ASV apģērbu tirdzniecības milzis «Gap Inc.» ceturtdien paziņoja par plāniem sadalīt to divos uzņēmumos un slēgt 230 veikalus, tādējādi cenšoties uzlabot kompānijas darbību.

«Gap» norādīja, ka atsevišķā uzņēmumā tiks atdalīts zīmols «Old Navy», un šai kompānijai būs šāds nosaukums. Savukārt otram uzņēmuma nosaukums vēl nav dots, un tajā tiks apvienoti «Gap», «Banana Republic» un citi kompānijas zīmoli.

Kompānija skaidro, ka «Old Navy» zīmola tirdzniecības apjomam turpinās kāpums, bet «Gap» pārdošanas apjoms samazinās.

Šobrīd gan nav skaidrs, kur nākamo divu gadu laikā paredzēts slēgt veikalus un cik daudz darbvietas šāds lēmums ietekmēs.

Šobrīd «Gap» nodarbina aptuveni 135 000 cilvēku un pasaulē pārvalda 3688 veikalus.

ASV apģērbu tirdzniecības milzis "Gap Inc." ceturtdien paziņoja, ka slēgs visus savus veikalus Lielbritānijā un Īrijā, taču turpinās darbību šajās valstīs, piedāvājot preces internetā.

Uzņēmumam Lielbritānijā un Īrijā šobrīd ir 81 veikals, un tos pakāpeniski paredzēts slēgt līdz septembrim.

Tāpat "Gap" norāda, ka uzņēmumam ir potenciāls pircējs tā veikaliem Francijā un Itālijā.

Šāds lēmums pieņemts laikā, kad koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ smagi cietusi fizisko veikalu darbība, taču tirdzniecības apjoms internetā palielinājies.

"Gap" darbību Lielbritānijā sāka 1987.gadā, bet Īrijā 2006.gadā.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga, valdot tirgus dalībnieku optimismam par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām par spīti tam, ka dažu ASV mazumtirgotāju preču noiets brīvdienās bija negaidīti mazs.

Ķīna paziņoja, ka tirdzniecības sarunas Pekinā ar ASV delegāciju ir «ielikušas pamatu» abu pušu bažu atrisināšanai. Dienu pirms tam optimismu par šīm sarunām pauda arī ASV pārstāvji.

ASV un Ķīnas amatpersonu sarunas par izeju no muitas tarifu izraisītā tirdzniecības kara pēdējās dienās ir veicinājušas akciju cenu pieaugumu. To sekmējuši arī Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumi, ka FRS nesteigsies ar procentlikmju celšanu.

Pauels ceturtdien izraisīja īslaicīgu ASV akciju cenu krišanos ar saviem izteikumiem, ka FRS lielajiem vērtspapīru krājumiem vajadzētu būt «būtiski mazākiem» par pašreizējo līmeni, kas ir gandrīz 4 triljoni ASV dolāru. Akciju cenas Volstrītā tomēr atsāka pieaugt un noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu.

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa trešdienas paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu ārvalstu preču importam.

ASV dolāra vērtība pret eiro samazinājās par 2,6%, kas bija straujākais vienas dienas kritums 10 gadu laikā. Tā ievērojami kritās arī pret Japānas jenu un britu mārciņu.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" saruka par 6,0%, bet indeksa "Standard & Poor's 500" kritums par 4,8% bija straujākais kopš 2020.gada.

"Gan akciju cenu, gan ASV dolāra vērtības vienlaicīgais kritums daudz pasaka par investoru uzticēšanos Trampa tirdzniecības politikai," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Apģērba ražošanas uzņēmumu, kas izmanto lētu darbaspēku fabrikās ārvalstīs, akciju cenas krasi saruka. "Nike" akcijas cena kritās par vairāk nekā 11%, bet "Gap" akcijas cena - par vairāk nekā 20%.