Jūrmalas domes vides speciālisti izstrādājuši peldvietu zonējuma kartes, lai sabalansētu katras peldvietas izmantošanas veidus un iespējas. Deputāti nolēma tās nodot jūrmalnieku sabiedriskajai apspriešanai.

Dome ir noteikusi, ka atbilstoši noteikumiem ir iekārtotas 11 peldvietas Rīgas jūras līča piekrastē: Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Melluži, Asari, Pumpuri, Vaivari, Kauguri un Jaunķemeri. Tagad jūrmalnieki varēs izteikt savu viedokli par to, kā tad viņi katrā no peldvietām vēlas atpūsties. Jūrmalas domnieki savā domes sēdē šo jautājumu skata atkārtoti, jo domes iepriekš pieņemto lēmumu mērs neparakstīja. „Lēmums par peldvietu zonējumu netika parakstīts, jo Jūrmalas pilsētas dome lēmumu pieņēma bez sabiedriskās apspriešanas un diskusijām ar sabiedrību,” tā par atkārtotu šā lēmuma izskatīšanu Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir pilnveidojis mobilo lietotni Mana drošība.

Aplikācija nodrošinās operatīvu saziņu ar glābšanas dienestiem arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, runas traucējumiem, vai gadījumos, kad nav iespējas ārkārtas situācijās veikt zvanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. Mobilā lietotne ir tiešsaistes rīks saziņai ar operatīvajiem dienestiem, kā arī ziņošanai par ceļu satiksmes negadījumiem vai pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem interneta vidē.

Izmantojot lietotnes Mana drošība sadaļas Ārkārtas zvans iespēju Nosūtīt manas koordinātas un īsziņu glābšanas dienestam, glābšanas dienestam tiek automātiski nosūtītas personas atrašanās vietas koordinātas, kā arī vienlaikus ir iespēja uzsākt saraksti ar glābšanas dienesta dispečeru, tādējādi gadījumā, ja persona nav spējīga mutiski ziņot par ārkārtas situācijas detaļām, kā arī nav spējīga nosaukt vai nezina savu atrašanās vietu. Tiek nodrošināta iespēja precīzi noteikt personas atrašanās vietu, izmantojot GPS sniegto informāciju. Lai noteiktu precīzu atrašanās vietu viedtālrunī, jābūt aktivizētai GPS funkcijai, ja persona pati to nebūs aktivizējusi, aplikācija par to atgādinās. Saņemot īsziņu, glābšanas dienests nekavējoties sniegs atbildi.

Jūrmalas instruktori Eiropas Savienības projekta, kas finansē drošību pludmalēs, apmācīja septiņu latvijas un Igaunijas pašvaldību glābējus. Projektu finansēja Eiropas Savienības struktūrfondi un iesaistītās pašvaldības. Projekta kopējais finansējums ir vairāk kā 255 tūkstoši eiro.

Apmācīs 22 glābējus.

« Jūrmalā ir vislielākais glābšanas staciju skaits Latvijā, kā arī liela pieredze glābšanas jomā. ES projekta Bay Watch ietvaros tika izstrādāta apmācības programma un tagad instruktori – Andris Kraulis, Pēteris Pētersons un Kaspars Karlsons apmāca un dalās pieredzē ar kaimiņiem. Jūrmalas pilsētas dome jau daudzus gadus glābšanas dienesta izveidei, nostiprināšanai un materiālās bāzes uzlabošanai pievērš ļoti lielu uzmanību, » skaidro Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Blumfelde.

Projektā piedalās septiņi partneri – divi no Igaunijas un pieci no Latvijas: Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju dome kā vadošais partneris, Audru (Igaunija) pašvaldības dome, Carnikavas novada dome, Hēdemēstes (Igaunija) pašvaldības dome, Jūrmalas pilsētas dome, Liepupes pagasta pašvaldība un Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome.

Eksperti un investori pagaidām apšauba, ka jaunais ASV pretkrīzes plāns kļūs par glābšanas riņķi valsts ekonomikai, šodien ziņo Dienas bizness.

Obamas plāns paredz ieplūdināt valsts ekonomikā 819 miljardus dolāru, no kuriem viena daļa tiks novirzīta tiešajām investīcijām, galvenokārt infrastruktūrā, otra — nodokļu atvieglojumiem.

Tajā pašā dienā ASV finanšu ministrs Timotijs Gaitners iepazīstināja Senātu ar ilgi gaidīto banku glābšanas plānu. Tas paredz trīs jaunas programmas, kuru mērķis ir attīrīt banku bilances no sliktajiem aktīviem, kuru apjoms gan joprojām nav zināms, piesaistīt privāto kapitālu kreditēšanas atjaunošanai, kā arī iziešanu tirgos, no kuriem atkarīgi patērētāji un mazais bizness. Kopējie tēriņi banku glābšanai un kredītu tirgus atkausēšanai sasniegs divus triljonus dolāru, norāda aģentūra Bloomberg.

Zvejas kuģa Beverīna bojāeju veicinājis vairāku nelabvēlīgu apstākļu kopums.

Tā secināts Latvijas Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļas speciālistu izmeklēšanā par zvejas kuģa Beverīna un sešu tā apkalpes locekļu bojāeju 2008. gada 2. decembrī.

Kuģa bojāeju sekmēja kuģa galvenā dzinēja apstāšanās, ūdens iekļūšana kuģa āhterpīķī, iespējams arī kuģa kravas tilpnē, un vēlāk uz kuģa klāja, kas izsauca kuģa stūres iekārtas bojājumu, kā arī kuģa noturības zudumu un tā apgāšanos, kā arī zvejas kuģim nepiemērotas kabeļu kravas pārvadāšana kuģa kravas tilpnē bez iekraušanas un pārvadāšanas tehnoloģijas – vētras laikā kuģim zvalstoties, kuģa tilpnē nenostiprinātās kravas nobīde veicināja kuģa stabilitātes zudumu.

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

2. decembrī 22:01 pie Liepājas ostas nogrimis zvejas kuģis Beverīna, uz kura bija piecu cilvēku komanda. Glābšanas darbi turpinās arī 3. decembrī, taču tos apgrūtina spēcīgais vējš, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Liepājas ostas Kapteiņdienests plkst.16:20 saņēmis ziņojumu, ka zvejas kuģim Beverīna slāpst dzinējs. Nekavējoties informācija nodota Glābšanas dienestiem un tuvumā esošajam zvejas kuģim Gints, kas veica visus iespējamos pasākumus, pastāstīja Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits. Glābšanas darbu pamatuzstādījums bijusi cilvēku glābšana. Uz kuģa pēc robežsargu rīcībā esošās informācijas bija komanda piecu cilvēku sastāvā. Glābšanas darbus apgrūtināja spēcīgs vējš, kas pastiprinājās un brāzmās sasniedza 22 m/s. Kuģim bija konstatēta arī ūdens sūce.

Diemžēl zvejas kuģis Beverīna aptuveni trīs jūras no krasta plkst.22:01 nogrima. Šobrīd nav informācijas par apkalpes likteni. Glābšanas darbi jūrā turpinās, ko koordinē Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs. Ir izsaukts arī helikopters no Zviedrijas, lai palīdzētu meklēt jūrā kuģa apkalpi arī no gaisa.

Rīgas līcī šodien izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7000 tonnas dīzeļdegvielas, informēja Krasta apsardzes dienestā.

Ap plkst.11 Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs saņēma informāciju no Rīgas ostas Kuģu satiksmes dienesta, ka Rīgas līcī atrodas tankkuģis uz kura ir izcēlies ugunsgrēks, tāpēc nepieciešama palīdzība.

Šobrīd ugunsgrēks tiek kontrolēts, taču Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs nekavējoties norīkojis krasta apsardzes kuģi Klints un Gaisa spēku Atbalsta bāzes helikopteru MI-17 doties uz notikuma vietu, veikt novērošanu un nepieciešamības gadījumā veikt cilvēku evakuāciju.

Vienlaikus Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs pieprasījis Rīgas brīvostas flotei uz notikuma vietu nosūtīt velkoni, uz kura tiks izvietotas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības ugunsdzēšanas atbalsta sniegšanai.

Latvija ir izšķīrusies par finansiālās palīdzības prasīšanu Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) un Eiropas komisijai. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā šāds solis ir vērtējams pozitīvi. Ņemot vērā apstiprināto nākamā gada budžetu, ekonomisko situāciju visā pasaulē, kā arī nākotnes prognozes un Parex bankas glābšanas aktivitātes, domājams, valdībai ir vajadzīgs "glābšanas spilvens", ar kura palīdzību finansēt budžeta deficītu, kurš noteikti būs.

Būtisks ir jautājums, uz kādiem nosacījumiem, un kad tā nauda vispār tiks piešķirta. Tāpat droš vien tiks noteikts, kādām sfērām un uz kādiem noteikumiem nauda drīkst tikt lietota. Piemēram, Ungārijai SVF piešķirtie miljardi izglāba šo valsti no bankrota. Taču arī tur nauda tika izsniegta uz konkrētiem nosacījumiem — maksimāli mazs valsts budžets, valdībai būtiski jāsamazina valsts adminisratīvā aparāta izmaksas utt. Ļoti grūti šobrīd ir pateikt, kurā virzienā tā nauda aizies Latvijas gadījumā. Katrā ziņā to nevajadzētu novirzīt apēšanai. Tā ir jānovirza tām nozarēm un lietām, kur krīzes draudi ir vislielākie, kas turklāt draud izraisīt sociālas problēmas. Manuprāt, valstij šobrīd vajadzētu uzmanīties, ne tik daudz no inflācijas vai ne pārāk strauja ekonomikas pieauguma, kā no bezdarba pieauguma problēmas, jo tas var radīt sociālu spriedzi. Plus vēl jārēķinās, ka bezdarba pieaugums var radīt papildu spiedienu uz valsts budžetu. Tādējādi šobrīd kaut kādā veidā ir jāstimulē ekonomikas attīstība, darot visu iespējamo, lai nepieļautu bezdarba līmeņa paaugstināšanos. Ekonomika ir jāsāk sildīt, izmantojot valsts pasūtījumus.

ASV Kongresa līderi un Baltais nams svētdien, 28. septembrī, panāca vienošanos par 700 miljardus dolāru vērto ASV finanšu sistēmas glābšanas plānu, ziņo Associated Press.

Kaut arī vēl jāizstrādā finanšu sistēmas glābšanas plāna vienošanās detaļas, tā galvenais mērķis paliek tas pats: iegādāties hipotekāros parādus no novārdzinātajām finanšu iestādēm, lai tās varētu tikt pie jauna kapitāla un atsākt normālu aizdevumu sistēmu uzņēmumiem, pašvaldībām un patērētājiem.

Pirmdien, 29. septembrī, plāns tiks iesniegts Baltajā namā balsošanai.

ASV prezidents Džordžs Bušs (George W. Bush) piektdien pauda viedokli, ka 700 miljardus dolāru vērtais ASV finanšu sistēmas atbalsta plāns galu galā tiks apstiprināts.

Ministru Kabineta papildus piešķirtie līdzekļi 371.9 tūkstošu latu apjomā degvielas cenu kāpuma kompensēšanai ļaus nodrošināt Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienesta darbu līdz šā gada beigām, norādījis iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

"Saņemot šos līdzekļus, ir skaidrs, ka šogad nevienā no policijas un glābšanas dienesta struktūrvienībām vairs nav iespējama situācija, ka operatīvie dienesti degvielas trūkuma dēļ nevar izbraukt uz notikuma vietām," norāda ministrs.

Viņš arī ir gandarīts par valdības izprotošo un konstruktīvo attieksmi, kas, neraugoties uz valstī ieviesto taupības režīmu, atbalstīja Valsts policijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nepieciešamā finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. "Šis lēmums liecina - valdība saprot, ka ārkārtas situāciju dienesti nav tie, uz kuriem vajadzētu taupīt," uzskata M.Segliņš.

Ministru Kabinets 28. oktobrī nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 371 933 latus degvielas iegādes izdevumu segšanai 2008. gadā. Šie līdzekļi paredzēti Valsts policijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, jo, ņemot vērā cenu kāpumu, ar 2008. gada valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem nebūtu bijis iespējams nodrošināt šo dienestu operatīvo transportlīdzekļu apgādi ar degvielu pietiekamā apjomā.

Liepājas ostā turpinās zvejas kuģa Beverīna apkalpes meklēšanas darbi, kurus koordinē Jūras glābšanas un koordinācijas centrs (MRCC). Liepājas ostas Kapteiņdienests seko līdzi glābšanas dienestu darbam. Glābšanas darbus veic Jūras glābšanas un koordinācijas centrs, kas arī organizē un vada glābšanas operāciju, pieņemot nepieciešamos lēmumus un iesaistot nepieciešamos resursus.

Db jau rakstīja, ka 2.decembra vakarā plkst.22:01 pagaidām nezināmu iemeslu dēļ trīs jūdzes no krasta nogrima zvejas kuģis Beverīna, kas ir Baltika tipa zvejas kuģis, un tā garums ir 25.45 m. Uz kuģa atradās 6 cilvēku apkalpe. Kuģis pieder firmai SIA BalticFish. Noraidot medijos izskanējušos pātrmetumus Liepājas ostai par neprofesionalitāti kuģa glābšanā, Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits skaidrojis, kaLiepājā ir tikai ostas buksieri, kas strādā ostas teritorijā. Lai strādātu ārpus ostas, turklāt spēcīga vēja apstākļos, ir nepieciešami jaudīgāki jūras buksieri, kādu nav Liepājas ostas rīcībā.

"Tās ir pilnīgas muļķības, ka zvejas kuģis Beverīna ir prasījis atļauju ienākt Liepājas ostā," sacīja E. Raits. Viņs apstiprināja, ka visas sarunas ir ierakstītas un tās pilnībā atspoguļo notikumu gaitu.

Saredzot iespējas kā droni var palīdzēt glābšanas misijās un risināt problēmas uzņēmumiem dažādās nozarēs, LMT kopā ar Lufthansa Systems attīsta pilotprojektu Latvijā dronu satiksmes vadības programmu, informē LMT pārstāve Elīna Lidere.

Kā risinājumu drošākai dronu integrācijai gaisa satiksmē to šodien LMT demonstrēja Rīgas Aviācijas forumā.

Šāda dronu satiksmes vadības platforma tiek veidota, lai visi gaisa satiksmes dalībnieki, t.sk., bezpolita lidaparāti - droni būtu redzami kopējā plūsmā un netraucētu viens otram. Tāpat šāda platforma ļaus attīstīt risinājumus dronu lidojumiem arī ārpus pilota redzamības zonas un autonomajiem dronu lidojumiem.

«Latvija tagad ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kur tiek pilotēta šāda dronu satiksmes vadības platforma,» norāda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis. «Tas ļaus gan uzlabot dronu satiksmes drošību, gan arī attīstīt jaunus pakalpojumus ar kuriem varam būt konkurētspējīgi eksportā. Jau tagad LMT kā dronu risinājumu eksperts tiek aicināts uz starptautiskajām konferencēm. Savukārt mūsu glābšanas drons ar mākslīgo intelektu, ko attīstam kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), ir jau vairākkārtīgi izmantots glābšanas misijās.»

Finanšu tirgus piedzīvojis kārtējo satricinājumu, jo ASV likumdevēji noraidījuši Buša administrācijas piedāvāto 700 miljardus dolāru vērto ASV banku sektora glābšanas plānu, informēja Nordea Markets speciālists Andris Lāriņš.

Noraida 700 miljardu dolāru vērto ASV banku sektora glābšanas plānu; akciju tirgus gāžasBalsojuma rezultāts bija 228 pret un 205 par plāna apstiprināšanu. Pēc A. Lāriņa teiktā, tirgus dalībnieki bija rēķinājušies ar plāna apstiprināšanu un tā kā apstiprināšanās scenārija gadījumā jau tā tirgus necerēja uz vieglām dienām, tad šāds rezultāts radīja ļoti lielus zaudējumus ASV akciju tirgū. Dow Jones indekss vakar nokrita par 777.68 punktiem, kas ir šī indeksa rekords. Procentu izteiksmē zaudēti 6.98 % un šādā izteiksmē tik liels indeksa kritums pēdējo reizi bijis 1987. gada akciju tirgus krīzes laikā. Salīdzinoši labi šo triecienu pārdzīvojis dolārs, kura cena otrdien agri no rīta turējās virs 49 santīmu atzīmes. Eiro cena otrdienu sāka 1.44 dolāru tuvumā.

15.septembrī Ventspils pilsētas domes sēdē pieņemts lēmums atbalstīt SIA Kurzemes investīcijas un AS Mēness investīcijas ierosinājumu izbeigt Administratīvā līguma darbību, kurš 2007. gada 28.decembrī tika noslēgts starp Ventspils pilsētas domi, SIA Kurzemes investīcijas un AS Mēness investīcijas.

SIA Kurzemes investīcijas un AS Mēness investīcijas sev piederošajos nekustamajos īpašumos – 13 zemes gabalos, kas atrodas teritorijā starp Riņķa – Zvaigžņu – Jēkaba ielām, Ventspilī, plānoja uzsākt mazstāvu dzīvojamo māju būvniecības procesu. 28.12.2008 starp Ventspils pilsētas domi, AS Mēness investīcijas un SIA Kurzemes investīcijas tika noslēgts Administratīvais līgums”, kurā tika noteikta teritorija, kurai SIA Kurzemes investīcijas un AS Mēness investīcijas bija jāizstrādā ielu un inženierkomunikāciju būvniecības tehniskie projekti un jānodrošina to īstenošana.

Izbeidzot minētā līguma darbību, AS Mēness investīcijas un SIA Kurzemes investīcijas saglabā tiesības realizēt mazstāvu dzīvojamo apbūvi sev piederošajos nekustamajos īpašumos, savukārt Ventspils pilsētas pašvaldība neuzņemas nekādas saistības attiecībā uz publiskās infrastruktūras izbūvi teritorijā starp Riņķa – Zvaigžņu – Jēkaba ielām, Ventspilī.

Konkursā par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS Starptautiskās lidosta «Rīga» teritorijā iesniegts viens piedāvājums, kurš šobrīd tiek vērtēts, DB pastāstīja lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Viņa skaidro, ka atbilstoši nolikuma nosacījumiem vērtēšana tiks veikta 30 dienu laikā, bet lidostai ir tiesības nepieciešamības gadījumā vērtēšanas periodu pagarināt līdz pretendenta piedāvājuma maksimālajam derīguma termiņam – 120 dienas.

DB jau rakstīja, ka šobrīd lidostas Rīga teritorijā tiek sniegti dažāda veida pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, tai skaitā - starppilsētu un tālsatiksmes autobusu, mikroautobusu, pilsētas satiksmes autobusu un taksometru pakalpojumi. «Konkursa uzvarētājam jāizstrādā stratēģija par kopējo pasažieru pakalpojumu organizēšanu lidostas teritorijā, ietverot arī taksometru pakalpojumu pieejamību lidostas klientiem,» iepriekš apstiprināja lidostas komunikācijas projektu vadītājs Edgars Vilcāns.

Rīgas dome otrdien nolēma piešķirt oficiālus nosaukumus Dienvidu tiltam un Dzelzceļa tiltam. Pašreizējie tiltu nosaukumi līdz šim tika lietoti neoficiāli.

Rīgas domes Satiksmes departamentam būs jāaizvieto tiltu nosaukumu zīmes trīs mēnešu laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās brīža.

Pārējiem Rīgas tiltiem jau ir piešķirti oficiāli nosaukumi. Vanšu tiltam nosaukums tika oficiāli piešķirts 1989.gadā, Salu tiltam oficiāls nosaukums piešķirts 1991.gadā, mainot nosaukumu no Maskavas tilta uz Salu tiltu, bet Akmens tiltam oficiāls nosaukums piešķirts 1992.gadā, mainot nosaukumu no Oktobra tilta uz Akmens tiltu.

Deputāti nolēma arī piešķirt vai mainīt nosaukumus atsevišķiem ielu posmiem Rīgā.

Ielas posmam Riņķa ielā piešķirts nosaukums Mazā Riņķa iela, ielas posmam no Buļļu ielas līdz Kurzemes prospektam atbilstoši ielas sarkanajām līnijām piešķirts nosaukums Baltegļu iela, ielas posmam, kas atzarojas no Virbu ielas, piešķirts nosaukumu Ģerāniju iela.

Karstajās vasaras dienās īpaši daudz darba ir Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, kuri vienlaikus uzrauga, lai viss būtu kārtībā Rīgas peldvietās, kā arī patrulē ar laivām Rīgas akvatorijā, informē RPP.

Pagaidām šovasar nav konstatēts daudz pārkāpumu, taču karstajās dienās gan Ķīšezerā, gan Daugavā parādās arvien vairāk atpūtnieku, tādēļ patrulēt nepieciešams biežāk. Vislielākās problēmas sagādā tieši vienas dienas atpūtnieki, kuri ar laivu vai kuteri izbrauc vien reizi vai divas reizes gadā.

Viens no biežākajiem pārkāpumiem ir nepietiekams glābšanas vestu skaits, tāpat bieži gadās, ka vecāki savus bērnus nav ieģērbuši glābšanas vestēs, lai gan likums nosaka, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam veste kuģošanas laikā jānēsā obligāti. Mēdz būt arī atpūtnieki bez kuģošanas līdzekļa tiesībām, taču šādu pārkāpēju skaits pēdējos gados ir sarucis.

#Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma.

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) pirmdien, 29.janvārī notika uzņēmēju tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentāro sekretāru Jāni Eglīti un ministrijas atbildīgajām amatpersonām par VARAM priekšlikumiem iepakojumu depozīta sistēmas piemērošanai dzērienu iepakojumam.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem, jo nav iespējas depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Latvijas Banka ceturtdien, 14. novembrī, laidīs apgrozībā sudraba piemiņas monētu 365, kas piedāvā traktējumu par laika un pārmaiņu tēmu, informē centrālās bankas pārstāvji, piebilstot, ka monēta pieliek simbolisku punktu atjaunotā lata laika nogrieznim.

Monētas mākslinieks ir Paulis Liepa, tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Uz monētas redzama riņķa līnija, kas simbolizē 360 + 5 grādus, ietverot arī laika atskaites punktu.

Monētā iekodēts savdabīgs daļskaitļu rēbuss ar pamatskaitli četri: gadalaiki, debespuses, ceturkšņi. Monētas aversā uz centru kārtoti riņķa līniju loki simbolizē vienu sekundi, minūti, stundu, dienu, mēnesi un gadu. Savukārt reversā spožs sektors apļa diagrammā māksliniekam pārtop par lata simbolu.

Monēta 365 ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā. Monētas tirāža – 5000 eksemplāru.

Monēta būs iegādājama Latvijas Bankas kasēs Rīgā, kā arī Liepājas un Daugavpils filiālēs un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 22,31 lats.

General Motors var bankrotēt pēc pāris nedēļām un drīz tam sekos arī Chrysler, vēsta Bloomberg.com. Šāds notikumu pavērsiens iespējams pēc tam, kad ASV Senāts vakar noraidīja 14 miljardu USD vērto auto industrijas glābšanas plānu un kompāniju cerības izglābties no bankrota krietni samazinājās.

Prezidentam Džordžam Bušam nu ir jāizlemj vai ļaut kompānijām bankrotēt jeb jāmēģina atrast jaunus veidus kā novirzīt valdības līdzekļus.

Kā jau prognozēts, Senāta balsojums par labu auto industrijas atbalsta plānam „izgāzās", jo netika panākta vienošanās ar republikāņiem par auto industrijas arodbiedrību algu samazinājumu nākamajam gadam.

Vasaras sezonas atklāšanas priekšvakarā nepatīkamā situācijā nonākuši vairāki Vecrīgas restorānu saimnieki – gatavošanos vasaras terašu atklāšanai apturējuši pašvaldības iestāžu iebildumi un atteikums šīs ieceres saskaņot.

Latvijas Restorānu biedrība atklātā vēstulē Ekonomikas, Finanšu un Iekšlietu ministrijām, kā arī Rīgas domei atgādina, ka no biznesa viedokļa vasara restorāniem ir labākā sezona, jo šajā laikā tipisks Rīgas restorāns spēj nosegt ziemas mēnešos uzkrātos zaudējumus un nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus. Bet tikai ar nosacījumu, ka restorānam ir āra terase, kas nodrošina pašmāju apmeklētāju, bet jo īpaši tūristu pieplūdumu. Ja kādam restorānam atņem iespēju atvērt vasaras terasi, kura ir darbojusies visus iepriekšējos gadus, pēc būtības, tas nozīmē šī restorāna bankrotu, teikts vēstulē un to apstiprina arī Jēkaba kazarmās esošā 3 pavāru restorāna Tam labam būs augt līdzīpašnieks, pazīstamais šefpavārs Ēriks Dreibants.

ASV prezidenta Baraka Obamas lolotais ekonomikas glābšanas plāns 2009. gadā ir saglabājis vai arī radījis no jauna līdz pat diviem miljoniem darbavietu, atsaucoties uz valsts pārvaldes pētījumu ziņo Bloomberg.

Valsts pārvaldes priekšsēdētāja Kristīna Romēra (Christina Romer) norādīja, ka ekonomikas glābšanas plāns ir paglābis 1.5 līdz 2 miljonus iedzīvotājus no bezdarba.

Db.lv jau ziņoja, ka ASV ekonomikas glābšanas plāns paredz piešķirt finansiālu palīdzību dažādām ASV organizācijām, iestādēm un nozarēm 787 miljardu dolāru apmērā.

Ekonomikas glābšanas plāns paredz ievērojamus nodokļu atvieglojumus valsts iedzīvotājiem, bet tā galvenā doma ir samazināt straujo štatu samazināšanu kompānijās, kas bija vērojama šā gada sākumā.

500 miljardi USD no kopējās summas atvēlēti valdības investīcijām un sociālajām programmām, piemēram, maznodrošināto veselības aprūpes apdrošināšanai.

Iekšlietu ministrija kopā ar atbildīgajiem dienestiem jau laikus gatavojas iespējamajiem plūdiem – iekšlietu sistēmas dienesti ir izstrādājuši rīcības plānu, kā rīkoties plūdu gadījumā, un šobrīd notiek nepieciešamie sagatavošanās darbi.

Lai pārrunātu iespējamo rīcību plūdu gadījumā, kā arī valsts un pašvaldību institūciju gatavību pavasara plūdiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir lūdzis sasaukt Krīzes vadības padomi.

Lai nodrošinātu spēju operatīvi reaģēt un veikt neatliekamos glābšanas darbus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības plūdu apdraudētajās pilsētās un novados ir nodrošinātas ar glābšanas laivām, pārvietojamām elektrostacijām un citu aprīkojumu plūdu gadījumiem.

Nepieciešamības gadījumā, lai mazinātu plūdu izraisītās sekas, dienests var izmantot civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu iedzīvotāju brīdināšanai par plūdu briesmām (strauju ūdens līmeņa celšanos), ieslēdzot trauksmes sirēnas un sniedzot informāciju radio un televīzijā.

Neskatoties uz ASV finanšu sistēmas glābšanas plāna apstiprināšanu, Savienoto Valstu un līdz ar tām arī pasaules ekonomikas sistēmai neizdosies izvairīties no recesijas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Šādu notikumu attīstības gaitu pieļauj daudzi eksperti, arī no Starptautiskā valūtas fonda (SVF), kurš nule kā publiskojis pārskata Globālās ekonomikas perspektīvas fragmentus, konkrētus skaitļus gan neminot. Šo tendenci nevarēs lauzt ASV Kongresa piektdien apstiprinātais 700 miljardus dolāru vērtais ASV ekonomikas glābšanas plāns, kurš paredz atpirkt no bankām nelikvīdos aktīvus.

SVF eksperti ir veikuši vairāk nekā 100 finanšu spriedžu periodu analīzi 17 attīstītajās valstīs pēdējos 30 gados un secinājuši, ka pasaules ekonomikas lokomotīvei ASV neizdosies izvairīties no krasas lejupslīdes. Recesijas risks aug, kad pirms finanšu krīzes ir vērojams straujš mājokļu cenu un kredītu apjoma pieaugums, kas arī ir noticis, teikts pārskatā. Pēdējās nedēļās neapskaužamās ASV ekonomikas attīstības perspektīvas tiek apstiprinātas arī ar makroekonomikas rādītājiem, kuri liecina par problēmu saglabāšanos mājokļu tirgū, bezdarba pieaugumu un patēriņa samazināšanos. Pēc daudzu ekspertu domām, ASV ekonomika jau ir ieslīdējusi recesijas fāzē un Baltā nama plāns banku sektora glābšanai kardināli situāciju neuzlabos. «Mēs piekrītam SVF viedoklim, ka ASV cietīs no recesijas šā gada otrajā pusē un 2009.gada sākumā,» saka Global Insight galvenais ekonomists Narimans Beravešs. «Faktiski jau ir ne mazums pierādījumu tam, ka ASV ekonomika pārdzīvo recesiju. Mēs domājam, ka valsts IKP pieaugums trešajā ceturksnī būs nulle vai pat ar mīnusa zīmi.» Arī Goldman Sachs analītiķi norāda, ka krasā situācijas pasliktināšanās finanšu tirgos un ekonomikas dati liecina - recesija ASV būs krietni dziļāka, nekā bija domāts. Db pēdējās divās nedēļās jau vairākkārt rakstījis, ka pesimismu par ASV ekonomikas glābšanas plāna pozitīvu ietekmi neslēpa arī kongresmeņi, kuri to apstiprināja pēc vairākiem piegājieniem. «Iemetot miljardus banku sektorā, mēs nedzēšam ugunsgrēku, bet piesedzam to ar dolāru segu,» pirms pēdējās balsošanas par likumprojektu teica Pārstāvju palātas finanšu pakalpojumu komitejas priekšsēdis Bārnijs Frenks. «Nav izslēgts, ka rīt mums nāksies pieņemt šādu pašu plānu, bet jau nevis banku, bet reālā ekonomikas sektora glābšanai.»