Citas ziņas

Peilāns: Plānoto 37 km žoga iegādi un uzstādīšanu nav reāli pabeigt līdz oktobrim

Db.lv, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

“Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” nav ieinteresēta tiesāties ar valsti, bet ir gatava konstruktīvai sadarbībai Latvijas – Baltkrievijas robežas izbūvē.

Uzņēmums var operatīvi uzstādīt 30 kilometrus žoga, kas pašlaik glabājas noliktavās, preses konferencē 25. augustā apliecināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Viņš atgādināja, ka “Igate” 2015. gadā uzvarēja konkursā par Krievijas robežas izbūvi, bet 2018. gadā - konkursā par Baltkrievijas robežas iekārtošanu. Taču 2019. gada septembrī Iekšējās drošības birojs veica aizturēšanas, kas faktiski apturēja tālāku robežas izbūvi.

“Pagājuši divi gadi. Izbeigti nepamatotie kriminālprocesi pret savulaik aizturēto Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu un viņa vietnieku Juri Martukānu, jo aizdomas neapstiprinājās. Vai kāds viņiem ir atvainojies?” jautāja M. Peilāns.

VIDEO: Būvniecībā iestrēgusī Austrumu robeža 

Lai arī pēc sākotnējām iecerēm visai Latvijas Austrumu robežas infrastruktūrai bija jābūt...

Viņš apstiprināja, ka kādreizējā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena vadībā darbojās robežas izbūves uzraudzības komiteja un “Igate” divus gadus ir informējusi Iekšlietu ministrijas politisko vadību, ka gatava pabeigt darbus, kas paredzēti noslēgtajās vienošanās. Taču atbilde netika saņemta, bet S. Ģirģens tikai izteicās, ka “tautas draudzības vēstules ekonomikas sildīšanai es pieņemu zināšanai”.

M.Peilāns atzinīgi novērtēja Saeimas pieņemtos likumu grozījumus, lai paātrinātu robežas infrastruktūras izbūvi. Tie tiesiski novērš normatīvo aktu dažādas interpretācijas iespējas un apstiprina, ka Valsts robežsardze un būvnieki pareizi izprata normatīvo aktu prasības drošas robežas iekārtošanā.“Ja šāds regulējums būtu bijis robežas izbūves laikā, nebūtu pamata dažādām normu interpretācijām un netiktu bremzēta robežas izbūve,” sacīja M. Peilāns.

Diemžēl kavēšanās izmaksās dārgi. “Igates” parakstītā vienošanās paredzēja robežas ar Baltkrieviju iekārtošanu pabeigt par aptuveni par 22,9 miljoniem eiro. Pašlaik ir paveikti darbi par nepilniem 2,3 miljoniem eiro. Amatpersonas prognozē, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.

M. Peilāns arī norādīja, ka tagad plānoto 37 kilometru dzeloņstieplu žoga iegādi un uzstādīšanu nav reāli pabeigt līdz 2021.gada oktobrim, kā tas iecerēts.

M. Peilāns secināja, ka, mēģinot nepamatoti radīt skaļu lietu pret Valsts robežsardzes vadību un vienlaikus pret būvnieku, ir nodarīts milzīgs kaitējums valsts drošībai un budžetam. Savukārt “Igate” saskaras ar nevainīguma prezumpcijas pārkāpšanu. Uzņēmums ir cietis zaudējumus, izpildot robežbūves līgumus, bija problēmas saņemt kredītus, tika arestēts autoparks un veikti citi pasākumi, kas apgrūtināja uzņēmuma darbību, lai gan oficiāli neviens nav atzīts par vainīgu.

Dati liecina, ka žogs un izbūvētā infrastruktūra uz Krievijas robežas samazināja nelegālo migrantu skaitu. 2015. gadā “zaļo robežu” nelegāli šķērsoja 476 cilvēki, bet 2019. gadā – 52. Ja robežas izbūves darbi nebūtu kavēti, pašlaik nelegālajiem migrantiem būtu grūti šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu.

“Mēs ļoti ceram, ka atbildīgās iestādes ņems vērā šīs lietas mācības un nākotnē nepieļaus līdzīgus precedentus. Mēs arī ceram, ka kāds nesīs kaut vai politisko atbildību par robežbūves sabotēšanu,” uzsvēra M. Peilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt 30 miljonus eiro

LETA, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojums valdībai.

Lai nodrošinātu robežapsardzības sistēmai nepieciešamos apstākļus, ir jāizbūvē valsts robežas josla 173 kilometru garumā, tajā skaitā jāuzbūvē standarta žogs 134 kilometru garumā, nodrošinot autoruzraudzību un būvuzraudzību, jāveic būvprojekta izmaiņas, koku vērtēšana, valstij piekritīgo un atsavināmo zemes vienību kadastrālā uzmērīšana, zemes vienību robežvizūru atjaunošana un robežas izbūves projekta vadība un citas darbības, lai realizētu valsts robežas infrastruktūras izbūvi.

Patlaban, pamatojoties uz 2018.gadā noslēgto vispārīgo vienošanos par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu izbūvi, ir noslēgti divi būvdarbu līgumi. Atbilstoši līgumam ir izbūvēti četri tilti, kas patlaban ir nododami ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pagaidu žogu uz robežas ar Baltkrieviju par 2,4 miljoniem eiro plāno būvēt Aimasa

LETA, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu dzeloņstiepļu žoga būvniecību uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju par 2,4 miljoniem eiro plāno uzticēt uzņēmumam "Aimasa", liecina Iekšlietu ministrijas sniegtā informācija valdībai.

Iekšlietu ministrija valdībai norāda, ka 15.septembrī Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkumu komisija pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar komersantu, kurš atbilst visām cenu aptaujas tehniskajā specifikācijā izvirzītajām prasībām un bija ar zemāko cenu - SIA "Aimasa". Šis uzņēmums piedāvājis izbūvēt 36,94 kilometru dzeloņstiepļu žogu par kopējo summu 2 462 826 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Portālā "Firmas.lv" pieejamā informācija liecina, ka būvniecības jomā strādājošā uzņēmuma īpašnieki ir Sandris Apsīts, Ainārs Cakars un Jānis Dreimanis. 2019.gadā uzņēmums apgrozīja 40 542 567 eiro un strādāja ar 2 715 834 eiro peļņu. Dati par 2020.gadu nav vēl publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Būvniecībā iestrēgusī Austrumu robeža

Māris Ķirsons, Monta Šķupele, 24.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pēc sākotnējām iecerēm visai Latvijas Austrumu robežas infrastruktūrai bija jābūt izbūvētai jau 2019. gada nogalē, tā paša gada septembrī visi darbi tika apturēti un nav atsākti vēl aizvien. Migrantu krīze atkal saasinājusi jautājumu par šīs robežas infrastruktūras nepieciešamību.

DB pērn septembrī klātienē pārliecinājās par to, kāda ir austrumu robeža ar un bez infrastruktūras (skatīt video).

Latvijas - Krievijas robežai 53,6 km garumā un gar Baltkrievijas robežu attiecīgās infrastruktūras šobrīd nav.

Saeima piešķir paātrinājumu

Šogad Latvijas-Baltkrievijas robežai cenšas pārkļūt nelegālie migranti un valsts ir mobilizējusi ievērojamus resursus, lai to nepieļautu. Saeima 19.augustā, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kuri paredz noteikt gadījumus un kritērijus, kad pie ārējās robežas var noteikt patrulēšanas joslu un robežzīmju uzraudzības joslu, kā arī precizē valsts robežas joslas noteikšanu gar ūdenstilpēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija pirmdien paziņoja par plāniem būvēt dzeloņstiepļu žogu uz robežas ar Baltkrieviju, saskaroties ar Baltkrievijas režīma apzināti veicināto migrantu plūsmu pāri Eiropas Savienības (ES) ārējai robežai.

Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks pavēstīja, ka žogs būs divarpus metrus augsts un līdzināsies tam, ko Ungārija uzbūvējusi gar Serbijas robežu.

"Darbs sāksies nākamnedēļ," sacīja Blaščaks, norādot, ka žogs tiks būvēts 130 kilometrus garā posmā, kas ir aptuveni trešdaļa no kopējā robežas garuma.

Blaščaks arī pavēstīja, ka palīdzībā robežsargiem norīkoto karavīru skaits tiks dubultots līdz 2000.

"Mēs cīnīsimies pret jauna migrantu kontrabandas maršruta izveidi caur Polijas teritoriju," sacīja ministrs.

Ungārija 2015.-2016.gadā uzbūvēja žogu gar Serbijas robežu, Eiropai saskaroties ar migrantu plūsmu no Sīrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien, 17.augustā, lems par ātrāku robežas izbūvi uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš stāstīja, ka Iekšlietu ministrija (IeM) iesniegs izskatīšanai valdībā vairākus normatīvo aktu grozījumus, lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku Austrumu robežas būvniecības gaitu.

Pēc Kariņa teiktā, patlaban ir vairāki tehniski un administratīvi šķēršļi, kāpēc robežas būvniecības darbi nenotiek tik raiti.

Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis, labklājības ministrs Gatis Eglītis pauda, ka ir ļoti svarīgi pieņemt lēmumus par ārējās robežas stiprināšanu, lai novērstu Baltkrievijas režīma īstenotās hibrīdkara izpausmes ar nekontrolētajām cilvēku plūsmām.

"Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts akcentēja, ka aptuveni nedēļas laikā no valsts robežas ar Baltkrieviju nelikumīgas šķērsošanas ir atturētas 395 personas. Politiķis secināja, ka ārkārtējās situācijas regulējums darbojas Latvijas interesēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” šovasar aicina iepazīt vietas, kurās risinājušies Latvijas un Igaunijas vēsturē svarīgi notikumi laikā no Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā un abu valstu neatkarības iegūšanas 1918. gadā līdz tās atjaunošanai 1990./1991. gadā.

Apmeklētājiem atvērtas vairāk kā 300 militārā mantojuma vietas Latvijā un Igaunijā - muzeji, nocietinājumi, militārais aprīkojums, takas, bunkuri, cīņu vietas, militāras pilsētas, infrastruktūra, piemiņas vietas.

Latvijas un Igaunijas vēsturē ir daudz kopīga, jau sākot ar kopīgām cīņām par neatkarību, cauri abiem pasaules kariem un padomju laiku, kad bijām Dzelzs Priekškara rietumu robeža. Lai šo vēsturi saglabātu apziņā, mūsdienās daudzas militārā mantojuma vietas pielāgotas tūrismam.

Klajā laista jauna ceļojumu karte, kurā ietvertas 150 interesantākās militārā mantojuma apskates vietas Latvijā un Igaunijā. Starp tām ir gan lieli un labiekārtoti bijušie militārie objekti ar plašu ekspozīciju un gida stāstījumu, gan arī objekti dabā - kauju vietas, ierakumi un mežabrāļu bunkuri, kuru apmeklējumu var apvienot ar pastaigām mežā un dabas takās.

Komentāri

Pievienot komentāru