Sports

FOTO: Paziņoti Latvijas sporta izcilnieki

Monta Glumane, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

"Latvijas Gada balva sportā 2019" apbalvošanas ceremonijā paziņoti mūsu valsts sporta izcilnieki kopumā 14 nominācijās.

Par gada labāko sportisti otro gadu pēc kārtas tika apbalvota Latvijas tenisa zvaigzne Anastasija Sevastova, kura sezonas laikā stabili ierindojās starp TOP20 pasaules spēlētājām un šogad izcīnīja savu ceturto titulu karjerā, uzvarot Jūrmalas WTA "International" (Baltic Open) turnīrā, pirmajā, kas norisinājies Latvijas tenisa vēsturē.

Par labāko sportistu 2019.gadā tika nosaukts skeletonists Martins Dukurs, kurš šajā gadā izcīnīja savu sesto pasaules čempiona un desmito Eiropas čempiona titulu.

Divas balvas saņēma motosportists Kaspars Stupelis, kurš uzvarēja līdzjutēju balsojumā par gada populārāko sportistu, kā arī tika atzīts par Latvijas gada sportistu tehniskajos sporta veidos.

Par gada labāko treneri aizvadītajā gadā kļuva Genādijs Samoilovs, kura trenētie pludmales volejbola dueti Mārtiņš Pļaviņš/Edgars Točs un Tīna Graudiņa/Anastasija Kravčenoka izcīnīja Olimpisko ceļazīmi uz Tokiju, kā arī meiteņu duets šogad tika kronētas par Eiropas čempionēm. Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka tika atzītas arī par labāko Latvijas komandu individuālajos sporta veidos, savukārt par cīņas gribu balvu saņēma Mārtiņš Pļaviņš.

Labākā Latvijas sporta spēļu komanda 2019.gadā tika nosaukta Latvijas vīriešu handbola izlase, kura šajā gadā pirmo reizi vēsturē iekļuva Eiropas čempionāta finālturnīrā.

Par gada labāko tehnisko sporta veidu pārstāvi tika kronēts četrkārtējais pasaules čempions blakusvāģu motokrosā Kaspars Stupelis. Gada uzlecošās zvaigznes balvu saņēma šosejas riteņbraucējs Krists Neilands, kurš vienā no velobrauciena "Giro d’Italia" posmiem ierindojās 5.vietā, kā arī izcīnīja 1.vietu Valonijas klasikā un Ungārijas tūres kopvērtējumā, bet Eiropas čempionāts BMX riteņbraukšanā Valmierā izpelnījās Latvijas gada sporta notikuma balvu.

Savukārt līdzjutēju balsojumā par Latvijas gada populārāko sportistu titulu 2019.gadā ieguva Kaspars Stupelis.

Izglītības un zinātnes ministrijas balvu kā labākā gada sporta skolotāja saņēma Rubenes pamatskolas sporta skolotāja Santa Krasovska. Latvijas Paralimpiskās komitejas speciālbalvu saņēma šī gada pasaules čempionāta para vieglatlētikā čempione šķēpmešanā un bronzas medaļas ieguvēja diska mešanā Diāna Dadzīte, bet Artura Vaidera fonda balva labākajam sporta žurnālistam 2019.gadā Latvijā tika piešķirta Latvijas Radio ilggadējai sporta žurnālistei un producentei Initai Kresai-Katkovskai.

Tāpat tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu Latvijas sportā, ko no Valsts prezidenta Egila Levita rokām saņēma hokeja spēles entuziasts dzīves garumā, pirmās mākslīgās ledus halles ārpus Rīgas izveidotājs, Talsu hokeja kluba dibinātājs un vadītājs, vairāku desmitu Latvijas hokeja izlases dalībnieku audzinātājs Imants Ziediņš.

Svinīgo ceremoniju "Latvijas Gada balva sportā 2019" organizē Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Televīzija un Igo Japiņa sporta aģentūra, ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Sporta federāciju padomes finansiālu atbalstu. "Latvijas Gada balva sportā 2019" partneris ir VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"", to atbalsta LOK ģenerālsponsori SIA "Latvijas Mobilais telefons" un AS "Latvijas Valsts meži" un LOK sponsori AS "Grindeks" un sporta apģērbu zīmols 4F.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par mums un to, kas šobrīd svarīgs

Ainars Bagatskis, izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas ārštata padomnieks sporta jautājumos, 12.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājumus un viedokļu vētru raisījis fakts, ka trim no kopskaitā 232 Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) atlētiem par februāra mēnesi apturēta valsts finansēta ikmēneša pabalsta izmaksa (vienlaikus saglabājot iespēju saņemt visu nepieciešamo LOV atbalstu un finansējumu, lai nodrošinātu sportistu gatavošanos startiem valsts izlasē), jo viņi piedalījušies komercsacensībās ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem.

Jautājums par šo valstu sportistu dalību olimpiskajās spēlēs un citās starptautiskās sacensībās, valsts himnu un karogu lietošanu tajās, ir ļoti aktuāls. Šobrīd sīva cīņa pret agresoriem norit ne tikai Ukrainas frontē, bet arī sporta pasaulē. Gribu, lai jūs izdzirdat, ka Krievijas brutālās agresijas rezultātā nogalināti un Ukrainas sporta ierindā nekad vairs nebūs jau vairāk kā 280 sportisti, tai skaitā bērni, un sporta darbinieki. Vairāk kā 3 tūkstoši Ukrainas sportisti un sporta darbinieki šobrīd atrodas frontē, aizstāvot savu zemi un tiesības nodarboties ar sportu. Izpostīti jau vairāk kā 320 sporta objekti, no tiem vismaz 87 gandrīz pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas paralimpiskais jātnieks Rihards Snikus, startējot ar zirgu "King Of The Dance", piektdien Tokijā iejādes individuālajās sacensībās izcīnīja otro vietu un tiesības piedalīties brīvā stila disciplīnā.

Snikus startēja ar pirmo numuru, bet no 17 konkurentiem viņu spēja apsteigt vienīgi amerikāniete Roksanne Trunela. Latvijas paralimpieša un viņa zirga sniegums maršrutā tika novērtēts ar 80,179%. Trunela nopelnīja 81,464%.

Astoņi labāko rezultātu sasniegušie sportisti pirmdien spēkosies brīvā stila disciplīnā.

Snikus un Trunela bija vienīgie sportisti, kuri no tiesnešiem saņēma vismaz 80% vērtējumu. Bronzas medaļu izcīnīja Sara Morganti no Itālijas, kuras sniegumu novērtēja ar 76,964%.

Tikmēr Baiba Rorbaha, kura startē F32 veselības grupā, vieglatlētikas stadionā plkst.13.10 pēc Latvijas laika vālītes mešanas sektorā sāks cīņu par medaļām. Vālītes mešanas finālā kopumā startēs deviņas sportistes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā jau 26. reizi tika noskaidrots gada labākais Latvijas sportā.

2021. gadā pirmās trīs vietas aizņēma Tokijas olimpisko spēļu veiksminieki, pārliecinošu uzvaru gūstot mūsu 3x3 basketbola zelta puišiem.

Sporta Avīzes aptaujā vienoti tiek balsots par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, bet starp 50 ekspertiem atrodami sporta politikas veidotāji, valsts augstākās amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušās sporta zvaigznes, treneri, žurnālisti, Sporta Avīzes lasītāji, un šogad pirmoreiz savu viedokli izteica arī atbalstītāja Optibet darbinieki.

Eksperti bija gandrīz vienbalsīgi, mūsu olimpiskajiem čempioniem pirmo vietu atvēlot 47 no 50 anketām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) pirmdien uz četriem gadiem diskvalificējusi Krieviju, aizliedzot tai piedalīties pasaules lielākajos sporta notikumos.

Jau iepriekš plaši tika runāts par iespējamo četru gadu diskvalifikāciju, kuru piešķirt rekomendēja WADA Atbilstības pārbaudes komiteja (CRC).

Pirmdien WADA sanāksmē noskaidrojies, ka Krievija neizbēgs no soda, kā rezultātā lielvalsts uz četriem gadiem ir izslēgta no sporta saimes, tādējādi šīs nācijas sportistiem nebūs atļauts piedalīties arī nākamgad un 2022.gadā gaidāmajās Olimpiādēs.

Krievijai līdz pagājušā gada beigām WADA bija jānodod visi iespējamie dati no Maskavas antidopinga laboratorijas, lai saglabātu iespējas atgriezties sporta sabiedrībā. Nepieciešamie dati tika nodoti ar novēlošanos, bet vēlāk jau pavīdēja runas, ka ar nodoto informāciju veiktas manipulācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokejisti uzveic basketbolistus “Sporta Avīzes” ikgadējā 50 ekspertu aptaujā

Ja ekspertiem jāsaka, ka sešiniekā gribētos ielikt ikvienu no sportistiem vai komandām, kas pieminēti potenciālo kandidātu sarakstā, gads Latvijas sportā ir izdevies. Tieši tāds bija 2023. gads, tomēr no tā atmiņā īpaši palika divi ļoti spilgti sasniegumi. Tradicionālajā “Sporta Avīzes” 50 ekspertu aptaujā, kas, nosakot gada labākos Latvijas sportā, risinājās jau 28. reizi, uzvaru izcīnīja bronzu pasaules čempionātā guvusī Latvijas hokeja izlase, otrajā pozīcijā atstājot Pasaules kausā lieliski debitējušo Latvijas basketbola valstsvienību. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina vieglatlēti Agati Cauni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nespēj pamatot aizliegumu LU basketbola komandai piedalīties augstākās līgas sacensībās

LETA, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ne citas valsts pārvaldes iestādes nespēj pamatot, kāpēc tikusi mainīta interpretācija par to, kas ir profesionāls sportists, kā rezultātā pašlaik trešā labākā Latvijas vīriešu basketbola komanda Covid-19 stingro ierobežojumu laikā nevar Latvijas teritorijā piedalīties Latvijas - Igaunijas Basketbola līgas (LIBL) spēlēs.

Visas pārējās LIBL komandas - piecas no Latvijas un astoņas no Igaunijas - saskaņā ar Latvijas valdības noteikto regulējumu drīkst turpināt piedalīties sacensībās.

IZM norāda, ka "Latvijas Universitātes" (LU) komandā ir sportisti, kuri nekvalificējas profesionāla sportista definīcijai, taču nepaskaidro, kāpēc tāds regulējums ir ieviests. Iepriekšējo Covid-19 ierobežojumu laikā profesionālā sportista jēdziens šādi netika traktēts.

Līdz 15.novembrim klātienē atļautas komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu sporta sacensības, tostarp LIBL spēles, kurās piedalās tikai profesionāli sportisti. Saskaņā ar Sporta likuma 19.pantu profesionāls sportists ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

IZM tomēr nodrošinās pilnu finansējumu sportistiem Ostapenko, Skujiņam un Neilandam

LETA, 16.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mainījusi viedokli un tomēr nodrošinās pilnu finansējumu Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistiem Aļonai Ostapenko, Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kuri ir piedalījušies sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

IZM norāda, ka, izvērtējot apstākļus, kas saistīti ar finansiālā pabalsta aizturēšanu LOV sportistiem Ostapenko, Skujiņam un Neilandam, kā arī uzklausot Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvijas Tenisa Savienības viedokli, IZM sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) ir sagatavojusi grozījumus līgumā par valsts finansiālo atbalstu LOV sportistiem.

Grozījumi no šodienas paredz novērst pabalsta aizturēšanu minētajiem sportistiem un nodrošinās pilnu finansējuma apjomu, uzsver IZM.

"Sportistiem ieturētā nauda tiks izmaksāta tiklīdz grozījumi stāsies spēkā. Tās nav nekādas milzu summas," aģentūrai LETA trešdien apliecināja LOK Komunikācijas daļas vadītāja Dace Gulbe. "Šī nauda nekur citur netika novirzīta, vienkārši tika ieturēta. Labi, ka beigās sanāca kā sanāca. No rīta par to vēl bija bažas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām domātu mobilo lietotņu izstrādātājs "FanApps" 2019. gadu noslēdz ar sešām aplikācijām.

"FanApps" pērn izstrādājis aplikāciju Aļonai Ostapenko, pludmales volejbola duetam Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam, "Ghetto Games", U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīram, basketbola klubam "Ventspils", kā arī vienu mobilo lietotni, kur "FanApps" ir izstrādātājs un uzturētājs, bet kuras nosaukums netiek atklāts. "T.s. white-label aplikācijas ir viens no mūsu mērķiem, jo mums pats svarīgākais ir dot pievienoto vērtību. Tas, kā sportisti izmanto aplikāciju, ir viņu brīva izvēle," teic Anrijs Brencāns, SIA "Fan Apps" līdzdibinātājs.

Nesen kā pabeigta arī video bloga 11TV mobilā lietotne "Sporta ekspertu komentāri un viedokļi par aktuālajiem notikumiem sportā un par Latvijas atlētu sniegumiem pasaulē". "Šis ir nedaudz atšķirīgs formāts un aplikācija tika papildināta un tāpēc man ir liels prieks, ka mūsu piedāvātais risinājums derēja arī šādam formātam," saka A. Brencāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē treniņus uzsāk Ķīnas sportisti

Lelde Petrāne, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā ceturtdien atklāta bobsleja un kamaniņu trases jaunā sezona. Treniņus uzsākuši 15 kamaniņu sporta pārstāvji no Ķīnas, kuriem visa mēneša garumā pievienosies vēl vairāki komandas biedri skeletonisti, informē pašvaldībā.

Treniņus uzsāks arī Latvijas izlases renes sportisti. Drīzumā treniņus uz ledus uzsāks arī kamaniņu sportisti un skeletonisti no Ukrainas, Gruzijas, Polijas, Šveicas, Krievijas un citām valstvienībām.

«Tā kā skaitliski lielā Ķīnas kamaniņu un skeletona komanda izrādīja interesi par mums, pielāgojoties viņiem, treniņus trasē uzsākām ātrāk nekā iepriekšējos gados. Trases treniņu grafiks ir saspringts un sportisti novērtē ne tikai trases sniegtās iespējas ar mākslīgā ledus starta estakādi, bet arī iespēju trenēties Siguldas Sporta centra smagatlētikas zālē. Savukārt mums tas dod iespēju kvalitatīvi sagatavoties gaidāmajām starptautiskajām sacensībām,» stāsta bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda» direktors Dainis Dukurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiska loma sportistu un sporta komandu atbalstīšanā ir azartspēļu uzņēmumiem. Kā zināms, pēc likumdošanas izmaiņām ātrajiem kredītiem “skābeklis ir piegriezts”. Tāpēc tagad sportā liels devums ir tieši azartspēļu biznesa pārstāvjiem. Lai arī kādi zemūdens akmeņi neslēptos zem vārda “azartspēles”, šeit domājot atkarību un no tās izrietošās sekas, sportisti noteikti ir pateicīgi par devumu viņu attīstībā un atbalstā.

Svarīgi piebilst, ka likumdošana Latvijā neatļauj azartspēļu uzņēmumiem izvietot reklāmas - “Azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām”. Tāpēc jāmeklē citi veidi, kā sasniegt potenciālo auditoriju. Ar sportistu palīdzību tas izdodas. Publicitātes noklājums skaidrs, ka ir liels. Bet, vai atdeve arī? Iespējams, ka šie uzņēmumi nemaz to nedarītu, ja ieguvuma nebūtu.

Latvijas tirgū jaunākais online sporta likmju un kazino uzņēmums Pafbet, kura saknes meklējamas Somijas Ālandu salās, jau no paša sākuma steidza atbalstīt Latvijas sportistus un komandas. Tā ir jaudīga iespēja ātri gūt atpazīstamību. Viņu paspārnē ir pasaulslavenā tenisiste Aļona Ostapenko, rallijkrosa braucējs Reinis Nitišs, pludmales volejbola pāris Mārtiņš Pļaviņš / Edgars Točs, Latvijas ātrākā sieviete Sindija Bukša, motokrosists Kaspars Stupelis, trīssoļlecējs Elvijs Misāns. Dibinātas arī sadarbības, kuru ietvaros Pafbet izcelts vēl vērienīgāk. Sporta laukumi O-Sands uzsākot sadarbību ar Pafbet mainīja nosaukumu un kļuva par Pafbet / O-Sands. Sadarbība noslēgta arī ar Latvijas hokeja līgu, kuras mājas lapas domēna nosaukumā parādās Pafbet vārds. Var spriest, ka sadarbība ir cieša un abām pusēm apmierinoša. Vēl viena spilgta un pavisam jauna sadarbība ir atbalsts Latvijas - Igaunijas basketbola līgai, kas ieguvusi nosaukumu Pafbet Latvijas - Igaunijas līga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Partnera negodprātība Balderim liek vērsties tiesā

Māris Ķirsons, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tiek atklātas Covid-19 pandēmijas ietekmētās Tokijas olimpiskās spēles

LETA, 23.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 23.jūlijā tiks atklātas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.

Atklāšanas ceremonija Tokijas olimpiskajā stadionā sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV).

Nāciju parādi uzsāks antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis sekos pēc japāņu alfabēta, izņemot mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļos kā pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļos kā 194., sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3x3 basketbola izlases spēlētājam Agnim Čavaram.

Ceremonijas noslēgumā tiks iedegta 2021.gada vasaras olimpisko spēļu lāpa.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu sacensības noritēs bez skatītāju klātbūtnes.

Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Bizness par sekundes simtdaļām

Jānis Strautiņš, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Neko nenozīmē!» Talsu uzņēmuma Marize nosaukumu skaidro tā īpašnieks Mārtiņš Mihņēvičs. Tomēr, pagriežot burtu «Z», tas pārveidojas par «N», un tādējādi nosaukums stāsta par saistību ar jūru, kas nav tālu no patiesības, tomēr nepasaka visu.

Talsos, Krišjāņa Valdemāra un Draudzības ielas krustojumā, atrodas neuzkrītoša vienstāva ēka. Necila ēka, celta no padomju baltajiem ķieģeļiem, tā nepaliek atmiņā. Tomēr ēkas ārējais veidols ir mānīgs, jo mājas saturs ir patiesi pārsteidzošs. Ēku pirms mazāk nekā gada iegādājās Mārtiņš Mihņēvičs. Pirms tam šeit darbojušies neskaitāmi auto servisi, bāzējusies ugunsdzēsēju biedrība. «Paskats bija šausmīgs,» nama stāvokli iegādāšanās brīdī atceras tā jaunais saimnieks. Telpas bija stāvgrūdām piedzīvotas ar lūžņiem. Īsā laikā Mārtiņš ēku sakārtoja – jumts vairs netek, izbetonētas grīdas, ievilkta elektrība, apkure, signalizācija. Sienu rotā no Korejas olimpiskajām spēlēm atvests milzīgs, košs plakāts, ko Mārtiņš saņēmis dāvanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

RTU zinātnieki pilnveido Latvijas kamaniņu sportistu inventāru

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2019

Mārtiņš Rubenis, olimpiskās medaļas ieguvējs un tagad - Latvijas izlases treneris un mehāniķis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu Latvijas kamaniņu sportistu sniegumu, izlases sportistu kamanas palīdzējuši pilnveidot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki.

Latvijas Kamaniņu sporta federācija ar RTU sadarbojas jau kopš 2017. gada, izstrādājot un tehniski pilnveidojot sporta kamanas un speciālo inventāru. Šajā laikā RTU Dizaina fabrikā ir veikti 3D lāzerskenēšanas un modelēšanas darbi, lai uzlabotu kamanu aerodinamiku un mehāniskās īpašības, kamanas pielāgojot individuāli katra sportista augumam.

RTU Dizaina fabrikā, izmantojot 3D printerus, ir izdrukātas arī atsevišķas detaļas, kas iemontētas kamanās un darbojas kā vibrācijas slāpējoši elementi. "Tas sportistiem palīdz trasē nodrošināt stabilitāti, kā arī kamanas padara vieglāk kontrolējamas brauciena laikā un līdz ar to arī - precīzāk vadāmas," stāsta Mārtiņš Rubenis, olimpiskās medaļas ieguvējs un tagad - Latvijas izlases treneris un mehāniķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglatlēte Diāna Dadzīte piektdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs diska mešanas sacensībās izcīnīja sudrabu, sagādājot Latvijai pirmo godalgu.

Dadzīte, kura startēja F55 veselības grupā, sudrabu ieguva sestajā mēģinājumā, kad rīku aizmeta 25,02 metru tālumā. Iepriekšējā mēģinājumā Dadzīte disku raidīja par 97 centimetriem tuvāk, sacensību beigās sasniedzot divus personīgos rekordus pēc kārtas.

Sacensības Dadzīte sāka ar 23,01 metru tālu metienu, sekoja 23,40, 22,31 un 23,10 metrus tāli raidījumi.

Uzvaru svinēja ķīniete Feisji Donga, kura disku aizmeta 26,64 metrus tālu un sasniedza jaunu Āzijas rekordu. Bronzas medaļa ar rezultātu 24,11 metri meksikānietei Rozai Marijai Kazaresai Gerero.

Diska mešanas finālsacensībās piedalījās 11 sportistes, no kurām Krievijas Olimpiskās komitejas komandas pārstāve Natālija Čebakova palika rezultāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rihards Snikus pirmdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs jāšanas sportā iejādē brīvā stila disciplīnā izcīnīja sudraba godalgu.

Snikus un viņa partnera zirga "King of the dance" sniegums sacensībās iejādē I pakāpes brīvā stila disciplīnā tika novērtēts ar 82,087%, kas bija otrs labākais rezultāts.

Uzvaru ar vērtējumu 86,927% svinēja amerikāniete Roksanna Tranela, bet bronzas medaļa tika Sārai Morganti no Itālijas ar vērtējumu 81,100%.

Brīvā stila sacensībās startēja astoņi sportisti.

Snikus tiesības startēt šajās sacensībās 18 sportistu konkurencē nopelnīja, piektdien iejādes individuālajās sacensībās izcīnot otro vietu.

Latvijas komandu Tokijā pārstāv paravieglatlēti Aigars Apinis, Diāna Dadzīte, Edgars Bergs un Baiba Rorbaha. Jāšanas sportā iejādes disciplīnā piedalās Rihards Snikus, peldēšanā Latviju pārstāv Jurijs Semjonovs, bet loka šaušanā pieteikta Ieva Melle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sportiste Diāna Dadzīte otrdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs uzstādīja jaunu paralimpisko rekordu F-55 medicīnas grupā un izcīnīja bronzas medaļu šķēpmešanas sacensībās.

Dadzītei labākais metiens padevās ceturtajā piegājienā, kad šķēps aizmests 24,22 metru tālumā, kas ir jauns paralimpiskais rekords F-55 medicīnas grupā.

Šķēpmešanā startēja arī sportistes no F-56 medicīnas grupas. Uzvaru ar jaunu pasaules rekordu 24,50 metri svinēja Irānas pārstāve Hašemije Motagiani Moavi. Sudraba godalga ar 24,39 metrus tālu metienu brazīlietei Raisai Rošai Mačado.

Latvijas pārstāve otrajā un piektajā mēģinājumā palika bez rezultāta. Pirmajā piegājienā viņa rīku raidīja 23,98 metru tālumā, trešajā - 23,68 metri, savukārt sestajā mēģinājumā sasniegti 23,34 metri.

Dadzīte pirms pieciem gadiem Riodežaneiro spēlēs uzvarēja ar jaunu pasaules rekordu 23,26 metri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotās "Rocketgrip" hokeja nūju uzmavas lieto dažādu valstu augstāko līgu hokejisti; izstrādē produkti arī citiem sporta veidiem.

"Rocketgrip" ražo alternatīvu tradicionālajai sporta lentei, kuru izmanto hokeja nūjas aptīšanai. Šī lenta parasti satur līmi, kas spēlēšanas laikā ledus hallē sacietē un veicina cimdu dilšanu. Šī iemesla dēļ tie jāmaina ik sezonu un amatieriem, kuri par ekipējumu maksā paši, šādi izdevumi lieki sit pa kabatu.

Stāstot par to, kāpēc hokejisti nūjas tin ar speciālām lentēm, SIA "Rocketgrip" līdzīpašnieks Aksels Zingulis skaidro, ka šāda darbība palielina saķeri ar hokeja nūju, kuras ražo pēc konkrētiem standartiem. Katrs cilvēks anatomiski atšķiras, kādam ir lielākas vai mazākas plaukstas, tāpat atšķiras pirkstu garums, tāpēc sportisti nūjas ar lentes palīdzību pielāgo savām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz šim hokeja čempionāta gatavošanās darbos ieguldīti nepilni 600 000 eiro

LETA, 18.03.2021

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīra aplikāciju izstrādā FanApps

Anda Asere, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīra aplikāciju izstrādā "FanApps", informēja uzņēmuma pārstāvji.

«FanApps» izstrādā mobilās lietotnes sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām, lai tie varētu proaktīvi komunicēt ar faniem. Uzņēmuma jaunākais veikums ir Eiropas futbola pārvaldības organizācijas UEFA apstiprinātā mobilā lietotne Eiropas čempionāta finālturnīram telpu futbolā.

«FanApps» vadītājs Anrijs Brencāns ir gandarīts, ka Latvijas Futbola federācija ir novērtējusi tehnoloģiju nozīmi fanu iesaistei sacensībās. Līdz šim veiktā analīze ļāvusi secināt, ka vairāk nekā puse skatījumu federācijas mājas lapā ir veikti no mobilajiem tālruņiem. Līdz ar to loģisks ir lēmums, ka mobilā lietotne ir vide, ar kuras palīdzību komunicēt.

«Ļoti precīzi ir noteikta mērķa auditorija, uz ko vērst mārketinga aktivitātes. Ir izplānota programma, kādā veidā veicināt jaunās aplikācijas atpazīstamību un vēlmi to izmantot. Aplikācijas lietotāji saņems karstos jaunumus, video stāstus par notikumiem aiz laukuma un varēs viktorīnās iegūt federācijas dāvātās balvas,» viņš stāsta. Eiropas futbola pārvaldības organizācija UEFA akceptēja «FanApps» piedāvāto risinājumu, apstiprinot izvēlēto kursu inovatīva risinājuma izmantošanai komunikācijā ar faniem. Viņš piebilst, ka jaunā pieredze uzņēmumam dod iespēju piedāvāt visiem sporta veidiem mobilo aplikāciju kā mūsdienīgu risinājumu atsevišķu turnīru un notikumu atspoguļošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau iepriekš sportā liela daļa komunikācijas ar faniem bija attālināta – tagad ir vēl lielāks fokuss uz attālināto komunikāciju.

"Šobrīd sporta vide dramatiski mainās. Taču vienā brīdī pēc trim vai sešiem mēnešiem stadioni būs vaļā un atkal notiks sacensības. Protams, ir liels jautājums, vai tikpat ātri stadioni piepildīsies ar skatītājiem. Turpmāk lielākais izaicinājums būs piesaistīt skatītājus," spriež Anrijs Brencāns, sporta un tehnoloģiju kompānijas SIA "Fan Apps" valdes loceklis.

"FanApps" turpina mārketinga kampaņas ar klientiem Eiropā. "Esam spiesti pielāgoties situācijai un meklēt klientus starptautiski, jo citās valstīs ir lielāki mārketinga budžeti un tur uz sportu skatās ilgākā termiņā," saka A. Brencāns. Viņa skatījumā šoks ir pārgājis ļoti ātri un šobrīd 30% klientu ir gatavi turpināt sadarbību. "Viņi zina, ka šodien ir grūti, bet viņi jau gatavojas tam, kas būs pēc mēneša. Cilvēki redz, ka dzīve turpinās. Protams, ja grib, var turpināt šokēties, bet tas šobrīd nekādi nepalīdz," norāda A. Brencāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo situāciju.

Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās ierobežos tirdzniecības centru darbu, paredz piektdien valdības ārkārtas sēdē pieņemtais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

No nākamās nedēļas iedzīvotājiem būs pieejami tie klātienes pakalpojumi, kuri ir īpaši svarīgi veselīgai un drošai sadzīvei un kuru pieejamība nav atliekama. Izprotot ārkārtējās situācijas pasākumu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību kopumā, vienlaikus tiek strādāts pie atbalsta mehānismu izstrādes darba devējiem, darba ņēmējiem un tām iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk skar vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru