Jaunākais izdevums

«Prodexpo» ir Krievijā lielākā pārtikas un dzērienu izstāde, kas šogad norisinās jau 26. reizi. Izstāde notiek Maskavā no 11. līdz 15. februārim, pulcējot vairāk nekā divus tūkstošus dalībnieku no 69 valstīm.

Izstādē piedalās arī Latvijas šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums «Orkla Confectionery & Snacks Latvija», iepazīstinot ar zīmolu «Laima» un «Selga» jaunumiem.

«Krievija ir mūsu lielākais eksporta tirgus, līdz ar to «Prodexpo» izstāde ir nozīmīga platforma, kurā prezentēt mūsu sortimentu esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, kā arī iepazīties ar tendencēm un aktualitātēm tirgū. Šogad mēs izstādē prezentējam «Laimas» jauno piena šokolādes līniju «Mad Milk», «Maigums» zefīrus, «Prozit» konfektes un eksporta konfekšu kārbas, kā arī citus «Laimas» tumšās un piena šokolādes saldumus. Papildu tam iepazīstinām arī ar «Selga Nature» līniju,» stāsta «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» pārstāve Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,1 miljonu eiro, kas ir par 13% vairāk nekā 2017. gada augustā, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Itālijā, kur tā pērnā gada zemās bāzes dēļ palielinājusies par 11 650%, un Kirgizstānā - par 292%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Turkmenistānā - par 31%, un Krievijā - par 9%. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2018. gada augustā veidoja 1,9 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2017. gada augustā. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2018. gada augustā bija 0.42 miljoni eiro, kas ir par 13% vairāk nekā šajā periodā 2017. gadā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2018. gada augustā veidoja 0.88 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2017. gada augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada oktobra rezultāti liecina, ka realizācija ir sasniegusi 12,78 miljonu eiro, kas ir 34% pieaugums pret pagājušā gada oktobri.

Arī desmit mēnešu griezumā Olainfarm grupas pārdošanas ir augušas par 7%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, un sasniegušas 101,8 miljonus eiro. Šī gada desmit mēnešos Olainfarm koncerns realizējis produkciju 52 tirgos.

Oktobra konsolidētie pārdošanas dati liecina, ka straujākā izaugsme atzīmēta Kazahstānā, Indijā un Baltkrievijā, kur apgrozījums attiecīgi audzis par 447%, 330% un 189%. 2018. gada oktobrī Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. Šī gada oktobrī AS Olainfarm produkti tika realizēti 35 valstīs.

2018. gada desmit mēnešos provizoriskais konsolidētais AS Olainfarm realizācijas apjoms ir sasniedzis 101,8 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2017. gadā. Visstraujākais realizācijas pieaugums šī gada desmit mēnešos ir atzīmēts Baltkrievijā, kur pārdošanas augušas par 52%, Uzbekistānā, kur sasniegts 45% pieaugums un Tadžikistānā – pieaugums par 43%. Neliels, 5% kritums pret pērno gadu, šajā periodā atzīmēts Krievijā. Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi 2018. gada desmit mēnešos bija Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas mazumtirdzniecības kompānija «Stockmann» ir parakstījusi līgumu, kas paredz pārdot pēdējo universālveikalu Krievijā - tirdzniecības centru «Ņevskij centr» Sanktpēterburgā, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

Tirdzniecības centru «Ņevskij centr» par 171 miljonu eiro iegādāsies «PPF Real Estate». Darījumu plānots pabeigt līdz 2018.gada beigām.

«Šis pārdošanas darījums nodrošinās «Stockmann» iespēju pilnībā koncentrēties uz tirdzniecības centru attīstīšanu Somijā un Baltijas valstīs. Tajā pašā laikā tas dod mums finansiālu elastību un iespēju nostiprināt koncerna bilanci,» skaidro «Stockmann» vadītājs Lauri Veijalainens.

«Ņevskij centr» tika atvērts 2010.gada beigās un tajā šobrīd atrodas vairāk nekā 90 mazumtirgotāji un biroju īrnieki. Centra kopējā platība ir 46 tūkstoši kvadrātmetru.

Šis bija pēdējais «Stockmann» aktīvs Krievijā, kur pirms trīs gadiem kompānija sāka pārdot vai iznomāt visus savus universālveikalus. Par tiesībām nomāt piecus Somijas tīkla veikalus Maskavā un vienu Sanktpēterburgā un Jekaterinburgā Jakova Pančenko kompānija «Reviva Holding» samaksāja piecus miljonus eiro. Pēc darījuma «Stockmann» aktīvu portfelī Krievijā palika tikai «Ņevskij centr» Sanktpēterburgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO, VIDEO: Krievijā protestos pret pensiju reformu aizturēti vismaz 800 cilvēku

LETA, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien 33 Krievijas pilsētās protestos pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu aizturēti vismaz 839 cilvēki, liecina organizācijas «OVD-Info» dati.

Visvairāk aizturēto ir Sanktpēterburgā - 324 cilvēki. Atbilstoši tīmekļa medija «Fontanka» datiem aizturēto skaits šajā pilsētā varētu tuvoties 500. Jekaterinburgā aizturēti 129 cilvēki.

Kā norāda «OVD-Info», tās ir ziņas tikai par konkrēti zināmajiem aizturētajiem. «Patiesībā aizturēto skaits šajās pilsētās ir lielāks,» skaidro organizācijā.

Kopumā Krievijā akcijās pret pensiju reformu piedalījušies 60 līdz 80 tūkstoši cilvēku, tviterī norādīja opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija līdzgaitnieks Leonīds Volkovs.

Svētdien, kad Krievijā notika reģionālās vēlēšanas, atsaucoties Navaļnija aicinājumam, tika rīkoti protesti pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Teju visur varas iestādes mītiņus bija aizliegušas un izvērsušas represijas pret akciju organizētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2019. gada maija rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 10,4 miljoniem eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērnā gada maijā.

Arī piecu mēnešu provizoriskie pārdošanas rezultāti uzrāda 15% pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem piecu mēnešu rādītājiem, sasniedzot 57,7 miljonus eiro. «Olainfarm» grupas produkcija piecu mēnešu laikā tika pārdota 50 pasaules valstīs.

Kā liecina konsolidētie maija realizācijas dati, četri lielākie koncerna noieta tirgi nemainīgi ir: Latvija, kur salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju realizācijas apjoms ir pieaudzis par 21%; Krievija, kur šajā laika posmā realizācijas apjoms ir pieaudzis par 15%; Ukrainā pārdošanas apjomu palielinājās arī par 15%; un Baltkrievija ar 1% kritumu maijā. Visos citos lielākajos noieta tirgos maijā sasniegts pārdošanas pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Uzbekistānu, Kazahstānu un Tadžikistānu. Starp 10 lielākajiem tirgiem maijā bija arī Gruzija, kur piegādes notiek dažas reizes gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2019. gada marta rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 10,8 miljoniem eiro, kas ir par 3% vairāk nekā pērnā gada martā.

Savukārt trīs mēnešu provizoriskie pārdošanas rezultāti uzrāda 14% realizācijas pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem trīs mēnešu rādītājiem, sasniedzot 34,7 miljonus eiro. «Olainfarm» grupas produkcija trīs mēnešu laikā tika pārdota 47 pasaules valstīs.

Kā liecina konsolidētie marta realizācijas dati, trīs lielākie koncerna noieta tirgi ir Latvija, kur, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu realizācijas apjoms ir pieaudzis par 4%, Krievija, kur šajā pat laika posmā realizācijas apjoms ir samazinājies par 23%, un Baltkrievija ar 26% pieaugumu. Pārdošanas apmēri Krievijā martā samazinājās, jo klienti plānotos medikamentu apmērus pasūtīja gada sākumā. No 10 lielākajiem noieta tirgiem samazinājums vērojams arī Ukrainā (-24%). Visos citos galvenajos noieta tirgos marta laikā ir panākts realizācijas apjomu pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Uzbekistānu, Nīderlandi un Tadžikistānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā stājies spēkā pretrunīgi vērtētais likumprojekts, kas var novest pie Krievijas interneta izolācijas no ārpasaules.

Valdība ar jauno likumu vēlas radīt infrastruktūru «suverēnam internetam», apgalvojot, ka tas nepieciešams valsts aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem no ārvalstīm.

Kritiķi savukārt bažījas, ka tas pastiprinās cenzūru un galu galvā var novest pie izolēta tīkla, līdzīgi tam, kāds ir Ziemeļkorejā.

«Šī ir pirmā reize, kad valstij ir pilna tehniska kontrole pār internetu,» norādīja nevalstiskās organizācijas «Roskomsvoboda» eksperts Aleksandrs Isavnins.

Ja iepriekš Krievijas interneta pakalpojumu sniedzēji darbojās brīvā tirgus apstākļos, turpmāk Krievijas valsts varēs izvērst tiešu kontroli pār tiem, sacīja Isavnins.

Likums paredz, ka interneta datplūsmas maršrutēšana tiks nodrošināta caur centriem Krievijā. Tam nepieciešamā infrastruktūra vēl nav izveidota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie šā gada aprīļa rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 12,6 miljoniem eiro, kas ir par 14% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, informē uzņēmums.

Arī četru mēnešu provizoriskie pārdošanas uzrāda 14% pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem četru mēnešu rādītājiem, sasniedzot 47,3 miljonus eiro.

«Olainfarm» grupas produkcija četru mēnešu laikā tika pārdota 50 pasaules valstīs. Konsolidētie rezultāti: četri lielākie koncerna noieta tirgi nemainīgi ir: Krievija, kur, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli, realizācijas apjoms ir pieaudzis par 77%; Latvija, kur šajā pat laika posmā realizācijas apjoms ir pieaudzis par 10%; Ukraina, kas, neskatoties uz 38% realizācijas samazinājumu, saglabājusi vietu 4-niekā; un Baltkrievija ar 17% kritumu aprīlī. No 10 lielākajiem noieta tirgiem samazinājums vērojams arī Lietuvā (-27%). Visos citos lielākajos noieta tirgos aprīlī sasniegts pārdošanas pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Nīderlandi, Kazahstānu un Vāciju. 2019. gada četros mēnešos «Olainfarm» grupas lielākie noieta tirgi saglabājušies nemainīgi – Krievija (īpatsvars 30%), Latvija (27%), Baltkrievija (14%) un Ukraina (9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Danske Bank pārtrauks darbību Baltijas valstīs un Krievijā

LETA, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas banka «Danske Bank» pārtrauks darbību Baltijas valstīs un Krievijā, otrdien paziņoja «Danske Bank» dažas stundas pēc tam, kad Igaunijas finanšu uzraudzība institūcija deva rīkojumu slēgt «Danske Bank» filiāli Igaunijā tajā notikušās liela mēroga naudas atmazgāšanas dēļ.

Tomēr «Danske Bank» paziņojumā teikts, ka lēmums par darbības pārtraukšanu Baltijas valstīs un Krievijā esot pieņemts neatkarīgi no Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes lēmuma slēgt bankas filiāli Igaunijā.

«Neatkarīgi no Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes rīkojuma un atbilstoši savai stratēģijai koncentrēties uz pamattirgiem Ziemeļvalstīs »Danske Bank« kādu laiku apsvēra savas darbības Igaunijā, Latvija un Lietuvā, kā arī Krievijā, nākotni. »Danske Bank« tagad nolēmusi pārtraukt šo darbību,» sacīts «Danske Bank» paziņojumā.

Tajā norādīts, ka turpinās darboties «Danske Bank» pakalpojumu centrs Lietuvā, kas «Danske Bank» vajadzībām veic administratīvās funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos

Ivans Ladans no Krievijas savu uzņēmumu SIA Marine Digital System attīsta Latvijā, jo te ir jaunuzņēmumiem pateicīgāka biznesa vide.

«Šo projektu sākām pirms dažiem mēnešiem, bet šajā nozarē neesam pavisam iesācēji. Pēdējos divos gados Krievijā esam strādājuši jūrniecības pakalpojumu automatizācijas jomā,» teic I. Ladans. Līdzīgi kā daudziem cilvēkiem Krievijā arī viņam Latvijā ir daudz paziņu. Viņš ir pazīstams ar LIAA jaunuzņēmumu eksperti Olgu Barretu-Gonsālvisu un Ļevu Basu no Blokķēdes asociācijas, kuri pastāstīja par nozares attīstību valstī, un tā radās doma pamēģināt attīstīt biznesu Latvijā. «Šobrīd Krievijā jaunuzņēmumiem ir daudz barjeru. Ja es uzrakstīšu vēstuli uz Hamburgu no Krievijas kompānijas, būs sarežģīti iegūt investīcijas vai līgumu, jo neviens nevēlas strādāt ar nestabilu reģionu. Lielākā daļa manu draugu no citiem jaunuzņēmumiem ar lielu potenciālu ir pārcēlušies uz Latviju, citām Eiropas valstīm, ASV, jo IT kompānijām ir labāk atrasties valstīs, kur ir vieglāk veidot biznesu. Piemēram, Latvijā pagāja vien divi mēneši, lai sāktu pilotprojektu ar vietējo uzņēmumu. Grūti iedomāties, ka kaut kas tāds būtu iespējams jaunizveidotai kompānijai Krievijā. Esam pārcēlušies, lai veidotu uzņēmumu biznesam draudzīgākā vietā. Pagaidām izskatās, ka tas ir bijis pareizi darīts. Mans produkts Latvijas ekonomikā iekļaujas ļoti labi, jo loģistika ir nozīmīga nozare, un varu te veikt pilotprojektu. Te ir viegli strādāt, viss ir tuvu, un pārcelties ar visu komandu uz Rīgu ir lētāk nekā, piemēram, uz Somiju. Man šķiet, ka te ir draudzīgāka attieksme pret cilvēkiem no Austrumeiropas nekā Lietuvā,» saka I. Ladans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie šī gada novembra rezultāti liecina, ka realizācija ir sasniegusi 10,9 miljonus eiro, kas ir 8% pieaugums pret pagājušā gada novembri, informē uzņēmums.

Arī vienpadsmit mēnešu griezumā «Olainfarm» grupas pārdošanas apjomi ir auguši par 7%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, un sasniegušas 112,6 miljonus eiro. Šī gada 11 mēnešos «Olainfarm» koncerns realizējis produkciju 52 pasaules tirgos.

Novembra konsolidētie pārdošanas rezultāti liecina, ka straujākā izaugsme pret pagājušā gada novembri šogad atzīmēta Nīderlandē, Moldovā, Baltkrievijā un Kazahstānā, kur apgrozījums attiecīgi audzis par 474%, 98%, 67% un 52%. Par 34% samazinājusies pārdošana uz Uzbekistānu un par 15% uz Ukrainu, kas skaidrojams ar pasūtījumu cikliskumu. 2018. gada novembrī «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija un Ukraina. Kopumā produkcija tika realizēta 33 tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa no jauniešiem Krievijā nav diez ko entuziastiski par palikšanu dzīvot šajā valstī, liecina Maskavā bāzētā Levada Center aptaujas rezultāti, ziņo Bloomberg. Proti, pat 53% no jauniešiem vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem pauduši vēlmi pamest šo valsti, kas ir visvairāk 10 gadu laikā.

Tas ir arī par 16 procentpunktiem vairāk nekā līdzīgā aptaujā tika secināts vēl šā gada maijā.

Par kādu īpašu optimismu attiecībā uz Krievijas perspektīvām neliecina arī citu vecuma grupu noskaņojums. Emigrēt no šīs valsts vēlas 30% iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem un 19% vecumā grupā no 40 līdz 54 gadiem. Maijā šis īpatsvars bija attiecīgi 23% un 14% apmērā. Pieejamā informācija liecina, ka aptaujā savu viedokli izteica 1600 cilvēki no 26. septembra līdz 2. oktobrim.

Aptaujas veicēji lēš, ka tiks straujš emigrācijas vēlmes pieaugums daļēji varētu būt emocionāla atbilde šīs vasaras politiskajiem protestiem Krievijā, kas tika visai asi apspiesti (aktīvisti Maskavā pulcējās, lai protestētu pret aizliegumu opozīcijas kandidātu dalībai Krievijas galvaspilsētas domes vēlēšanās). Tomēr šajā pašā laikā – augoša vēlme emigrēt no Krievijas ir ilgtermiņa parādība, ko nosakot tās ekonomikas izaicinājumi un daudziem nevēlama politiska situācija. «Arī jauniešus Krievijā ietekmē globālās tendences. Viņi labāk zina citu valstu valodas, ir mobili un mazāk baidās no savas dzīves mainīšanas,» teic Levada pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Danske Bank sākusi izstrādāt detalizētu plānu Latvijas tirgus atstāšanai

LETA, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Danske Bank» sākusi darbu pie detalizēta plāna izstrādes Latvijas tirgus atstāšanai, sacīja «Danske Bank» filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

«Danske Bank pametīs Latvijas tirgu. Mēs šobrīd esam sākuši strādāt pie detalizēta plāna izstrādes, un tā tapšanas gaitā sadarbosimies ar atbildīgajām institūcijām. Mēs informēsim sabiedrību, tiklīdz tas būs tapis. Kamēr nav panāktas attiecīgas vienošanās, mēs turpināsim apkalpot klientus kā ierasts, un šajā procesā pildīsim visas mūsu uzņemtās saistības,» teica Strade.

Jau vēstīts, ka otrdien, 19.februārī, «Danske Bank» dažas stundas pēc tam, kad Igaunijas finanšu uzraudzība institūcija deva rīkojumu slēgt «Danske Bank» filiāli Igaunijā tajā notikušās liela mēroga naudas atmazgāšanas dēļ, paziņoja, ka «Danske Bank» pārtrauks darbību visās Baltijas valstīs un Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmums "Agerona" uzsācis Baltijas valstīs audzēto rudzu eksportu uz Krieviju.

Eksportam no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem kopš gada sākuma šobrīd iepirkti jau vairāk nekā 12 000 tonnu rudzu. Lielākā daļa jeb 85% rudzu iepirkuma veido Latvijas zemnieku izaudzētie graudi.

Krievijas tirgus Baltijas rudziem atvēries, jo Krievijā sliktas pērnā gada ražas un liela rudzu izstrādājumu pieprasījuma dēļ radies augstākās kvalitātes rudzu deficīts.

"Krievija tradicionāli ir viena no graudu eksporta lielvalstīm, taču pērn daudzi Krievijas reģioni piedzīvoja ilgstošu sausumu, kā rezultātā radies rudzu iztrūkums. Tas Latvijas lauksaimniekiem pavēris ceļu graudu importam uz parasti teju slēgto Krievijas tirgu, kas ir liels izaicinājums gan sanitāro normu, gan sarežģīto muitas procedūru dēļ. Prognozējams, ka šogad rudzu eksports uz Krieviju turpināsies līdz šīs vasaras jaunās ražas mēnešiem jūlijā - augustā," skaidro "Agerona" izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) pirmdien uz četriem gadiem diskvalificējusi Krieviju, aizliedzot tai piedalīties pasaules lielākajos sporta notikumos.

Jau iepriekš plaši tika runāts par iespējamo četru gadu diskvalifikāciju, kuru piešķirt rekomendēja WADA Atbilstības pārbaudes komiteja (CRC).

Pirmdien WADA sanāksmē noskaidrojies, ka Krievija neizbēgs no soda, kā rezultātā lielvalsts uz četriem gadiem ir izslēgta no sporta saimes, tādējādi šīs nācijas sportistiem nebūs atļauts piedalīties arī nākamgad un 2022.gadā gaidāmajās Olimpiādēs.

Krievijai līdz pagājušā gada beigām WADA bija jānodod visi iespējamie dati no Maskavas antidopinga laboratorijas, lai saglabātu iespējas atgriezties sporta sabiedrībā. Nepieciešamie dati tika nodoti ar novēlošanos, bet vēlāk jau pavīdēja runas, ka ar nodoto informāciju veiktas manipulācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievijas vēstnieka vērtējums: Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām ir perspektīva

Jeļena Šaldajeva, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā skolotājus ciena daudz vairāk nekā Krievijā

Elena Košeļeva - privātās vidusskolas Patnis krievu valodas skolotāja, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā strādāju Centrālajā bankā, bet vakaros lasīju vieslekcijas studentiem, galvenokārt par ekonomiku un banku vadību. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, sākotnēji valodas barjeras dēļ nevarēju atrast darbu.

Sāku mācīties valodu un paralēli darbojos kā tulks – rediģēju tekstus krievu valodā. Kādā brīdī draugi man palūdza, vai nevarētu viņu bērniem palīdzēt ar krievu valodas apguvi kā privātskolotāja. Sāku to darīt un man ļoti iepatikās, pieteicās arī citi draugi, un kopumā to darīju trīs gadus. Tā kā manā ģimenē jau trīs paaudzes bijušas saistītas ar izglītību – vectēvs bija filozofs, vecmāmiņa – bioloģe, tēvs – vēstures un angļu valodas pasniedzējs, bet mamma – ekonomikas pasniedzēja, arī mani vienmēr ir saistījusi šī nozare. Šķiet, ka pedagoga profesija var būt arī iedzimtība. Šobrīd jau trešo gadu strādāju skolā un paralēli studēju pedagoģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta izsaukšanas platforma Bolt uzsākusi darbību arī Krievijā, nodrošinot pakalpojumus valsts otrajā lielākajā pilsētā Sanktpēterburgā, informē uzņēmumā.

Krievijā kopbraukšanas platforma Bolt piedāvās alternatīvu vietējai taksometru aplikācijai Yandex.

«Krievija ir strauji augošs tirgus mūsu nozarē, un kopbraukšanas platformas Bolt pakalpojumi Sanktpēterburgā dos lielāku izvēli gan klientiem, gan autovadītājiem. Mēs esam priecīgi sadarboties ar Krievijas pilsētām, lai palīdzētu atrisināt pilsētas transporta problēmas,» stāsta Jevgēnijs Belusovs (Jevgeni Beloussov), Bolt vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā.

Bolt uzņēmuma attīstībā ir piesaistījis 175 miljonus ASV dolāru, lai veicinātu paplašināšanos visā Eiropā un Āfrikā. Pavisam nesen uzņēmums uzsāka pakalpojumu nodrošināšanu arī Somijā, Zviedrijā un Horvātijā. Šobrīd Bolt piedāvā arī elektrisko skūteru pakalpojumus Parīzē un Madridē, kā arī paziņoja par plāniem uzsākt pārtikas piegādes servisu visos uzņēmuma galvenajos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Fiziskas personas saskārušās ar problēmām, šķērsojot Krievijas robežu ar automašīnām, kas iegādātas līzingā

Db.lv, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra sākumā Latvijas līzinga sabiedrību klienti – fiziskas personas, saskārušās ar problēmām, šķērsojot Krievijas Federācijas robežu ar automašīnām, kas iegādātas līzingā, informē Latvijas Līzinga devēju asociācija (LLDA).

LLDA apstiprina, ka 2018.gada 4.septembrī Krievijā stājušies spēkā jauni nosacījumi auto ievešanai, ar mērķi izskaust Krievijā izplatīto krāpšanos un izvairīšanos no nodevu maksāšanas par auto tirdzniecību. Krievijas amatpersonas lēmušas atļaut vienam īpašniekam ievest bez papildu nodevām tikai vienu auto – par katru nākamo pieprasot iemaksāt drošības depozītu. Šīs pēkšņās izmaiņas skārušas ne vien Latvijas līzinga kompāniju klientus, bet arī Lietuvas un Igaunijas līzinga kompāniju klientus.

Vienlaicīgi LLDA informē, ka no savas puses risina šo radušos problēmu ar Krievijas muitas dienestu, kā arī iesniegusi Latvijas Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei lūgumu rast iespēju risināt šo jautājumu arī valdības līmenī. Šobrīd esam iesnieguši konkrētus priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem Krievijas muitas noteikumos, lai jaunās prasības attiecībā uz depozīta samaksu, vieglajām automašīnām iebraucot Krievijā, netiktu attiecinātas uz Latvijas Republikā reģistrētām automašīnām, kas ir līzingā, ja īpašnieks ir līzinga kompānija un turētājs ir fiziska persona, skaidro LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sanktpēterburgā atklāts Starptautiskais ekonomikas forums (SPIEF), kura laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzrunāja 15 000 dalībnieku no vairāk nekā 75 pasaules valstīm.

SPIEF organizatoru galvenais uzdevums ir pārliecināt biznesa pasaules smagsvarus par Krievijas pievilcību investoriem un ilgtermiņa sadarbības partneriem, ko pašreizējā situācijā ir grūti paveikt, ne tikai piemēroto sankciju dēļ.

Krievijā, kas cenšas integrēties jaunajā pasaules ekonomiskajā telpā, aizvien darbojas nerakstīts likums: «Sit savējos, lai citi baidītos». Uzskatāms pēdējais piemērs: Maikla Kalvi (fonda Baring Vostok dibinātājs) arests. Viņš ir lielākais Rietumu investors Krievijā. Tika plānots, ka šis amerikāņu investors, kurš ticēja Krievijai un tās ekonomiskajam potenciālam, piedalīsies arī SPIEF 2019, bet diemžēl.

Krievijas Skaitīšanas palātas vadītājs Aleksejs Kudrins, atbildot uz žurnālistu jautājumiem preses konferences laikā pēc sesijas «Krievijas ekonomika izaugsmes stimulu meklējumos», sacīja: «Protams, Kalvi arests ir šoks. Kopš šā gada sākuma no Krievijas aizplūdušo Rietumvalstu līdzekļu apjoms ir dubultojies, sasniedzot 40 miljardus dolāru.»

Komentāri

Pievienot komentāru