Mazais bizness

FOTO: Uzsāk ražot godīgu šokolādi

Monta Šķupele, 05.03.2021

Jekaterina Bogdanova-Dudarenko ar vīru Oleksii Dudarenko uzsākuši ražot šokolādi un plāno ar to sasniegt starptautiskos tirgus.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Jekaterina Bogdanova-Dudarenko ar vīru Oleksii Dudarenko Rīgā, Avotu ielā uzsākuši ražot šokolādi un plāno ar to sasniegt starptautiskos tirgus.

Lai uzsāktu šokolādes ražošanu, kopumā ieguldīti aptuveni 30 tūkstoši eiro.

Zīmols "Choco_lāde" ražo tā saukto Grand Cru bean-to-bar šokolādi, izmantojot tikai augstākās kvalitātes kakao pupiņas, audzētas konkrētā vietā, reģionā. Tādējādi zīmola sortimentā šokolādes veidi atšķiras tieši pēc reģioniem, jo katra reģiona kakao pupiņām piemīt savas īpašās garšu nianses.

Šobrīd "Choco_lāde" piedāvā šokolādi no Ekvadoras, Indonēzijas, Gvatemalas, Venecuēlas un Ugandas reģioniem, ka arī piena šokolādi, gatavotu no organiskā kokospiena un balto šokolādi, ražotu no organiskā kakao sviesta no Ekvadoras.

2020. gada beigās uzsākta arī tā dēvētās dzeramās šokolādes ražošana. "Tā ir ļoti populāra ārzemēs savas dabīgās izcelsmes dēļ. No mūsu ierastā kakao tā atšķiras ar to, ka ir gatavota nevis no kakao pulvera, bet no kakao pupiņām, tādējādi saglabājot dabīgo kakao sviestu. Rezultātā, karstais dzēriens sanāk maigāks un vieglāks pēc struktūras. Šis produkts pēc savas būtības, līdzīgi citiem mūsu produktiem, arī ir jauns Latvijas tirgum. Visa mūsu šokolāde ir ražota, neizmantojot dzīvnieku izcelsmes produktus un to var baudīt arī vegāni. Būdami veselīga dzīvesstila piekritēji, mēs izmantojam organisko kokosriekstu ziedu cukuru rafinēta cukura vietā. Tā bija mūsu apzinīga izvēle vēl ilgi pirms tā brīža, kad tā kļuva par modīgu lietu," stāsta J.Bogdanova-Dudarenko.

Ideja šokolādes ražošanai pēc bean-to-bar tehnoloģijas (no kakao pupiņas līdz tāfelītei) radās 2018.gadā, kad Jekaterinas brālis, atgriežoties no komandējuma ASV, atveda viņai dāvanu - pēc šīs tehnoloģijas ražotu šokolādes tāfelīti. Šokolādes garša bija tik spilgta un piesātināta, ka Jekaterina sāka pētīt šo tēmu un atklāja sev daudz jauna, piemēram, ka bean-to-bar šokolādes filozofija balstās uz apzinīgas patērēšanas principiem, atbalsta caurspīdīgu lauksaimniecību un godīgu kakao pupiņu apmaksu lauksaimniekiem, tāda veidā izslēdzot bērnu darba spēka izmantošanas riskus un dodot lauksaimniekiem iespēju ilgtspējīgi attīstīt savas zemes.

Zīmols izejvielas pasūta no uzņēmumiem, kuri atbalsta un īsteno atklātas kakao tirdzniecības principus. Pārsvarā tie ir ģimenes uzņēmumi, kas strādā pa tiešo ar lauksaimniekiem.

Vaicāta, kāda ir konkurence šādas šokolādes ražošanas tirgū, Jekaterina stāsta: "Nevaram teikt, ka konkurence ir asa, katrs dara savu darbu, katram ir sava ražošanas specifika un savs gala produkts. Šī tēma joprojām ir jauna Latvijai un mēs ne tikai būvējam biznesu, bet arī izglītojam patērētāju un iepazīstinām ar "citas", apzinīgas šokolādes pusi". Nesen uzņēmums kļuvis par Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras biedru.

Šogad uzņēmums plāno startēt starptautiskajos tirgos un paplašināt tirdzniecības vietu skaitu Latvijā, kā arī veikt ražošanas jaudu palielināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskais cenu kāpums ievērojami mainījis pircēju paradumus, mudinot arvien vairāk atteikties no impulsīviem pirkumiem un meklēt lētākas alternatīvas, norāda Mindaugs Gutausks, Mars Latvia vadītājs.

Līdzīgas tirgus tendences, visticamāk, būs novērojamas arī nākamajā gadā, spriež M.Gutausks, piebilstot, ka taupīgāko klientu lojalitāte 2023. gadā varētu samazināties. Tajā pašā laikā paredzams, ka gada otrajā pusgadā patērētāju noskaņojums un tirgus dinamika kļūs nedaudz pozitīvāka - cilvēki būs pielāgojušies jaunajai realitātei un iemācījušies dzīvot, daudz labāk kontrolējot tēriņus, prognozē Mars Latvia vadītājs.

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā Mars darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija?

Jāsaka, ka pandēmija ietekmēja ne tikai mūsu uzņēmējdarbību, bet arī pasaules ekonomiku kopumā, jo mēs visi saskārāmies ar izaicinājumiem, ko iepriekš nekad nebijām piedzīvojuši. Šajā laikā mēs ne tikai pārdomājām mūsu biznesa stratēģiju, bet arī centāmies pievērst pastiprinātu uzmanību mūsu darbinieku veselībai un drošībai, kas vienmēr ir bijušas Mars prioritātes. Attālināts darbs mums nebija nekas svešs arī pirms pandēmijas, tāpēc pielāgoties jaunajai realitātei mums bija vieglāk. Tajā pašā laikā mēs skaidri apzinājāmies, ka pastāvīgs darbs no mājām palielina mentālās un fiziskās veselības riskus, tāpēc rūpīgi sekojām līdzi mūsu darbinieku labklājībai. Komandas mudinājām tikties virtuālajos semināros, lai apgūtu jaunas prasmes attālinātajam darbam. Vienlaikus, lai izvairītos no izdegšanas, sākām izmantot Mars patentēto rīku - Meet Smarter, kas saīsina tikšanās laikus, lai nodrošinātu piecu līdz desmit minūšu pārtraukumu katru stundu. Tāpat savus darbiniekus darba laikā aicinājām doties pastaigās, piemēram, izvedot ārā suni vai vienkārši paelpojot svaigu gaisu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad daudzu pasaulē plašāk izmantoto izejvielu cena ir atkāpusies no savas pagājušā gada virsotnes. Biržas cenu izmaiņu cipari sevišķi neiepriecinoši šoreiz izskatās šokolādes mīļotājiem. Tas tādēļ, ka kakao cena preču biržā kopš šā gada sākuma ir palēkusies jau par trešo daļu līdz augstākajam līmenim vismaz četros gadu desmitos. Turklāt ticams izskatās vēl tālāks šīs šokolādes ražošanā izmantotās pārtikas izejvielas cenas pieaugums.

Pieprasījums pēc šokolādes paliek spēcīgs. Savukārt kakao piedāvājums klibo, ko pastiprina sliktu laika apstākļu prognozes, lai iegūtu labu šīs izejvielas ražu Rietumāfrikā.

Aptuveni par ceturto daļu kopš gada sākuma palielinājusies vēl cukura cena. Arī cukurs ir ierasta šokolādes produktu sastāvdaļa. Tādēļ kopumā var mēģināt prognozēt, ka izveidojies labs pamats tam, lai vismaz šokolādes un daudzu citu saldumu cena saglabātos augsta.

Raža slikta, pieprasījums liels

Rietumāfrikas reģiona audzētāji ir atbildīgi par 70% no visa pasaules kakao pupiņu piedāvājuma. Pasaulē lielākā kakao pupiņu ieguvēja ir Kotdivuāra, aiz kuras šajā ziņā seko Gana. Vairāki izejvielu eksperti agrāk vērsuši uzmanību uz to, ka šajās valstīs ir novecojušas kakao pupiņu koku plantācijas, kas neesot pietiekamos apjomos atjaunotas. Tādējādi arī radušās grūtības laicīgi un pietiekamos apjomos kāpināt šīs izejvielas piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Orkla Latvija" 2021. gadā uzsākusi pakāpenisku pāreju uz atbildīgi iegūta kakao izmantošanu zīmola "Laima" produkcijas ražošanā, informē uzņēmums.

Šobrīd ar kakao, kas saņēmis "Rainforest Alliance" sertifikātu, tiek ražotas zīmola "Laima" šokolādes dražejas, kā arī konfektes "Rudzupuķe" un "Vētrasputns". Pavisam drīz ar atbildīgi iegūtu kakao tirgū būs pieejamas arī "Laimas" "Mad Milk" piena šokolādes tāfelītes, "Prozit" konfekšu kārbas, "Selgas" cepumi un sāļie zemesrieksti šokolādē, cepumu bumbas piena šokolādē un citi produkti, bet līdz 2024. gadam pakāpeniski viss "Laimas" un "Selgas" šokolādes saldumu sortiments. Kopumā šajā pilnveides projektā uzņēmums plāno investēt 600 000 eiro.

"Kakao ir galvenā šokolādes sastāvdaļa, tādēļ tā ieguves praksei, izcelsmei un kvalitātei ir būtiska nozīme. Kakao koku audzēšana ir iespējama tikai noteiktos apstākļos, tieši tādēļ lielākā daļa kakao koku aug tikai šaurā apvidū ap ekvatoru. Diemžēl šajos reģionos, kuros tiek īstenota kakao koku audzēšana, augļu novākšana un nodošana pārstrādei, iedzīvotāju ikdiena ir sarežģīta dažādu ekonomisko un sociālo apstākļu dēļ. Tieši tādēļ "Rainforest Alliance" ir izstrādājusi kakao sertifikācijas programmu, kas veicina ilgtspējīgāku kakao audzēšanu šajos reģionos. Kakao stratēģijas galvenās prioritātes ir pārliecība, dalīta atbildība, piegādes ķēdes pārredzamība, rentabilitāte un noturība. Līdz ar pievienošanos šai programmai mēs apliecinām mūsu apņemšanos strādāt arvien ilgtspējīgāk, lai palīdzētu uzlabot kakao audzētāju darba un dzīves apstākļus. "Rainforest Alliance" sertifikāta logo uz produkta iepakojuma norāda, ka uzņēmums iegulda atbildīga kakao audzēšanā, bet šokolādes cienītāji, iegādājoties produktus ar šo logo, to atbalsta," norāda "Orkla Latvija" komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Druvas saldējums un Lāči veido jaunu saldējumu līniju

Db.lv, 31.05.2022

"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Tērvete Food" šo gadu uzsākusi, atjaunojot zīmola "Druvas saldējums" iepakojuma dizainu, paplašinot produktu piedāvājumu un attīstot jaunus darbības virzienus.

Uzņēmums fokusējas uz zīmola attīstību, paplašina eksporta tirgus, un tāpēc īpaši būtiska ir jaunu, aktuālu produktu ieviešana.

Ražotājs SIA "Tērvete food" zīmola "Druvas saldējums" atjaunošanā investējis 90 000 eiro, vēsta LETA.

"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa - Mango-apelsīnu saldējums piena šokolādē, Sāļās karameles saldējums Amber šokolādē, Piparmētru saldējums tumšajā šokolādē un Cigoriņu saldējums tumšajā šokolādē.

"Meklējot risinājumu izcilākajam saldējumam uz kociņa, saldējumu glazūrai izmantojam augstvērtīgu premium šokolādi," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus. "Produktu izstrādē ņēmām vērā to, ka siltā laikā saldējums īpaši ātri kūst, tādēļ ikdienas skrējienā saldējuma izmēram ir būtiska nozīme."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā Edijam Masaļskim izdevies attīstīt saldējumu biznesu un radīt zīmolu "Molberts".

Ideja par premium kvalitātes saldējumu ražošanu E.Masaļskim radās jau pirms vairākiem gadiem, tomēr līdz šim visa enerģija tika veltīta pamatbiznesa attīstībai - picērijai Vecrīgā. Saldējumu ražošanai viņš pievērsās Covid-19 krīzes iespaidā, kas ļoti skāra pamatbiznesu un nācās meklēt papildus iespējas, kā palielināt apgrozījumu. Telpas bija, atlika iegādāties iekārtas un sākt gatavot.

Saldējums "Molberts" top Rīgas centrā, picērijas "Mozzo pizza" telpās, kur iekārtota neliela ražošanas telpa. E.Masaļskis pastāsta, ka saldējuma gatavošana ir roku darbs, jo paši gatavo visu no "nulles", sākot ar saldējuma bāzi, kam tiek izmantots saldais krējums, piens, olas, cukurs, līdz beidzot ar dažādām piedevām, ko pievieno gatavajam saldējumam - pašu ceptiem šokolādes braunijiem, cepumiem, sāļo karameli, Latvijas ābolu un ķirbju biezeņiem u.c. Ražotājs nav aizmirsis arī par vegāniem un gatavo vegāniskos saldējumus no pašu gatavota Indijas riekstu piena un citām augu valsts izejvielām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveicieši svētdien notikušajā referendumā līdz ar citām ekoloģiskajām iniciatīvām negaidot noraidījuši likumu par oglekļa dioksīda izmešu samazināšanu.

Pret likumu, kas paredz līdz 2030.gadam uz pusi samazināt CO2 izmešus salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni, nobalsojuši 51,6% vēlētāju.

Likums, ko valdība un parlaments bija gatavojis četrus gadus, būtu izsaucis benzīna un dīzeļdegvielas cenu paaugstināšanu, bet aviopasažieriem atkarībā no lidojuma attāluma papildus būtu bijis jāmaksā līdz pat 120 frankiem (110 eiro) liela nodeva.

Līdz ar likuma noraidīšanu vairs nav skaidrs, vai un kā Šveice pildīs saistības, kas izriet no Parīzes klimata vienošanās.

Vēlētāji ar 61% balsu, sekojot valdības padomam, noraidījuši arī priekšlikumu aizliegt sintētiskos pesticīdus, kā arī to pārtikas produktu importu, kuru ražošanā šādi pesticīdi ir izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” uzstādījis saules paneļus uz šokolādes ražotnes “Laima” jumta, tādējādi nodrošinot ap 1/4 daļu no ražošanā nepieciešamā elektroenerģijas pašpatēriņa.

Investējot 255 000 eiro atjaunojamās enerģijas ražošanas projektā, plānots gadā saražot 287 MWh “zaļās” elektroenerģijas, nosedzot 25% no uzņēmuma kopējā patēriņa. Gada laikā saražotā zaļā enerģija ļaus samazināt CO2 izmešus 136 tonnu apmērā, kas ir ekvivalenti 190 koku iestādīšanai.

SIA “Orkla Latvija” jau iepriekš informēja, ka iepērk “zaļo” elektrību no kopējā tīkla visām ražotnēm, taču konkrēti “Laimas” ražotnei – 50% apmērā no kopējā patēriņa. Tagad pēc saules paneļu uzstādīšanas, ražotne izmantos kopumā ap 75% atjaunojamās elektroenerģijas, tādējādi kopumā gadā ietaupot vidēji 400 tonnas CO2. Šis ir nākamais solis “Orkla Latvija” Ilgtspējas stratēģijas īstenošanā, kas vērsts uz apkārtējās vides aizsardzību. Stratēģija paredz līdz 2024.gadam ieviest ražošanā atjaunojamo enerģiju līdz 60% no kopejā patēriņa, par 65% samazināt siltumnīcgāzu emisijas pašu darbībā un par 30% – vērtību ķēdē ārpus pašu darbības. “Laiki mainās un līdz ar tiem mainās arī iespējas un risinājumi pārtikas ražotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo pieteicis sevi saldējuma segmentā, radot divus jaunus produktus – pēc klasiskas receptes veidotu plombīra saldējumu un Baltijā pirmo olu proteīna saldējumu.

Olu proteīna saldējums ir īpašs ar savu augsto proteīna un zemo ogļhidrātu daudzumu.

"Ola kā neatņemama saldējuma receptes sastāvdaļa – šis ir stratēģiski jauns pavērsiens, un līdz ar to esam ielikuši pamatakmeni Balticovo Premium zīmola un produktu stratēģijas attīstībā. Mums ir liels gandarījums būt pirmajiem Baltijā, kas ir izveidojuši saldējumu, ražošanas tehnoloģijā izmantojot augstvērtīgu olu proteīnu," stāsta AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps.

Pieprasījums pēc proteīna produktiem, tostarp alternatīviem saldējumiem, pēdējo gadu laikā pasaulē ir strauji audzis, taču olu proteīna saldējums var tikt uzskatīts par īpaši ekskluzīvu produktu, kam Baltijā līdzvērtīgu konkurentu patlaban neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī noslēgušies apjomīgi atjaunošanas darbi industriālajās ražošanas telpās NP Jelgavas biznesa parkā, kur investēti kopumā trīs miljoni eiro, informē NP Jelgavas biznesa parka valdes priekšsēdētājs Kristaps Kučinskis.

Investīcijās ietvertas ne tikai atjaunoto telpu rekonstrukcijas izmaksas, bet arī ugunsgrēka radīto postījumu seku likvidēšana, teritorijas sakārtošana. Pēc 2019.gadā notikušā ugunsgrēka atjaunoti un pilnībā rekonstruēti kopumā 3456 m2, un šobrīd visas atjaunotās telpas ir iznomātas.

NP Jelgavas biznesa parks, kas atrodas bijušajā RAF mikroautobusu rūpnīcas teritorijā, ir viens no apjomīgākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā.

Vēsturiski lielākā mašīnbūves rūpnīca Baltijā arī šodien vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem nodrošina plašas ražošanas telpas un lieljaudas energo padevi. Esošo nomnieku profils aptver visdažādākās ražošanas un pakalpojumu nozares: te tiek ražotas koka paneļu mājas un masīvkoka paneļi, veikta metālapstrāde un metāla izstrādājumu ražošana, stikla pakešu logu, gumijas izstrādājumu un komunikācijas šahtu moduļu ražošana, plastmasas otrreizējā pārstrāde u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroauto uzlādes tīkls “Eleport” turpina attīstību un ir atvēris septiņas jaunas uzlādes stacijas ar kopumā 14 jaunām pieslēgvietām.

Dreiliņos ir uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas tirdzniecības centra “Sāga” stāvlaukumā, Berģos uzstādītas divas lielveikala “Sky” stāvlaukumā, savukārt vēl divas Siguldā, tirdzniecības centra “Šokolāde” stāvlaukumā.

“Jaunajās uzlādes vietās mēs turpinām sadarboties ar Somijas uzlādes staciju izstrādātāju “Kempower”,” informē “Eleport Latvija” vadītājs Kārlis Mendziņš.

Dreiliņos, t/c “Sāga” stāvlaukumā starp “Puķu” un “Meža” vārtiem, ir uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas: 200 kW* ultra ātrā uzlādes stacija, kas spēj lādēt ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā, 120 kW* ātrā uzlādes stacija ar 750 km/h lielu uzlādes ātrumu un 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas nodrošina 145 km/h uzlādes ātrumu un ir piemērota nesteidzīgai uzlādei un atpūtai tirdzniecības centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 0,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021.gada jūlijā, salīdzinot ar 2020.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 14,7%), kartupeļiem (par 8%), žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (par 7,2%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (par 9,5%), augu eļļai (par 21,3%), miltiem un citiem graudaugiem (par 8,8%), konditorejas izstrādājumiem (par 2,4%), rīsiem (par 12,7%). Dārgāks bija jogurts (par 7,7%), piena produkti (par 3,2%), kā arī sviests (par 3,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” papildinājis ražoto saldējumu kolekciju ar deviņiem jauniem zīmolu “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem, kuru izveidē un palaišanā tirgū ieguldīti vairāk nekā 85 000 eiro.

Visu jauno saldējumu receptes ir radījuši pašmāju saldējuma meistari “Food Union” Saldējuma kompetences centrā, Rīgā, ar mērķi primāri tos piedāvāt patēriņam Latvijā. Taču daži no jaunajiem “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem drīzumā tiks eksportēti arī uz Lietuvu, Rumāniju, Lielbritāniju, Uzbekistānu, Īriju, Irāku un Poliju.

“Īpaši aktuālas šobrīd ir saldējumu receptes ar nostalģiskām bērnības našķu garšām, piemēram, marmelādi un vafelēm. Bez-piena, tai skaitā sulu saldējumi, kļuvuši jau par stabilu nišu. Modē atkal ir atgriezušies neordināras formas saldējumi – ar izteiksmīgi glazētu cepurīti vai savijušies ap kociņu. Visbeidzot dabai draudzīgs iepakojums līdzās augstākās kvalitātes sastāvdaļām ir kļuvis par neatņemamu elementu, kas piešķir saldējuma zīmoliem papildu vērtību,” stāsta Ieva Lejniece, “Food Union” mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ar Rīgas Apgabaltiesas 10.marta spriedumu ir nosargājis savas tiesības uz zīmola “Kārums” biezpiena sieriņu iepakojuma oranžo krāsu, kas piešķir izņēmuma tiesības lietot šo krāsu biezpiena sieriņu iepakojumos.

Strīdā par AS “Rīgas piena kombinātam” (“Food Union” grupa) piederošo krāsas preču zīmes reģistrāciju tiesa atzina, ka zīmola “Kārums” biezpiena sieriņus atpazīst ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc krāsas pēc kuras identificē ražotāju. Šī ir pirmā tiesā veiksmīgi aizstāvētā krāsas kā preču zīmes reģistrācija Latvijā un viena no retajām pasaulē.

“Oranžā krāsa ir bijusi klātesoša uz “Kārums” sieriņiem kopš tā pirmssākumiem un gadu desmitu laikā nostiprinājusies kā nozīmīga daļa no identitātes līdztekus atpazīstamajam nosaukumam un nemainīgajai sieriņu garšai. Šis ir vēsturisks brīdis Latvijas jurisprudencē un zīmolvedībā,” uzskata Food Union vadītāja Latvijā Irēna Holodnaja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz gada vidum elektroauto uzlādes tīklā Eleport gaidāms ievērojams paplašinājums – desmit jaunas uzlādes stacijas ar kopumā 20 pieslēgvietām būs Rīgā, Ķegumā, Siguldā un Salacgrīvā.

“Aizvadītajā gadā uzstādījām 11 jaunas uzlādes stacijas Rīgā un Jūrmalā, tostarp arī līdz šim lielāko uzlādes laukumu Eleport tīklā Baltijā un Polijā tirdzniecības centra Domina Shopping daudzstāvu stāvvietā. Tas bija lielisks atspēriens Eleport darbībai Latvijā, bet šogad mēs plānojam ievērojami palielināt uzstādīto staciju skaitu un paplašināt Eleport tīklu arī citviet Latvijā, lai elektroauto infrastruktūra būtu ērta un pieejama autobraucējiem un gatava transporta nozares elektrifikācijai,” norāda Kārlis Mendziņš, Eleport vadītājs Latvijā.

Rīgā, Vienības gatvē, veikala “Rimi” teritorijā tiks uzstādīta 200 kW ultra ātrā uzlādes stacija ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā un 120 kW ātrā uzlādes stacija ar 750 km/h lielu uzlādes ātrumu, savukārt Tilta ielā, Sarkandaugavas veikala “Rimi” stāvvietā tiks uzstādīta 150 kW ultra ātrā uzlādes stacija. Tirdzniecības centra “Spice Home” stāvlaukumā pie Lielirbes ielas būs jauna 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas ir piemērotāka uzlādei iepirkšanās laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu - patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.

2022.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija sieram un biezpienam (+4,2%), konditorejas izstrādājumiem (+3,3%), kā arī svaigiem augļiem (+3,9%). Dārgāks bija cukurs (+14,8%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,3%), saldējums (+4,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas kāpa maizei (+0,8%), čipsiem (+11,7%), saldumiem (+5,8%), makaronu izstrādājumiem (+3,6%), ievārījumam un medum (+3,2%), kā arī brokastu pārslām (+4,9%). Cenas palielinājās arī rīsiem (+3,9%) un mājputnu gaļai (+0,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī, ja vien nenotiks kādi satricinājumi, intervijā atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka Covid-19 laikā un sākoties karam Ukrainā pārtikas cenas pasaulē pieauga ļoti, ļoti strauji.

"Tas tādēļ, ka bija mainījusies pasaules kārtība, gan dzīvē, gan biznesā. Kamēr aprodam ar jauno kārtību, visiem ir izmisums, ir jāpārkārto loģistika, kā atvest cukuru, kur dabūt iepakojumu - tas viss mainījās. Mēs to visu apguvām, tādēļ kopš pagājušā gada beigām un šā gada sākumā pārtikas cenas sāka samazināties. Cilvēki gan saka, ka nē, nekas nav mainījies, bet tā vienmēr ir bijis, ka labo mēs pamanām mazāk, bet slikto vienmēr redzam un to vairāk izceļam," sacīja Gulbe.

Viņa norādīja, ka piena produktiem cenas ir būtiski samazinājušās, tostarp pienam un sviestam gandrīz uz pusi, ja salīdzina ar dārgāko periodu. Arī saulespuķu eļļas cena ir samazinājusies divas reizes. Gada laikā lētāks ir kļuvis arī cukurs, milti, arī olas un putnu gaļa. Dārgāka ir kļuvusi kafija, tēja, banāni un olīveļļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijā ir mazākā konkurence starp veikalu tīkliem Baltijā un lielākās cenu atšķirības starp veikaliem

LETA, 03.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir mazākā konkurence starp veikalu tīkliem Baltijā un lielākās cenu atšķirības starp veikaliem, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

"Ja Lietuvā, ieejot vienā veikalā, pārējo mazumtirgotāju veikalos varu praktiski neiet, jo cenas ir gandrīz vienādas, tad Latvijā veikalu tīklos kādam produktam cena var atšķirties pat divas reizes," sacīja Gulbe.

Viņa arī atzīmēja, ka mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijas tirgū šo atšķirību ir samazinājusi. ""Lidl" ir nopietns spēlētājs, kas abiem pārējiem ["Maxima" un "Rimi"] nepatīk. Konkurence Latvijā ir zema, un tas arī ir iemesls, kādēļ pārmaksājam par pārtiku. Protams, pārāk liela konkurence arī nav laba, jo tad tirgotāji konkurē tik ļoti, ka spēki izbeidzas visiem," teica Gulbe.

Jautāta par secinājumiem pēc Konkurences padomes paziņotā, ka Latvijā ražotām pārtikas precēm mazumtirdzniecības ķēdes piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem ir nepilnības, Gulbe minēja, ka risinājumi ir jāmeklē politiķiem, jo šajā gadījumā tirgotāji likumus nav pārkāpuši, izņemot godīgas tirdzniecības prakses likumā noteikto par labticību un godīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošana pašlaik iet cauri vēl nepieredzētam laikam un neko iedrošinošu par pārtikas cenām tuvākajā laikā Eiropā, Baltijā un Latvijā teikt nevar, jo aug visu ražošanas komponenšu izmaksas, atzina SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Ikviens pārtikas produkts nosacīti sastāv no lauksaimniecības produkta, vai tās būtu olas, ogas, labība, kartupeļi vai kas cits, kas iziet cauri apstrādei un tiek iepakots. Visos šajos posmos ir vajadzīga enerģija un darbs. Mēs nevaram teikt, ka kāds no šiem elementiem kļūst lētāks vai tuvākajā nākotnē kļūs lētāks. Jautājums pašlaik ir tikai par to, par cik kārtām katra no šīm komponentēm ir palikusi dārgāka," sacīja Didrihsons.

Viņš stāstīja, ka pirmo šoku pārtikas industrija piedzīvoja, sākoties karam Ukrainā, jo pēkšņi sastapās ar dažādu pārtikas izejvielu nepieejamību. Kā piemēru viņš minēja saulespuķu eļļu, kuru Ukraina ražoja 80% apjomā no visa pasaules patēriņa. Tagad alternatīvas piegādes ir atrastas, bet risināmie jautājumi ir kļuvuši vēl sarežģītāki, jo ir saistīti ar energocenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food 2021" apbalvoti labākie piena produkti, kuru ražotāji šogad ir AS "Smiltenes piens", AS "Limbažu siers", AS "Tukuma piens", AS "Krāslavas piens" un AS "Rīgas piena kombināts", informē pasākuma organizatori.

Konkurss notika vairākās kategorijās - "Nogatavinātie sieri", "Saldkrējuma/skābkrējuma sviests", "2020./2021.gada jaunais piena produkts", "Bioloģiskā piena produkts" un "Piena produkta iepakojums".

Bioloģiskā piena produktu konkursā 1. vieta un starptautiskās izstādes "Riga Food 2021" zelta medaļa piešķirta "Smiltenes piena" ražotajam "BIO Holandes sieram" (45%), kura meistare ir Vita Puriņa. Otro vietu un sudraba medaļu saņēma "Tukuma piena" ražotais "Eko jogurts bez piedevām" un tā meistare Sandra Firleja, bet 3. vietu un bronzas medaļu ieguva AS "Talsu piensaimnieka" ražotais Talsu pilnpiena biezpiens (9%) un meistari Dina Zazīte un Mārtiņš Raksa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā energoresursu krīzes apstākļos saglabāt Ziemassvētku dekoratīvo apgaismojumu?

Sadarbības materiāls, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

"Skrīveru saldumi" produktiem sāk izmantot 100% pārstrādājamu iepakojuma materiālu!

Skrīveru saldumi SIA, 15.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Skrīveru saldumi” ir viens no Latvijas uzņēmumiem, kas apzinoties situāciju pasaulē spēris soli pretī tīrākai videi, piedāvājot savu produkciju, dabai draudzīgā un 100% pārstrādājamā iepakojumā. Atsvaidzinot dizainu uzņēmums, ne tikai maina vizuālo noformējumu produktu iepakojumiem, bet noteiktām produktu grupām, kā augļi šokoladē, marcipāns un “Skrīveru Gotiņa” , maina pašu iepakojuma materiālu.

Uzņēmuma moto ir “Apvienot veselīgo ar saldo!”. Piedāvātajiem produktiem tiek rūpīgi izvēlētas viskvalitatīvākās sastāvdaļas. Kā piemēram, uzņēmuma populārākais saldums “Skrīveru Gotiņa”, tiek ražots no Latvijā iegūta bioloģiskā piena. Kā min uzņemuma pārstāvji, “Tikai likumsakarīgi,ka līdz ar to, ka piedāvājam saviem produktu patērētājiem augstākās kvalitātes saldumus, vēlamies tos “ietērpt” iepakojumā, kas ir videi draudzīgs un 100% pārstrādājams. Priecājamies, ka arvien lielāka sabiedrības daļa pievērš uzmanību “zaļākai” domāšani”.

Produktus ar jauno zīmola identitāti un videi draudzīgajiem iepakojumiem veikalu plauktos jau varēs redzēt janvārī. Produktu iepakojuma maiņa ritēs pakāpensiki. Uzņēmums cer, ka līdz šī gada beigām, jau visi attiecīgo produktu grupu produkti, būs jau ar jaunā tipa iepakojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunas investīcijas no Šveices un Tuvajiem Austrumiem

Jānis Šķupelis, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Baltijas pusi ik pa laikam paraugās jauni investori. Viens no tiem ir investors no Šveices Tomass Šaetti (Thomas A. Schaetti).

Proti, veicot akciju emisiju, Baltic International Bank nupat piesaistījusi trīs jaunus akcionārus, ieskaitot T. Šaetti, kurš ieņēmis vadošus amatus bankās Cīrihē – Privatbank Maerki Baumann & Co. AG, Coutts Bank & Co. AG, Euro Invest Bank AG un SVRB Schweizer Verband der Raiffeisen Banken.

Darījuma rezultātā bankas pamatkapitālam piesaistīti 12 miljoni eiro, kur nu minētās finanšu iestādes kapitāls pārsniegs 48 miljonus eiro.

Intervijā DB T. Šaetti norāda, ka viņam Latvija šķiet ļoti pievilcīga zeme. Investors arī apspriež globālo akciju burbuli.

Fragments no intervijas

Varbūt vispirms pastāstiet par sevi!

Tas nav nemaz tik viegli – aprakstīt sevi. Es uzaugu Šveicē. Tur ir ierasts, ka daudzu cilvēku dzīve saistīta ar bankām. Bankas, govis un šokolāde (smejas). Tas ir tas, kas mums ir! Uzaugu Cīrihē, kur biju praksē privātbankā Maerki Baumann. Pirmos gadus bankā pavadīju, darbojoties ar vērtspapīriem biržā. Mani vienmēr tas ir fascinējis. Tad Šveicē nāca obligātais militārais dienests. Pēc tam arī nākamos trīs gadus strādāju kā akciju brokeris. Strādāju arī citās bankās, lai gan vienmēr tas bija saistīts ar finanšu tirgiem. Tagad esmu nonācis Rīgā un investēju privātā bankā, lai gan līdzīgā bankā pirms 30 gadiem strādāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada septembrī, salīdzinot ar 2022. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2022.gada septembri - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 14%.

2023.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (mīnus viens procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+25,3 %), piena produktiem (+31,0 %), pienam (+34,9 %) un jogurtam (+24,0 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+49,6 %), maizei (+13,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+10,7 %), makaronu izstrādājumiem (+32,7 %), rīsiem (+33,1 %). Dārgāki bija svaigi augļi (+17,2 %), svaigi dārzeņi (+13,5 %) un kartupeļi (+57,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru