Siguldā par 3,5 miljoniem eiro piedāvā iegādāties SIA "J.D.&Co" piederošo "Hotel SPA Ezeri" viesnīcu Saltavota ielā, liecina informācija nekustamā īpašuma kompānijas "Latvia Sotheby’s International Realty" mājaslapā.

Viesnīcas platība ir 2935 kvadrātmetri, bet zemes platība ir 15 933 kvadrātmetri.

Sludinājumā teikts, ka tiek pārdota SPA viesnīca, kurā ir pieejami 30 numuru. Kopējā viesu ietilpība viesnīcā ir 60 cilvēku, savukārt ar papildgultām viesnīcā var izmitināt līdz 80 cilvēkiem.

Tāpat viesnīcā ir SPA un atpūtas zona, kurā pieejams āra baseins ar džakuzi, iekštelpu baseini, pirtis, kā arī astoņi aprīkoti SPA kabineti. Viesnīcā ir arī četras konferenču telpas, kā arī restorāns un virtuve.

"J.D.&Co" līdzīpašniece Anita Isajeva norādīja, ka viesnīca tiek pārdota, jo uzņēmums vēlas attīstīt citus projektus, vienlaikus neatklājot konkrētus investīciju plānus.

Siguldas novadā uz Vidzemes šosejas (A2) no 20.maija līdz rudenim slēgs satiksmi no Lorupes gravas viadukta līdz Kalna ielai Siguldā, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Satiksme tiks novirzīta pa apbraucamo ceļu - pievedceļš Lorupes gravai (V96), kura garums ir 1,7 kilometri.

Ir sākti būvdarbi uz Vidzemes šosejas posmā no Siguldas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam Siguldā, kā arī tiek atjaunots segums pievedceļam Lorupes gravai. Būvdarbu posmos noteikts ātruma ierobežojums 50 kilometri stundā.

Darbi ietver Vidzemes šosejas pārbūvi no Siguldas CSDD līdz dzelzceļa pārvadam kopumā 3,5 kilometru garumā, kur pārbūvēs ceļa segas pamatu un asfalta segumu. Savukārt, lai uzlabotu satiksmi pie Kalna ielas Siguldā, izbūvēs rotācijas apli. Lorupes gravas viaduktam nojauks esošo un izbūvēs jaunu brauktuves konstrukciju - tehniskās ietves, drošības barjeras hidroizolāciju un deformācijas šuves, novērsīs ekspluatācijas laikā radušos laiduma un balstu konstrukciju bojājumus. Viadukts ir būvēts 1968.gadā.

Siguldas novadā notiek nozīmīgi būvniecības darbi Vidzemes šosejas (A2) tuvumā. Vairāki ievērojami projekti vēl tikai plānoti, kas liecina par to, ka šī teritorija kļūst aizvien iekārojamāka investoriem, informē Siguldas novada pašvaldība.

Valsts galvenā autoceļa pieguļošajās teritorijās būs ne tikai attīstīta infrastruktūra, bet arī paplašināts pakalpojumu klāsts. Vienlaikus tās ir jaunas darba vietas.

Šeit taps publiski pieejams atpūtas parks, veikali, veselības centrs, sporta būve, degvielas uzpildes stacija, biroju ēka ar dzīvnieku aprūpei un labbūtībai paredzētām telpām, automazgātava ar kafejnīcu.

"Esam gandarīti, ka valsts galvenais autoceļš, kas šķērso Siguldu, nebūt nav tikai tranzīta ceļš. Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk uzņēmēju un investoru gatavi attīstīt Vidzemes šosejai pieguļošo teritoriju, tādējādi padarot infrastruktūru pievilcīgāku un radot jaunas darba vietas Siguldā," stāsta Siguldas novada Attīstības aģentūras Attīstības projektu un uzņēmējdarbības nodaļas vadītāja Kristīne Zaķe.

Siguldā, Rūdolfa Blaumaņa ielā, “Siguldas Tirgus” teritorijā atvērta pirmā kafijas grauzdētava “Smart Coffee Roastery”.

Mainoties “Siguldas Tirgus” īpašniekiem tas ir sācis savu otro atdzimšanu. Tirgus teritorijā tiek veidota moderna infrastruktūra, kas piesaista gan jaunus, gan radošus uzņēmējus kā arī pilsētas iedzīvotājus un tā viesus. Paralēli jau esošajiem “Siguldas Tirgus” dalībniekiem, vienā no “Siguldas Tirgus” ēkām ir atvērta pirmā kafijas grauzdētava Siguldā - Smart Coffee Roastery.

Pateicoties Siguldas novada pašvaldības, SEB bank grantu programmai (IE)dvesma un Lauku Atbalsta dienesta, Biedrības “Lauku Attīstības Partnerība” LEADER projektu finanšu atbalstam SIA “Smart Coffee Roastery” ir atjaunojis vienu no “Siguldas Tirgus” ēkām 100 kvadrātmetru platībā. Domājot par ilgtspējīgu saimniekošanu, ēkas atjaunošanas darbos tika izmantoti ekoloģiski materiāli, kā arī domāts par energoefektīviem risinājumiem.

Siguldā, netālu no dzīvojamo māju apbūves teritorijām, SIA “DGR Serviss” paredzējusi izveidot būvgružu šķirošanas laukumu, izbūvēt angāru un autosvarus, informē Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrība.

Šī gada marta mēneša sākumā vairāki Siguldas un tās novada iedzīvotāji bažās par šajā novadā esošo dabas, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu dibināja Gaujas Nacionālā parka aizsardzības biedrību. Tā iesaistās gan jautājumos, kas tieši saistīti ar Gaujas Nacionālā parka teritorijas aizsardzību un saglabāšanu, gan arī jautājumos par vides aizsardzību prasību un dabas vērtību un dzīvnieku aizsardzības ievērošanu un nodrošināšanu Siguldas novada teritorijā.

Plānots, ka īpašumā “Lauka Košas” tiks izveidota sašķirotu būvniecības atkritumu, nešķirotu būvniecības atkritumu un dažādu metālu pieņemšanas, šķirošanas un būvniecības atkritumu pārstrādes (drupināšanas) vieta. Šāda būvgružu laukuma izveidošana pie pašas pilsētas robežas nozīmē nemitīgu milzīgu putekļu daudzuma veidošanos visā būvgružu apstrādes laikā – kad būvgruži tiks atvesti un izgāzti teritorijā, kad tie tiks šķiroti un pārkrauti, bet īpaši liela apmēra putēšana sagaidāma, kad būvgruži tiks drupināti un sijāti.

Pie Siguldas šodien uz Vidzemes šosejas (A2) satiksmei tiks atvērts Lorupes viadukts un pārbūvētais posms no Siguldas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD)/"Aerodium" līdz pārvadam pār dzelzceļu informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pārbūves rezultātā Vidzemes šosejas un Kalna ielas (pagrieziens uz Kaķīškalnu) krustojumā ir mainīta satiksmes organizācija, jo ir izbūvēts rotācijas aplis. Tādējādi LVC aicina autovadītājus sekot norādēm un ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

LVC vērš uzmanību, ka rotācijas apļa zars uz Kalna ielu tuvākajās nedēļās būs slēgts, jo šajā posmā darbi turpinās.

Vidzemes šosejas posmā no pārvada pār dzelzceļu līdz krustojumam ar Jūdažu Rūdolfa Blaumaņa ielu darbus būvnieki turpinās nākamajā pavasarī, jo laikapstākļi vairs nav piemēroti asfalta seguma virskārtas ieklāšanai.

Plānots, ka tehnoloģiskais pārtraukums būvobjektā sāksies 20. oktobrī. Ātruma ierobežojums būvdarbu zonā no Siguldas CSDD/"Aerodium" līdz rotācijas aplim būs 70 kilometri stundā (km/h).

2025.gada sākumā Siguldā tiks atklāts pirmais STEAM izglītības centrs Latvijā – vieta, kur inovācijas satiksies ar radošumu un zinātnes izpēti. Šis centrs kļūs par nozīmīgu papildinājumu Siguldas novada izglītības un sabiedriskās dzīves piedāvājumam, sniedzot unikālu iespēju iedzīvotājiem un viesiem atklāt modernās tehnoloģijas un apgūt jaunas prasmes.

Mirkli pirms oficiālās atklāšanas, 3. janvārī no plkst. 14.00 līdz 19.00, Siguldā Kr. Valdemāra ielā 3A (Zaļās Villas kvartāls), notiks Atvērto durvju diena Siguldas novada iedzīvotājiem un viesiem. Ikviens interesents tiek aicināts iepazīt centra programmas, izmēģināt tehnoloģijas, piedalīties interaktīvās spēlēs un satikt centra izveidotājus. Tā būs iespēja iepazīties ar modernās izglītības iespējām un uzzināt, kā tehnoloģijas var kļūt par iedvesmas avotu ikdienas mācību procesā.

Centra darbība fokusēsies uz zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm, mākslu un matemātiku (STEAM), nodrošinot vidi, kurā bērni, jaunieši un skolotāji kopā apgūs prasmes nākotnei, tādējādi paplašinot izglītības piedāvājumu Siguldas novadā.

Šodien tiek atklāta jaunākā energoresursu tirgotāja AS “Virši-A” pilna servisa degvielas uzpildes stacija, kas atrodas Siguldā, Nītaures ielā.

Stacijas būvniecībā uzņēmums investēja 2,2 miljonus eiro, labiekārtojot 10 000 m2 plašu teritoriju Vidzemes šosejas malā.

“Virši Sigulda” strādās visu diennakti. Apmeklētājiem ir pieejams 161 m2 liels veikals ar atpūtas zonu iekštelpās un ārā, kā arī piekabju noma, degvielas uzpildes iespējas.

“Šī ir jau trešā jaunā tirdzniecības vieta, ko atklājam šogad. Ceram, ka ērta piebraukšana no autoceļa, plaša atpūtas zona apmeklētājiem un pilns pakalpojumu klāsts padarīs šo staciju par iecienītu autobraucēju pieturvietu,” saka Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Kā norāda J. Vība, 2024. gadā uzņēmums plāno spēcīgu izaugsmi tirdzniecības vietu pārklājumā: “Saskaņā ar uzņēmuma stratēģisko ilgtermiņa plānu mēs turpinām attīstīt savu staciju tīklu un šobrīd notiek būvniecības darbi pie vēl četru jaunu staciju izveides Latvijā, kas atradīsies Rīgā, Salaspilī un Valmierā, kā arī pie mūsu pirmās stacijas attīstības Lietuvā. Visas šīs stacijas tiks atklātas jau vasaras laikā, savukārt, līdz gada beigām bez minētajām stacijām plānojam atvērt vēl vairākas citas, par kuru būvniecības statusu informēsim tuvākajos mēnešos.”

Olainē atklāta AS “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca – viena no lielākajām Ziemeļeiropā ar plānoto pārstrādes jaudu 80 000 tonnu gadā jeb par aptuveni 30% vairāk, nekā bija iespējams nodrošināt uzņēmuma iepriekšējā ražotnē Jelgavā.

Jaunās rūpnīcas izveidē “ITERUM” investējis vairāk nekā 10 miljonus eiro, savukārt kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā 35 miljonus eiro.

Jaunatklātā rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Ziemeļeiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā, kuras kopējā iekštelpu platība sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru, bet āra platība – aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

“Jaunās “ITERUM” rūpnīcas izveide ir viens no “Eco Baltia” pēdējo gadu vērienīgākajiem attīstības projektiem, kura galvenais mērķis ir kāpināt PET granulu ražošanas jaudas un nodrošināt nepieciešamos apstākļus turpmākai attīstībai, nostiprinot mūsu tirgus daļu Eiropas tirgū. Pēdējos gados esam īstenojuši strauju “Eco Baltia” uzņēmumu attīstības kursu Baltijā un ārpus tās, kā arī līdztekus organiskai izaugsmei esam iegādājušies vairākus uzņēmumus, lai paplašinātu savu pakalpojumu klāstu. “ITERUM” jaunā rūpnīca būs būtisks solis uz priekšu grupas izaugsmē, nodrošinot trīsreiz lielāku ražošanas jaudu nekā pirms desmit gadiem un par 30% vairāk, nekā tas bija iespējams ražotnē Jelgavā. Tas ļaus mums ievērojami kāpināt ES noteikto mērķu izpildi,” teic AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Šogad pilsētvides uzturēšanas uzņēmums SIA “Vizii Urban” investējis vairāk nekā piecus miljonus eiro autoparka un tehniskā aprīkojuma atjaunošanā, savukārt tā meitas uzņēmums SIA “KOM-Auto” paplašināja darbību reģionos par 65 %, kļūstot par lielāko privātā kapitāla zemes ceļu atputekļošanas uzņēmumu Latvijā, informēja uzņēmumā.

Paplašinot uzņēmuma darbību, “Vizii Urban” iegādājās 25 jaunas tehnikas vienības, tostarp 16 jaunas, EURO 6 emisiju standartiem atbilstošas kravas automašīnas un četras elektrovakuuma iekārtas ietvju uzturēšanai. Atjaunots arī “Vizii Urban” iekārtu parks, iegādājoties vairāk nekā 50 iekārtas un dažāda veida uzkares. Uzņēmums darbojas jau vairāk nekā 20 novados un pilsētās, tostarp Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Cēsīs, Valmierā un Siguldā, kā arī Dienvidkurzemē.

"Vizii Urban" konsekventa ieguldījumu stratēģija apliecina, ka ilgtspējīgi pilsētvides apsaimniekošanas risinājumi ir ne tikai sabiedrības nepieciešamība, bet arī tālredzīga uzņēmējdarbības attīstības iespēja. Reģionālā izplešanās un ieguldījumi ilgtspējīgās tehnoloģijās ir mūsu ceļš uz efektīvāku un videi draudzīgāku nākotni,” uzsver “Vizii Urban” valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Autotransporta direkcija (ATD) ceturtdien ar Čehijas uzņēmumu apvienību "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" ("Škoda") parakstīja līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi 89,409 miljonu eiro vērtībā.

Bateriju vilcienu piegāde paredzēta līdz 2029. gadam, un tie tiks iegādāti ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vienlaikus vilcienu iegādes līgums paredz iespēju iegādāties vēl septiņus vilcienus, ja tam tiks rasts nepieciešamais finansējums.

Plānots, ka jaunie bateriju vilcieni kursēs primāri Daugavpils un Cēsu virzienos, kur tiks izbūvēta tiem nepieciešamā uzlādes infrastruktūra. Savukārt, iegādājoties vēl papildu vilcienus, būs iespējams nomainīt lielāko daļu dīzeļvilcienu un apkalpot arī papildu galamērķus, piemēram, Rēzekni un Valmieru.

BEMU vilcieni ir elektrovilcieni, kas papildus aprīkoti ar baterijām, lai apkalpotu neelektrificētos dzelzceļa posmus. Tie var veikt uzlādi gan brauciena laikā elektrificētajās līnijās, gan īpašās uzlādes stacijās.

Spēcīgā vētra aizvadītās nedēļas nogalē izraisīja bojājumus 13 augstsprieguma elektropārvades līnijās, informē "Augstsprieguma tīkls" (AST).

Vairumā gadījumu elektroapgāde tika nodrošināta bez ilgstošiem pārrāvumiem, pārslēdzoties uz rezerves līnijām.

Vidzemē vētras nolauzti koki uzkrita uz divām elektrolīnijām, kas sestdienas vakarā ietekmēja apakšstaciju Inčukalns, Sigulda, Ieriķi un Cēsis darbību un šo apdzīvoto vietu iedzīvotājus, bojājumus "Augstsprieguma tīkls" (AST) novēršot pusotras stundas laikā.

Tuvākajā laikā AST apsekos līnijas, lai konstatētu potenciālos apdraudējumus iespējami aizlauzto koku dēļ.

Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 5200 km gaisvadu līniju, liela daļa no tām ir izbūvēta purvos un mežos. Šādi laika apstākļi ir pārbaudījumus gan pārvades tīklam, gan arī AST speciālistiem, jo pārvades līniju darbaspējas var apdraudēt vēja gāzi koki, kas izraisa gan līniju atslēgšanos, gan arī vadu pārrāvumus.

Pēc vērienīgiem pārbūves darbiem atklāta energoresursu tirgotāja un veikalu tīkla AS “Virši-A” (“Virši”) degvielas uzpildes stacija (DUS) Sarkandaugavā, Tvaika ielā.

Kopumā stacijas rekonstrukcijā uzņēmums investēja 1,5 miljonus eiro, veicot jaunas ēkas būvniecību, degvielas tvertņu nomaiņu, kā arī stacijas teritorijas modernizāciju.

“Jaunā Sarkandaugavas pārvada atklāšana un tai sekojošā transporta plūsmas palielināšanās rosināja mūs veikt būtisku mūsu Sarkandaugavas stacijas pārbūvi. Pēc pusgadu ilgiem darbiem savas durvis autobraucējiem vērusi vēl viena moderna, energoefektīva un klientu ērtībām pielāgota Viršu spēka stacija. Pašlaik aktīvi turpinām tīkla paplašināšanas darbus arī citās vietās Rīgā un Pierīgā. Pavisam nesen atklājām jaunu staciju pie Olaines, līdz gada beigām plānojam atklāt jaunu staciju Viskaļu ielā Rīgā, savukārt novembrī un decembrī tiek sākts būvniecības process jaunām stacijām Siguldā, kā arī Salaspils tuvumā,” norāda Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Veikalu tīkls ELVI uzsācis jaunu tirdzniecības iekārtu uzstādīšanu veikalos, piedāvājot pircējiem veikalā svaigi spiestas sulas un gabaliņos sagrieztus augļus. Pirmā šāda iekārta, investējot 30 000 eiro, uzstādīta ELVI Siguldā.

Šobrīd iekārta tiek izmantota, lai piedāvātu pircējiem svaigi spiestu burkānu un apelsīnu sulu, un burkānu-apelsīnu sulas maisījumu. Savukārt, ar augļu griešanas ierīci iespējams ērti notīrīt un sagriezt ananāsus. Svaigu augļu un dārzeņu sulu spiešanas iekārtas pakāpeniski plānots uzstādīt lielākajos veikalos ELVI visā Latvijā.

"Elvi Latvija" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 69,981 miljons eiro, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī koncerns guva peļņu 268 383 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2021.gadā. Koncernu veido "Elvi Latvija" un tā meitassabiedrība SIA "Fresh Food Logistics".

Kompānija "Elvi Latvija" reģistrēta 2010.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,003 miljoni eiro. "Elvi Latvija" pieder Imantam Rendeniekam (50%), SIA "Fortis VM" (49,93%) un SIA "Realto Capital" (0,07%), kuras vienīgais īpašnieks ir Alvis Krasovskis. "Fortis VM" pieder Rendeniekam (88%), Vitai Rendeniecei (9%) un Igoram Kozlovskim (3%).

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls "Virši” (AS VIRŠI-A un ar to saistītie grupas uzņēmumi) 2024. gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 185,3 milj. eiro apgrozījumu, kas ir 14% pieaugums salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā.

Šo izaugsmi veicināja uzpildes staciju tīkla paplašināšana un modernizācija. Pirmajā pusgadā veiktie ieguldījumi sasniedza 10,2 milj. eiro stratēģiski nozīmīgos projektos, lai stiprinātu savu pozīciju tirgū un palīdzēt nodrošināt ilgtermiņa izaugsmi.

Turpinot tīkla attīstību, pirmajā pusgadā “Virši” kopējie ieguldījumi sasniedza 10,2 milj. eiro (2023. gada pirmajā pusgadā 5,7 milj. eiro), kā rezultātā tika atklātas četras jaunas tirdzniecības vietas – Siguldā, Salaspilī un divas Rīgā, kā arī, lai panāktu mūsdienu energoefektivitātes un klientu servisa prasībām atbilstošu rezultātu, uzņēmums 2024. gada pirmajā pusgadā veica būtiskus uzpildes staciju uzlabojumus stacijām Gulbenē, Juglā un Dzelmēs.

Kad koki aiz loga sāk krāsoties dzeltenīgi sārtos toņos, ir skaidrs, ka pienācis rudens. Lai atjaunotu spēkus un atpūstos, arī rudenī nedēļas nogalēs jācenšas izrauties no mājām. Turklāt zelta rudens spēj pārsteigt ar brīnišķiem dabas skatiem un aizraut elpu kā lielam, tā mazam. Šeit varat smelties ierosmi aktīvām un veiksmīgām rudens brīvdienām.

Rudenīgi velobraucieni

Riteņbraukšana, iespējams, ir tā nodarbe, kas spēj sagādāt prieku ikvienam. Ar velosipēdu varat doties braucienā pa rudenīgo Siguldu vai aplūkot Abavas rumbu. Turklāt tagad velosipēdu var ērti pārvadāt vilcienā, tāpēc šādu velobraucienu varat īstenot arī tad, ja nedzīvojat Siguldā vai kādā citā “zelta rudens pilsētā”.

Nekavējieties un aiciniet ģimeni vai draugus doties aktīvā velobraucienā zeltainajā lapkritī. Ja nu gadījumā vecais velosipēds nav darba kārtībā, rudens ir laiks, kad jauniem velosipēdiem tiek piedāvātas izdevīgas cenas. Piemēram, Bikko velosipēdiem pieejami rudens piedāvājumi ainaviskiem velobraucieniem. Ieskaties!

Saulkrastos par 2,9 miljoniem eiro piedāvā iegādāties atpūtas kompleksu "Minhauzena unda", liecina informācija nekustamā īpašuma kompānijas "Latvia Sotheby’s International Realty" mājaslapā.

Sludinājumā teikts, ka tiek pārdota viesnīca ar kopējo platību 1617 kvadrātmetri, zeme - 6,28 hektāru platībā, kā arī ēka pasākumiem 1898 kvadrātmetru platībā un sargu māja.

Par 3,5 miljoniem eiro piedāvā iegādāties Hotel SPA Ezeri viesnīcu Siguldā

Siguldā par 3,5 miljoniem eiro piedāvā iegādāties SIA "J.D.&Co" piederošo "Hotel SPA...

Īpašums tiek pārdots ar visu nepieciešamo uzņēmējdarbībai, sākot ar svinību un galda piederumiem, mēbelēm un telpu aprīkojumu, kā arī tehniku āra darbiem un izklaidei.

Viesnīcā ir iespējams izmitināt līdz 150 viesiem. Tajā ir sauna un baseins, kā arī viesnīcā ir pilnībā aprīkota virtuve ēdinātāju vajadzībām. Viesnīcā ir pieejamas arī vairākas zāles ar ietilpību līdz 500 cilvēkiem un konferenču zāle ar nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu līdz 400 cilvēkiem. Pie viesnīcas atrodas sporta laukums, telšu vietas un piknika vieta pagalmā.

"Minhauzena unda" pārstāvji plašākas detaļas par lēmumu pārdot atpūtas kompleksu un turpmākajiem attīstības plāniem nesniedza.

Atpūtas komplekss "Minhauzena unda" pēdējos gadus ir pazīstams kā starptautiskā džeza mūzikas festivāla "Saulkrasti Jazz Festival" norises vieta.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka SIA "Minhauzena unda" 2023.gadā strādāja ar 5950 eiro apgrozījumu un 31 275 eiro zaudējumiem.

Uzņēmums reģistrēts 2001.gadā, un tā pamatkapitāls ir 145 096 eiro. Kompānijas kapitālā pa 49,9% pieder Jānim Strautiņam, kā arī Atim Sausnītim, savukārt pa 0,1% kapitāldaļu pieder Gunai Preimanei un Kārlim Sausnītim.

Atim Sausnītim un Strautiņam pastarpināti pieder arī SIA "Minhauzena pasaule", kas pārvalda Duntes muižu un Minhauzena muzeju, kā arī viņiem pastarpināti vienādās daļās pieder SIA "Baltijas lāses piens" un SIA "Mini pasāža".

Vienlaikus katram no viņiem pieder 25% veikala tīkla "top!" franšīzes partnera AS "LPB" kapitāldaļu, pa 25% SIA "Liepājas Pētertirgus" kapitāldaļu, kā arī pa 25% SIA "4 Estate" kapitāldaļu.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien nolēma aicināt ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) skaidrot, kāpēc kopš 2015.gada, kad ir izbūvēti jauni ciemi esošo pašvaldību administratīvajās teritorijās, tajos nav bijuši ievēroti esošie būvnormatīvi un nav izbūvēta nepieciešamā ugunsdzēsības infrastruktūra.

Piemēram, Olainē, Siguldā un Saulkrastos ir izveidota tāda apbūve, kas ir bez ūdens apgādes ugunsdzēsības vajadzībām, un šī problēma ir radusies pēdējos gados, norādījuši komisijas deputāti.

Tāpat komisija trešdien galīgajā lasījumā atbalstīja jaunu Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumu.

Tas paredz uzlabot ugunsdrošības stāvokli valstī, lai samazinātu ugunsgrēkos bojāgājušo un cietušo skaitu, kā arī ugunsgrēku radītās finansiālās sekas Latvijas tautsaimniecībā.

Likumprojekts kopumā paredz pilnveidot un padarīt saprotamāku ugunsdrošības uzraudzības, ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu jomu.

Jaunajā likumā paredzēts uzdevums pašvaldībām organizēt ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi pašvaldības teritorijā. Ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes un piebraucamo ceļu nodrošināšana ir vitāli svarīga ugunsgrēku dzēšanai un tieši ietekmē Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) reaģēšanas spējas, iepriekš deputātiem skaidroja VUGD pārstāvji. Nereti tieši ūdens ņemšanai piemērotu vietu trūkums dzēšanas darbos liek iesaistīt papildu resursus un padara tos ilgākus un sarežģītākus.

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Gadam sākoties ar pozitīvu tirgus dinamiku un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) publiski paziņojot plānus par procentu likmju turpmāku samazināšanu, ir pamats cerībām, ka 2024. gadā vietējais mājokļu tirgus beidzot būs gatavs izrauties no EURIBOR likmju ēnas.

Ierasti mājokļu tirgus Latvijā visaktīvākais ir gada otrajā un trešajā ceturksnī, taču šogad zināms aktivitātes pieaugums vietējos darījumos vērojams jau kopš gada sākuma. Bankas Citadele dati par gada pirmajiem trīs mēnešiem liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu darījumu skaits pieaudzis par 55 %, savukārt iedzīvotāju pieteikumu skaits finansējuma piesaistei – par teju trešdaļu jeb 27 %.

Intereses pieaugumu ir sekmējuši vairāki faktori – pirmkārt, daļa iedzīvotāju pērn mājokļa iegādi atlika neskaidrās EURIBOR likmju situācijas dēļ.

Šobrīd ECB retorika un notikumi tirgū liecina, ka augstākais procentlikmju punkts varētu būt sasniegts (EURIBOR 6 mēnešu likme šobrīd ir sasniegusi zemāko punktu pēdējo 12 mēnešu laikā). Tieši EURIBOR likmju dinamika ir galvenais vadmotīvs, kas nosaka iedzīvotāju sentimentu attiecībā uz mājokļa iegādi. Tam ir būtiska ietekme, jo ECB signāli par likmju samazināšanu ļauj plānot ikmēneša maksājumus un dod pārliecību, ka vismaz tuvākajā laikā tie nekāps, bet visdrīzāk tiks plānveidīgi samazināti. Otrkārt, pēc neliela cenu krituma pērn, dzīvokļu cenas šobrīd ir stabilizējušās. Protams, vienmēr ir arī tādi pircēji, kas krājuši un gatavi iegādāties īpašumu neatkarīgi no tirgus apstākļiem.

Stiprinot tīkla kapacitāti, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šī gada pirmajos sešos mēnešos tīkla attīstībā investējis gandrīz 7 miljonus eiro.

Lai pilnveidotu tīkla kvalitāti gan Rīgā, gan Latvijas reģionos, pirmajā pusgadā izbūvētas 37 jaunas bāzes stacijas un modernizētas 137 esošās bāzes stacijas, aprīkojot tās ar jaunākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos ar jaunajām tehnoloģijām aprīkotas bāzes stacijas Rīgā un Pierīgā, kā arī Jelgavā, Rāmavā, Krustkalnos, Dalbē, Vimbukrogā, Daugavpilī, Liepājā, Mālpilī, Kolkā, Lilastē, Turkalnē, Muceniekos, Rojā, Grenctālē, Jaunkalsnavā un citviet.

Tīkla pārklājums paplašināts arī uz noslogotākajiem autoceļiem, modernizējot bāzes stacijas uz autoceļiem Rīga – Liepāja, Rīga – Jelgava, Rīga – Ventspils, Rīga – Bauska, Rīga – Sigulda, kā arī uz citiem galvenajiem Latvijas autoceļiem. Kopumā esošo bāzes staciju modernizācijā investēti 4,3 miljoni eiro, kas šajās vietās ļaus nodrošināt līdz pat 10 % lielāku pārklājumu un līdz 30 % ātrāku datu pārraides ātrumu.