Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju ir iespējams pabeigt līdz 2023.gada beigām, nepiesaistot papildu finansējumu, informē teātra ēku rekonstruējošās pilnsabiedrības "SBSC" pārstāvji.
Nepieciešams tikai mazināt birokrātiskos šķēršļus un paātrināt savstarpējo norēķinu procesu, ceturtdien, klātienē apmeklējot un izvērtējot teātra ēkas būvniecības gaitu, secināja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), arhitekte un JRT rekonstrukcijas projekta autore Zaiga Gaile, JRT aktieru kolektīvs un būvnieku pārstāvji.
Patlaban ir sākts JRT rekonstrukcijas darbu noslēdzošais posms un teātris pamazām iegūst tās aprises, kādas tam būs pēc visu rekonstrukcijas darbu pabeigšanas. Tostarp jau ir sākta arī skatuves aprīkojuma piegāde.
"SBSC" pārstāvji skaidro, ka JRT rekonstrukcijas gaitu sākotnēji smagi ietekmēja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas būtiski sadārdzināja energoresursus, un tāpēc ievērojami kāpa arī būvmateriālu ražošanas izmaksas. Mainījās arī būvmateriālu iegādes un pasūtīšanas process. Daudzviet bija nepieciešama priekšapmaksa, lai spētu laicīgi rezervēt rekonstrukcijai nepieciešamos būvmateriālus un saņemt tos ar iespējami mazāku aizkavēšanos.
Pilnsabiedrības "SBSC" valdes loceklis Juris Pētersons skaidro, ka pēdējie pāris gadi bija nepieredzēti ārkārtas apstākļi, kādos būvniekiem nācās strādāt gan Latvijā un Eiropā, gan pasaulē kopumā. Energoresursu straujais cenu kāpums, īpaši 2022.gada otrajā pusē, nozīmīgi ietekmēja būvniecību pilnīgi visos posmos - sākot ar būvmateriālu ražošanu, rezervāciju un piegādi, gan arī pašu būvdarbu procesu.
Pētersons atzīst, ka ražotāju un būvmateriālu piegāžu kavēšanās ir ietekmējusi arī būvdarbu termiņu, bet apgalvo, ka JRT ēkas rekonstrukciju var pabeigt līdz 2023.gada beigām. Tāpat Pētersons sola iekļauties arī esošajā budžetā, un papildu finansējums nebūšot nepieciešams.
"Vēl tikai jāpārvar pēdējie birokrātiskie šķēršļi, oficiāli pagarinot būvdarbu noslēgšanas termiņu. Ļoti ceram, ka VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nebūs ieinteresēta apzināti kavēties ar līguma termiņa izmaiņām un varēsim saglabāt tikpat aktīvu būvdarbu tempu kā līdz šim. Jo mazāk birokrātisko šķēršļu tiks likts, jo ātrāk būs iespējams pabeigt būvdarbus un nodot JRT ēku ekspluatācijā," uzsver Pētersons.
Kā norādīja JRT direktore Gundega Palma, pagaidām uz papīra vēl nav nofiksēti teātra ēkas rekonstrukcijas pabeigšanas termiņi. Pēc viņas paustā, ir patīkami, ka var redzēt rekonstrukcijas beigas, taču vienlaikus vēl ir daudz darāmā.
"Abas puses - VNĪ un pilnsabiedrība "SBSC" - ir sarunu procesā, konkrēta vienošanās vēl nav panākta. Esmu piesardzīga par to visu, tomēr uzturu cerību, ka darbi varētu noslēgties šogad," sacīja Palma.
Taujāta, vai šo jautājumu varētu palīdzēt risināt ar Kultūras ministrijas (KM) palīdzību, JRT direktore atbildēja noraidoši, jo nav runa par kārtējo papildus naudu, kur teātris iesaistītu visus resursus. Runa esot par termiņiem un naudu, kas nepieciešama, lai būvniecība varētu turpināties uz priekšu.
"Nedomāju, ka KM ar kādu izšķirošu soli kaut ko varētu pavirzīt uz priekšu. Būvniecības procesā ir noslēgta divu pušu savstarpējā vienošanās. Būvnieks un VNĪ savā starpā sarunājas, kā tas ir bijis arī līdz šim, tomēr, kamēr tas viss nav nofiksēts, mēs nevaram būt droši, ka viss gludi ies uz priekšu," teica Palma.
VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova iepriekš informēja, ka pilnsabiedrība "SBSC", kuru veido uzņēmumi "Skonto būve" un "Skonto Construction", ir piedāvājusi JRT būvdarbus pabeigt 29.oktobrī, taču VNĪ nav saņēmusi nevienu dokumentu, kas apliecinātu, ka būvnieks to tiešām var izdarīt.
Tā vietā VNĪ no pilnsabiedrības saņemot saites uz ziņu portāliem, kur politiķi izsakās par inflāciju un esošajiem sarežģījumiem valstī kopumā. Gavrilova uzsver, ka pamatojumu iesniegšana nav pārmērīgas prasības.
Tāpat Gavrilova skaidro, ka līdz šim VNĪ vairākkārtīgi nākusi pretī būvniekam, lai rastu nestandarta risinājumus tūlītējas situācijas risināšanai, gan kompensējot cenu pieaugums atbilstoši inflācijai, gan piešķirot avansu.
Līdz šim "SBSC" neesot iesniegusi trūkstošo pamatojumu ārkārtas apstākļu ietekmei, proti, ar dokumentiem pamatojusi, kas tieši ir mainījies kopš 2022.gada vasarā noslēgtās vienošanās par Krievijas izraisītā kara, Covid-19 un citu apstākļu radītās ietekmes kompensēšanu.
Gavrilova uzsver, ka vienošanās par risinājumu ir jāatrod tuvākā mēneša laikā. VNĪ uzskata, ka pie noteiktiem nosacījumiem teātri joprojām var rudenī nodot ekspluatācijā, taču tas lielā mērā ir atkarīgs no būvnieka gribas un vēlmes izpildīt izvirzītos nosacījumus. Līdz šim tie izpildīti tikai daļēji, turklāt katru reizi VNĪ redz mazliet atšķirīgu ainu. Tādā situācijā VNĪ iespējas rast risinājumu ir izsmeltas, uzsver Gavrilova.
Jau vēstīts, ka "SBSC" ir vairākkārt vērsusies ar dažādām prasībām, kuras VNĪ ir nodrošinājusi. Papildus būvniekam kompensēts cenu pieaugums atbilstoši inflācijai 2,18 miljonu eiro apmērā, pēc "SBSC" lūguma piešķirts arī papildu avanss viena miljona eiro apmērā. Turklāt būvnieka iesniegtie rēķini par aktuālo darbu apmaksu tiek apmaksāti vairākas reizes mēnesī vienā līdz divās dienās pēc to iesniegšanas, nevis vienu reizi mēnesī 30 dienās, kā tas bija paredzēts sākotnēji. VNĪ ir spēris šos soļus, lai atvieglotu būvnieka situāciju un projekts būtu nodots laikus.
VNĪ jau iepriekš būvnieku ir brīdinājuši, ka nekāpinot tempu termiņā iekļauties neizdosies. Lai izpildītu darbus noteiktajā termiņā, pēc paša būvnieka "SBSC" sākotnējās darbu izpildes programmas bija plānoti aptuveni 240 cilvēku, šāda darbu intensitāti būvnieks līdz šim nav sasniedzis.
Iepriekš VNĪ jau lauza līgumu ar "SBSC" par Valmieras Drāmas teātra ēkas rekonstrukciju.
JRT renovācijas un būvniecības projekta mērķis ir izveidot modernu Eiropas līmeņa teātri. Būvprojekta izstrāde tika sākta 2018.gadā, bet būvniecība - 2020.gadā. Par JRT būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "SBSC" par 32,4 miljoniem eiro, tostarp paredzot indeksāciju jeb samaksu par būvdarbu sadārdzinājumu. Sadarbība ar būvnieku - pilnsabiedrību "SBSC" notiek pēc principa "Projektē un būvē", kas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļauj ātrāk risināt radušos tehniskos izaicinājumus.
VNĪ reģistrēta 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.
#1/11
#2/11
#3/11
#4/11
#5/11
#6/11
#7/11
#8/11
#9/11
#10/11
