Jaunākais izdevums

Saeimā gaidāmas ilgas debates par administratīvi teritoriālo reformu.

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vadītāja Inga Goldberga 2. oktobrī aicināja deputātus uzklausīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministru Juri Pūci par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) konceptuālo ziņojumu, kas jau apstiprināts valdībā. Steiga patiešām ir, jo jauno pašvaldību vēlēšanām jānotiek 2021. gada jūlijā, bet Eiropas likumdošana nosaka, ka visiem likumdošanas aktiem jābūt gataviem gadu iepriekš, t.i., jau 2020. gada jūnijā. ATR likumprojekts Saeimā nonāks 1. decembrī, kā solīts, un būs 1998. gadā iesāktās teritoriālas reformas turpinājums. Iepriekš uzsāktā reforma pieļāva pašvaldībām apvienoties brīvprātīgi, bet tikai nedaudz pašvaldību to izdarījušas, tādēļ arī martā Saeima uzticēja VARAM veikt ATR piespiedu kārtā.

Pašvaldības uzklausījis

I. Goldberga, uzsākot sarunu, pievērsa deputātu uzmanību faktam, ka ATR šobrīd kā jebkura reforma sākuma fāzē tiek kritizēta un notiek uz nepatīkama fona. «Jautājums ir, kas ir jādara, lai pagrieztu sabiedrības domu pozitīvā virzienā. Aicinu runāt par konceptuāliem jautājumiem un izprast vienam otru, kā arī nebaidīties no pretējiem viedokļiem. Tos vajag izteikt un saprast,» teica I. Goldberga, uzsverot, ka tieši formālas diskusijas ir viens no kritikas galvenajiem aspektiem.

J. Pūce, atskaitoties deputātiem par paveikto, pavēstīja, ka ATR apspriedis ar pašvaldībām. Kopumā notikušas 30 konsultācijas ar 114 pašvaldībām, no 1492 deputātiem sarunās ir piedalījušies 947 pašvaldību deputāti, kas ir 63% no kopskaita. Neviena diskusija neesot apturēta, neviens nav ticis pārtraukts runājot. Konsultācijas ir noslēgušās, un ziņojums ir konceptuāli valdībai sagatavots. Pēc konsultācijām vislielākās izmaiņas notikušas Pierīgā, kur grozītas trīs novadu robežas.

Strādās pilsētās

ATR mērķis ir izveidot efektīvu, pieejamu un labi finansētu pašvaldību tīklu, un tāds arī bija Saeimas uzdevums. Tiek veidoti 36 attīstības centri. J. Pūces pamatideja šajā reformā ir, ka attīstības centrs vai, tautas valodā runājot, – pilsēta finansē dzīvesvietas visā pašvaldībā. Kā J. Pūce to iesaka sasniegt? Saprotams ir pamatojums, kādēļ pašvaldībai būs vairāk līdzekļu attīstībai. Jo lielāka pašvaldība, jo vairāk iedzīvotāju. Kāpēc pašvaldība kļūs pieejamāka un efektīvāka? J. Pūces skaidrojums ir mehanizācijas un urbanizācijas procesā, kas notiek visu laiku. Kā piemēru viņš min kūdras purvu, kur agrāko 200 cilvēku vietā strādā divi traktoristi, tā norādot uz lauku teritoriju perspektīvām. Darba vietas šobrīd rodas un nākotnē būšot pilsētās, un tādēļ vairākums laucinieku brauks strādāt uz attīstības centriem. Tāda īsumā ir J. Pūces reformas veiksmes atslēga. Ja reiz cilvēki centros strādās, tad arī pašvaldības pakalpojumus varēs saņemt turpat. J. Pūce izteica minējumu, ka cilvēki labprāt uz attīstības centru varētu braukt vismaz no 30 kilometru liela attāluma. Jāpiebilst, ka, piemēram, iecerētajā Liepājas pašvaldībā attālums no Pāvilostas vai Rucavas līdz Liepājai ir 50 kilometru.

«Tā ir mana pārliecība, ka mums ir nepieciešami lielāki privātā sektora ieguldījumi reģionos, un, lai to panāktu, ir nepieciešami koncentrēti valsts, pašvaldību un Eiropas fondu ieguldījumi daudz lielākā apjomā, lai nodrošinātu šo privāto investīciju ienākšanu. Lai to paveiktu, valstij un pašvaldībām būs jāveic daudz lielāki kopīgi atbalsta pasākumi. Savukārt, lai šādus projektus varētu realizēt, ir nepieciešamas lielākas pašvaldības ar lielākiem budžetiem,» deputātiem sacīja ministrs.

Visu rakstu lasiet 3. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pīlēns: Administratīvi teritoriālā reforma sākta nepareizā veidā un ļoti virspusēji

LETA, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru