Jaunākais izdevums

Neskatoties uz to, ka patlaban Covid-19 pandēmija radījusi milzīgu triecienu aviācijas nozarei, arī nākotnē, pēc vīrusa pandēmijas, ilgtspējai būs svarīga loma, trešdien Rīgas aviācijas forumā "RAF 2020" sacīja lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš atzīmēja, ka pēdējos astoņos mēnešos aviācijas nozare ir smagi cietusi Covid-19 pandēmijas dēļ, tādējādi, ja iepriekš "airBaltic" izcēlās ar izaugsmi un ilgtspēju, tad tagad tā izceļas ar dramatisku situāciju, tāpat kā pārējās lidsabiedrības pasaulē.

Tāpat Gauss uzsvēra, ka "airBaltic" līdz šim bija izdevies sevi pozicionēt kā klimatam draudzīgu un ilgtspējīgu, taču līdz ar Covid-19 pandēmiju lidsabiedrībai nācās pārtraukt darbu, kas radīja būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Viņš minēja, ka pandēmija radīja pamatīgu triecienu visai aviācijas industrijai pasaulē. "Visi virsraksti medijos vairs nav par ilgtspēju, bet gan par izdzīvošanu," teica Gauss, piebilstot, ka tagad aviācijas uzņēmumiem ir jānosargā darba vietas un jāturpina lidot atbilstoši vīrusa ierobežojumiem.

Gauss arī pauda, ka ilgtspējai vēl joprojām ir būtiska loma, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem zaudējumiem, un pēc krīzes tai būs vēl lielāka nozīme.

"airBaltic" vadītājs norādīja, ka arī aviokompānijas jaunajā biznesa plānā "Destination 2020 Clean", kas pielāgots šī brīža situācijai, ir uzsvars uz klimatu un ilgtspēju.

Viņš atzina, ka tas ir nozīmīgs solis uz priekšu, lai radītu tādu uzņēmuma biznesa stratēģiju, kurā viens no ilgtspējas mērķiem ir kļūt vēl draudzīgākiem videi. Tāpat Gauss ilgtspēju saistīja ar savienojamību. "Savienojamība ir svarīga, lai turpinātu Baltijas valstu savienošanu ar pasauli," viņš teica.

Gauss pauda, ka "airBaltic" ilgtspējas mērķos iekļaujas arī darbavietu radīšana, tostarp viņš minēja, ka līdz šim "airBaltic" bija atbildīgs par 30 000 darbavietu radīšanu Latvijā. "Mēs negribam pārtraukt šo darbu, mēs gribām turpināt," viņš piebilda.

Tāpat Gauss norādīja, ka "airBaltic" līdz šim izmantoja piecu veidu lidmašīnas, taču nākotnē koncentrēsies tikai uz vienu lidmašīnas tipu - "Airbus A220-300", kas palīdzēs ietaupīt degvielu par 82%. Vienlaikus "airBaltic" turpinās investēt elektriskajos dzinējos.

Gauss pauda pārliecību, ka krīze tiks pārvarēta, kā to aviācijas industrija spējusi izdarīt arī iepriekšējos 100 gados.

Viņš arī uzsvēra, ka "airBaltic" turpinās augt.

Jau ziņots, "airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Pirmajā pusgadā "airBaltic" pārvadāja 810 317 pasažierus, kas bija par 64% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt veikto lidojumu skaits samazinājās par 58% - līdz 12 501 lidojumam.

Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij atgūt vasarā uzņēmuma kapitālā ieguldītos 250 miljonus eiro, apliecināja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss, piebilstot, ka priekšlikums, kā jau iepriekš ziņots, paredz aviokompānijas akciju pārdošanu biržā.

"Mēs esam iesnieguši informāciju, kā to piedāvājam darīt, Satiksmes ministrijai un ministrijai tā tālāk ir jāiesniedz Ministru kabinetam. Kā jau zināms, mēs piedāvājam sākt "airBaltic" akciju kotāciju biržā. Agrākais laiks varētu būt 2022.gada beigas vai 2023.gada sākums," teica Gauss.

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies 

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet...

Viņš pauda, ka akciju sākotnējam piedāvājumam (IPO) būtu jābūt tādā apmērā, lai valsts varētu atgūt vismaz 250 miljonus eiro, pārdodot jau esošās akcijas.

"Par šo plānu ir informēta arī Eiropas Komisija, jo tas bija iecerēts jau tad, kad mēs saņēmām naudu. Valdībai tas ir jāizskata un jāpasaka - jā, mēs tā darīsim," sacīja Gauss.

Viņš piebilda, ka alternatīvs risinājums ir atrast vienu pircēju, kurš būtu gatavs no valsts iegādāties "airBaltic" akcijas par 250 miljoniem eiro, taču tuvāko gadu laikā tas varētu būt visai maz ticams scenārijs. Turklāt, ja IPO būs veiksmīgs, par akcijām varēs iegūt vairāk nekā 250 miljonus eiro.

Gauss atklāja, ka aviokompānija rosinās valdību veikt IPO, kura apmērs būtu 500 miljoni eiro. "Vienlaikus konkrētus skaitļus minēt vēl būtu pāragri, jo mēs pat vēl neesam piesaistījuši bankas IPO rīkošanai. Taču mūsu mērķis noteikti ir lielākais IPO Baltijā, jo "airBaltic" stāsts no vienas puses ir globāls, no otras puses - ļoti lokāls. Un stāsts aviokompāniju IPO procesā gandrīz vienmēr ir svarīgāks nekā sausi skaitļi," viņš sacīja.

Tāpat Gauss minēja, ka "airBaltic" akcijas noteikti būtu jākotē biržā "Nasdaq Riga", lai tās vienkārši varētu iegādāties arī Latvijas iedzīvotāji, tomēr IPO ir iecerēts apjomīgs, tāpēc akcijas, visdrīzāk, tiks kotētas vēl kādā lielākā vērtspapīru tirgū.

"Es domāju, ka interese par "airBaltic" akcijām būs liela, jo mēs no šīs krīzes iziesim spēcīgi un izskatāmies labi uz daudzu citu aviokompāniju fona. [Norvēģijas zemo cenu aviokompānija] "Norwegian" jau iet uz bankrota procedūru un daudzi cīnās ar grūtībām daudz vairāk nekā "airBaltic". Tāpat mēs sagaidām, ka interese par akcijām būs ne tikai investoriem, bet arī Latvijas privātpersonām," sacīja Gauss.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Vienlaikus Eiropas Komisijas lēmums paredz, ka Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījums jāatgūst. Valdībai priekšlikums ieguldījuma atgūšanai Eiropas Komisijā ir jāiesniedz gada laikā, bet "airBaltic" priekšlikums par ieguldījuma atgūšanu valdībai bija jāiesniedz pusgada laikā.

"airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies

LETA, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc papildu palīdzības pie valdības vērsīsies tikai tad, ja situācija aviācijā neuzlabosies arī nākamā gada pavasarī, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja pavasarī darbības apmēri sāks augt un vasarā darbība atgriezīsies normālās sliedēs, mēs domājam, ka otrs ieguldījums nebūs nepieciešams. Vienlaikus mēs redzam, ka virkne Eiropas aviokompāniju jau dodas pie valdībām ar lūgumu par otrās kārtas palīdzību. Ja mēs pavasarī redzēsim, ka situācija nemainās un būs jāsecina, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tad arī mums būs jādodas pie valdības," atzina "airBaltic" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vasarā "airBaltic" kapitālā valsts ieguldītie 250 miljoni eiro galvenokārt izlietoti, lai segtu ar Covid-19 krīzi saistītās fiksētās izmaksas, kā arī, lai segtu kompensācijas aptuveni 700 atlaistajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic kopumā plāno samazināt darbinieku skaitu par 700

LETA, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno samazināt darbinieku skaitu par kopumā 700 cilvēkiem, bet atsākt tos nodarbināt, sākoties izaugsmei, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Šā gada kopējā kapacitāte tiks samazināta par aptuveni 40%. Attiecīgi mēs gribam salāgot to arī ar darbinieku skaitu. Mēs esam brīdinājuši valsts nodarbinātības iestādes un arodbiedrības, ka kopumā darbinieku skaitu plānojam samazināt par 700 cilvēkiem," teica Gauss.

Viņš arī norādīja, ka darbinieku skaitu paredzēts samazināt dažādos veidos. "Veidi ir ļoti dažādi. Mēs piedāvājam gan doties bezalgas atvaļinājumos, gan pārtraukt darba attiecības, saņemot viena vai divu mēnešu atalgojuma kompensāciju," minēja Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Vienlaikus viņš atzina, ka pagaidām vienošanās ar arodbiedrību par darbinieku skaita samazināšanu nav panākta. "Atbilstoši Latvijas likumiem mums ir jāpanāk vienošanās arī ar arodbiedrību. Tā vēl nav panākta, un sarunas turpinās," situāciju raksturoja Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pašreiz akcijas biržā plāno kotēt 2022.gada beigās vai 2023.gada sākumā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka brīdī, kad "airBaltic" devās pie valdības prasīt atbalstu, bija skaidrs, ka uzņēmuma akcijas tiks kotētas biržā un tiks rīkots akciju sākotnējais piedāvājums (IPO).

"Valdība paziņoja, ka vēlas mūsu piedāvājumu sešu mēnešu laikā, bet pašai valdībai Eiropas Komisijai risinājums ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā. Pašlaik mūsu biznesa plāns paredz, ka mums ir jāsasniedz noteikti finanšu rezultāti, kas tālāk noved pie akciju kotācijas biržā," pauda Gauss, skaidrojot, ka tad valsts varēs pārdot daļu akciju, lai saņemtu vismaz 250 miljonus eiro.

Savukārt IPO laiks ir atkarīgs no labvēlīgākas situācijas tirgos. "Mēs paši plānojam, ka 2021.gada beigās varētu rīkot konkursu, lai piesaistītu investīciju bankas IPO sarīkošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic" vairs nav neviena darbinieka, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu, intervijā aģentūrai LETA stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka "airBaltic" pašreiz ir labākā situācijā nekā citas lidsabiedrības. "Kad mēs pārtraucām lidojumus, mēs pilnībā pārskatījām savu biznesa modeli, mēs vienkāršojām savu lidmašīnu floti, mēs nodrošinājāmies ar finansējumu, mēs veicām jaunas pārrunas par saviem līzinga līgumiem. Diemžēl mēs atlaidām arī darbiniekus, kas ir skumjākais punkts šajā sarakstā," stāstīja Gauss, uzsverot, ka tagad uzņēmumā nav vairs neviena, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu.

Viņš pauda, ka pašlaik daudzas citas Eiropas aviokompānijas rīko sarunas par masveida atlaišanām, bet "airBaltic" tas viss jau ir aiz muguras un lidsabiedrība var pilnībā koncentrēties uz to, kā veikt savu darbu turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" šogad cer sasniegt 700 miljonu eiro apgrozījumu, 30.martā preses konferencē sacīja kompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Līdztekus viņš prognozēja, ka "airBaltic" akcijas biržā varētu sākt kotēt nākamā gada septembrī. Patlaban iecerēts, ka akcijas tiks kotētas gan "Nasdaq Riga", gan arī starptautiski, taču par starptautiskā sadarbības partnera izvēli vēl spriest ir pāragri, norādīja Gauss.

Vitenbergs airBaltic padomei prasīs skaidrojumus par dārgu elektroauto iegādi 

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosoda aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu...

Komentējot "Audi e-tron" elektroauto iegādi, Gauss skaidroja, ka "airBaltic" jau 2022.gada maijā informēja sabiedrību par kompānijas pāreju uz elektroauto, lai sasniegtu ilgtspējas mērķi - nulles oglekļa dioksīda (CO2) emisijas līdz 2050.gadam. Viņš uzsvēra, ka konkrētie transportlīdzekļi izvēlēti veicot iepirkuma procedūru un skaidrojums par visiem lietas apstākļiem jau nosūtīts Satiksmes ministrijai (SM).

Vēstulē, kas nosūtīta SM, pausts, ka darījums ir ne tikai ekonomiski pamatots un rūpīgi vērtēts, bet arī ilgtspējīgs un daļa no plašākas aviācijas dekarbonizācijas, kura attiecas gan uz lidmašīnām, gan jebkādām automašīnām, kuras ir aviokompānijas lietošanā.

Vēstulē norādīts, ka 2022.gada oktobrī beidzās termiņš līzingam, saskaņā ar ko "airBaltic" lietošanā bija iekšdedzes dzinēju automašīnas, tādēļ kompānija uzrunāja potenciālos elektroautomobiļu piegādātājus. Iepirkuma procedūrā tika uzrunāti 12 potenciālie automašīnu piegādātāji un saņemti seši piedāvājumi.

Pēc saņemto piedāvājumu rūpīgas izvērtēšanas "airBaltic" lēma par labu 12 "Audi e-tron" iegādei uz nākamo trīs gadu periodu. Vēstulē minēts, ka "Audi e-tron" piedāvājums ir rūpnīcas piedāvātā akcija, ietverot aptuveni 26% atlaidi no standarta izcenojuma, kā arī paredzot augsta atpirkuma vērtību - ap 67%.

Piedāvājuma dēļ ikmēneša maksājums ir salīdzinoši neliels, skaidrots vēstulē, proti, 414 eiro par vienu automašīnu bez pievienotā vērtības nodokļa (PVN). Trīs gadu laikā tie ir 19 901 eiro par vienu automašīnu.

"airBaltic" noliedz, ka "Audi e-tron" ir luksusa automašīna, un līgums ir standarta korporatīvās automašīnas līzinga piedāvājums. Gauss uzsvēra, ka, ja izvēlētais piedāvājums būtu par luksusa mašīnu, "airBaltic" to nebūtu varējis iegādāties normatīvo aktu dēļ.

"Mēs esam apsūdzēti nepamatoti," sacīja Gauss, piebilstot, ka, sabiedrībai izvirzot apsūdzības, platformā "Twitter" izskanējis naids ne tikai pret viņu, bet arī pret viņa bērniem un ģimeni.

LETA jau vēstīja, ka satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosodījis aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu 2022.gada izlaiduma "Audi e-tron" elektroauto iegādi līzingā un pieprasīs skaidrojumu "airBaltic" padomei.

Ministrs uzsver, ka "airBaltic" savā darbībā būtu jāatspoguļo labas pārvaldības principi, strādājot efektīvi un katru nopelnīto eiro izmantojot maksimāli lietderīgi.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes izies ļoti spēcīga un, kad atkal varēs lidot pilnā apmērā, izaugsme būs ļoti strauja, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Lidsabiedrības apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauguši teju septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro.

Gauss skaidroja, ka iemesls zaudējumiem ir Covid-19, jo janvārī un februārī kompānijas darbības rezultāti bija daudz labāki, nekā plānots.

"Pēc tam sekoja 62 dienu ilgs periods, kurā mēs vispār pārtraucām lidojumus. Mums nācās atlaist daudzus darbiniekus. Mums nebija ienākumu. Savukārt izdevumi bija lieli, jo mums bija jāmaina biļešu rezervācijas un jāatdod nauda par biļetēm uz atceltiem lidojumiem, un mēs turpinām naudas atmaksas arī tagad. Tāpat mums ir jāturpina līzinga maksājumi par lidmašīnām. Zaudējumu aprēķinā ir iekļauti maksājumi par lidmašīnām, kuras mēs pašlaik neizmantojam. Mēs to zaudējumu aprēķinā uzrādām jau šodien, tādēļ arī zaudējumi ir tik lieli," norādīja "airBaltic" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsta līdz 90 miljonu eiro ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā

Db.lv, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja līdz 90 miljonu eiro ieguldījumu Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Tas ir konceptuāls valdības lēmums, - līdzekļus "airBaltic" varēs saņemt pēc tam, kad Eiropas Komisija būs veikusi valsts atbalsta izvērtējuma procedūru un sniegusi pozitīvu atbildi," norādīja Linkaits.

“Mūsu galvenā akcionāra atbalsts krīzes pārvarēšanai atspoguļo izpratni par airBaltic pozitīvo ietekmi uz ekonomiku,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Paredzēts, ka ar plānoto airBaltic akciju kotēšanu biržā (IPO) investīcijas atgriezīsies Latvijā kā ienākumi no pārdotajām akcijām.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", lidsabiedrības pamatkapitāls patlaban ir 506,473 miljoni eiro, tādējādi pēc otrreizējas tā palielināšanas Covid-19 pandēmijas laikā pamatkapitāls sasniegs līdz 596,473 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Gauss: Lai nebūtu jāatceļ lidojumi, airBaltic īstermiņā īrē lidmašīnas no citiem

LETA, 18.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pirms situācijas ar rezerves daļu piegādes ķēžu problēmām daļu savas flotes ilgtermiņā nodeva īrei citām aviosabiedrībām, tāpēc šobrīd, lai nebūtu jāatceļ savi reisi, lidsabiedrība īstermiņā īrē lidmašīnas no citiem, intervijā stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Gauss skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, balstoties uz prognozēm, tika nolemts daļu no "airBaltic" flotes kopā ar apkalpi ilgtermiņā izīrēt citām aviokompānijām, piemēram, "Lufthansa" un "Esay". Ilgtermiņa līgumi ir noslēgti, lai pelnītu, un, kā norādīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs, tas ir ļoti ienesīgs bizness.

"Un tad sākās piegādes ķēžu problēmas vairākām detaļām, kas nepieciešamas "airBaltic" lidmašīnu apkopei, tādēļ ir radušies kavējumi ar apkopi," stāstīja aviokompānijas vadītājs.

Gauss norādīja, ka "airBaltic" nav pieejamas tās lidmašīnas, kas atrodas apkopē, kas savukārt ievelkas piegādes ķēžu problēmu dēļ. Turklāt lidsabiedrība nevar arī atgūt lidmašīnas, kas nodotas ilgtermiņa īrei kādam citam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc regulāro testu veikšanas ceturtdien, 29.oktobrī, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss saņēmis pozitīvu Covid-19 testa rezultātu, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Ievērojot iekšējos drošības un veselības pasākumus, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas, Gauss nekavējoties devies karantīnā, kā arī visas kontaktpersonas ir apzinātas un informētas.

"Visus piesardzības pasākumus uztveru ļoti nopietni, un pēdējos astoņus mēnešus tos esmu stingri ievērojis. Esmu regulāri veicis testus piesardzības nolūkos. Šobrīd jūtos labi, un man nav nekādu simptomu. Diemžēl šobrīd nav iespējams izsekot vietu, kur notikusi inficēšanās. Mums ir stingri iekšējie veselības pasākumi, lai novērstu vīrusa izplatību un nodrošinātu mūsu darbinieku drošību un labsajūtu, taču, neskatoties uz to, notikusi inficēšanās. Šobrīd darba pienākumus pildīšu attālināti," norādīja Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbības apmēriem būtiski sarūkot, par aizvien lielāka darbinieku skaita ataišanu ziņo Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic". “Varam apstiprināt, ka tā ir kolektīvā atlaišana, par kuru jau šobrīd esam ziņojuši Darba likumā noteiktajā kārtībā,” "Dienas Biznesam" apstiprināja uzņēmuma korporatīvās komunikācijas nodaļā.

Uzņēmums uzsācis konsultēšanos arī ar darbinieku pārstāvjiem. Kolektīvā atlaišana attiecas uz 400 darbiniekiem, kopējais darbinieku skaits uzņēmumā ir 1780.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) "Dienas Biznesam" apstiprināja, ka 13.martā ir iesniegts uzņēmuma "airBaltic" paziņojums par kolektīvo atlaišanu. NVA uztur kontaktu ar uzņēmuma vadības pārstāvjiem un ir gatava sniegt nepieciešamo atbalstu.

Savukārt finansiālos zaudējumus "airBaltic" atturas prognozēt, norādot: "Šobrīd neviena lidsabiedrība nespēj prognozēt krīzes ilgumu un tās ietekmi, līdz ar to nevar prognozēt arī kopējos zaudējumus".

Ņemot vērā koronavīrusa krīzes attīstību pasaulē un tās radīto ietekmi uz "airBaltic" maršrutu tīklu, uzņēmums pieņēmis lēmumu uz laiku no 2020. gada 29. marta līdz 31. maijam samazināt sēdvietu skaitu vēl par 30% un aktīvo floti līdz 22 lidmašīnām. .

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - airBaltic koncerns pagājušo gadu noslēdzis ar 54,219 miljonu eiro zaudējumiem

Db.lv, 03.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Tostarp ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem veidoja 400 miljonus eiro, bet ieņēmumi no lidmašīnu iznomāšanas, balstoties uz ACMI līgumiem, veidoja 77 miljonus eiro.

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka savukārt "airBaltic" pamatdarbības peļņa pērn sasniedza 32 miljonus eiro pretēji 56 miljonu eiro zaudējumiem gadu iepriekš.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn būtisku negatīvu ietekmi uz "airBaltic" komerciālajiem un finansiālajiem rādītājiem atstāja Covid-19 izplatība un ierobežojumi gada pirmajā ceturksnī, kā arī Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ietekmēja ne tikai "airBaltic" lidojumus, bet arī atstāja būtisku ietekmi uz degvielas cenām. Tāpat negatīvu ietekmi atstāja arī lidmašīnu dzinēju trūkums, kas liedza "airBaltic" izmantot savu pilno kapacitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic īstermiņā nomās lidmašīnas ar apkalpi no XFly, Carpatair, Danish Air Transport un Cyprus Airways

Db.lv, 27.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" saistībā ar ražotāja ierobežotām iespējam laikus veikt lidmašīnu dzinēju apkopi līdz 31.maijam īstermiņā nomās papildu lidmašīnas ar apkalpi no "XFly", "Carpatair", "Danish Air Transport" un "Cyprus Airways", informē "airBaltic" pārstāvji.

"XFly" piedāvās "Bombardier CRJ-900NG" lidmašīnas ar 88 sēdvietām, "Danish Air Transport" - "Airbus A320-232" ar 180 sēdvietām, "Carpatair" - "Airbus A319-100" ar 150 sēdvietām, bet "Cyprus Airways" - "Airbus A320-232" ar 180 sēdvietām.

"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda, ka lidsabiedrība ir stingri apņēmusies pildīt līgumsaistības pret pasažieriem un partneriem. Tomēr pagarinātais "Pratt & Whitney" dzinēju apkopes laiks rada "airBaltic" darbības traucējumus.

"Viņi, kā ilggadējs "airBaltic" partneris, atkal nav spējuši turēt solījumu attiecībā uz lidmašīnu sagatavošanas laiku saīsināšanu. Tādēļ "airBaltic" nodrošina rezerves kapacitāti ACMI nomas līgumu veidā," skaidro M.Gauss, piebilstot, ka "airBaltic" saprot, ka šī ir nepatīkama situācija, tomēr saglabā optimismu, ka tā drīzumā tiks atrisināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijai ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību Eiropā paliekot pašreizējā stāvoklī, Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" naudas līdzekļi varētu beigties nākamā gada septembrī.

Tā otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš pauda, ka aviokompānijas rīcībā pašlaik esot 184 miljoni eiro, un "airBaltic" strādā ar vidēji 3,5 miljonu eiro zaudējumiem nedēļā.

Gauss izteica cerību, ka situācija pavasarī uzlabosies, un vasarā "airBaltic" varētu atsākt lidojumus līdzīgā apjomā, kā tas tika darīts 2019.gadā. Gadījumā, ja tas nenotiks, Gauss ieskicēja divus iespējamos variantus lidsabiedrības glābšanai. Pirmais no tiem ir vēl plašāka darbinieku atlaišana, ko pašlaik nevar īstenot, jo darbiniekiem ir jābūt sagatavotiem darbam gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija uzlabotos. Otrs iespējamais scenārijs ir papildu finansējuma lūgšana valstij, kas atkārtoti kā opcija būtu jāvērtē pavasarī, jau prognozējot potenciālos ieņēmumus vasaras periodam un tā brīža Covid-19 izplatību Eiropas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pirmo pusgadu noslēgusi ar 14,6 miljonu eiro tīro peļņu, kas salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn ir kāpums par 105,7 miljoniem eiro.

Šodien investoru zvana laikā airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss kopā ar valdes locekļiem – finanšu direktoru Vitoldu Jakovļevu un operatīvās vadības direktoru Paulu Cālīti – prezentēja uzņēmuma otrā ceturkšņa un pirmā pusgada finanšu rezultātus, kas norāda uz ievērojamu tīrās peļņas, ieņēmumu un EBITDAR (ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) kāpumu.

airBaltic pirmo pusgadu noslēdza ar ievērojamu salīdzināmo EBITDAR gandrīz 57 miljonu eiro apmērā, pērn uzrādīto rezultātu pārsniedzot par aptuveni 50 miljoniem eiro. Otrajā ceturksnī lidsabiedrība sasniedza rekordaugstu salīdzināmo EBITDAR 53,8 miljonu eiro apmērā, kā rezultātā EBITDAR rentabilitāte sasniedza gandrīz 29%. Finanšu rezultāti apstiprina, ka airBaltic pirmajā pusgadā sasniegusi visu laiku augstākos ieņēmumus 291 miljona eiro apmērā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas ir ievērojams kāpums par 52% un būtisks pieaugums par 33% salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic pēc krīzes atsāks lidot ar piecām Airbus A220-300 lidmašīnām

Zane Atlāce - Bistere, 07.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzei un tās dēļ noteiktajiem ierobežojumiem beidzoties, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno atsākt savu darbību ar piecām "Airbus A220-300" lidmašīnām, pēcāk pakāpeniski pievienojot flotei pa vienai lidmašīnai nedēļā, informē kompānijas prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Jau iepriekš pieņēmām lēmumu vairs neveikt lidojumus ar "Boeing" un "Bombardier Q400" lidmašīnu floti. Līdz ar jauno realitāti mēs esam priekšplānā izvirzījuši lēmumu vienkāršot savu darbību un veikt lidojumus tikai ar "Airbus A220-300" floti, kas arī būs vienīgās lidmašīnās, ar kurām veiksim lidojumus, atsākot darbību," skaidro M.Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Viņš norāda, ka "airBaltic" patur tiesības pasūtīt līdz pat 80 A220-300 lidmašīnām, un centīsies vienoties par optimālu piegādes grafiku, kas atbalstītu uzņēmuma izaugsmi.

"Pēkšņa "airBaltic" lidojumu pārtraukšanas ietekme ir uzreiz pamanāma. Lidojumu apturēšana radījusi vērtību ķēdes pārrāvumu. Baltijas lidostās nav pasažieru, transporta uzņēmumiem, automašīnu nomām un lidostās esošajiem veikaliem nav ienākumu. Pasta piegāde un kravu pārvadājumi notiek lēnāk nekā iepriekš, kad "airBaltic" lidojumos pārvadāja kravu, kas mērāma tonnās. Viesnīcas Baltijā ir tukšas, kā arī lielāko daļu no tām šī brīža apstākļos ir jāslēdz. Tāda pati situācija ir arī vietējiem restorāniem. Šobrīd cieš tūrisma nozare, un, kamēr mēs neveicam lidojumus, tikmēr nav tūristu," secina M.Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais Ministru kabineta rīkojums.

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku "airBaltic" likviditāti ilgākā laika posmā, otrdien, 31.martā, ar Ministru kabineta rīkojumu nolemts atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Vienlaikus, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē, nolemts atbalstīt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā, lai atmaksātu kompānijai izsniegto valsts aizdevumu.

Finanšu ministrijai, pamatojoties uz likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", uzdots palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijas programmā "Akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšana" 36 140 944 eiro apmērā resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un paredzēt apropriāciju kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā" aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" risina sarunas ar Eiropas aviobūves uzņēmumu "Airbus" par vēl 30 lidmašīnu "Airbus A220" iegādi, izmantojot līgumā paredzētās iespējas pasūtīt papildu lidmašīnas, intervijā aģentūrai "Reuters" paziņojis "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"airBaltic", kas jau ir pasūtījusi 50 šīs lidmašīnas, arī plāno papildināt līgumu ar iespējām pasūtīt vēl 20 lidmašīnas, paudis Gauss.

Maija beigās "airBaltic" saņēma 42. lidmašīnu "Airbus A220-300".

Arī turpmāk aviokompānija vēlas pasūtīt šis modifikācijas lidmašīnas, taču būtu ieinteresēta iegādāties arī lielākas ietilpības aviolainerus "Airbus A220-500", ja "Airbus" sāktu to ražošanu, sacījis "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš piebildis, ka tas, cik drīz tiks pasūtītas jaunas lidmašīnas, būs saistīts ar to, kā virzīsies uz priekšu "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma sagatavošana.

Gauss atteicās minēt konkrētu summu, kāda varētu tikt iegūta sākotnējā publiskajā piedāvājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vienā reizē ieguldīs 250 miljonus eiro Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%, nolēma Ministru kabinets.

Iepriekš valdība atbalstīja "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu līdz 250 miljoniem eiro un plānoja to darīt trīs etapos, atbilstoši vajadzībai. Tomēr, lai pielīdzinātu Ministru kabineta 8.maija rīkojumu "Par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu" Eiropas Komisijas (EK) 3.jūlija lēmumam, kas atļāva šādu atbalstu lidsabiedrībai sniegt, Ministru kabineta rīkojumā bija nepieciešams veikt tehniskus grozījumus.

Vienlaikus Ministru kabinets atcēla 31.martā pieņemto valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā. Tas paredzēja atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi par plāniem lidostā Rīga būvēt jaunu angāru lidmašīnu flotes uzturēšanai, tādējādi samazinot uzturēšanas izmaksas nākotnē un kļūstot efektīvākai.

airBaltic apbūves tiesību līgumu ar lidostu Rīga parakstījusi 2020. gadā. Plānots, ka jaunā angāra būvniecība tiks uzsākta 2022. gada sākumā, bet pabeigta līdz 2023. gada beigām.

"Jaunais angārs mūsu plānos ir bijis jau gadiem ilgi kā daļa no mūsu turpmākās attīstības. Līdz brīdim, kad jaunais angārs būs pabeigts, mēs atkal būsim uz mūsu izaugsmes ceļa, nodrošinot tik nozīmīgo savienojamību starp Baltiju un pārējo pasauli, ar gandrīz divreiz vairāk Airbus A220-300 lidmašīnām nekā šobrīd. Kopš 2019. gada mēs visus lidmašīnu apkopes darbus esam veikuši paši, un mūsu flotes paplašināšanai būs nepieciešams atbilstoša izmēra lidmašīnu angārs. Pieaugot Airbus A220 klientu lokam globāli, airBaltic Rīgā spēs piedāvāt tehnisko apkopi arī citiem šī tipa lidmašīnu īpašniekiem visā pasaulē. Tas būs viens no reģionā lielākajiem un modernākajiem lidmašīnu angāriem," teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Islandes aviokompānija "Icelandair" un Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" parakstījušas vienošanos par sadarbības lidojumiem, kas lidsabiedrībām atver jaunus tirgus, ļaujot tām caur saviem maršrutu tīkliem kopīgi pārdot un izsniegt lidmašīnu biļetes.

"airBaltic" klientiem būs iespēja ērtāk sasniegt Islandi un Ziemeļameriku, savukārt "Icelandair" pasažieri tagad var iegādāties biļetes uz vairākiem "airBaltic" galamērķiem Baltijā un tālāk.

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda, ka partneru tīkls ļauj uzlabot Baltijas valstu savienojamību. Partnerība ar "Icelandair" sniegs iespēju piedāvāt pasažieriem labākas ceļošanas iespējas visā pasaulē.

"Icelandair Group" prezidents un izpilddirektors Bogi Nils Bogasons (Bogi Nils Bogason) uzsver: "Savienojot mūsu tīklus, mēs saviem pasažieriem piedāvāsim plašākas ceļošanas iespējas uz Baltiju un Austrumeiropu, savukārt "airBaltic" klientiem nodrošināsim vērtīgus savienojumus ar Islandi un dažādiem galamērķiem Ziemeļamerikā. Turklāt ceļotāji varēs uzkavēties Islandē, izbaudot mūsu valsti ceļā uz savu galamērķi."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi, ka 2022. gada maijā atvērs jaunu bāzi Tamperē, Somijā.

airBaltic savienos Tamperi ar sešiem tiešajiem lidojumiem, kā arī turpinās veikt lidojumus uz Rīgu, Latvijā.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “Sperot soli ārpus Baltijas, mēs veicināsim mūsu izaugsmi nākotnē un ātrāku atgriešanos pie peļņas. Nākamgad mūsu flotei pievienosies astoņas jaunas lidmašīnas, un mēs piedāvāsim labāko savienojamību uz un no Rīgas, Tallinas, Viļņas, kā arī Tamperes. Tamperes reģionā dzīvo vairāk nekā 500 000 cilvēku, un mūsu dati liecina, ka pastāv pietiekams vietējais pieprasījums pēc gaisa ceļojumiem.”

Somijas lidostu operatora Finavia izpilddirektora vietnieks un lidostu tīklu vecākais viceprezidents Jani Jolkonens (Jani Jolkkonen) skaidro: “Mēs esam priecīgi redzēt, ka airBaltic demonstrē vēl lielāku uzticēšanos Tamperes-Pirkalas lidostai. Mēs uzņēmumā Finavia jau vairākus gadus esam sadarbojušies ar airBaltic, un šīs jaunās bāzes atvēršana paceļ mūsu sadarbību jaunā līmenī. Tamperes-Pirkalas lidosta Finavia ir ļoti svarīga, un pēdējo gadu laikā mēs lidostas attīstībā esam investējuši gandrīz 20 miljonus eiro. Jaunā bāze nodrošinās iespēju airBaltic Eiropas maršrutiem piekļūt vietējiem biznesa un atpūtas ceļotājiem, kuri, kā mēs ceram, izmantos jaunos maršrutus.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas izstādē Dubai Airshow 2023 Latvijas lidsabiedrība airBaltic un lidmašīnu ražotājs Airbus paziņoja par 30 Airbus A220-300 lidmašīnu iegādes līgumu ar tiesībām uzņēmumam iegādāties vēl 20 šī tipa lidaparātus.

Ar šo pasūtījumu airBaltic plāno savu A220-300 floti palielināt līdz 100 lidmašīnām, tai kļūstot par lielāko A220 klientu Eiropā un vienlaikus saglabājot pozīcijas kā lielākajam A220-300 pārvadātājam pasaulē.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Šis paziņojums ir nozīmīgs mirklis airBaltic vēsturē – mūsu plāns paredz pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas laikā paplašināt floti līdz pat 100 lidmašīnām. Jau septiņus gadus Airbus A220-300 lidmašīnām ir būtiska loma airBaltic izaugsmē un panākumos starptautiskā līmenī. airBaltic bija pirmā lidsabiedrība pasaulē, kas uzsāka lidojumus ar A220-300, un līdz ar jauno pasūtījumu mēs turpinām būt lepni šo lidaparātu vēstnieki pasaulē. Esam pateicīgi mūsu partneriem uzņēmumā Airbus par atbalstu, uzticību un sadarbību šo gadu laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Apelācijas tiesa pirmdien vēlreiz noraidījusi Viļņas apgabaltiesas 2016.gada janvārī pasludināto spriedumu attiecībā uz bankrotējušās Lietuvas nacionālās aviokompānijas "flyLAL-Lithuanian Airlines" prasību par vairāk nekā 16 miljonu eiro kompensācijas piedziņu no lidsabiedrības "airBaltic", kuru tā vainoja negodīgā konkurencē un "FlyLAL" izstumšanā no tirgus.

"Tiesa konstatējusi, ka aizliegtas vienošanās nav bijis, jo atbildētāji ["airBaltic" un Rīgas lidosta] pildījuši savas obligātās Latvijas tiesību aktos noteiktās saistības. Tādēļ tiesa noraidījusi "FlyLAL" argumentus, ka "airBaltic" īstenojusi negodīgu cenu veidošanas stratēģiju, centusies kropļot konkurenci, izstumt konkurentus no tirgus vai radīt šķēršļus to ienākšanai tirgū," teikts Apelācijas tiesas atzinumā.

Apelācijas tiesa 2020.gada martā jau bija atcēlusi Viļņas apgabaltiesas spriedumu, bet šogad februārī Lietuvas Augstākā tiesa nodeva lietu atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē, norādot, ka Apelācijas tiesa iepriekš nepareizi kvalificējusi prasības pamatojumu un nav noteikusi visus būtiskos apstākļus, lai kvalificētu iespējamu Līguma par Eiropas Savienību pārkāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru