai.

To intervijā "Dienas Biznesam" stāsta Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. Viņaprāt, ja ārkārtas situācija beidzas

tuvāko 4-6 nedēļu laikā, tad nozares attīstība būs ietekmēta, bet gada laikā tā izlīdzināsies, taču, ja krīze ieilgs uz 3-6 mēnešiem, tad sekas var būt ļoti dramatiskas, jo daudzi nozares spēlētāji to nepārdzīvos.

Kāda ir situācija aviopārvadājumu jomā?

Pašreizējā situācija aviācijā ir krīze šī vārda pilnā nozīmē. Proti, 12. marta dati rāda, ka Rīgas lidostā ir atcelti 726 lidojumi un biļešu rezervāciju vidējais kritums ir 30%. Savukārt, situācijai attīstoties, 13. martā airBaltic paziņoja jau vairāk par 2000 lidojumu atcelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies

LETA, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc papildu palīdzības pie valdības vērsīsies tikai tad, ja situācija aviācijā neuzlabosies arī nākamā gada pavasarī, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja pavasarī darbības apmēri sāks augt un vasarā darbība atgriezīsies normālās sliedēs, mēs domājam, ka otrs ieguldījums nebūs nepieciešams. Vienlaikus mēs redzam, ka virkne Eiropas aviokompāniju jau dodas pie valdībām ar lūgumu par otrās kārtas palīdzību. Ja mēs pavasarī redzēsim, ka situācija nemainās un būs jāsecina, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tad arī mums būs jādodas pie valdības," atzina "airBaltic" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vasarā "airBaltic" kapitālā valsts ieguldītie 250 miljoni eiro galvenokārt izlietoti, lai segtu ar Covid-19 krīzi saistītās fiksētās izmaksas, kā arī, lai segtu kompensācijas aptuveni 700 atlaistajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" darbu sācis modernizētais 2.perons, kas galvenokārt paredzēts biznesa aviācijas gaisa kuģu apkalpošanai, informē lidosta "Rīga".

2.perons atrodas iepretī FBO RIGA biznesa aviācijas terminālim un modernizācijas ietvaros tajā izbūvēts paplašinājums ar betona un asfaltbetona segumu vairāk nekā 12 000 kvadrātmetru platībā, izveidojot divas jaunas fleksibla plānojuma gaisa kuģu stāvvietas.

Līdz ar to kopējais stāvvietu daudzums 2.peronā pieaudzis līdz sešām, no tām trīs atrodas tiešā biznesa termināļa tuvumā, dodot iespēju pasažieriem ātri un ērti sasniegt termināli kājām.

Projekta ietvaros modernizēta arī esošā 2. perona daļa, inženiertīkli un apgaismojuma sistēma. Darbus veica atklātā konkursā izvēlētā akciju sabiedrība "ACB".

Projekta kopējās izmaksas veido 2,5 miljonus eiro un tas ir viens no investīciju projektiem, ko lidosta "Rīga" šogad īsteno biznesa dažādošanas un konkurētspējas paaugstināšanas nolūkā, izmantojot pandēmijas laika sniegtās iespējas veikt intensīvus būvdarbus lidlauka teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru pārvadājumu nozare 2020.gadā piedzīvojusi pamatīgu pasažieru skaita samazinājumu gan aviācijā, gan dzelzceļa līnijās, gan autobusu pārvadājumos. Lai arī nozare ir regulēta un uzņēmumi darbojas ar valsts dotācijām vai atbalstu, jau šobrīd ir jādomā, cik lielas izmaksas valsts var atļauties, subsidējot pasažieru pārvadājumus.

Nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad ir saņēmusi vairākkārtēju valsts atbalstu, lielākā no atbalsta summām – 250 miljoni eiro, un paredzams, ka atbalsts kompānijai būs nepieciešams arī 2021. gadā. Pasažieru kritums ir arī AS "Pasažieru vilciens" – pirmajā pusgadā kopumā par vairāk nekā 30%, kas nozīmē, ka otrajā ceturksnī kritums pārsniedzis 50%.

Pasažieru samazinājums smagi skāris arī autotransporta pasažieru pārvadājumus, jo sevišķi brīžos, kad tika noteikts ierobežojums par daļēju transportlīdzekļa aizpildījumu. Tomēr paralēli šis gads aizritējis arī sabiedriskā transporta pakalpojumu konkursa noskaņā.

"Pirmo reizi Latvijas vēsturē tika izsludināts tik apjomīgs sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkums, kas aptver visu Latviju un kura rezultāti izšķirs daudzu pārvadātāju turpmāko darbu," komentē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vīruss atmasko ekonomikas ielaistās kaites

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8,5%), bet nevar runāt par pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela.

Turklāt, kā norāda paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.

Ar ļoti lielu pārliecību var teikt, ka 3. ceturksnī IKP pieaugs pret iepriekšējo ceturksni, bet par 4. ceturksni bažas pieaug. Savukārt skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks, pateicoties koronvīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.

Ir likumsakarīgi, ka kritums pakalpojumu nozarēs 2. ceturksnī bija ievērojami lielāks jeb 11,0%. Pandēmija ir krīze, kas visvairāk ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru sarukumu pat vairāk nekā uz pusi. Latvijā turklāt izpaužas tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas – jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Turklāt situācija tranzītā turpināja pasliktināties arī 2. ceturkšņa ietvaros, tāpēc arī gada 2. pusē nekas labs nav gaidāms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB, 12.01.2021

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība cenšas vienot dalībvalstis, taču valstis sacenšas viena ar otru gan par darbaspēku, gan par investoriem, un nodokļi ir svarīgs instruments konkurences cīņā.

Lietuva ir pieņēmusi lēmumu, ka piedāvās lielajiem investoriem izmantot 20 gadus uzņēmumu ienākuma nodokļa brīvdienas.

Lasi žurnāla #DienasBizness 12. janvāra numurā:

  • viedokļi - nodokļu sistēmas konkurētspēja Latvijā un kaimiņvalstīs
  • tēma – Latvijas nodokļi cīņā par investoriem un darbaspēku
  • IKP – budžeta plāns krīzes neprognozē
  • akciju tirgi - Volstrīta izvēlējusies tikai košās krāsas
  • attīstības riski - pandēmijā lielie vēl lielāki un turīgie vēl turīgāki
  • kiberdrošība – kiberdrošības uztvere mainās pēc datu zādzības; krāpniecības riski attālinātajā darbā; noziedznieki pārbauda virtuālās durvis
  • aviācija - Latvijas lidmašīnu ražotājs “Tarragon” eksportē “gaisa taksometrus”
  • brīvdienu ceļvedis - Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski pieaugot ceļotāju un lidojumu skaitam, apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" jūlijā sasniedzis 23% no pagājušā gada apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada septiņos mēnešos.

Jūlijā lidostā apkalpoti 187,4 tūkstoši pasažieru - par 132 tūkstošiem ceļotāju vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tomēr kopumā, salīdzinot ar pērno gadu, apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga" ir ievērojami sarucis: 2020.gada pirmajos septiņos mēnešos apkalpoti vien 1,5 miljoni pasažieru, kas ir vairāk nekā 65% kritums pret pērnā gada attiecīgu periodu.

Lielāko daļu jeb 66% no jūlijā apkalpotajiem pasažieriem pārvadāja nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", 13% - Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair", bet 11% - Ungārijas zemo cenu pārvadātājs "WizzAir".

Pakāpeniski pieaug to pasažieru skaits, kuri lidostu "Rīga" izmanto kā pārsēšanās punktu tālākam ceļojumam: tranzīta un transfēra pasažieru skaits jūlijā veidoja 24% no kopējā pasažieru skaita. Populārākie galamērķi no Rīgas jūlijā bija Oslo, Londona, Helsinki, Frankfurte un Tallina, bet vispiepildītākie gaisa kuģi bija brīvdienu maršrutos uz Grieķiju, Kipru un Francijas dienvidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vakcīnām kļūstot aizvien pieejamākām, pieprasījums pēc ceļošanas pieaugs ātri

Martins Gauss (Martin Gauss) "airBaltic" izpilddirektors, 10.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā aviācijas nozarē pieredzējām līdz šim lielāko krīzi. Tā pilnībā ir mainījusi šo nozari.

Tā kā vīrusa izplatība bijusi līdzīga visā Eiropā, situācija citās valstīs ir viegli salīdzināma. Pavasarī un vasaras sākumā vairums lidsabiedrību Eiropā saņēma dažāda veida valsts atbalstu – lielākā vai mazākā apmērā. Valstu valdības visā Eiropā, tostarp Latvijā, ļoti labi saprot vietējo lidsabiedrību ietekmi uz savienojamību un IKP. Lidsabiedrībām un lidostām saskaroties ar grūtībām, dabiski tiek ietekmēti arī citi uzņēmumi nozarē – ar tūrismu saistītas kompānijas, taksometru uzņēmumi, veikali, lidlauka pakalpojumu kompānijas, degvielas piegādātāji, lidmašīnu un to rezerves daļu ražotāji, kā arī daudzi citi.

Latvijā daļa cilvēku joprojām bažījas, ka tieši aviācija veicina vīrusa izplatību, taču dažādi pētījumi norāda, ka nepastāv saikne starp inficēto cilvēku ierašanos valstī un vīrusa izplatību valsts līmenī. Jau 2020. gada oktobrī Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis atjaunot brīvu cilvēku pārvietošanos. Aviācijas nozare jaunajai realitātei ir labi pielāgojusies, un lidošana šobrīd nešaubīgi ir drošākais transporta veids.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas Braathens Regional Airlines (BRA) 2020. gada 30. marta atklās jaunu tiešo reisu no starptautiskās lidostas Rīga uz Stokholmas pilsētas lidostu Brommā, informē aviokompānijā.

Reisus plānots veikt ar BRA jauno lidmašīnu ATR 72-600. Tā ir visekonomiskākā no degvielas viedokļa, kas pieejama reģionālajā aviācijā. Lidojuma laiks tiek lēsts 70 minūtes, un lidmašīnā ir 72 pasažieru vietas.

Uzņēmumā norāda, ka katrā biļetes centā tiks iekļauta pilnīga ogļskābās gāzes izmešu kompensācija, kā arī dzērieni un uzkodas lidojuma laikā.

BRA jaunos, starptautiskos tirgos paplašinās, jo ir pieprasījums pēc ilgtspējīgiem starptautiskiem reisiem, kas seko kaunināšanai par lidojumiem Zviedrijā.

2018.gadā BRA kļuva par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas visiem pasažieriem ļāva rezervēt lidojumus ar bioloģisko lidmašīnu degvielu bez fosilā kurināmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgā ar 3D printeri ražos lielizmēra detaļas lidmašīnām

Db.lv, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka izsniegusi 0,804 miljonu eiro finansējumu uzņēmumam SIA "AM Craft", kas nodarbojas ar industriālo 3D drukāšanu, ražojot gan plastmasas detaļas aviācijai, gan funkcionālus palīglīdzekļus medicīnai.

Par piešķirto finansējumu uzņēmums ir iegādājies četras lielizmēra 3D drukas iekārtas.

"3D drukāšana nodrošina iespēju ātri radīt unikālus un ļoti specifiskus plastmasas izstrādājumus visdažādākajiem pielietojumiem. Aviācija un medicīna ir starp lielākajām nozarēm, kas ievērojami palielinājušas 3D drukas izmantošanu," stāsta Ilze Zoltnere, "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja.

3D drukāšanas uzņēmums iegādājies četras lielizmēra (ar darba laukumu 90x90x90 cm) ražošanas iekārtas un plāno izveidot Eiropā pirmo automatizēto industriālās 3D drukāšanas centru, koncentrējoties uz aviācijas un tehniskās ortopēdijas nozarēm. "AM Craft" plāno automatizēt šobrīd manuāli veicamus procesus, kas ļaus būtiski palielināt iekārtu kopējo ražību un uzlabot visa ražošanas procesa digitālo kontroli un uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidmašīnu ražošanas kompāniju Boeing un Airbus pārdošanas apjomu dati šajā gadā liecina, ka Airbus A320 saņēmis vairāk pasūtījumu nekā Boeing 737, raksta Business Insider.

Airbus panākumus ļāvusi gūt izaugsme komerciālajā aviācijā kombinācijā ar Boeing 737 Max problēmām, turklāt Airbus prezentējis divus uzlabotus lidmašīnas variantus.

Kopumā 55 gadu laikā, kopš tiek apkopoti dati par pārdotākajām lidmaāīnām, Boeing 737 ir bijusi vispārdotākā lidmašīna, taču pēdējā laika krīze saistībā ar lidmašīnu problēmām ir atņēmusi uzņēmumam šo titulu.

Līdz oktobrim Boeing saņēmis 15136 pasūtījumus, savukārt Airbus - 15193 pasūtījumus.

Airbus pietuvojās Boeing tikai pēdējo pāris gadu laikā, un īpaši straujā tempā tas notika pēc tam, kad Airbus tirgu iepazīstināja ar jaunāko versiju - A320neo, kas notika pirms Boeing prezentēja 737 Max. 2018.gada beigās A320 modeļa pasūtījumi par 400 atpalika no 737 pasūtījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par atbalstu eksportējošiem un tūrisma uzņēmumiem mazāka interese nekā prognozēts

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sniegto atbalstu eksportējošiem un tūrisma uzņēmumiem mazāka interese nekā prognozēts, atzina LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš informēja, ka līdz 27.augustam LIAA saņēma aptuveni 700 pieteikumus, lai gan kopējais prognozētais apjoms bija 7500.

"Var teikt, ka līdz šim pieteikumu ir mazāk nekā mēs sagaidījām. Vienlaikus man arī ir jāatzīst, ka ar pieteikumu izskatīšanu mums iet grūtāk. Mēs izskatām mēneša laikā, kā bijām solījuši, bet tas ir iespējams tādēļ, ka interese nav tik milzīga, kā gaidījām. Pašlaik mums dienā ienāk aptuveni tikpat pieteikumu, cik mēs spējam izvērtēt. Taču no sākuma aktivitāte bija lielāka un ar šo pieteikumu izskatīšanu darbs iekavējās," sacīja Rožkalns.

Vienlaikus viņš norādīja uz atšķirībām tūrisma un eksportētāju programmās. Pēc Rožkalna skaidrotā, tūrisma uzņēmumu pieteikumus LIAA var izvērtēt daudz ātrāk, jo tajā ir tikai divi vērtēšanas kritēriji, turpretī eksporta uzņēmumu struktūra parasti ir daudz sarežģītāka un attiecīgi izvērtēšana prasa ilgāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviopārvadājumos Latvijā situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā, tostarp ir zināmas bažas par to, ka Viļņa varētu no Rīgas pārņemt Baltijas centrālā aviācijas savienojuma statusu, sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Viņš atzīmēja, ka Eiropa kopumā aviācijas ziņā šobrīd ir ietekmētākais tirgus pasaulē, proti, Eiropā ir lielākais aviopārvadājumu kritums. "Eiropas reģions pašlaik ir visvairāk ietekmētais pasaulē, tajā šobrīd tiek piedzīvots vislielākais aviopārvadājumu kritums. Pašlaik Eiropā vidējais aviopārvadājumu apmērs ir vien 34% no 2019.gada apmēra," sacīja Gorodcovs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā, kas ir viena no 41 Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas "Eurocontrol" dalībvalstīm, ir astotais lielākais aviopārvadājumu kritums. "Mēs esam to valstu skaitā, kuras šī iemesla dēļ ir cietušas visvairāk. Pasažieru skaita kritums pašlaik veido vairāk nekā 90%. Ir dienas, kad Latvijā ielido tikai 150 pasažieri. Tās ir divas lidmašīnas. Tas tikai liecina, ka mums situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā," teica Gorodcovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

3D displeju ražotājs Eurolcds jaunā iekārtā ieguldījis 1,1 miljonu eiro

Zane Atlāce - Bistere, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3D displeju ražotājs "Eurolcds" Ventspilī atklās jauno, 1,1 miljonu eiro vērto fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārtu, informē uzņēmuma pārstāvis Nauris Jūrmalis.

SIA "Eurolcds" izgatavo jaunas paaudzes 3D displejus, kuri nodrošina 3D attēla iegūšanu bez palīglīdzekļiem (brillēm vai citām optiskām palīgierīcēm), līdz ar to padarot tā izmantošanu lietotājam iespējamu ilgā laika periodā bez pārtraukumiem. Minētie produkti tiek ražoti pēc SIA "Lightspace Technologies" pasūtījuma, kas šo tehnoloģiju ir patentējusi.

Jaunā fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārta volumetrisko trīs dimensiju attēlu displeju un bistabilo displeju ražošanai spēs nodrošināt indija alvas oksīda, silīcija oksīda un niobija oksīda uzklāšanu stiklam un citiem materiāliem izmēros līdz pat 1000x1500x4mm. Tas būtiski paplašinās uzņēmuma iespējas pielāgoties dažāda izmēra materiālu ražošanai nozarēm, kur ir visaugstākās kvalitātes prasības - medicīnā, aviācijā, navigācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības pagājušajā nedēļā ieviestās izmaiņas epidemioloģiskās drošības pasākumos, kas paredz iebraucējiem no epidēmijas skartajām valstīm samazināt karantīnu no 14 līdz 10 dienām, atstās minimālu iespaidu uz ceļojumu intensitāti kopumā un neglābs aviācijas nozari no pasažieru krituma.

Tam nepieciešama kopēja ES valstu koordinēta rīcība.

Jau Rīgas Aviācijas forumā 2020, kas notika septembra sākumā, nozares pārstāvji skaidri definēja, ka aviācijas nozare ir viena no ekonomikas atgūšanās atslēgām, jo ir tieši saistīta ar Covid krīzes smagāk skartajām nozarēm, kas atkarīgas no ceļotāju daudzuma.

Viena no foruma galvenajām tēmām bija aviācijas nozares atgūšanās no Covid krīzes gan pasaules, gan Eiropas, gan Latvijas mērogā. Skaidra ir norāde, ka tieši valstu radītie ierobežojumi, lai pasargātu cilvēkus no inficēšanās riskiem, ir izraisījuši pasažieru pārvadājumu kritumu un tieši šo ierobežojumu pārskatīšana un koordinēšana var kļūt par iemeslu uzlabojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot ievērojamam ceļotāju skaita kritumam un cerot uz pozitīvām pārmaiņām 2021. gadā, “ATU Duty Free” lidostā “Rīga” izveidojis divas jaunas tirdzniecības vietas un paplašina Latvijā ražoto preču un produktu pārstāvniecību, informēja uzņēmuma pārstāvji.

2020. gadā “ATU Duty Free” Latvijā guva 32% no 2019. gada ienākumu apjoma. Savukārt 2021. gada pirmā ceturkšņa ienākumi pielīdzināmi 13% no 2019. gada sākuma rezultātiem. Tomēr, pakāpeniski pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un sadarbojoties ar lidostu “Rīga”, aviokompāniju “airBaltic” un citām aviācijas organizācijām, tirdzniecības uzņēmums turpina attīstību Latvijā. Nupat divu jaunu tirdzniecības vietu izveidošanai Rīgas lidostā ieguldīti 97 000 eiro.

2020. gadā lidostu “Rīga” apmeklēja par 74,2% mazāk pasažieru, nekā iepriekšējā gadā. Samazinājies arī apkalpoto lidojumu skaits. Šie rādītāji ievērojami ietekmēja ne vien aviokompānijas, bet arī lidostā “Rīga” esošo tirdzniecības uzņēmumu “ATU Duty Free”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro cena ASV dolāros kopš maija vidus ir palēkusies jau par 10% un pietuvojusies 1,2 ASV dolāru līmenim. Jeb – tik dārgs eiro, kāds tas ir šobrīd, nav bijis jau divus gadus.

Eiro kļuvis spēcīgāks arī pret citu lielāko reģiona tirdzniecības partneru valūtām. Eiro cena britu mārciņās dažu pēdējo mēnešu laikā palielinājusies par 6%, savukārt eiro cena Ķīnas juaņās pieaugusi par 5%.

Notikumi valūtu tirgū daudziem Eiropas eksportējošajiem uzņēmumiem draud sazīmēt netīkamāku peļņas bildi. Dārgs eiro eirozonas tautsaimniecībai nav vēlams, jo mazina reģiona eksportētāju un ražotāju konkurētspēju ārzemēs. Savukārt plaukt un zelt šādos laikos var imports, kas kļūst lētāks un vēl papildu var sist pa ceļiem vietējai ekonomikai.

Sliktais ir tas, ka šobrīd neskaidro faktoru par ekonomikas nākotni jau tā ir vesels lērums. Katrā ziņā viens no riskiem, kas var slāpēt kontinentālās Eiropas tautsaimniecības atgūšanos, var būt dārga vietējā valūta, ko var daļēji uzskatīt par sava veida tirdzniecības tarifu. Šo efektu var pastiprināt arī pavisam jaunas reālas tirdzniecības barjeras, kas var būt visai drīza Eiropas realitāte gan attiecībās ar britiem, gan, iespējams, ar ASV un Ķīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru