Citas ziņas

FOTO: Latvijas zinātnieki pēta ledājus Svalbārā

Ilze Žaime, 30.08.2019

Foto: Kristaps Lamsters

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Lai pētītu ledājus un vides piesārņojumu, šī gada augustā Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki devās ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu, kuru no Ziemeļpola šķir 1300 km

LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) ģeologi Svalbārā veica trīs politermālu ledāju pētījumus, izmantojot ģeofizikālas un tālizpētes pētījumu metodes. Veicot ledāju biezuma un iekšējās struktūras mērījumus, pētniekiem izdevies iegūt detalizētus datus par Valdemārbrēena ledāja termālo struktūru. Šādi dati uz šī ledāja iegūti pirmoreiz, un jau šobrīd latviešu pētnieki atzīst, ka no tiem izdosies uzrakstīt zinātniski nozīmīgu publikāciju.

Ekspedīcijas dalībnieks, pēcdoktorantūras pētnieks K. Lamsters atzīmē Svalbāras ledāju unikalitāti: «Svalbārā ir viena no lielākajām pulsējošu ledāju koncentrācijām pasaulē. Šo ledāju uzvedība ir dabas fenomens, jo tie mēdz strauji uzvirzīties par spīti krasām klimata pārmaiņām Arktikā. Svalbāras ledāji bieži tiek raksturoti arī kā politermāli, respektīvi, ledus temperatūra ledājā un īpaši tā pamatnes daļā ir atšķirīga, veidojot apgabalus ar «siltu» un «aukstu» ledu. Politermālu ledāju termālā struktūra var būt diezgan sarežģīta. Ja ledājs ir auksti bāzēts, tas ir piesalis pie gultnes, savukārt silti bāzēta ledāja pamatnē atrodas ūdens, un ledājs ir spējīgs aktīvi plūst, erodēt tā gultni un veidot dažādas zemledāja reljefa formas, kuras ir plaši izplatītas arī Latvijā. Mums ir izdevies lokalizēt «silta» ledus apgabalu, kurš izveidojies ledāja akumulācijas zonā, kur ledus biezums ir vislielākās.

Neskatoties uz piedzīvotajām grūtībām, tika iegūti teju 250 dažādu veidu paraugi. Tie kalpos kā perspektīvs pētījumu objekts, lai tuvāko mēnešu laikā zinātniskā institūta «BIOR» laboratorijās analizētu gan noturīgo organisko piesārņotāju atstātās pēdas, gan antibakteriālās rezistences gēnu klātesamību. Paredzams, ka pētījuma rezultāti ļaus vēl labāk raksturot šāda veida piesārņojumu.

Šī bija Latvijas zinātnieku septītā polārā ekspedīcija. Ekspedīcijā devās LU ĢZZF ģeologi Dr. ģeol. Kristaps Lamsters, Dr. ģeol. Jānis Karušs, doktorants Pēteris Džeriņš un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» pētnieks Ingus Pērkons. Tā tika īstenota sadarbībā ar Nikolaja Kopernika universitāti Toruņā (Polija), kurai pieder polārstacija Svalbārā, uzņēmumu SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»», kurš ilggadīgi atbalsta zinātnieku ekspedīcijas, un K. Lamstera pēcdoktorantūras pētniecības projekta ietvaros, kuru līdzfinansē ERAF.