FOTO: Zināšanas par šitaki sēņu audzēšanu smeļas no japāņiem 

«Sākumā par šitaki sēņu audzēšanu interesējāmies pie lielajiem Latvijas audzētājiem, bet viņi katrs dara pa savam. Ja divi, trīs gadi jāgaida laba sēņu raža, tad tas nav bizness. Sarakstījāmies ar japāņiem, un viņi mums atklāja ļoti daudzas interesantas lietas,» biznesa portālam db.lv stāsta zemnieku saimniecības Trubenieki īpašnieks Jānis Volksons.

Monta Glumane, 24.7.2018
1/43

ZS «Trubenieki» šitaki sēņu audzētavas īpašnieks Jānis Volksons.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Iepriekš saimniecībā aptuveni 15 hektāros zemes saimniekojis J.Volksona tēvs. «Laiks iet un paaudzes mainās, jādomā kaut kas cits un efektīvāks, ar ko nopelnīt. Domājām vairākus variantus, ko iestādīt. Piecpadsmit hektāros graudus audzēt nav vērts, tur vajag simtiem hektāru. Izdomājām, ka varētu pamēģināt audzēt sēnes. No sākuma domājām, ka iestādīsim sev desmit kociņus ar sēnēm pārbaudei. Meklējām micēliju, Latvijā to nekur nevarēja atrast. Vietējiem audzētājiem bija, bet cena bija pārāk augsta. Atradām micēliju ārzemēs, kas maksāja samērā maz, bet transporta izmaksas bija ievērojami augstas. Sēņu micēlijs jāatgādā noteiktos apstākļos, ja būs par siltu, tad tas iet bojā. Izdomājām - kāpēc jāņem viena kastīte, ja var pasūtīt paleti, jo cena par transportu ir tāda pati. Pasūtījām paleti ar sēņu micēliju un divas lielas kravas ar svaigu koksni. Viena daļa koksnes aizgāja malkā, otra daļa - sēnēs. Domājām vienkārši tāpat sastādīt - nometīsim kaut kur, jo man ir arī cits bizness. Pirmo gadu trīs mēnešus seši cilvēki strādāja un viņiem bija jāsamaksā algas. Tad saproti, ka nevar vienkārši nomest stūrī un jāturpina tālāk,» biznesa pirmsākumus atceras šitaki sēņu audzētājs.

Sēņu audzēšana sākas ar koksnes sagatavošanu. Tajā nedrīkst būt puve. Koksne tiek attīrīta no ķērpjiem, mazgāta ar dezinfekcijas līdzekli un žāvēta. Aptuveni 15 dienas pēc koksnes mazgāšanas beidzas dezinfekcijas līdzekļa iedarbība un var uzsākt stādīšanu. No japāņiem iepirkta sēņu stādāmā iekārta, ar kuru vienu koksnes baļķi iespējams iestādīt vienā minūtē, bet 100 kubikmetrus var iestādīt mēneša laikā. Katram kokam tiek izveidoti vairāki caurumi, kuros ievieto micēliju, kas pēc laika izaug par sēni. Sastādītie koki tiek turēti zem plēves un, kad nepieciešams, nogādāti inkubatorā. Kad izaug sēnes, tie tiek nogādāti atpakaļ.

Ar sēņu audzēšanu zemnieku saimniecība nodarbojas jau četrus gadus, katru gadu sēņu materiālu papildina ar 100 kubikmetriem koksnes, taču, kā stāsta tās īpašnieks, bizness nav viegls. «Ieguldīti ir aptuveni 80 000 eiro, bet pagaidām atpelnām tikai 200 eiro mēnesī, varbūt 300. Mēs vēlamies šīs sēnes piedāvāt Latvijas tirgum, visiem lielveikaliem. Pagaidām sēnes var pasūtīt pie mums saimniecībā ar piegādi Rīgas robežās, un mūsu sēnes var iegādāties svaigi.lv veikalā. Nolaidām arī nedaudz zemākas cenas, lai cilvēkiem ir pirktspēja, jo veikaliem ir liels uzcenojums,» stāsta J.Volksons.

Iepriekš sēnes piegādātas arī restorāniem, bet šobrīd ir nomainītas ēdienkartes un sēnes vairs neesot nepieciešamas. «Par mums visi nemaz nezina, pie tā mums vēl jāstrādā. Pagaidām bizness balstās uz svaigo sēņu ražošanu nelielā daudzumā un uz tūrismu, bet katru gadu tiek veikti priekšdarbi, lai saražotu substrātu – baļķus, kuri ļautu ražot sēnes lielākos daudzumos un nodrošināt sēnes pieejamas veikalos visu gadu. Tāpat šobrīd notiek lielāka sēņu inkubatora būvniecība, kas būs vismaz divdesmit reizes lielāks par esošo. Sēņu pārstrādei, inkubatoram, ventilācijas, apkures un apgaismes iekārtām, kā arī tūrisma attīstībai piesaistīts Eiropas struktūrfondu finansējums,» stāsta saimnieks.

Pagaidām plānots palielināt iegūto šitaki sēņu apjomu, izvērst sēņu pārstrādi (kaltēto produkciju). «Vēlamies cilvēkiem nodrošināt darba vietas un pārdot kvalitatīvas, svaigas, vitamīniem bagātas sēnes Latvijas veikalos. Kāpēc mums jāēd Lietuvas sēnes, ja mēs varam ēst Latvijā audzētas,» uzsver J.Volksons. Viņaprāt, konkurence šajā jomā Latvijā nav. Tirgus izpētē secināts, ka Latvijā tiek pārdotas Lietuvā fasētas sēnes, kā arī sēnes no Somijas, un nav ziņu, kā tās izaudzētas.

Tāpat saimniecībā eksperimenta kārtā tiek audzētas austersēnes, maitake un, tā dēvētā, nemirstības sēne- reiši. Saimniecības īpašnieks uzskata, ka sēnēm piemīt dziednieciskas īpašības.

Tevi varētu interesēt

Lai gan Latvijas mežos lasītās ogas un sēnes tiek atzītas par tipiskiem...

Aģentūra Reuters fotogrāfijās iemūžinājusi reto balto trifeļu «medības» Itālijas...

Domas par šāgada sēņu ražu dalās. Lai nu kā - Centrāltirgū tās...

Latvijā aptuveni 15 zemnieku ieinteresējušies par trifeļu audzēšanas iespējām....

Šogad Latvijā sēņu raža ir trūcīga, un uzpircēji sūdzas, ka nespēj nodrošināt...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Pēdējos desmit gados krūmmelleņu platības Latvijā pieckāršojušās, tām paredz labu potenciālu,...

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien pagarinājis embargo pārtikas produktu importam no...

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam...

AS «Hanzas Maiznīcas» sadarbībā ar AS «Rīgas Dzirnavnieks» un vietējiem zemniekiem īsteno...

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv piedāvā ielūkoties SIA «Skrīveru pārtikas kombināts»...

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā...

Bioloģiskās bērnu pārtikas ražotājs SIA Lat Eko Food, kas strādā ar zīmolu...

Francijas miesnieki pieprasījuši valdībai aizsardzību pret karojošajiem vegāniem, apsūdzot tos...

Aptuveni pēc mēneša darbu varētu sākt Tērvete food saldējuma ražotne Druvā, trešdien...

Latvijas pārtikas tehnoloģiju uzņēmums SIA Solid Coffee ar savu ēdamkafijas tāfelīti Coffee...