Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 14.oktobrī, nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma projektu.

Likumprojekts izstrādāts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības jaunās grāmatvedības direktīvas prasības par uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem. Patlaban attiecīgais grāmatvedības regulējums iekļauts Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā, un, ņemot vērā jauno direktīvu, likuma projekts izstrādāts, apvienojot abas jomas.

Likumprojekts nosaka pārskatu saturu, to sagatavošanas, iesniegšanas, apstiprināšanas un publiskošanas, kā arī revīziju vai ierobežoto pārbaužu kārtību, pārskatos atklājamās informācijas apjomu un arī atvieglojumus un atbrīvojumus atsevišķām sabiedrību kategorijām un koncerniem. Tāpat regulējums paredz noteikt atbildīgo personu par pārskatu sagatavošanu, to iesniegšanu un revīziju vai ierobežoto pārbaudi.

Finanšu ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) līdz šī gada 3. septembrim visus nepieciešamos tiesību aktu projektus, kas nodrošinātu vienas pieturas aģentūras ieviešanu, iesniedzot konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), šādu lēmumu otrdien, 5.jūnijā, pieņēma valdība.

Paredzams, ka pārskatu iesniegšanu vienuviet tiks uzsākta ar gada pārskatiem, kas sagatavoti par pārskata periodu no 2008. gada 1.janvāra. Tas ir, pēc jaunās kārtības pārskatu būtu jāiesniedz no 2009.gada 1.janvāra.

Aizvadītā gada nogalē tika izveidota darba grupa Finanšu ministrijas vadībā, lai izstrādātu koncepciju par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu gada pārskatu iesniegšanai. Princips paredz konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus iesniegt tikai VID. Šobrīd pārskati ir jāiesniedz arīdzan Uzņēmumu reģistrā (UR), turklāt atsevišķiem uzņēmumiem par saviem līdzekļiem tie jāiesniedz arī publicēšanai laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, informē Saeimas Preses dienests.

Jauns likums izstrādāts un pieņemts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības jaunās grāmatvedības direktīvas prasības par uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem. Patlaban attiecīgais grāmatvedības regulējums iekļauts Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā, un, ņemot vērā jauno direktīvu, likuma projekts izstrādāts, apvienojot abas jomas.

Likumprojekts nosaka pārskatu saturu, to sagatavošanas, iesniegšanas, apstiprināšanas un publiskošanas, kā arī revīziju vai ierobežoto pārbaužu kārtību, pārskatos atklājamās informācijas apjomu un arī atvieglojumus un atbrīvojumus atsevišķām sabiedrību kategorijām un koncerniem. Tāpat regulējums paredz noteikt atbildīgo personu par pārskatu sagatavošanu, to iesniegšanu un revīziju vai ierobežoto pārbaudi.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Finanšu ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) līdz šī gada 3.septembrim visus nepieciešamos tiesību aktu projektus, kas nodrošinātu vienas pieturas aģentūras ieviešanu, iesniedzot konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), šādu lēmumu otrdien, 5.jūnijā, pieņēma valdība.

Paredzams, ka pārskatu iesniegšanu vienuviet tiks uzsākta ar gada pārskatiem, kas sagatavoti par pārskata periodu no 2008.gada 1.janvāra. Tas ir, pēc jaunās kārtības pārkastu būtu jāiesniedz no 2009.gada 1.janvāra.

Aizvadītā gada nogalē tika izveidota darba grupa Finanšu ministrijas vadībā, lai izstrādātu koncepciju par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu gada pārskatu iesniegšanai. Princips paredz konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus iesniegt tikai VID. Šobrīd pārskati ir jāiesniedz arīdzan Uzņēmumu reģistrā (UR), turklāt atsevišķiem uzņēmumiem par saviem līdzekļiem tie jāiesniedz arī publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ceturtdien daudzviet Francijā, Anglijā, Beniluksa valstīs un Vācijā pieredzēta augstākā gaisa temperatūra kopš mērījumu sākuma 18.-19.gadsimtā, lēš sinoptiķi.

Rietumeiropā valdošais karstums gan jūnijā, gan šomēnes saistīts ar svelmaina gaisa ienākšanu no Āfrikas. Spāniju tas sasniedz visai bieži, tādēļ tur šonedēļ nav apdraudēts absolūtais karstuma rekords, savukārt līdz Anglijai, Nīderlandei un Skandināvijai Āfrikas svelme nokļūst reti.

Meteorologi skaidro, ka globālā sasilšana karstuma viļņus padara intensīvākus, kā arī palielina to atkārtošanās biežumu.

Lielbritānijas meteoroloģijas dienests prognozē 60% varbūtību, ka vietām Anglijas dienvidos un austrumos termometra stabiņš pēcpusdienā pakāpsies līdz +39 grādiem, pārspējot Apvienotās Karalistes absolūto karstuma rekordu - 2003.gadā reģistrētos +38,5 grādus.

Akciju sabiedrības Latvijas balzams 2007.gada 28.aprīļa kārtējās akcionāru sapulces LĒMUMPROJEKTI

1. Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums.

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Latvijas balzams valdes, padomes

ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumus.

2. 2006.gada pārskatu apstiprināšana.

Apstiprināt AS Latvijas balzams valdes sastādītos un AS Latvijas balzams

padomes izskatītos:

1) AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu (uz 31 lpp. pielikumā), kas sastādīts atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas prasībām;

2) AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu (uz 35 lpp. pielikumā), kas sastādīts atbilstoši Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS);

3) AS Latvijas balzams 2006.gada atkarības pārskatu (uz 10 lpp. pielikumā), un

Mūzikas ierakstu kompānija Platforma Rekords tiesā iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 23.decembrī ierosinājusi maksātnespējas lietu.

Par Platforma Rekords administratori izvēlēta Svetlana Titova, taču viņa līdz 29.decembra dienas vidum no šiem pienākumiem vēl var atteikties, ziņo aģentūra LETA. Uzņēmuma publiskie tālruņa numuri nedarbojas.

Platforma Rekords 2009.gadā strādāja ar 360,3 tūkstošu latu apgrozījumu, kas ir par 35% mazāk, salīdzinot ar gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 35,9 tūkstoši latu, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā 2008.gadā, liecina Lursoft datubāzē publiskotais kompānijas darbības pārskats.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījums pērn samazinājās saistībā ar vispārējo ekonomisko situāciju valstī. Platforma Rekords vadība gan bija plānojusi nostiprināt vietu Latvijas tirgū un vēstīja, ka iecerējusi sākt aktīvu Latvijas mūziķu popularizēšanu ārpus robežām, kā arī turpināt pārdošanu digitālā veidā.

Strauji tuvojas gada pārskatu par 2010. gadu iesniegšanas termiņš – 30. aprīlis.

Gada pārskatu likuma 66.panta 1.punkts nosaka, ka sabiedrība gada pārskatu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Sabiedrībām, kuru bilances kopsumma ir 1 milj. Ls, neto apgrozījums 2,4 milj. Ls un pārskata gadā vidējais darbinieku skaits bijis 250 (jāatbilst diviem no trim kritērijiem), un uzņēmumiem, kuri ir koncerna mātes sabiedrības, kuras gatavo konsolidēto gada pārskatu, gada pārskati jāiesniedz līdz 31.jūlijam.

Gada pārskati nav jāiesniedz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, ja to ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 tūkst. Ls.

Ministru kabineta (MK) sēdē 24. janvārī apstiprināja grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā.

Tie izstrādāti pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, ņemot vērā Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas priekšlikumu, lai mazām sabiedrībām par vienu mēnesi pagarinātu gada pārskatu iesniegšanas termiņus tiem gada pārskatiem, kas tiek sagatavoti par 2022. gadu un vēlāk.

Ar likumprojekta tiesisko regulējumu tiks samazināts administratīvais slogs mazām sabiedrībām. Tāpat tiek pagarināts laiks arī ārpakalpojumu grāmatvežiem gada pārskatu sagatavošanai un nepieciešamības gadījumā revīzijas pārbaudes laiks zvērinātiem revidentiem.

Pašlaik saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto maza sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam. Savukārt vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, iesniedz to ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

1.2006.gada pārskatu apstiprināšana.

1)Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība valdes, padomes un zvērināta revidentu ziņojumus.

2)Apstiprināt akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība 2006.gada pārskatus:

a.akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība 2006.gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas Gada pārskatu likuma prasībām;

b.akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība” un tās meitas sabiedrību konsolidēto 2006.gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Starptautisko grāmatvedības standartu valdes izdotajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

3)Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība koncerna mātes sabiedrības pārskata gada zaudējumus ieskaitīt iepriekšējo gadu nesegtajos zaudējumos.

„Grāmatvedības pamati - 1.līmenis”

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centrs ar 2013.gada 6.maiju uzsāk jauno mācību sezonu ar mācību programmu „Grāmatvedības pamati – 1.līmenis”

Mācību programma paredzēta grāmatvežiem, kuri uzsāk savu karjeru finanšu jomā un tiem nepieciešamas zināšanas, kā no pašiem uzskaites pamatiem nonākt līdz kompānijas gada pārskatam.

Divu mēnešu, mācoties nelielā grupā, programmas dalībnieki apgūs grāmatvedības pamatus un nodokļus kursā „Grāmatvedības pamati - 1.līmenis” Tā ir LZRA Izglītības centra darba specifika, ka tiek veidotas grupas ar nelielu dalībnieku skaitu, jo Izglītības centra mērķis ir nodrošināt augstu mācību kvalitāti.

Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) faktori arvien vairāk tiek iekļauti investīciju stratēģijās. PwC pētījumā secināts, ka aptaujātajiem investoriem ESG šobrīd ir kļuvis par izšķirošu faktoru.

Gandrīz puse aptaujāto investoru (49%) pauž gatavību aiziet no uzņēmumiem, kas neveic pietiekamus pasākumus ESG jomās, savukārt lielākais vairums aptaujāto investoru (79%) uzskata uzņēmuma attieksmi pret ESG riskiem un iespējām kā būtisku faktoru investīciju lēmumu pieņemšanai šajos uzņēmumos.

Aptaujā PwC 2021 Global Investor ESG Survey ir apkopoti viedokļi, ko izteikuši 325 investori no visas pasaules, tajā skaitā ieguldījumu pārvaldnieki un analītiķi no investīciju un brokeru kompānijām, kā arī investīciju bankām. Pētījuma ietvaros, globālā mērogā tika veiktas arī 40 padziļinātās intervijas ar investoriem un analītiķiem, kuru pārvaldībā esošie aktīvi kopā pārsniedz 11,6 triljonus ASV dolāru.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa pasludinājusi mūzikas ierakstu kompānija Platforma Rekords maksātnespējas procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājas lapā.

Kreditori savus prasījumus pret parādnieku var iesniegt maksātnespējas administratoram Svetlania Titovai līdz šā gada 3.februārim.

DB jau rakstīja, ka Platforma Rekords pērn strādājusi ar 360,3 tūkst. Ls lielu apgrozījumu, kas ir par 35% mazāk, salīdzinot ar gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 35,9 tūkst. Ls, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā 2008.gadā, liecina Lursoft datubāzē publiskotā informācija.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījums pērn samazinājās saistībā ar vispārējo ekonomisko situāciju valstī. Platforma Rekords vadība gan bija plānojusi nostiprināt vietu Latvijas tirgū un vēstīja, ka iecerējusi sākt aktīvu Latvijas mūziķu popularizēšanu ārpus robežām, kā arī turpināt pārdošanu digitālā veidā.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka līdz šī gada 30. aprīlim uzņēmumiem ir jāiesniedz gada pārskats. VID vērš uzmanību, ka saskaņā ar izmaiņām normatīvajos aktos no 2008. gada 1. jūlija uzņēmumu gada pārskati ir jāiesniedz tikai VID un vairs nav jāsniedz Uzņēmumu reģistrā.

Gada pārskats un tam attiecīgi pievienojamie dokumenti līdz 30. aprīlim (ieskaitot) ir jāiesniedz Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 200 000 latu.

Sabiedrībām, kuras nepārsniedz divus no Gada pārskatu likuma 54.panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem, proti, kurām bilances kopsumma ir 250 000 latu, neto apgrozījums – 500 000 latu un pārskata gada vidējais darbinieku skaits – 25, gada pārskata ietvaros ir jāiesniedz šādi dokumenti: finanšu pārskats (bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins, pašu kapitāla izmaiņu pārskats, naudas plūsmas pārskats, saīsināts pielikums), vadības ziņojums par sabiedrības attīstību pārskata gadā vai apstiprināts akcionāru vai dalībnieku pilnsapulces protokola noraksts, kurā parādīts pieņemtais lēmums par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu un sabiedrības valdes parakstīts paskaidrojums par likuma 54.panta otrās, ceturtās un piektās daļas noteikumu izpildi, un arī paskaidrojums par to, kad gada pārskats apstiprināts.

2007.gada 28.aprīlī notika akciju sabiedrības Latvijas balzams kārtējā akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

1.Pirmajā darba kārtības jautājumā „Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums”:

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Latvijas balzams valdes, padomes ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumus.

2.Otrajā darba kārtības jautājumā „2006.gada pārskatu apstiprināšana”:

Apstiprināt AS Latvijas balzams valdes sastādītos un AS Latvijas balzams

padomes izskatītos:

1)AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu, kas sastādīts atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas prasībām; 2)AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu, kas sastādīts atbilstoši Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS); 3)AS Latvijas balzams 2006.gada atkarības pārskatu; 4)Pārklasificēt uz nesadalīto peļņu pašu kapitāla posteņa Citas rezerves

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1.aprīlim, nebija sagatavojušas un iesniegušas FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti.

Tādējādi, pēc FKTK skaidrojuma, pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu.

Vairākas bankas 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidētu gada pārskatu sagatavošanu, ne publiskošanu. FKTK ir pieprasījusi papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtējusi katras bankas situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā ir radījis arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot minētos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemērojusi dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu, kas piemērota robežās no 4 260 eiro līdz pat 13 490 eiro.

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma vājās vietas – akači – ir identificēti, tāpēc ir nepieciešamas korekcijas gan pašā likumā, gan arī tā normu piemērošanas noteikumos

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes locekle un zvērinātu revidentu SIA Ievas Liepiņas birojs vadītāja Ieva Liepiņa. Viņa norāda, ka tikai šogad daudziem uzņēmējiem kā zvīņas no acīm nokritušas atklāsmes par jaunā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) niansēm, vienlaikus izkristalizējot tās normas, kuras ir jāmaina un jāprecizē.

Ko rāda 2018. gada pārskati attiecībā uz jauno uzņēmumu ienākuma nodokli?

Izstrādājot šo UIN reformu, līdz galam netika padomāts, kā tā ietekmēs daudzas lietas. Reformas karstumā vienkārši tika paņemta Igaunijas UIN sistēma bez nopietna izvērtējuma un perspektīvās ietekmes analīzes. Būtībā 2018. gada pārskati parāda tās problēmas jaunajā UIN likumā, par kurām brīdināja nodokļu eksperti, revidenti, grāmatveži, bet likumdevēji šos brīdinājumus ignorēja. Diemžēl dzīve pierādīja, ka brīdinājumu izteicējiem ir taisnība. Tādējādi zvērināti revidenti šogad nodarbojas ar uzņēmēju izpratnes formēšanu par to, kā nodokļu reforma un jo īpaši jaunais UIN ietekmē uzņēmuma naudas plūsmu. Lai arī zvērināti revidenti ar nodokļu izmaiņām saskaras jau 25 gadus atjaunotajā Latvijā un 80 gadus, kopš šāda institūcija tika ieviesta, tomēr tik vērienīga un strauja, kāda bija UIN reforma, nav pieredzēta.

1.Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums.

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Grindeks valdes, padomes ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

2.2006.gada pārskatu apstiprināšana.

Apstiprināt AS Grindeks valdes sastādītos un AS Grindeks padomes izskatītos:

1)AS Grindeks 2006.gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Latvijas likumdošanas prasībām (uz 28 lpp. pielikumā); 2)AS Grindeks 2006.gada konsolidēto pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (uz 35 lpp. pielikumā);

3.2006.gada peļņas izlietošana.

1)Apstiprināt AS Grindeks 2006.gada tīro peļņu 6 220 576 LVL.

2)2006.gada peļņu 6 220 576 LVL izlietot sekojoši:

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kuri paredz samazināt administratīvo slogu tiem mikrouzņēmumiem, kuri sagatavo gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu likuma prasībām un ir izvēlējušies izmantot vismaz vienu no likumprojektā paredzētajiem atvieglojumiem un atbrīvojumiem.

Grozījumi paredzēs, ka mikrouzņēmuma bilances kopsummai jābūt 35 000 latu, neto apgrozījumam 70 000 latu un vidējam darbinieku skaitam pārskata gadā - pieci. Komercsabiedrībām, kuras nepārsniedz divus no minētajiem kritērijiem, papildus jau noteiktajiem atvieglojumiem tiktu atļauts sagatavot saīsinātu bilanci un nesagatavot pielikumu, bet likumā noteikto papildinformāciju un skaidrojumus iekļaut bilances beigās kā piezīmes.

Pašlaik jau noteiktie atvieglojumi atļauj nesagatavot naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, neaprēķināt un nenorādīt finanšu pārskatā atliktā nodokļa aktīvu un saistību summas un sastādīt saīsinātu pielikumu.

2007.gada 11.aprīlī notika akciju sabiedrības Rīgas raugs kārtējā akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

1. Darba kārtības jautājumā Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums:

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Rīgas raugs valdes, padomes ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

2. Darba kārtības jautājumā 2006.gada pārskatu apstiprināšana:

Apstiprināt AS Rīgas raugs valdes sastādītos un AS Rīgas raugs padomes izskatītos:

1. AS Rīgas raugs 2006.gada pārskatu;

2. AS Rīgas raugs 2006.gada konsolidēto pārskatu.

3. Darba kārtības jautājumā 2006.gada peļņas izlietošana:

1) Apstiprināt AS Rīgas raugs 2006.gada tīro peļņu 45 654 LVL.

2) 2006.gada peļņu 45 654 LVL un 726 LVL no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas kopā 46 380 LVL jeb 0,06 LVL uz katru akciju izmaksāt akcionāriem dividendēs, nosakot par dividenžu aprēķina datumu 2007.gada 23.augustu un par dividenžu maksājuma datumu 2007.gada 30.augustu.

1. Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums.

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Rīgas raugs valdes, padomes ziņojumus un

zvērināta revidenta atzinumu.

2. 2006.gada pārskatu apstiprināšana.

Apstiprināt AS Rīgas raugs valdes sastādītos un AS Rīgas raugs padomes

izskatītos:

1) AS Rīgas raugs 2006.gada pārskatu (uz 23 lpp. pielikumā);

2) AS Rīgas raugs 2006.gada konsolidēto pārskatu (uz 23 lpp. pielikumā).

3. 2006.gada peļņas izlietošana.

1) Apstiprināt AS Rīgas raugs 2006.gada tīro peļņu 46 624 LVL.

2) 2006.gada peļņu 46 624 LVL izlietot sekojoši:

a. 46 380 LVL jeb 0,06 LVL uz katru akciju izmaksāt akcionāriem dividendēs,

nosakot par dividenžu aprēķina datumu 2007.gada 23.augustu un par dividenžu maksājuma datumu 2007.gada 30.augustu;

Būtisku pārmaiņu apstākļos strādājošā nacionālā aviokompānija airBaltic atsevišķus 2012.gada pārskata dokumentus, piemēram, vadības ziņojumu un auditora ziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS sistēmā iesniedzis bojatā failā.

airBaltic šos dokumentus atkāroti iesniedzis pēc VID aicinājumu, tomēr dienesta rīcībā nav tādas informācijas, lai varētu izdarīt secinājumus, ka nodokļu maksātāja rīcība, iesniedzot bojātus failus, tādējādi formāli izpildot prasību par pārskatu iesniegšanu, ir bijusi apzināta, Db.lv skaidroja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

«Gada pārskatam pievienoto datņu bojājums nav radies Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Nodokļu maksātājs gada pārskata iesniegšanai izmanto EDS un pievieno tam sagatavotās datnes ar nestrukturēto informāciju. VID nav iespējams veikt labojumus ar EDS starpniecību iesniegto gada pārskatu pielikumos vai aizstāt tos ar citiem. Saskaņā ar datu apmaiņas kārtību starp VID un Uzņēmumu reģistru (UR) gada pārskati pēc UR pieprasījuma automātiski tiek nodoti Uzņēmumu reģistram precīzi tādi, kādi tie ir iesniegti VID. Tādējādi, veicot no nodokļu maksātāja saņemtās informācijas izpēti, var secināt, ka nodokļu maksātājs ir iesniedzis VID EDS nekorekti sagatavotus failus,» iepriekš uz Db.lv jautājumu par problēmām ar airBaltic iesniegto failu atvēršanu atzina VID. Tikmēr pats airBaltic ignorēja Db.lv lūgumu atsūtīt atveramus (nebojātus) attiecīgos 2012.gada pārskata pielikumus.

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.

Vismaz četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās sasniegts jauns 28. decembra maksimālās gaisa temperatūras rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Piemēram, Ainažos sestdien gaiss iesilis līdz plus 6,8 grādiem pēc Celsija, pārspējot iepriekšējo rekordu, kas tika novērots 2006. gadā, gaisam iesilstot līdz 5,7 grādiem pēc Celsija.

Tāpat jauns rekords ir Rūjienā, kur termometra stabiņš sasniedz plus 6,4 grādus pēc Celsija. Tādējādi pārspēts 1975. gada rekords, kad bija plus 6,3 grādu pēc Celsija silta diena.

Rekordi pārspēti arī Skultē (plus 6,8 grādi pēc Celsija; iepriekšējais rekords 1998. gadā – 6,3 grādi pēc Celsija), un Ventspilī (6,9 grādi pēc Celsija, bet iepriekš, 1975. gadā – plus 6,4 grādi pēc Celsija).

Ilgtermiņa prognozes šobrīd rāda, ka vēl līdz Vecgada dienai Latvijā pieturēsies silts un mitrs laiks, tomēr Jaunā gada pirmajās dienās varētu kļūt nedaudz vēsāks. Latvijas austrumos gaisa temperatūra šajā periodā pieturēsies -1...-3 grādu robežās visas diennakts garumā, bet Latvijas rietumos, izņemot jūras piekrasti, neliels sals ir gaidāms vien nakts stundās, bet dienas laikā gaisa temperatūra sasniegs jau pozitīvas termometra stabiņa atzīmes, ziņo LVĢMC.