Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Gāzes ražošanas samazinājusies par 8%, sasniedzot 31 miljardu kubikmetru apjomu.

Gāzes imports ir palielinājies par 15%. Lielākie importētāji ir Krievija (40% no kopēja importa apjoma), Norvēģija (31%), SDG importētāji (22%) un piegādes no Ziemeļāfrikas (7%). Sevišķi liels iir SDG importa palielinājums – par 126%. Trīs lielākie SDG piegādātāji ir Katara (22%), Krievija (21%) un ASV (13%).

Vienots tirgus

2014. gadā Eiropas Komisija publicēja enerģētiskās drošības stratēģiju, kura ierosināja dabasgāzes tirgus diversifikāciju un enerģijas ražošanas palielināšanu, trūkstošo enerģētisko savienojumu izveidošanu starp dalībvalstīm, jauno tehnoloģiju ieviešanu energoefektivitātes paaugstināšanai, dalībvalstu ciešākas sadarbības panākšanu esošās gāzes infrastruktūras izmantošanā un enerģētisko risku novērtēšanā. Stratēģija tapa ES arvien vairāk apzinot savu atkarību no Krievijas gāzes importa. Rezultātā, tagad var sekot līdzi vairāku enerģētisko projektu īstenošanai.

Šī gada augusta sākumā tika pabeigta Balticconnector projekta 77 kilometru garā divvirzienu gāzesvada ieguldīšana Baltijas jūrā no Somijas Inkoo līdz Igaunijas Paldiski pilsētām. Balticconnector projekts tika uzsākts 2016.gadā, paredzot Somijas un Igaunijas gāzes sistēmu savienošanu, attiecīgi likvidējot Somijas izolāciju no Eiropas gāzes tirgus un vienota Somijas, Igaunijas un Latvijas gāzes tirgus izveidošanu. Gāzesvadu plāno nodot ekspluatācijā jau līdz šī gada beigām. Kā jau minējusi DB, Sabiedrisko pakalpojumu komisija ir uzsākusi Eiropas mēroga publiskās konsultācijas vienota dabasgāzes tirgus izveidei starp Somiju, Igauniju un Latviju nākamā gada sākumā.

Nozīmīgi projekti

Nozīmīgs solis pretim Polijas enerģētiskai neatkarībai tika veikts ar Polijas gāzes pārvades sistēmas operatora Gaz-System un Eiropas inovācijas un tīklu izpildaģentūras(INEA) līguma slēgšanu par 215 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu Baltic Pipe projekta īstenošanai. Baltic Pipe projekta izstrāde sākās vēl 2001.gadā, Dānijai un Polijai noslēdzot līgumu par kopīga gāzesvada izveidošanu. Projektu īsteno Dānijas Energinet un Polijas Gaz-System gāzes pārvades sistēmas operatori, plānojot to pabeigt 2022. gadā. Projekta mērķis ir caur Dāniju savienot Polijas un Norvēģijas gāzes sistēmas, lai samazinātu Polijas atkarību no Krievijas gāzes importa.

Neskatoties uz noteiktām grūtībām, Baltijas jūrā pārliecinoši attīstās arī Nordstream 2 projekts. Jau ir paveikti 70% no gāzesvada ieguldīšanas darbiem, un šī gada oktobrī projekta operators Nordstream 2 AG plāno pabeigt gāzesvada Zviedrijas posmu. Tomēr, Nordstream 2 AG vēl joprojām nav saņēmis Dānijas atļauju darbu uzsākšanai tās ūdeņos. Ne mazāks šķērslis projekta turpināšanai ir arī EK ierosinātās izmaiņas Eiropas gāzes direktīvā, pēc kuras ES iekšējie gāzes tirgus noteikumi attieksies arī uz trešo valstu gāzes piegādātājiem. Viens un tas pats uzņēmums nedrīkst ES teritorijā vienlaicīgi veikt gāzes transportēšanu un tirdzniecību. Ņemot vērā to, ka Nordstream 2 AG lielākais akcionārs ir Krievijas Gazprom (51%), uzņēmumu nāktos reorganizēt neatkarīgās struktūrvienībās – līdzīgi kā Latvijas Gāzi.

ASV un Krievija

ASV uzstāj, ka Nordstream 2 īstenošana vēl vairāk palielinās Krievijas ietekmi. Vašingtona turpina iedrošināt ES iegādāties sašķidrināto gāzi no ASV, kas,jāatzīst, ir dārgāka par maģistrāles gāzi. Ne vien cena, bet arī Krievijā topošās visai nopietnas ieceres var palēnināt ASV ienākšanu Eiropas gāzes tirgū. Jūnija beigās Gazprom vadītājs Aleksejs Millers Krievijas valdībai lūdzis finansēt SDG kompleksa izveidošanu Baltijas jūrā, netālu no Ustjlugas. Vēstulē Krievijas premjerministram, Dmitrijam Medvedevam, A. Millers piedāvāja apsvērt nacionāla mēroga ekonomiskās nozīmes statusa piešķiršanu šim projektam. Pēc A. Millera ieceres, jaunais ķīmiskais komplekss pārstrādātu 45 miljardu kubikmetru gāzes gadā, ražotu 19 miljardu kubikmetru metāna, vairāk kā 12 miljonu tonnu SDG un 4 miljonu tonnu etāna gāzes.

Vairākas alternatīvas

Var secināt, ka vismaz viens no enerģētiskās drošības stratēģijas punktiem tiek veiksmīgi īstenots-ES dalībvalstu gāzes sistēmu savienošana un tirgus atvēršana. Jaunie enerģētiskie savienojumi viennozīmīgi izveidos ciešākas saiknes starp Eiropas ekonomikām, radot jaunas sadarbības iespējas un ļaujot atbalstīt savus kaimiņus neparedzētajās situācijās. Kaut arī ir paveikti būtiski darbi vienota gāzes tirgus veidošanā, jautājums par jaunu gāzes piegādātāju ienākšanu tirgū, kas mazinātu monopolu ietekmi, vēl ir atvērts. Pastāv vairākas alternatīvas Krievijas gāzes monopolam: gāzes imports no Irānas, Irākas, Alžīrijas, Ēģiptes u.c. Diemžēl, zināmu politisko un tehnoloģisko faktoru dēļ šīs valstis tuvākajā nākotnē neaizvietos esošos piegādātājus.

Rezultāti Latvijā

AS Latvijas Gāze tirdzniecības departamenta vadītājs Egīls Lapsalis sarunā ar DB atklāja savu viedokli par faktiskajiem gāzes tirgus atvēršanas rezultātiem Latvijā: «Zināmā formā konkurence pastāv, kaut gan jāņem vērā, kas ir konkurentu resursu avots. Proti, vairākums tirgus dalībnieku- formāli mūsu konkurentu-iepērk gāzi no mums, un pārdot to tālāk.»

Latvijā lielākais gāzes importētājs ir Krievija, kura ir iesaistīta starptautiska līmeņa konfliktos. Neskatoties uz to, E. Lapsalis norādīja, ka viņš, atskatoties uz savu 20 gadu ilgu darba pieredzi Latvijas Gāzē, nevar norādīt uz jebkādiem būtiskiem traucējumiem gāzes sistēmas darbībā, kas būtu radošies politisku iemeslu dēļ.

«Attiecībā uz mājsaimniecībām, pašreizējais dabasgāzes tirgus modelis Latvijā ir optimāls-gāze tiek tirgota par regulētu cenu, kas neļauj tirgotājam uz mājsaimniecību rēķina gūt papildu ieņēmumus tirgus svārstību rezultātā. Gāzes tirdzniecība notiek zem stingras regulatora kontroles un ir atklāta, pārskatāma un caurspīdīga. Savukārt klientiem, kuri iegādājas gāzi atvērtajā tirgū, šobrīd pašiem ir jāuzņemas liela daļa atbildības par saviem komerciālajiem lēmumiem, kurus pieņemot jāņem vēra vairāki apstākļi, kā piemēram, kad ir izdevīgāk iegādāties gāzi, kādu cenas veidošanās mehānismu izvēlēties u.c »savu viedokli pauž E. Lapsalis.

Lielākie piegādātāji

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) Gas 2019 ziņojumā prognozē globālo dabasgāzes pieprasījuma augšanu nākamajos piecos gados, kā vienu no pieprasījumu noteicošajiem faktoriem minot pēdējā laikā aktīvu pāriešanu uz dabasgāzi kā videi draudzīgāku resursu. Piemēram, Vācijas industriālais sektors šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2018.gadu, ir samazinājis CO2 izmešus par 20 miljoniem tonnu (19% no kopējā apjoma). IEA norāda, ka globālais dabasgāzes pieprasījums 2018. gadā ir pieaudzis par 4,6%, pateicoties strauji augošām Āzijas ekonomikām. 2018. gadā pasaulē pieci lielākie dabasgāzes patērētāji (miljardos kubikmetru) bija ASV(817,1), Krievija(454,5), Ķīna(283), Irāna(225,6) un Kanāda(115,7). Savukārt lielākie ražotāj ir ASV (864), Krievija (741), Irāna (232), Kanāda (188), Katara (168) un Ķīna (160).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums pērn bija par 6,5% lielāks nekā gadu iepriekš un sasniedza 352,3 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma EBITDA pieauga par 2,6%, sasniedzot 37,4 miljonus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs. Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējos gadus, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāze pērn piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā

Žanete Hāka, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 344,9 miljonus eiro, kas tas bija par 8,9% lielāks nekā gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

EBITDA pieauga par 2,6%, salīdzinājumā ar 2017. gadu, sasniedzot 37,4 miljonus eiro. Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs.

Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējā gadā, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ reģistrēti trīs gadījumi, kad pagaidām nenoskaidrota sieviete, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci, ar viltu iekļuvusi senioru dzīvokļos, informē Valsts policijā.

Vienā gadījumā, novēršot uzmanību, sirmgalvei tika nozagta ievērojama naudas summa, savukārt citos gadījumos noziedzīgie plāni nav izdevušies. Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un pārbaudīt personas identitāti pirms ielaist svešinieku savā mājoklī!

Valsts policija ir saņēmusi informāciju par trīs gadījumiem, 2. un 3. jūlijā, kad kāda sieviete ar viltu, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci un apgalvojot, ka jāpārbauda skaitītāju rādījumi, iekļuvusi senioru mājokļos Rīgā, Ķengaragā. Viltvārde centusies novērst dzīvokļu iemītnieku uzmanību un meklēt dažādus aizbildinājumus, lai tie aizietu uz citu telpu un viltvārdi atstātu vienu. Divos gadījumos mājokļu saimnieki, nojautuši ko nelāgu, bija uzmanījuši sievieti, līdz ar to viņai neizdevās neko nozagt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reorganizācija reģistrēta sašķidrinātās naftas gāzes tirgotājam un gāzes apgādes sistēmu projektētājam, uzstādītājam SIA Latvijas Propāna gāze.

Lursoft izziņā esošā informācija liecina, ka š.g. 15.novembrī uzņēmumam reorganizācijas ceļā pievienota SIA Eko gāze.

2018.gadā pievienotais uzņēmums apgrozīja 1,89 milj.EUR un gadu noslēdza ar 188,70 tūkst.EUR zaudējumiem. Tikmēr iegūstošais uzņēmums SIA Latvijas Propāna gāze 2018.gadā turpināja palielināt savu apgrozījumu un tas sasniedza jau 65,10 milj.EUR, bet peļņa palielinājās teju 3 reizes, pēc nodokļu nomaksas tai 2018.gadā esot 2,75 milj.EUR.

Autogāzes mazumtirgotāju ar 11 autogāzes uzpildes stacijām Rīgas reģionā SIA Latvijas Propāna gāze” 100% apmērā iegādājās pirms gada, 2018.gada 12.novembrī. Līdz tam uzņēmumam šajā kapitālsabiedrībā piederēja 51% kapitāldaļu, atlikušie 49% - Kiprā reģistrētajam Semental Holdings Limited.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāze: Pēc izaicinājumiem gada sākumā darbības vide tirgū stabilizējusies

Žanete Hāka, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja 2019. gada pirmajā pusē siltās ziemas un krasā tirgus cenu krituma dēļ gāzes tirgotāji kā Baltijas reģionā, tā Eiropā saskārās ar būtiskiem izaicinājumiem, trešajā ceturksnī darbības vide stabilizējās, trešā ceturkšņa pārskatā norāda AS Latvijas Gāze.

Elektroenerģijas ražošanas segments un lielo klientu apjomīgie iepirkumi iesūknēšanai krātuvē nodrošināja būtisku trešā ceturkšņa dabasgāzes patēriņu Latvijā. Vienlaikus GASPOOL front month indeksa cena, kas ir viena no galvenajām salīdzināmajām cenām Baltijas reģionā, laikā no janvāra līdz jūnija beigām noslīdēja par vairāk nekā 40%, zemāko punktu sasniedzot jūlijā. Tiesa, cenām arvien bija raksturīga izteikta īstermiņa nestabilitāte, dienas ietvaros reizēm mainoties par vairāk nekā vienu eiro uz megavatstundu.

Neraugoties uz labvēlīgāku darbības vidi, trešais ceturksnis, kā jau prognozēts, pilnībā neatsvēra koncerna pieticīgos pēc 2019. gada pirmās puses ziņotos darbības rezultātus. Tiesa, gan sadales, gan pārdošanas un tirdzniecības segmentam izdevās vismaz nedaudz uzlabot finansiālo stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmajā ceturksnī AS "Latvijas Gāze" koncerns saskārās ar izaicinājumiem pilnu tirgus un darbības vidi, liecina uzņēmuma paziņojums "Nasdaq Riga".

Salīdzinoši mērena gaisa temperatūra un stingrie ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa izplatību bija galvenie faktori, kas veidoja AS "Latvijas Gāze" darbības vidi 2020. gada pirmajā ceturksnī. Koncerna neto apgrozījums 2020. gada pirmajā ceturksnī bija 65,5 miljoni eiro, EBITDA sasniedza 18,9 miljonus eiro un neto peļņa bija 15,3 miljoni eiro.

Pārdošanas un tirdzniecības segmenta neto apgrozījums 2020. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 49,7 miljonus eiro, segmenta EBITDA bija 9.9 miljoni eiro un peļņa pirms nodokļiem bija 9,6 miljoni eiro. 2020. gada pirmajā ceturksnī AS "Latvijas Gāze" pārdeva 3 307 GWh dabasgāzes klientiem Latvijā un ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāze: Tirgus vide sagādās izaicinājumus arī atlikušajos šā gada mēnešos

Žanete Hāka, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī gaisa temperatūra pārsniedza sezonas normu, AS «Latvijas Gāze» koncerns 2019. gada pirmajā ceturksnī kopumā pārdeva 379 miljonus m3 (4002 GWh) dabasgāzes vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu, par 8,6% pārspējot attiecīgajā 2018. gada periodā uzrādīto pārdošanas apjomu.

Arvien sīvākas konkurences apstākļos dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments (AS «Latvijas Gāze») sekmīgi paplašināja gāzes tirdzniecību Baltijas reģionā. Koncerna neto apgrozījums 2019. gada pirmajos trijos mēnešos sasniedza 113,2 miljonus eiro, kas ir par 17,5% vairāk nekā attiecīgajā 2018. gada periodā.

Koncerna saimnieciskā darbība gada pirmajos trijos mēnešos radīja EBITDA 20,33 miljonu eiro apmērā un neto peļņu 17,24 miljonu eiro apmērā.

2019. gada martā AS «Latvijas Gāze» palaida darbībā jaunās norēķinu sistēmas un klientu portāla pirmo moduli, kas palīdzēs samazināt pamatprocesu izmaksas un uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāze var palīdzēt visai tautsaimniecībai Latvijā tuvoties klimata neitralitātei, pašlaik šī energoresursa loma ir novērtēta tieši enerģētikā, taču nav izmantotas tās iespējas, kādas paveras transportā un arī lauksaimniecībā.

Lai šādas priekšrocības izmantotu, ir nepieciešama ne tikai atbilstoša valsts politika, bet arī attiecīgi instrumenti šo ieceru iedzīvināšanai.

"Objektīvi izvērtējot dažādus sektorus un to ietekmi (CO2 izmešu apmērus) uz klimatu, jāsecina, ka Latvijā ir trīs jomas, kuras rada vislielākās siltumnīcu gāzu emisijas, – lauksaimniecība, transports un enerģētika," situāciju žurnālam "Dienas Bizness" skaidro AS "Latvijas Gāze" Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Viņš atzīst, ka līdz šim īpaši aktīvi Latvija, raugoties no klimata skatupunkta, ir darbojusies enerģētikas nozarē. Enerģētikā dabasgāze nodrošina fleksibilitāti – spēju reaģēt gan uz sezonālām, gan arī ļoti straujām īstermiņa pieprasījuma izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievijas vēstnieka vērtējums: Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām ir perspektīva

Jeļena Šaldajeva, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad deviņos mēnešos bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes informācija.

Starp desmit Latvijas lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem 2019.gada deviņos mēnešos bija arī "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Augstceltne", "Gotika auto", "Latvijas propāna gāze" un "Ingrid A".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad deviņos mēnešos lielākās kompānijas bija "Circle K Latvia", "Neste Latvija" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2019.gada deviņos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Augstceltne"

8. "Gotika auto"

9. "Latvijas propāna gāze".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ziedojusi 100 000 eiro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Atbalsta fondam, lai atbalstītu medicīnas tehnoloģiju un individuālo aizsarglīdzekļu iegādi vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).

"Izjūtot atbildību par valsti un līdzcilvēkiem, "Latvijas Gāze" vēlas piedalīties cīņā ar pasauli pārņēmušo Covid-19, jo vīruss ir atstājis iespaidu uz mūsu ikdienu un negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Šobrīd sabiedrību pārņem šaubas par stabilitāti un neziņa par nākotni, tādēļ katram iedzīvotājam un uzņēmumam jāpiedalās ar savu ieguldījumu pandēmijas seku mazināšanā, tādā veidā palīdzot atgriezt šobrīd zaudēto mieru un drošības sajūtu.", saka AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Lipīgās slimības pasaulei ir nodarījušas un turpina nodarīt milzīgu postu. "21.gadsimts - jaunu infekciju rašanās gadsimts" - šī Pasaules Veselības organizācijas pirms 30 gadiem izteiktā atziņa šodien ir biedējoša Covid-19 pandēmijas realitāte. Infektologu zināšanas, medicīniski tehnoloģiskās iespējas un prasmes šobrīd redzamas reālā darbā, ārstējot Covid-19 infekcijas slimniekus. "Latvijas Gāzes" dāvinājums ir pilsoniskās sabiedrības atbildības un saliedētības paraugs. Tas raisīs Latvijas Infektoloģijas centra mediķos gan emocionālu saviļņojumu un pateicību, gan dos iespēju iegādāties dažādu infekcijas slimību pacientu ārstēšanai ilgtermiņā nepieciešamās medicīnas tehnoloģijas. Par ziedotajiem līdzekļiem, rūpīgi izvērtējot, plānojam iegādāties gan medicīnas aparatūru Intensīvās terapijas un citām nodaļām, gan telpu dezinfekcijas iekārtas. Latvijas Infektoloģijas centra uzdevums ir glābt cilvēku dzīvības un nodrošināt slimnīcā drošu vidi pacientiem un mediķiem," norāda LIC galvenā ārste, RSU profesore Baiba Rozentāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes daļas informācija.

Lielākie degvielas mazumtirgotāji šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Gotika auto", "Augstceltne", "Kool Latvija" un "Latvijas propāna gāze".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad pirmajos sešos mēnešos lielākās kompānijas bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2020.gada pirmajos sešos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Gotika auto"

8. "Augstceltne"

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Regulators gaida risinājumu no Marguerite par dalību Conexus un Latvijas gāzē

LETA, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada sākumā tiek gaidīts paziņojums no Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akcionāra "Marguerite" fonda par risinājumu saistībā ar interešu konfliktu, esot dalībniekam gan "Conexus", gan gāzes tirgotājā un sadales sistēmas uzturētājā AS "Latvijas gāze", sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Pašreiz pastāv interešu konflikta riski, ko rada "Conexus" akcionāra "Marguerite Gas I S.a.r.l." un "Latvijas gāzes" akcionāra "Marguerite Gas II S.a.r.l." vienlaicīga dalība abos uzņēmumos. Irklis stāstīja, ka notiek diskusijas starp "Conexus" akcionāriem, kādā veidā šo jautājumu varētu atrisināt.

"Uz "Marguerite" fondu gan neattiecas tādas pašas prasības, kā uz "Gazprom", jo tas ir finanšu investors. Taču viņiem ir interešu konflikts, tādēļ viņiem ir jāpārskata sava līdzdalība vai līdzdalības forma abos uzņēmumos," skaidroja regulatora vadītājs, piebilstot, ka šajā jautājumā notiek darbība un SPRK cer, ka nākamā gada sākumā arī būs paziņojums, ka ir panākts progress attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību abos gāzes uzņēmumos. Irklis uzsvēra, ka ir pastāvīgā konsultācijas procesā ar "Marguerite" fondu un SPRK bijušas arī trīspusējas tikšanās Eiropas Komisijā, jo "Conexus" sertificēšanas process ir jāsaskaņo arī ar Eiropas Komisiju. "Līdz ar to procesi, kas notiks attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību, vismaz neformālā līmenī ir saskaņoti arī Eiropas Komisijā," stāstīja SPRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums 2019. gada pirmajā pusē sasniedza 190 miljonus eiro, kas ir par 41% vairāk nekā attiecīgajā 2018. gada periodā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Pateicoties apjomīgām piegādēm Igaunijas dabasgāzes tirgū un ievērojami augstākam gāzes pieprasījumam elektroenerģijas ražošanas segmentā maijā un jūnijā, AS «Latvijas Gāze» 2019. gada pirmajā pusē kopumā pārdeva 755 miljonus m3 (7 952 GWh) dabasgāzes vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu.

Salīdzinājumā ar 2018. gada pirmajiem 6 mēnešiem kopējais pārdošanas apjoms pieauga par 54%. Koncerna saimnieciskā darbība gada pirmajā pusē radīja 11,2 miljonu eiro EBITDA un 2,7 miljonu eiro neto peļņu. Neraugoties uz sarežģīto tirgus vidi, AS «Latvijas Gāze» saglabā mērķi sasniegt iespējami labākos finanšu rezultātus un radīt ilgtspējīgu vērtību visām ieinteresētajām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Kam pieder nākotne - gāzei vai elektrībai?

Māris Ķirsons, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekšējo diskusiju "Eiropas zaļā plāna izaicinājumi", joprojām ir aktuāls jautājums par alternatīvajiem energoresursiem un vai tie ir rentabli. Skaties un spried, kam pieder nākotne!

Uz diskusijas 2. daļu tika aicināts AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs, SIA Jēkabpils autobusu parks valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis un SIA Dinotrans valdes loceklis Allans Aukštikalnis. Diskusiju vadīja Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons.

Ierakstā uzzināsi vairāk par to, kāpēc gāze joprojām netiek plaši izmantota, kā Vācija pagaidām ir nonākusi pretrunās ar ieņemto zaļo kursu un ko Latvijas valdība var darīt, lai motivētu un paātrinātu pāreju uz zaļo enerģiju!

Video fragmenti:

00:01:23 - Latvijā ir tikai 600 elektroauto

00:03:03 - Latvenergo un CSDD attīsta uzlādes tīklus

00:06:32 - Eiropa dod 80-90% līdzfinansējumu un kā to izmantoja Jēkabpili

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņi gadi ES klimata mērķu sasniegšanai – kur slēpjas Latvijas neizmantotais potenciāls?

Jānis Bethers, AS “Latvijas Gāze” Biznesa attīstības vadītājs, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl nesen Eiropas Savienības (ES) mērķis bija panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazinātos par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, tad pēdējā mēnesī ir tapis skaidrs, ka plāni ir kļuvuši krietni ambiciozāki.

17. septembrī Eiropas Komisija izziņoja 55% SEG emisiju samazinājumu, bet 7. oktobrī Eiropas Parlaments, pieņemot nostāju sarunām par ES Klimata aktu, nobalsoja, ka pēc deviņiem gadiem ES SEG jāsamazina līdz pat 60%.

Ko tas nozīmēs Latvijai? No vienas puses valstiski tā būs izšķiršanās, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzītos mērķus, kas ir dalībvalstu kolektīva vienošanās. No otras puses tas ir arī jauns izaicinājums transporta nozarei, jo Latvijā transportā atjaunīgo energoresursu (AER) lietošana ir ļoti zema. Turklāt Latvijā lauksaimniecības un transporta nozarēm ir vislielākais īpatsvars no kopējām valsts emisijām un šo nozaru loma no piesārņojuma viedokļa ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nozieguma brīdī pieķerta viltus AS Latvijas Gāze darbiniece

Zane Atlāce - Bistere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties attapīgam un drosmīgam iedzīvotājam, ceturtdien, 4. jūlijā, nozieguma brīdī Rīgā tika aizturēta viltvārde, kura kārtējo reizi, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci, bija iekļuvusi seniores dzīvoklī ar mērķi izdarīt zādzību.

Pašreizējā informācija liecina, ka aizturētā, iespējams, saistīta gan ar šonedēļ izdarītu zādzību un zādzības mēģinājumiem, gan ar citiem līdzīgiem gadījumiem Rīgā šogad un pagājušajā gadā. Valsts policija aicina iedzīvotājus aplūkot sievietes fotogrāfiju un atsaukties arī citus, kuri cietuši no viņas noziedzīgajām darbībām, zvanot policijai pa tālruņa numuru 110 vai vēršoties tuvākajā Valsts policijas iecirknī!

Jau ziņots, ka šonedēļ Valsts policija reģistrēja trīs gadījumus, kad tobrīd nenoskaidrota sieviete, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci un apgalvojot, ka jāpārbauda skaitītāju rādījumi, bija iekļuvusi senioru dzīvokļos Rīgā, Ķengaragā. Sieviete centusies novērst dzīvokļu iemītnieku uzmanību un meklēt dažādus aizbildinājumus, lai tie aizietu uz citu telpu un viltvārdi atstātu vienu. Divos gadījumos mājokļu saimnieki, nojautuši ko nelāgu, bija uzmanījuši sievieti, līdz ar to viņai neizdevās neko nozagt. Taču 3. jūlijā noziedzniece kādai 1925. gadā dzimušai sievietei nozagusi 1100 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Dabasgāzes pieprasījums kopš 2010.gada sarucis par vairāk nekā 25%

Žanete Hāka, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2010.gada pieprasījums pēc dabasgāzes sarucis par vairāk nekā 25%, bet no 2016.gada tas ir stabilizējies, DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» stāstīja uzņēmuma «Latvijas Gāze» valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks Sebastians Grēblinghofs.

2018.gadā bijis neliels pieaugums, taču nevar runāt par faktu, ka tendence ir mainījusies. Iemesli ir plaši zināmi - daudzi ražotāji savā darbībā ievieš prasību būt energoefektīvākiem, skaidro eksperts.

«Patlaban lielais jautājums - vai pieprasījums mainīsies, vai saglabāsies krītošais lāču tirgus?» jautā Grēblinghofs. Gāzes patēriņu lielā mērā tieši virza elektrības un siltuma ražošana – 69% no kopējā dabasgāzes patēriņa. 12% izmanto industriālie uzņēmumi, 10% - uzņēmumi un 9% - mājsaimniecības.

Mājsaimniecības segmentā uzņēmums necer uz pieaugumu, pēdējo gadu laikā tirgum pievienojušās vien dažas mājsaimniecības.

«Esam situācijā, kad gāzes pieprasījums ir svārstīgs. Lielu proporciju veido atjaunojamie energoresursi, taču svārstības var ietekmēt to ražošanas apjomus. 2018.gads bija sauss un hidrostacijas nevarēja darboties tik aktīvi pirms gada; gāze šos apjomus aizstāja. Līdz ar to gāzes ražotājiem jābūt elastīgiem, jo pieprasījums var ievērojami mainīties.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pērn samazinājās par 4,5 %

Ilze Žaime, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome atļāvusi SIA Latvijas Propāna gāze, kuras valdes loceklis ir Aleksandrs Siņegubovs, iegūt četru uzņēmumu - SIA Rietumu vējš, SIA Pro gāze Agus, SIA EAN un SIA ILEA - aktīvus jeb tām piederošas sešas autogāzes uzpildes stacijas Rīgā un Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ko par ideju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai domā biznesa vidē?

Ilze Žaime, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Tas nepieciešams autoceļu finansēšanai. Biznesa portāls db.lv vērsās pie uzņēmumiem un to pārstāvošajām asociācijām, jautājot, kāda būtu šāda lēmuma ietekme uz biznesu.

«Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgu sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja satiksmes ministrs.

Ko par to domā biznesa vidē?

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs Andris Lubāns:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts kontrolētais dabasgāzes koncerns "Gazprom" šogad 30.decembrī rīkos tam piederošo 34,09911% Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju izsoli.

Akciju paketes sākumcena izsolē būs 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro. Izsoles lejupejošais solis būs viens miljons eiro, bet augšupejošais solis - 500 000 eiro.

Pieteikumi izsolei tiek pieņemti līdz 26.decembrim, bet izsole notiks 30.decembrī "Gazprombank" elektroniskajā tirdzniecības platformā, teikts "Gazprom" paziņojumā.

Jau vēstīts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) sertificējusi "Conexus" ar diviem nosacījumiem, kas uzņēmumam jāizpilda līdz 2019.gada beigām.

Šogad sertificēšanā "Conexus" no jauna izvirzītais nosacījums ir nodrošināt, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves autoruzraudzību no 2020.gada 1.janvāra īsteno komersants, kas nav tiešā vai netiešā veidā saistīts ar Krievijas "Gazprom" un tā saistītajiem komersantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Piejūras ciemos kūpinātas zivis kļuvušas dārgākas

Monta Glumane, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Komentāri

Pievienot komentāru