Jaunākais izdevums

AS "Latvijas gāze" vienas akcijas atpirkšanas cena plānota 3,35 eiro, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Latvijas Banka ir saņēmusi "Latvijas gāzes" iesniegumu atļaujas saņemšanai izteikt uzņēmuma akciju atpirkšanas piedāvājumu saistībā ar uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena, pēc prospektā sniegtās informācijas, ir 3,35 eiro.

Paredzēts, ka akciju atpirkšanas piedāvājumu akcionāri varēs pieņemt 14 dienu laikā, skaitot no prospekta publicēšanas "Nasdaq Riga" tīmekļvietnē.

Birža "Nasdaq Riga" piektdien paziņojusi, ka "Latvijas gāzes" akciju atpirkšanas piedāvājumā minētā vienas akcijas atpirkšanas cena - 3,35 eiro - ir būtiski zemāka par pēdējo cenu pirms "Latvijas gāzes" akciju tirdzniecības apturēšanas 28.jūnijā, kad cena bija 6,88 eiro par akciju.

Līdz ar to "Nasdaq Riga" valde pieņēma lēmumu piektdien dzēst visus aktīvos uzdevumus "Latvijas gāzes" akciju uzdevumu grāmatā.

Vienlaikus tika nolemts atjaunot tirdzniecību ar "Latvijas gāzes" akcijām. Uzdevumu ievadīšana tika atsākta plkst.15.15 pēc Latvijas laika un nepārtrauktā tirdzniecība sākās plkst.15.25 pēc Latvijas laika.

LETA jau vēstīja, ka "Latvijas gāzes" akcionāri 2024.gada 19.jūnijā atbalstīja kompānijas akciju izslēgšanu no biržas "Nasdaq Riga", izsakot akciju atpirkšanas piedāvājumu. Akcionāru sapulcē "Latvijas gāze" tika apstiprināta par personu, kas izteiks kompānijas akcionāriem piedāvājumu atpirkt tiem piederošās "Latvijas gāzes" akcijas.

Vienlaikus noteikts, ka akcijas tiks izslēgtas noregulētā tirgus un "Latvijas gāze" izteiks akciju atpirkšanas piedāvājumu, ja "Latvijas gāzes" akciju atpirkšanas cena obligātajā piedāvājumā nepārsniegs Akciju atpirkšanas likumā noteikto akciju bilances vērtību.

Tāpat vēstīts, ka 2023.gada novembrī "Latvijas gāzes" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību sāktā vadības izpirkuma procesā iegādājās 28,97% "Latvijas gāzes" akciju. Akcijas tika iegādātas no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II". Darījums tika īstenots ar "Rietumu bankas" atbalstu.

"Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - "Rietumu banku" - arī par turpmākajiem soļiem.

Lai gūtu līdzekļus akciju nākamiem iegādes posmiem, "Energy Investments" vadības izpirkuma procesa projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās emitenta akcijas.

Finanšu instrumenta atsavinājuma līgums paredz atpirkuma nosacījumus trīs gadu laika periodam. Minētajā laika posmā "Rietumu banka" būs ieguldītājs un pilnvērtīgs "Latvijas gāzes" akcionārs.

"Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), "Rietumu banka" (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) modernizāciju Eiropas kopējās nozīmes investīciju projekta ietvaros, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) šogad krātuves infrastruktūras uzlabošanā investēs 33, 5 miljonus eiro.

Šī gada investīcijas ietver gāzes savākšanas punkta Nr.3 būvniecības I. kārtu, 6 urbumu atjaunošanu, kā arī jauna gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšanas darbus kompresoru stacijā Nr.1. “Jau vairākus gadus Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem, un šis gads nav izņēmums. Lai gan projekts noslēgsies 2025. gada beigās, tā ietvaros jau šobrīd esam modernizējuši lielu daļu krātuves iekārtu, sniedzot būtisku ieguldījumu dabasgāzes apgādes nepārtrauktībai un drošībai,” stāsta Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

U. Bariss papildina, ka, pateicoties krātuves darbības uzlabošanas projektam, būtiski palielināta krātuves elastība, nodrošinot gan iesūknēšanas, gan izņemšanas iespēju no krātuves visa gada garumā. Taču modernizācijas projektam ir vēl virkne citu ieguvumu, tai skaitā samazināts degvielas gāzes patēriņš uz vienu iesūknēto dabasgāzes vienību, kā arī samazināta ietekme uz apkārtējo vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā top alternatīvo degvielu risinājumi dīzeļdzinējiem

Jānis Goldbergs, 07.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Idejas par gāzes izmantošanu dīzeļdzinējos bijušas jau sen, tomēr ne pārāk veiksmīgas. Šobrīd Latvijā tapis dīzeļdzinēja papildaprīkojums, kas paredz gāzes un ūdens tvaika izmantošanu tajā, tā samazinot dīzeļdegvielas patēriņu līdz 60% un kaitīgos izmešus līdz 80%, kā arī paaugstinot dzinēja efektivitāti un jaudu, intervijā Dienas Biznesam atklāj SIA ABLabs valdes loceklis Armands Jurjevs.

Par gāzes izmantošanu dīzeļdzinējos ir domāts jau iepriekš, tomēr šie risinājumi nav guvuši īpaši plašu popularitāti iepretī gāzes iekārtām benzīna dzinējiem. Kāds ir jūsu risinājums?

Gāzes iekārtas benzīna dzinējiem, kur galvenā doma ir aizstāt benzīnu ar gāzi, ir diezgan izplatītas Proti, nenotiek degvielu maisīšana, bet gan aizstāšana. Tā ir būtiskākā atšķirība no mūsu izstrādātās ArtuPower iekārtas, jo tā paredz sajaukt dīzeļdegvielu ar gāzi un vienmērīgi to sadedzināt dzinēja sadegšanas kamerā. Tas klupšanas akmens iepriekš vienmēr ir bijis tāds, ka dīzeļdegvielai un kādai no alkāna gāzēm (LPG vai CNG) ir atšķirīgi degšanas parametri, respektīvi, vienlaicīgi tos iesmidzinot dzinējā, gāze uzliesmo pirms dīzeļdegvielas, tādejādi radot dzinēja nevienmērīgu darbību un tā klaudzēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

3. jūnijā noslēdzas akcionāriem piederošo AS DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums

Db.lv, 31.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 3. jūnijā, noslēdzas akcionāriem piederošo Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums, kurā investoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % uzņēmuma akciju, maksājot 1,09 eiro par vienu akciju.

Šis DelfinGroup akcionāru publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem publiskā piedāvājuma prospektiem DelfinGroup lielāko akcionāru piedāvātā cena ir 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā vienas akcijas vidējā apjoma svērtā biržas cena pēdējo trīs pilno kalendāro mēnešu laikā.

Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada 14. jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau 14. jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 12. jūlijā (0,0088 eiro par akciju).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup lielākie akcionāri AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital, kuriem kopā ar citām saistītajām personām pieder gandrīz 47% DelfinGroup akciju, publiskajā piedāvājumā pārdos līdz pat 26,4 % Nasdaq Baltic Oficiālajā sarakstā kotētā uzņēmuma DelfinGroup akciju.

Latvijas Banka apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau pavisam drīz – 2024. gada jūnijā, gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 2024. gada jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ieguldījumu stratēģija "no visa pa mazumiņam"

Rolands Zauls, Swedbank Ieguldījumu produktu līnijas vadītājs, 27.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā Swedbank klientu skaits, kuriem ir kāds no vērtspapīriem ieguldījumu vai vērtspapīru kontā, ir pieaudzis par 205%, arī visā sabiedrībā interese par ieguldījumiem ir kļuvusi būtiski lielāka. Viens no jautājumiem, uzsākot ceļu investīciju jomā, bieži vien ir – kādu stratēģiju izvēlēties?

Katram šī stratēģija var būt sava, tāpat arī priekšstati, kas ir pareizi un kas ne tik ļoti. Balstoties uz savu ilggadējo, arī privāto investora pieredzi, varu piedāvāt redzējumu par finanšu līdzekļu izvietošanu, ko var saukt par stratēģiju “no visa pa mazumiņam”.

Sakārto savas finanses

Lai gan var skanēt garlaicīgi, taču pats pirmais solis, pirms ķerties pie ieguldīšanas finanšu tirgos, ir sakārtot savas finanses. Tas ir būtiski, lai lietainākos dzīves brīžos nebūtu jāņem nauda laukā no saviem ieguldījumiem, lai segtu ikdienas tēriņus vai tēriņus neparedzētiem izdevumiem (zobārstam, auto labošanai utt.) Viena no lielākajām kļūdām, ko esmu redzējis starp dažādiem cilvēkiem, kas tikko sāk ieguldīt, - darīt to ar saviem vienīgajiem brīvajiem līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" akcionāri sapulcē 19.jūnijā lems par uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāzes" pārstāve Anastasija Petere aģentūrai LETA sacīja, ka akciju izslēgšana no regulētā tirgus ir akcionāru, nevis "Latvijas gāzes" lēmums, un līdz akcionāru sapulcei plašāku skaidrojumu par to ir grūti sniegt.

Vienlaikus tiks lemts par "Latvijas gāzes" akciju konversiju, statūtiem jaunā redakcijā un izvēlēties centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā iegrāmatot akcijas.

Tāpat plānots lemt par 2023.gada pārskata apstiprināšanu un zaudējumu segšanu. Jau ziņots, ka uzņēmums pērn cietis 56,911 miljonu eiro zaudējumus.

Darba kārtībā ir arī zvērināta revidenta ievēlēšana un atlīdzības noteikšana, kā arī atlīdzības noteikšana iepriekšējam "Latvijas gāzes" padomes loceklim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Jānis Goldbergs, 26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditētāja "DelfinGroup" akcionāri nolēmuši dividendēs izmaksāt vairāk nekā 1,2 miljonus eiro, teikts biržai "Nasdaq Riga" paziņotajos kompānijas akcionāru sapulces lēmumos.

Tostarp ārkārtas dividendēs no 2024.gada pirmā ceturkšņa peļņas izmaksās 807 719,59 eiro jeb 0,0178 eiro par vienu akciju.

Savukārt no "DelfinGroup" 2023.gada peļņas dividendēs nolemts izmaksāt 399 322,04 eiro jeb 0,0088 eiro uz katru akciju.

Noteikts, ka ārkārtas dividenžu no pirmā ceturkšņa peļņas Ex-datums ir 2024.gada 12.jūnijs. Proti, tas ir datums, sākot ar kuru par iegādātajām akcijām, par kurām pieņemts lēmums izmaksāt ārkārtas dividendes, dividendes nesaņems. Tāpat noteikts, ka dividenžu izmaksas datums ir 14.jūnijs.

Savukārt dividenžu no pagājušā gada peļņas Ex-datums ir 10.jūlijs, bet izmaksas datums - 12.jūlijs.

Tāpat "DelfinGroup" akcionāri veikts grozījumus statūtos, nosakot, ka katra akcija ir dematerializēta akcija ar nominālvērtību 0,1 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) ir iesniedzis universālā pasta pakalpojumu (UPP) tarifu projektu, kas tostarp no 2025.gada 1.janvāra paredz palielināt iekšzemes pasta paku sūtījumu tarifus, kā arī mainīt pārrobežu pasta pakalpojumu tarifus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Tarifu izmaiņas saistītas ar klientu paradumu maiņu, tradicionālo pasta sūtījumu apmēra samazinājumu, transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu cenu palielināšanos un darbinieku atalgojuma pieaugumu, norādīts paziņojumā.

Iekšzemes vienkāršās pakas sūtījuma (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) cena palielināsies par 7,3% - no 4,76 eiro līdz 5,11 eiro, iekšzemes ierakstītas pakas sūtījums (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) maksās 7,05 eiro līdzšinējā 6,21 eiro vietā, kas ir par 13,5% vairāk, bet iekšzemes apdrošinātās pakas (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) sūtījuma cena samazināsies par 8,4% - no 6,93 eiro līdz 6,35 eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka pie apdrošinātajiem pasta paku sūtījumiem papildus ir jāmaksā arī 2% no apdrošināšanas summas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Akciju sabiedrībām informācija par akcionāriem būs jāatklāj līdz septembra beigām

Db.lv, 03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrībām informācija par akcionāriem jāatklāj līdz 2024.gada 30.septembrim, atgādina Uzņēmumu reģistrs.

Par minētās prasības neizpildi akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija, līdzīgi kā patieso labuma guvēju neatklāšanas gadījumā.

Pienākums akciju sabiedrībām atklāt savus akcionārus izriet no grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2023.gada 1.jūlijā. To mērķis ir akcionāru reģistra vešanas kārtību vienādot ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistra vešanas kārtību, nodrošināt AS caurspīdīgumu un drošu uzņēmējdarbības vidi, radot pieeju informācijai par AS akcionāriem.

Agrākais regulējums noteica, ka AS akcionāru reģistru ved un par to atbild valde. AS reforma, kas juridiski iestrādāta Komerclikumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un Finanšu instrumentu tirgus likumā, nosaka, ka akcionāri kļūst publiski, līdzīgi kā SIA dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo saražoto biometānu ievada savstarpēji savienotā gāzes sistēmā

Db.lv, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmajā pusgadā labākus rezultātus uzrāda pensiju plāni, kas aktīvus iegulda akcijās

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management vadītājs, 28.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā globālie akciju tirgi šī gada pirmajā pusgadā uzrādījuši labu izaugsmi, arī pensiju 2. līmeņa plāniem Latvijā šis ir bijis labs periods. Vērtējot kopš gada sākuma, pozitīvus rezultātus redzam visās plānu kategorijās.

Kā ierasts, labākus rezultātus uzrāda plāni, kas lielāku daļu aktīvu iegulda akcijās, un atsevišķiem plāniem izaugsme pirmajā pusgadā pat pārsniedz +15%. Pozitīvo rezultātu pamatā ir salīdzinoši stabilie makroekonomikas rādītāji, tostarp mērenāka inflācija. To, ka situācija ar inflāciju Eiropā ir normalizējusies, visspilgtāk ilustrēja investoru un sabiedrības ilgi gaidītā bāzes procentu likmes samazināšana, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) veica jūnija sākumā.

Pretēji ECB, ASV centrālā banka procentu likmi vēl atstāja nemainīgu. Pašreiz liela daļa analītiķu prognozē, ka arī ECB nesteigs ar likmju tālāku mazināšanu, un nākamais samazinājums drīzāk gaidāms rudenī, nevis vasarā. Savukārt prognozes par to, kad procentu likmi sāks mazināt ASV centrālā banka arvien ir visnotaļ nekonkrētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmuma "Gazprom" akcijas cena Maskavas biržā pirmdienas vakarā kritās pēc tam, kad kļuva zināms, ka kompānija neizmaksās dividendes par 2023.gadu.

"Gazprom" akcijas cena saruka par gandrīz 6% līdz 145,03 rubļiem (1,47 eiro), kas ir zemākā tās cena kopš 2023.gada oktobra. Pēc Krievijas valdības, kas ir "Gazprom" lielākais akcionārs, lēmuma sagatavot direktīvu par atteikšanos izmaksāt dividendes "Gazprom" vērtība nedaudz vairāk kā vienas stundas laikā samazinājās par 144 miljardiem rubļu (1,46 miljardiem eiro).

Saskaņā ar gada pārskatu "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē. Iepriekšējais gads, kad "Gazprom" strādāja ar zaudējumiem, bija 1999.gads. 2022.gadā kompānija bija strādājusi ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, investoriem maz uztraucoties par datiem, ka ASV ražotāju cenas aprīlī pieaugušas straujāk nekā martā. Arī Eiropas biržās akciju cenām pārsvarā bija kāpums.

Ražotāju cenas ASV aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieaugušas par 2,2%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā martā, kad ražotāju cenas valstī gada salīdzinājumā palielinājās par 1,8%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas ASV aprīlī pieauga par 0,5%, kas seko 0,1% kritumam martā.

"Skaitļi vairāk vai mazāk bija atbilstoši," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks, norādot uz šo ziņojumu kā svarīgu pārbaudījumu akciju cenām.

Galvenie ASV biržu indeksi pieauga, un indekss "Nasdaq Composite" sasniedza jaunu rekordu.

Lielbritānijas kalnrūpniecības uzņēmuma "Anglo American" akcijas cena Londonas biržā kritās par 3,8% pēc paziņojuma par kompānijas sadalīšanu un koncentrēšanos uz svarīgāku derīgo izrakteņu ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2023.gadā devās 2,1 milj. vienas dienas un vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, kas ir par 21,8 % vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 11,6 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā. Šajos ārzemju ceļojumos iztērēti 1,11 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 401,3 tūkst. vienas dienas ārvalstu braucienos, par 24,6 tūkst. jeb 5,8 % mazāk nekā 2022. gadā, iztērējot 35,3 milj. eiro, par 1,1 milj. eiro jeb 3,1 % vairāk. Vidējie viena brauciena izdevumi bija 87,9 eiro, kas ir par 7,6 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Salīdzinot ar 2019. gadu pirms pandēmijas, braucienu skaits 2023. gadā ir samazinājies par 55,6 % un kopējie izdevumi inflācijas dēļ sarukuši par 38,8 %. Vidējie izdevumi pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, ir palielinājušies par 24,1 eiro.

Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas braucienos 2023. gadā apmeklēja Lietuvu (68,2 %) un Igauniju (23,6 %).

Pērn iedzīvotāji devās 1,7 milj. vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, par 30,8 % vairāk nekā gadu iepriekš un par 15,2 % vairāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā, līdz ar to 2023. gadā vairākdienu braucienu skaits pārsniedzis pirmspandēmijas laika līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmums "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardi eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē, liecina uzņēmuma gada pārskats.

2022.gadā kompānija strādāja ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Eksperti skaidro, ka rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai par tās pilna apmēra kara izvēršanu Ukrainā smagi ietekmējušas "Gazprom", jo uzņēmumam vairs nav piekļuves vairumam Eiropas tirgu.

"Gazprom" centies atrast jaunus eksporta klientus, taču jaunas infrastruktūras izbūve ir dārga un var prasīt vairākus gadus.

Lai gan Krievijas gāzes eksports uz Ķīnu ir pieaudzis, tā apjoms joprojām ir salīdzinoši neliels - Krievija pagājušajā gadā pa cauruļvadiem šai valstij piegādāja aptuveni 22 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir tikai neliela daļa no 230 miljardiem kubikmetru gāzes, ko tā vidēji gadā eksportēja uz Eiropu pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome ārkārtas sēdē 17.aprīlī atbalstīja vairāk nekā 10 miljonu eiro novirzīšanu ielu seguma remontiem.

Kopumā ielu seguma atjaunošana plānota 19 vietās, un projektu kopējās izmaksas tiek lēstas ap 10,3 miljoniem eiro. Lai īstenotu plānotos darbus, pašvaldība plāno aizņemties 8,7 miljonus eiro Valsts kasē.

Seguma atjaunošana plānota Kārļa Mīlenbaha ielā no Lastādijas ielas līdz Dzirnavu ielai, Cēsu ielā, Pērnavas ielas posmā no Augusta Deglava ielas līdz Brīvības ielai, Biķernieku ielas posmā no Biķernieku ielas 12 līdz 40A un Pulkveža Brieža ielas posmā no Hanzas ielas līdz Elizabetes ielai.

Seguma atjaunošana iecerēta arī Gustava Zemgala gatves posmā no Ūnijas ielas līdz Brīvības gatvei, Biķernieku ielas posmā no Lielvārdes ielas līdz Ulbrokas ielai, Lubānas ielā no Andreja Saharova ielas līdz Brāļu Kaudzīšu ielai, Juglas krastmalā no Brīvības gatves līdz Pāles ielai un Juglas ielā līdz Murjāņu ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kravu transportēšanai būtu bijis liels pienesums, komentējot izmaiņas kravu klāstā ostās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Ja mēs varētu transportēt LNG kravas, tas būtu bijis liels pienesums. Mums būtu gan valstiski lielāka kontrole pār šo kravu plūsmām, gan arī tie būtu lieli apjomi, ko pārkraut Latvijā. Arī tas, ka mums ir gāzes krātuve, ģeogrāfiski būtu pievilcīgi un dotu lielas iespējas," sacīja Šteins.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka var skatīties arī uz citiem gāzes veidiem, piemēram, no atkritumiem iegūto gāzi. Līdz ar to iespējas ir.

Šteins arī pauda, ka Latvija šobrīd ir pazaudējusi iespējas LNG tirgū. "Šajā mirklī mēs varam teikt, ka Klaipēda ir malači, ka ļoti strauji aizgāja uz priekšu ar savu LNG risinājumu. Arī igauņi strauji aizgāja ar to uz priekšu. Mums atliek meklēt savas priekšrocības, bet LNG iespējas ir pazaudētas," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru