Jaunākais izdevums

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" pērn strādājis ar 1,2 triljonu rubļu (13,9 miljardi eiro) peļņu, kas ir par 41% mazāk nekā pirms gada, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

Krievijas ziņu aģentūru publiskotajā "Gazprom" ziņojumā uzņēmums norāda, ka peļņas kritums tiek skaidrots ar nodokļu maksājumu pieaugumu.

Tikmēr eksperti vēstī, ka rietumvalstu Krievijai noteiktās sankcijas par tās pilna apmēra kara izvēršanu Ukrainā smagi ietekmējušas "Gazprom", jo uzņēmumam vairs nav piekļuve vairumam Eiropas tirgu.

Taču kompānija pāroerientējusi dabasgāzes eksportu uz Āziju. "Gazprom" martā paziņoja, ka vienas dienas dabasgāzes piegādes Ķīnai pa cauruļvadu "Sila Sibiri" sasniegušas rekordaugstu līmeni.

Turklāt Krievijas dabasgāzes piegādes Ķīnai pa cauruļvadu "Sila Sibiri" pērn sasniedza 15,5 miljardus kubikmetru, kas ir visu laiku augstākais līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmuma "Gazprom" akcijas cena Maskavas biržā pirmdienas vakarā kritās pēc tam, kad kļuva zināms, ka kompānija neizmaksās dividendes par 2023.gadu.

"Gazprom" akcijas cena saruka par gandrīz 6% līdz 145,03 rubļiem (1,47 eiro), kas ir zemākā tās cena kopš 2023.gada oktobra. Pēc Krievijas valdības, kas ir "Gazprom" lielākais akcionārs, lēmuma sagatavot direktīvu par atteikšanos izmaksāt dividendes "Gazprom" vērtība nedaudz vairāk kā vienas stundas laikā samazinājās par 144 miljardiem rubļu (1,46 miljardiem eiro).

Saskaņā ar gada pārskatu "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē. Iepriekšējais gads, kad "Gazprom" strādāja ar zaudējumiem, bija 1999.gads. 2022.gadā kompānija bija strādājusi ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmums "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardi eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē, liecina uzņēmuma gada pārskats.

2022.gadā kompānija strādāja ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Eksperti skaidro, ka rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai par tās pilna apmēra kara izvēršanu Ukrainā smagi ietekmējušas "Gazprom", jo uzņēmumam vairs nav piekļuves vairumam Eiropas tirgu.

"Gazprom" centies atrast jaunus eksporta klientus, taču jaunas infrastruktūras izbūve ir dārga un var prasīt vairākus gadus.

Lai gan Krievijas gāzes eksports uz Ķīnu ir pieaudzis, tā apjoms joprojām ir salīdzinoši neliels - Krievija pagājušajā gadā pa cauruļvadiem šai valstij piegādāja aptuveni 22 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir tikai neliela daļa no 230 miljardiem kubikmetru gāzes, ko tā vidēji gadā eksportēja uz Eiropu pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā šķīrējtiesa apmierinājusi Vācijas enerģētikas giganta "Uniper" prasību no Krievijas valsts dabasgāzes koncerna "Gazprom" piedzīt vairāk nekā 13 miljardu eiro kompensāciju par gāzes nepiegādāšanu, trešdien paziņoja "Uniper".

"Uniper" gan norāda, ka neesot skaidrības, vai no "Gazprom" gaidāma šīs kompensācijas saņemšana.

Uzņēmums skaidro, ka šis tiesas lēmums dod tam iespējas lauzt līgumus un saņemt kompensāciju vairāku nekā 13 miljardu eiro apmērā par nepiegādāto gāzi.

Lai arī "Gazprom" gāzes piegādes "Uniper" pilnībā apturēja 2022.gada augustā, noslēgtie piegāžu līgumi joprojām bija spēkā un tie turpinātos līdz šā gadsimta 30.gadu vidum, skaidro "Uniper".

"Uniper" 2022.gada augustā sāka tiesvedību pret "Gazprom" starptautiskajā šķīrējtiesā Stokholmā, pieprasot kompensāciju par nepiegādāto gāzi.

Kā ziņots, Vācijas valdība 2022.gada nogalē nacionalizēja grūtībās nonākušo "Uniper", iegūstot 99,1% uzņēmuma akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija sankciju sarakstā iekļāvusi AS "Latvijas gāzes" padomes locekļus, kas pārstāv "Gazprom", bet Krievijas iekļaušana ārzonu teritoriju sarakstā faktiski liegusi "Latvijas gāzei" piedalīties Latvijas publiskajos iepirkumos, svētdienas vakarā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Sankciju sarakstā iekļauts "Latvijas gāzes" padomes priekšsēdētājs Kirils Seļezņovs un Jeļena Mihailova.

Raidījums gan norāda - kamēr ministrijas "kārtoja papīrus", lai Krieviju ārzonu sarakstā iekļautu, "Latvijas gāze" vēl paspēja uzvarēt iepirkumos par līgumiem vairāk nekā pusotra miljona eiro vērtībā. To, cik ienesīgs "Latvijas gāzes" bizness varētu būt Krievijai, gan krietni iegrožot varētu iniciatīva maksājumus uz ārzonām aplikt ar 90% nodokli.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), norādot, ka pastāv izņēmums, raidījumam skaidro, ka kurināmo no "Latvijas gāzes" nedrīkst pirkt iestādes, kas to izmantos savu telpu apkurei, taču gāzi izņēmuma kārtā var pirkt siltumapgādes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" otrdien ziņoja, ka tā neto peļņa šī gada pirmajos sešos mēnešos samazinājusies 8,5 reizes, Eiropai atsakoties no Krievijas energoresursu piegādēm saistībā ar karu Ukrainā.

"Gazprom" neto peļņa 2023.gada pirmajā pusgadā samazinājusies līdz 296 miljardiem rubļu (2,85 miljardiem eiro) salīdzinājumā ar 2,5 triljoniem rubļu pērnā gada pirmajā pusgadā.

"Gazprom" vadītāja vietnieks Famils Sadigovs saistīja šo kritumu ar rubļa kursa samazināšanos.

"Eksporta kritumu uz Eiropu daļēji kompensēja piegāžu palielināšana Ķīnai, kas turpinās pieaugt līgumsaistību ietvaros, kā arī naftas biznesa efektīva darbība," sacīja Sadigovs.

Atbildot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Vācija atteicās no gāzesvada "Nord Stream 2" darbības uzsākšanas, kas būtu padziļinājusi Eiropas atkarību no Krievijas gāzes piegādēm.

Maskava paziņoja, ka gāzes piegādes Ķīnai pērn divkāršojušās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un ka tā cer tālāk palielināt šīs piegādes pēc savas daļas zaudēšanas Eiropas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāze pieprasa atmaksāt naudu par gāzi, kas ziemā rezervēta mājsaimniecībām

LETA, 29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" pieprasa Latvijas valstij segt zaudējumus par to gāzes apjomu, ko valdība pagājušā gada rudenī lika rezervēt mājsaimniecību vajadzībām, jo tagad to vairs nevar pārdot par tik augstu cenu, kā būtu varējis pārdot rudenī, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pērn rudenī valdība uzdeva "Latvijas gāzei" rezervēt dabasgāzi Latvijas mājsaimniecībām. Par Inčukalna krātuvi atbildīgais sistēmas operators - uzņēmums "Conexus" - apgalvoja, ka tam krātuvē gāzes pietiek. Savukārt "Latvijas gāze" taisnojās, ka krājumu nepietiek, jo tā gāze, kas Inčukalnā iepumpēta, nepieder uzņēmumam, līdz ar to valdības prasības izpildīt nebūšot iespējams.

"Nekā personīga" zināms, ka tobrīd Inčukalnā atradās gāze, ko "Latvijas gāzes" lielākā akcionāra, Krievijas uzņēmuma "Gazprom" uzdevumā tranzītā bija iepumpējusi "Latvijas gāze", un tā bija paredzēta, lai nodrošinātu Kaļiņingradas energodrošību. Gāze neesot bijusi pat atmuitota. Pastāvējušas bažas, ka pēc šo rezervju izlietošanas Inčukalna krājumi patiešām nebūtu pietiekami, lai Latvija droši varētu pārziemot. Ekonomikas ministrija piedraudējusi, ka šo gāzi Latvija varētu arī arestēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" (LG) akcionāru ārkārtas sapulcē ceturtdien par padomes priekšsēdētaju ievēlēts Guntars Reidzāns, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Par padomes priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēti Matiass Kolenbahs un Kirils Neujmins.

Līdz šim padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet priekšsēdētāja vietnieki - Juris Savickis un Olivers Gīze.

LETA jau ziņoja, ka akcionāru sapulcē uzņēmuma padomē atkārtoti ievēlēti Kolenbahs, Seļezņovs, Gīze, Jurijs Ivanovs, Vitālijs Hatjkovs un Jeļena Mihailova. No jauna ievēlēts Reidzāns, Neujmins, Valentīns Bļugers, Nikolajs Dorofejevs, Edgars Buncis, Kristians Janzens.

Padomi atstājis Savickis un Oļegs Ivanovs.

Uzņēmuma lielāko akcionāru "Gazprom" pārstāv Seļezņovs, Ivanovs, Hatjkovs, Mihailova un Neujmins. "Rietumu banku" pārstāv Bļugers, Dorofejevs, Reidzāns, un Buncis. Savukārt "Uniper Ruhrgas International GmbH" pārstāv Kolenbahs un Janzens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums deviņos mēnešos bija 580,268 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, bet koncerna neto peļņa sasniedza 96,578 miljonus eiro pretēji zaudējumiem gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā informē, ka "Latvijas gāzes" koncerns 2022.gada deviņos mēnešos sasniedzis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti ir bijuši galvenais iemesls vēsturiski labākajiem deviņu mēnešu finanšu rezultātiem.

Deviņos mēnešos šogad "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 5,975 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2021.gada periodu pārdošanas apjoms ir par 43,6% mazāks.

Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlas neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kad stāsies spēkā aizliegums dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību

Renārs Miķelsons, Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors, 22.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais piedāvājums Skultes LNG termināļa attīstībai. Mūsu skatījumā tā ir valdības tuvredzīga rīcība, domājot par Latvijas enerģētisko neatkarību un diversificējot gāzes piegādes iespējas no Krievijas Gazprom.

Kā noraidījuma iemesls publiski tika minēts pārmērīgās garantijas, ko attīstītājs esot prasījis no valsts. Vēlamies norādīt, ka tā ir dezinformācija.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

Tāpat premjera Krišjāņa Kariņa teiktais šodien “Rīta Panorāmā” par Skulte LNG termināļa prasībām, ka esam piedāvājuši modeli, kuri Latvijas patērētāji subsidētu gāzes pārvades izmaksas kravām, kas iziet ārpus Latvijas, neatbilst patiesībai. Skulte LNG Terminal nekad nav izvirzījusi šādu prasību.

Kāda valsts iesaiste nepieciešama?

  1. Pārtraukt prioritizēt dabasgāzes plūsmas no Klaipēdas un Inko, ieviešot uz tirgus principiem balstītus dabasgāzes iesūknēšanas Inčukalnā produktus. Tirgus principu ieviešana dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumos ne tikai sniegtu Skultes terminālim pieeju dabasgāzes tirgum, bet arī atbrīvotu Latvijas lietotājus no pienākuma subsidēt dabasgāzes transportēšanu no Lietuvas un Somijas termināļiem līdz Inčukalnam un atpakaļ.
  2. Valdības iesaiste finanšu plūsmas nodrošināšanā pirmajos gados aprobežotos ar 2 līdz 5 miljoniem EUR gadā (atkarībā no termināļa faktiskās noslodzes), turklāt tie tiktu atlīdzināti, vēlākajā periodā samazinot termināļa lietošanas maksu. Ja Latvenergo būtu piekritis izmantot Skulte LNG Terminal dabasgāzes iegādei, kā tas tika paredzēts sākotnējās sarunās, šāda valsts iesaiste vispār nebūtu nepieciešama.
  3. Pamatotu projekta izdevumu atlīdzināšana, gadījumā, ja termināļa projektēšanas gaitā izrādītos, ka valsts iestādes nebūtu gatavas izsniegt visas projekta realizācijai nepieciešamās licences un atļaujas. Tā ir standarta garantija šādiem projektiem situācijā, kad projekts ir jārealizē īsā termiņā. Turklāt, projektam jau piešķirtais nacionālo interešu objekta statuss padara šo garantiju par formalitāti, kā tas jau ir pierādījies Rail Baltic projektā.

Valsts iesaiste ir tipiska prakse visur Eiropā

Valsts iesaiste termināļa darbības uzsākšanas posmā ir tipiska prakse visur Eiropā, atšķiras tikai kārtība un apjoms. Piemēram, valsts atbalsts Klaipēdas terminālim pirms kara Ukrainā mērāms 60 milj. eiro apmērā gadā, arī Inkoo terminālim Somijas valsts ir piešķīrusi 105 milj. eiro tikai 2022. un 2023. gada darbības izmaksu segšanai. Skultes LNG prasītā iesaiste nav salīdzināma ar šo apmēru.

Skultes priekšrocība jāizmanto 

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir...

Esam pārliecināti, ka Skultes terminālis būtu rentablākais un efektīvākais terminālis, kāds reģionā ir uzbūvēts. Skulte LNG Terminal ir unikāla priekšrocība – atrašanās tuvu Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Tādēļ nav nepieciešams izbūvēt platformu sašķidrinātās dabasgāzes izkraušanai, kas maksā simtiem miljonus. Tas ievērojami samazina Skultes LNG termināļa izmaksas, un līdz ar to ļauj konkurēt ar citiem LNG tirgotājiem reģionā.

Valstij pašai būvēt ir ilgāk un daudz dārgāk

Lai arī kāda, valsts vai privāta, kapitālsabiedrība attīstītu Skultes LNG termināli, tā konkurētspējīgais tehniskais risinājums prasa reformēt pašlaik esošo kārtību no kaimiņvalstīm. Arī termināļa darbības uzsākšanai bez līgumiem ar lielākajiem Latvijas lietotājiem, valsts iesaiste finanšu nodrošināšanā būs jebkura projekta finansētāja obligāts nosacījums kā privātai tā arī valsts kapitālsabiedrībai. Protams, projekta kredītrisku var vadīt finansējot projektu no valsts budžeta vai, piemēram, no elektroenerģijas pārvades tarifa, tomēr šādus pasākumus Latvijas un ES likumi atļauj īstenot tikai t.s. “tirgus kļūdu” gadījumos, kad projekta īstenošanai nav iespējams piesaistīt privātu attīstītāju. Līdz ar to juridiski situācija kļūtu sarežģīta, ja “priekšrocības un garantijas”, ko valdība liedz AS “Skulte LNG Terminal”, vēlāk tiktu sniegtas projekta izraudzītajai valsts komercsabiedrībai.

Nevienam, arī mums nav noslēpums, kā valstij sekmējas ar lielu komerciālu projektu īstenošanu. Ja valsts izšķirtos par soli būvēt – ir visas iespējas to darīt, bet tas būs daudz dārgāk, ilgāk un papildu slogs valsts budžetam. Turklāt projektam būs tādi paši izaicinājumi, ar kādiem saskaramies mēs – lietošanas līgumi, sadārdzinājumi, finansēšana utt. Valstij arī būtu jāpiesaista projekta īstenošanas konsultanti, starptautiski LNG infrastruktūras eksperti.

Sagaidām konstruktīvas sarunas

Aicinām Latvijas valsti izveidot kvalificētu sarunu vešanas komandu, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt sarunas ar attīstītāju, jo līdz šim tādas nav notikušas. Tas palīdzētu tuvināt pozīcijas un novērst neskaidrības, un nonākt pie savstarpēji izdevīga rezultāta visu Latvijas iedzīvotāju un tautsaimniecības interesēs. Vēlamies arī norādīt uz pilnīgi nepieņemamo sarunu īstenošanas praksi, ko izmanto Latvijas valsts. Pēdējā gada laikā esam iesnieguši valdībai vairākus priekšlikumus, tomēr neesam saņēmuši kvalificētas atbildes uz nevienu no tiem. Lai saprastu, vai esam domubiedri, sagaidām konstruktīvas sarunas ar Klimata un enerģētikas ministriju jau tuvākajā laikā.

Atgādinām arī, ka 2022. gada martā Ekonomikas ministrijai nosūtījām vēstuli, kurā aicinājām izvērtēt iespēju projektā kā dibinātājiem iesaistīties arī Latvenergo un Conexus, lai stimulētu abu kapitālsabiedrību interesi. Arī uz šo piedāvājumu netika saņemta atbilde. Likums paredz termināli uzbūvēt līdz 2024. gada septembrim, un šī termiņa neievērošana kā arī ar to saistītie energoapgādes riski kļūs par Latvijas politiķu atbildību. Ar šādu nekonsekventu rīcību, valdībai nu jau gadu it kā vedot, bet tomēr nevedot sarunas ar privātajiem investoriem, šie riski kļūst aktuālāki un vienlaikus parāda Latviju lieliem investīciju projektiem nelabvēlīgā gaismā arī starptautisko investoru acīs.

Taču visļaunākais, ka cietīs pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji. Ja terminālis Latvijai nebūs, maksāsim bargu naudu kaimiņu termināļiem, kad tie būs pieejami. Latvijas valsts būs pakļauta riskam, ka jāturpina gaidīt laiku maiņa un atkal radīsies iespēja saņemt gāzi no Gazprom. Vienlaikus, būs vajadzīgi līdzekļi, lai kompensētu iedzīvotājiem izdevumus par apkuri, jo, lūk, gāze būs ļoti dārga.

Ja Latvijai nebūs savs LNG terminālis, valsts saskarsies ar tādu pašu situāciju kā pērn rudenī, kad pa dārgo, steigā iepirka 2 TWh gāzes no Klaipēdas termināla, samaksājot par 2 gāzes kuģiem tā brīža augsto cenu – vairāk nekā 250 miljonus eiro. Tagad šāds gāzes apjoms maksā vien 100 miljonus eiro. Šķiet, ka 150 miljoni jau ir pazaudēti, kas ir akurāt tik, cik maksā izbūvēt termināli Skultē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Valsts drošības dienests (VDD) nav konstatējis starptautisko sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu saistībā ar AS "Latvijas gāze" (LG) valdes plāniem izpirkt uzņēmuma akcijas, aģentūrai LETA atzina dienestā.

Ņemot vērā, ka starp LG akcionāriem ir Krievijas uzņēmums "Gazprom", VDD atbilstoši savai kompetencei pievērsīs uzmanību, lai uzņēmuma akciju iegāde norisinās, ievērojot Latvijā spēkā esošos normatīvos aktus un starptautiskās pret Krieviju noteiktās sankcijas, norādīja dienestā.

Patlaban VDD konkrētajā gadījumā nav konstatējis starptautisko sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu.

Jau ziņots, ka trīs LG valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas. LG valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapseļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība "Energy Investments" novembra beigās iegādājās 28,97% LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pērn bija 689,752 miljoni eiro, kas ir par 31,3% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna neto peļņa pieauga 12,1 reizi - līdz 39,073 miljoniem eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāzes" apgrozījuma pieaugums saistīts ar augstākām dabasgāzes pārdošanas cenām.

Pērn "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 6,993 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2021.gadu pārdošanas apjoms ir par 53% mazāks.

Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlējās neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā aizliegums dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ, tai skaitā izvēlējušies pāriet uz alternatīviem energoresursiem.

Mājsaimniecību segments 2022.gada pirmajā pusgadā radīja zaudējumus, jo tarifs bija zemāks par dabasgāzes izmaksām un tirdzniecības izdevumiem. Neskatoties uz to, ka 2022.gada 1.jūlijā mājsaimniecību tarifs tika paaugstināts nākamajam tarifu periodam, dabasgāzes iepirkuma cena trešajā un ceturtajā ceturksnī bija ievērojami augstāka nekā tarifā noteiktā pārdošanas cena, kā rezultātā mājsaimniecību klientu segments turpināja radīt zaudējumus. Saistībā ar izmaiņām "Energoresursu cenu ārkārtas pieauguma samazināšanas pasākumu likumā" līdz 2022.gada 31.decembrim Ekonomikas ministrijai bija jāveic kompensācijas maksājumu par starpību starp regulēto tarifu un faktisko dabasgāzes cenu 2022.gada otrajam pusgadam, tādējādi kompensējot iepriekš radušos zaudējumus no mājsaimniecību segmenta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Panākta vienošanās par turpmākajiem Latvijas gāzes vadības izpirkuma soļiem

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu izveidotā speciāla mērķa kompānija SIA "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - AS "Rietumu Banka" - par turpmākajiem soļiem, liecina "Latvijas gāzes" paziņojums paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju.

Lai gūtu līdzekļus akciju nākamiem iegādes posmiem, "Energy Investments" vadības izpirkuma procesa projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu Bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās emitenta akcijas.

Finanšu instrumenta atsavinājuma līgums paredz atpirkuma nosacījumus trīs gadu laika periodam. Šāda veida finansēšanas modelis ir izplatīts vadošajos Eiropas Savienības finanšu un enerģētikas tirgos. Minētajā laika posmā "Rietumu Banka" būs ieguldītājs un pilnvērtīgs AS "Latvijas Gāze" akcionārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā apkures sezonā gāzes deficīts mūsu reģionā nav prognozējams, bet cenas, salīdzinot ar 2020.- 2019.gadu, visdrīzāk, būs augstas, intervijā teica AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Komentējot gāzes pieejamību nākotnē, Kalvītis sacīja, ka šīs lietas nevar vispārināt, jo Krievija Eiropas Savienībai (ES) piegādāja 200 līdz 220 miljardu kubikmetru gāzes.

Latvijas gāzes peļņa pieaugusi 12,1 reizi 

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pērn bija 689,752 miljoni eiro, kas...

"Ir skaidrs, ka tas teorētiski nozīmē, ka Eiropas valstīs būs deficīts, jo šo apjomu nav iespējams ne ar ko aizvietot. Bet situācija dažādos reģionos atšķiras. To, ka būs problēmas nākamajā apkures sezonā, saka Eiropas analītiķi," skaidroja "Latvijas gāzes" vadītājs, piebilstot, ka mūsu reģionā, atveroties Inko terminālim Somijā un esot Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, kurā joprojām ir pietiekami lieli gāzes atlikumi, viņš reģionam nekādas bažas par gāzes pietiekamību nākamajā gadā nesaskata. Kalvītis stāstīja, ka lielākā daļa kuģu jau ir nolīgti, ir skaidrs grafiks, kā tie pienāks gan Klaipēdā, gan Inko terminālī. "Ja matemātiski pieskaita tos atlikumus, kas paliks no iepriekšējās apkures sezonas Inčukalnā, tad mūsu reģionā es nesaskatu deficīta pazīmes nākamajai apkures sezonai," teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Viņš gan piebilda, ka cita lieta ir gāzes cena. "Mēs nezinām, cik gāze maksās, jo cena jau neveidojas mūsu reģionā," sacīja Kalvītis.

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs piebilda, ka cena veidojas Eiropā, un, ja Eiropa rudenī nonāks deficīta apstākļos vai iztrūkuma apstākļos un būs nedrošības sajūta, atkal var sākties kādas panikas izpausmes, kā tas jau bija periodā no 2022.gada augusta līdz oktobrim, kad tika sasniegtas vēsturiski augstākās gāzes cenas.

"Gāzes deficītu es mūsu reģionā neprognozēju, bet cenas, salīdzinot ar 2020., 2019.gadu, visdrīzāk, būs augstas," pauda Kalvītis.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 689,752 miljoni eiro, kas ir par 31,3% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna peļņa pieauga 12,1 reizi - līdz 39,073 miljoniem eiro.

"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvas uzņēmums uz Krieviju eksportējis sankcijām pakļautas preces 62 miljonu eiro vērtībā

LETA/BNS, 22.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma nepilnu divu gadu laikā Krievijā nonākušas 60 kravas gandrīz 62 miljonu eiro vērtībā ar Kauņā komplektētām ūdens attīrīšanas tehnoloģijām, kas ir divējādas pielietojamības un kurām noteiktas starptautiskas sankcijas, pirmdien vēstīja Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT pētnieciskās žurnālistikas komanda.

"Aprīkojums tika piegādāts ar starpniekpircēju Igaunijā, Slovākijā, Turcijā un Ķīnā palīdzību," atklājuši žurnālisti.

"Pieejamie eksporta dati liecina, ka tehnoloģijas tika izvestas no Kauņas, kur ir "Jurby Water Tech" ražotne, un dažos citos gadījumos preces Krievijā nonāca caur Poliju," noskaidrots pētījumā.

Lietuvas Muitas departamenta preses pārstāve Irmina Frolova-Milašiene LRT apstiprināja, ka ūdens filtrus "var uzskatīt par divējādas pielietojamības precēm, jo dažas to detaļas var izmantot arī militārajā rūpniecībā".

Dažus mēnešus pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā "Jurby Water Tech" izveidoja kompāniju Kazahstānā. 2020.gadā biznesa grupas peļņa Krievijā pieauga vairāk nekā 30 reižu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" ieņēmumi pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 52,46 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums cieta zaudējumus 1,751 miljona eiro apmērā pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.

AS "Latvijas gāze" meitasuzņēmuma "Gaso" pērn sadales tīklos lietotājiem padotās dabasgāzes apmērs sarucis par 30% - līdz 8638 gigavatstundām (GWh). Savukārt kompānijas klientu skaits samazinājies par apmēram 11 000, gada beigās veidojot 376 000.

"Aizvadītais gads bijis pārbaudījums gan Latvijas, gan pasaules ekonomikai kopumā. Jau 2021.gada otrajā pusgadā bija vērojams būtisks dabasgāzes cenas kāpums, bet, attīstoties ģeopolitiskajai situācijai pasaulē, dabasgāzes cenas tirgū 2022.gadā kļuva ļoti nestabilas un grūti prognozējamas, svārstoties no 81 eiro par megavatstundu (MWh) martā līdz 232 eiro par MWh septembrī," teikts vadības ziņojumā.

Kompānijas ieņēmumu samazinājums vadības ziņojumā skaidrots ar dabasgāzes izmantošanas samazināšanās tendenci, ko veicināja augstā dabasgāzes cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" piederošās dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanas process ir noslēguma stadijā, 11.aprīlī intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš norādīja, ka interese par "Gaso" iegādi bija ļoti liela, tostarp arī ģeogrāfiski ļoti plaši pārstāvēta - interesi izrādījušas gan kompānijas no Āzijas un Eiropas, gan arī kompānijas no ASV.

"Pieteikumu bija daudz. Līdz stadijai, kad šie investori sāk ieguldīt naudu, nonāca kādi pieci vai seši. Šobrīd pārdošanas process ir noslēguma fāzē," sacīja Kalvītis, plašāku komentāru, atsaucoties uz konfidencialitāti, nesniedzot.

Vienlaikus viņš gan norādīja, ka darījums varētu noslēgties tuvākajos mēnešos.

Jautāts, vai darījumā izšķirošā būs cena, Kalvītis pauda viedokli, ka cena būs tikai viens no faktoriem. "Domāju, ka "Latvijas gāzes" akcionāru interesēs ir šo darījumu pabeigt maksimāli ātri. Tāpēc domāju, ka izšķirīgi būs tas, cik ātri investori būs spējīgi noslēgt šo darījumu," viņš sacīja, uzsverot, ka lēmums par "Gaso" pārdošanu ir "Latvijas gāzes" īpašnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāzes valdes locekļi šā gada laikā plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas

LETA, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāzes" valdes locekļi šā gada laikā plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Mēs esam apņēmības pilni šā gada laikā izpirkt visus akcionārus. Domāju, ka tuvāko mēnešu laikā būs arī skaidrība par tiem akcionāriem, kas pārstāv Krieviju," sacīja Kalvītis.

LETA jau vēstīja, ka 2023.gada novembrī "Latvijas gāzes" valdes locekļi Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību sāktā vadības izpirkuma procesā iegādājās 28,97% "Latvijas gāzes" akciju. Akcijas tika iegādātas no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Darījums tika īstenots ar "Rietumu bankas" atbalstu.

Tāpat vēstīts, ka "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - "Rietumu banku" - arī par turpmākajiem soļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas gāze" (LG) parakstījusi galīgu vienošanos par tai pilnībā piederošā meitasuzņēmuma - dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanu Igaunijas uzņēmumam "Eesti Gaas", teikts LG paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešama valdības piekrišana nacionālās drošības aktīvu pārņemšanai un konkurences iestādes atļauja.

LG saņems pamata atlīdzību par pašu kapitālu 120 miljonu eiro apmērā un procentus par laiku līdz darījuma pabeigšanai. Paredzams, ka darījums tiks noslēgts līdz 2023.gada beigām, izpildot darījuma slēgšanas nosacījumus.

Minētais darījums esot LG stratēģiskā plāna viens no soļiem - racionalizēt savu darbību un koncentrēties uz pamatdarbību, kas ir gāzes vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis paziņojumā biržai norāda, ka pārdošana ļauj koncentrēt resursus pamatdarbībai un radīt vērtību uzņēmuma akcionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar, intervijā sacīja "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.

Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un, strādājam sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" akcionāru ārkārtas sapulcē šodien plānots lemt par uzņēmuma padomes sastāvu, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Ārkārtas akcionāru sapulces darba kārtībā iekļauts jautājums par "Latvijas gāzes" statūtiem jaunā redakcijā un par centrālā vērtspapīru depozitārija, kurā iegrāmatot uzņēmuma akcijas, izvēli.

Tāpat darba kārtībā iekļautas padomes vēlēšanas un atlīdzības noteikšana padomei, kā arī revīzijas komitejas vēlēšanas un atlīdzības noteikšana revīzijas komitejai.

Padomes vēlēšanas nepieciešamas, ņemot vērā iepriekšējo padomes locekļu Nikolasa Merigo Kuka, Ērika Atvara un Hansa Pētera Florena paziņojumus par padomes locekļa amata atstāšanu līdz ar uzņēmumam "Marguerite Gas II" piederošo 28,97% akciju pārdošanu trīs "Latvijas gāzes" valdes locekļiem - Aigaram Kalvītim, Elitai Dreimanei un Egīlam Lapsalim piederošai speciāla mērķa kompānijai SIA "Energy Investments".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome ir saņēmusi Igaunijas uzņēmuma "Eesti Gaas" apvienošanās ziņojumu par plānotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Latvijas gāze" piederošo dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā AS "Gaso", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Apvienošanās ziņojums saņemts 2023.gada 26.maijā.

Konkurences padomei viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai arī par papildu izpētes sākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Konkurences padomē norāda, ka "Eesti Gaas" meitassabiedrība SIA "Elenger" Latvijas teritorijā nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet "Gaso" nodrošina dabasgāzes sadali, proti, piegādi gala patērētājiem, kas ir divi secīgi dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmi un tādējādi tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" plāno šā gada laikā sasniegt 30% dabasgāzes tirgus daļu Latvijā, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Patlaban kompānija "Latvenergo" ir vairāk nekā dubultojusi dabasgāzes klientu skaitu un uzņēmumam ir apmēram 55 000 klientu.

"Virzāmies uz to, lai sasniegtu savu mērķi - 30% tirgus -, bet tas nākas smagāk, nekā bija domāts sākumā," sacīja Čakste, akcentējot, ka cerēja uz lielāku mājsaimniecību aktivitāti.

"Tas pat bija ne tik daudz komerciālu apsvērumu dēļ, bet tīri no sabiedrības atbildības viedokļa, zinot to, ka Latvijā galvenais gāzes tirgotājs bija Krievijas "Gazprom" īpašumā," intervijā sacīja Čakste.

Uzņēmums sākotnēji uzskatījis, ka iedzīvotāju aktivitāte būs lielāka, jo uzņēmums piedāvā ASV un Norvēģijas izcelsmes gāzi.

"Vai nu maldina "Latvijas gāzes" nosaukums ar vārdu "Latvija" tajā, vai kas cits… Var jau būt, ka kādam šķiet, ka šie pieci līdz seši eiro, ko samaksā par gāzi mēnesī, neko nenozīmē, bet es uzskatu, ka tas ir principa jautājums, jo dividendes tiešā veidā nonāk pie uzņēmuma, kurš finansē karu Ukrainā," sacīja Čakste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos turpina sarukt

Db.lv, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 miljonam eiro, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016.gadā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" (LG) koncerna neto apgrozījums pērn bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Pagājušā gada finanšu rādītājus uzņēmums skaidro ar to, ka LG veica uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) maksājumus valsts budžetā 30,5 miljonu eiro apmērā par aprēķinātajām dividendēm akcionāriem.

Tāpat LG ir veikusi pārvērtēšanu dabasgāzes krājumiem, kas tika iegādāta 2022.gada beigās par tā brīža tirgus situācijai atbilstošu cenu, tādejādi izpildot prasības, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos enerģijas lietotāju apgādei agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

Uzņēmumam bija pienākums uzturēt krājumus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) 1150 gigavatstundu (GWh) apjomā mājsaimniecību gāzapgādei laika periodā no 2022.gada 10.augusta līdz 2023.gada 30.aprīlim, katru mēnesi rezervēto atlikumu samazinot par iepriekšējā mēnesī faktiski piegādāto dabasgāzes apjomu mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru