Būvniecība un īpašums

Dienvidu tiltam un Dzelzceļa tiltam piešķir oficiālus nosaukumus

Žanete Hāka, 26.08.2014

Jaunākais izdevums

Rīgas dome otrdien nolēma piešķirt oficiālus nosaukumus Dienvidu tiltam un Dzelzceļa tiltam. Pašreizējie tiltu nosaukumi līdz šim tika lietoti neoficiāli.

Rīgas domes Satiksmes departamentam būs jāaizvieto tiltu nosaukumu zīmes trīs mēnešu laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās brīža.

Pārējiem Rīgas tiltiem jau ir piešķirti oficiāli nosaukumi. Vanšu tiltam nosaukums tika oficiāli piešķirts 1989.gadā, Salu tiltam oficiāls nosaukums piešķirts 1991.gadā, mainot nosaukumu no Maskavas tilta uz Salu tiltu, bet Akmens tiltam oficiāls nosaukums piešķirts 1992.gadā, mainot nosaukumu no Oktobra tilta uz Akmens tiltu.

Deputāti nolēma arī piešķirt vai mainīt nosaukumus atsevišķiem ielu posmiem Rīgā.

Ielas posmam Riņķa ielā piešķirts nosaukums Mazā Riņķa iela, ielas posmam no Buļļu ielas līdz Kurzemes prospektam atbilstoši ielas sarkanajām līnijām piešķirts nosaukums Baltegļu iela, ielas posmam, kas atzarojas no Virbu ielas, piešķirts nosaukumu Ģerāniju iela.

Ielas posmam no Kurzemes prospekta līdz Kurzemes prospektam 5 plānots piešķirts nosaukums Skandu iela, paralēlajam Buļļu ielas posmam no Dzirciema ielas pie Vaidelotes ielas piešķirts nosaukumu Vecā Buļļu iela, ielas posmam no Spilves ielas līdz dzelzceļam piešķirts nosaukums Ēdoles iela, ielas posmam, kas atzarojas no Kleistu ielas, piešķirts nosaukums Mazlēpju iela, ielas posmam no Kleistu ielas un Lielās ielas krustojuma līdz Rīgas pilsētas robežai piešķirts Lielās ielas nosaukumu.

Piešķirts Mazās Apakšgrāvja ielas nosaukums sarkano līniju posmam bez nosaukuma Kurzemes rajonā, pašreizējais Purva ielas posms no Jūrmalas gatves pārdēvēts par Zūru ielu, kā arī piešķirts Nīcas ielas nosaukums, pārdēvējot pašreizējo Purva ielas posmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pilnveidos dzelzceļa jomas regulējumu

Žanete Hāka, 16.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pilnveidotu dzelzceļa nozares regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 16.februārī, noslēdza darbu pie Dzelzceļa likuma grozījumiem, informē Saeimas Preses dienests.

Tie paredz izveidot vienu regulējošo iestādi dzelzceļa nozarē, kā arī ieviest Eiropas Savienības prasības, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu.

Grozījumi paredz noteikt vienu regulējošo iestādi dzelzceļa nozarē - tā būs Valsts dzelzceļa administrācija. Tai paredzētas plašākas pilnvaras, un tā no sabiedrisko pakalpojumu regulatora pārņems dzelzceļa pārvadātāju licencēšanu, pasažieru pārvadājumu tirgus uzraudzību, kā arī sūdzību izskatīšanu saistībā ar piekļuves maksu dzelzceļa infrastruktūrai.

Tāpat paplašinās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskākās funkcijas, papildinot tās ar maksas noteikšanu un iekasēšanu visiem pārvadātājiem attiecīgajā dzelzceļa tīklā. Patlaban tajās ietverta lēmuma pieņemšana par dzelzceļa infrastruktūras maksu, jaudas sadali un konkrēta pārvadātāja vilciena nozīmēšanu. Kopš 2011.gada janvāra akciju sabiedrība LatRailNet veic publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Drīzumā visiem Rīgas satiksmes pārvadiem būs oficiāli nosaukumi

LETA, 03.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien akceptēja oficiālu nosaukumu piešķiršanu vairākiem pilsētas satiksmes pārvadiem.

Vairāki satiksmes pārvadi pilsētas iedzīvotāju vidū jau ilgstoši tiek dēvēti par tiltiem, tāpēc oficiālajā nosaukumā nolemts ietvert vārdu «tilts».

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu Brīvības ielā piešķirs nosaukumu «Gaisa tilts». Šis ir pirmais gaisa pārvads Rīgā, atklāts 1906.gadā.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Brasas stacijas piešķirs nosaukumu «Brasas tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Brasas staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Zemitānu stacijas piešķirs nosaukumu «Jorģa Zemitāna tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Zemitānu staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu. Piešķirot oficiālo nosaukumu, tiek iemūžināts Latvijas armijas pulkveža, Ziemeļlatvijas brigādes komandiera, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Jorģa Zemitāna (1873-1928) vārds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības procesā izbūvēti 68% trases dienvidu puses pāļu, norakti 45 000 m3 dzelzceļa uzbēruma un izbūvēta 230 m gara dzelzceļa uzbēruma atbalsta siena, izveidoti jauni 43 km telekomunikāciju un jaudas kabeļu tīkli un vairāk nekā 100 km dzelzceļa signalizācijas kabeļu tīkls, demontēta t/c “Titāniks” ēka un uzbūvēta jauna transformatoru stacija.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība norit jau divus gadus, tā tika uzsākta 2020. gada novembrī.

“Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība Rīgas mērogam ir lielākais un apjomīgākais infrastruktūras būvniecības projekts, kas ietekmēs Rīgas vizuālo tēlu, mobilitāti un attīstības iespējas vēl vairākas desmitgades. Atbilstoši būvniecības apjomam – arī risinājumu izstrādē un saskaņošanā iesaistīts rekordliels ieinteresēto pušu skaits,” akcentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Lai darbi noritētu veiksmīgi un tiktu respektētas dažādu sabiedrības grupu vēlmes un vajadzības, Eiropas Dzelzceļa līnijas un būvnieks BERERIX sadarbojies ar vairāk nekā 100 nozares, infrastruktūras un NVO partneriem. Ap 80% no iesniegtajiem būvniecības risinājumiem un dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un interesēm ir ņemtas vērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica izbūves uzraudzība Centrālajā stacijā izmaksās 24 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica līnijas izbūves uzraudzību un kvalitātes ekspertīzes Centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā veiks apvienība EGIS RAIL SA, DB Engineering & Consulting GMbH un EGIS Batiments International, informē Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja Rita Voronkova.

Darbu veicējs noskaidrots atklātā starptautiskā konkursā. Konkursa uzvarētājam 5 gadus, kas ietver visu projektēšanas un būvdarbu periodu, un 5 gadus, kas ietver garantijas periodu, būs jāveic Rail Baltica līnijas izbūves Centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā un arī jauna tilta un uzbēruma kompleksās apbūves konsultanta/inženiera pienākumus, kā arī jāveic ekspertīze un būvuzraudzība. Kopējā līguma summa ir 23 959 441,56 EUR bez PVN.

Ņemot vērā komplicēto darba uzdevumu, līguma izpildītājam būs jānodrošina daudzu speciālistu un sertificētu ekspertu, piemēram, dzelzceļa sliežu ceļu būvprojektu, elektroietaišu būvprojektu, arhitektūras risinājumu, ēku konstrukciju būvprojektu, ceļu būvprojektu ekspertu, kā arī dzelzceļa kontakttīklu projektētāja un būvdarbu būvuzraugi, BIM speciālista u.c., iesaiste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada novembra beigām, kad tika iekārtots pirmais “Rail Baltica” būvlaukums Rīgā pie Centrālās stacijas, iepretim Satiksmes ministrijai, tiek veikti “Rail Baltica” Centrālā mezgla būvdarbi – dzelzceļa inženiersistēmu un pilsētas inženiertīklu pārbūve un pārnešana.

Lai klātienē pārliecinātos, kā norisinās būvdarbi “Rail Baltica” centrālajā mezglā, būvlaukumu Rīgas Centrālajā stacijā 30. martā apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un šī posma būvnieka dalībnieka – Beļģijas lielākā būvniecības uzņēmuma “Besix Group” starptautiskā biznesa direktors Matjē Dešamps.

Rail Baltica būvniecības darbi būtiski mainīs vilcienu kustību 

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica”...

Darbi Rīgas Centrālā mezglā tiek organizēti divos lielos posmos: vispirms tiek būvēts viss, kas atrodas stacijas dienvidu pusē – sliežu ceļi, peroni, peronu nojumes, jaunā stacijas ēka, ir pilnībā jānorok uzbērums, jāuzbūvē dzelzceļa estakāde un pilnībā jāpārbūvē ielas zonas. Būvniecība dienvidu puses zonā norisināsies līdz 2023. gada beigām, kad Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas jaunās ēkas dienvidu daļa un arī jaunie sliežu ceļi tiks nodoti pasažieru un vilcienu operatoru pārziņā.

Savukārt no 2024. līdz 2025. gadam būvdarbi notiks dzelzceļa sliežu otrā – stacijas laukuma – pusē jeb ziemeļu daļā, pārbūvējot tur esošos sliežu ceļus, pasažieru platformas, ielu pārvadus un pašu stacijas ēku. Vienlaikus ar šiem darbiem tiks uzbūvēts jaunais dzelzceļa un kājamgājēju/ riteņbraucēju tilts pār Daugavu līdz pat Jelgavas ielai.

Rail Baltica būvniecībai no Stockmann atsavinās liftus 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka...

"Rail Baltica projekts mums dod iespēju Rīgas Centrālo staciju pārbūvēt par mūsdienīgu, daudzfunkcionālu un skaistu galvaspilsētas centrālo transporta mezglu, vienlaikus uzlabojot sabiedriskā transporta pakalpojuma ērtību un pieejamību. Stacijas pārbūve ir plānota tā, lai visā būvniecības procesā līdz pat 2025. gada nogalei Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija turpinātu sniegt pakalpojumus pasažieriem: vilcieni varētu turpināt kursēt, pielāgojot to kustības grafiku būvniecības darbiem, kā arī stacijas ēkā tiktu apkalpoti pasažieri. Tomēr aicinu rīdziniekus un Rīgas viesus būt iecietīgiem un rēķināties ar iespējamām neērtībām, kas radīsies būvdarbu laikā. Esmu drošs, ka rezultātā novērtēsim ieguvumus, ko mums šīs pārmaiņas sniegs,” teic satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvniecības projekts ir sarežģīts no darbu organizēšanas viedokļa divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, mēs būvējam pašā Rīgas centrā, kas nozīmē, ka teritorija ir fiziska ierobežota un mums ir jārēķinās ar ļoti blīvu apkārtējo apbūvi, komunikācijām un dažādu infrastruktūru. Otrkārt, būvdarbi līdz pat to noslēgumam ir jāorganizē tā, lai Centrālās stacijas darbība neapstātos. Nelielas neērtības ir iespējamas, bet stacija turpinās apkalpot pasažierus,” komentē būvnieku pārstāvis.

Rīgas Centrālā mezgla izbūves plāns paredz Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ievadīšanu Rīgas centrā, izbūvējot četrus jaunus sliežu ceļus, nodrošinot “Rail Baltica” starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu.

FOTO: Atklāj Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu 

Šodien oficiāli atklās dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu, informē...

Tiks izveidota arī mūsdienu prasībām atbilstoša, estētiski pievilcīga un ērta stacijas infrastruktūra trīs līmeņos. Esošos piecus peronus jeb platformas papildinās vēl divas jaunas platformas: visi peroni tiks paaugstināti, uzlabojot abu dzelzceļa platumu dzelzceļa lietotāju ērtības, iekāpjot vilcienos. Virs peroniem būs nojumes. Uz katru no platformām vedīs kāpnes, 12 lifti un 22 eskalatori. Pēc izbūves gājējiem būs pieejami plašāki tuneļi. Virs peroniem tiks izbūvētas arī jaunas telpas 6000 m² platībā, kur būs iespējams izvietot komerctelpas, tualetes, kases, dažādas palīgtelpas, bagāžas glabātuves u.c. Stacijā iekļauts arī “Air-To-Rail” risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju droši nogādāt bagāžu no lidostas uz staciju un otrādi - bez pasažieru iesaistīšanās. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti arī stacijas, kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta, drošības parametri.

Esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai tiks izveidota estakāde, pa kuru turpmāk organizēs dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu. Tas arī ļaus savienot Elizabetes ielu ar Timoteja ielu.

Tiks uzbūvēts jauns, vienu kilometru garš tilts ar diviem sliežu ceļiem pār Daugavu un mazo Daugavu, ko varēs izmantot arī gājēji un velobraucēji.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē arī būtiski palielināsies pilsētniekiem pieejamas zaļās zonas un labiekārtotas multifunkcionālas teritorijas. Piemēram, no 1316 m² uz 4454 m² palielināsies skvēru platība. Plānots, ka Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūve, dzelzceļa tilta pār Daugavu un infrastruktūras būvniecības darbi pilnībā noslēgsies 2025. gadā.

Būvdarbus veic starptautiskā konkursa uzvarētājs - būvsabiedrība “BERERIX”, kuru veido Beļģijas lielākais būvniecības uzņēmums “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas uzņēmums “Rizzani de Eccher”, projektēšanas un būvdarbu uzraudzību veic būvinženieri no “Egis-Deutche Bahn”, bet būvprojekta ekspertīzi nodrošina vietējie eksperti no “Firma L4”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Dzelzceļa gada (2021) pasākumu programmas ietvaros Rīgā ceļā uz Lietuvu 21.septembrī pieturēja “Eiropas savienošanas ekspreša” Baltijas vilciens (Baltijas vilciens).

Ar vilcienu Rīgā ieradās trīs Baltijas valstu satiksmes ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji. Viesi iepazinās ar “Rail Baltica” būvniecības darbu progresu un gaidāmajām pārmaiņām Rīgas Centrālajā stacijā. Ministri kopā ar “Rail Baltica” projekta nacionālajiem ieviesējiem sagatavoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, ko plānots iemūrēt stacijas ēkas pamatos.

Pagājušajā gadā, uzsākot būvniecības darbus Rīgas Centrālajā stacijā, pamatakmens likšanas pasākums tika atlikts uz laiku līdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Otrdien, pildot doto solījumu, tika sagatavota laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, ko plānots ielikt “Rail Baltica” stacijas pamatos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 12. novembrī izsludinājis apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā.

Konkursa „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā” mērķis ir agrīna būvuzņēmuma iesaiste Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvdarbu nodrošināšanai Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām.

Izsludināts starptautisks konkurss, kas tiks īstenots divos posmos. Ar konkursa uzvarētāju plānots noslēgt līgumu 2022. gada nogalē, lai 2023. gada pirmajā pusē varētu uzsākt jaunās dzelzceļa līnijas būvdarbus.

Projekts līdz 85% tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzekļiem, bet atlikusī daļa – no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

"Šis ir svarīgs nākamais solis Rail Baltica attīstībā, kas apliecina Latvijas gatavību šo projektu īstenot pēc iespējas ātrāk. Jau gadu notiek Rīgas Centrālās stacijas pārbūve un sākusies arī Rail Baltica infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā “Rīga”. Tagad ejam straujiem un pārliecinošiem soļiem uz priekšu, savlaicīgi sagatavojoties jaunā dzelzceļa pamattrases būvniecībai. To iecerēts realizēt secīgi, atbilstoši trases posmu gatavībai. Tehniski gatavākais ir dienvidu posms līdz Lietuvas robežai. Tādā veidā varam darīt visu iespējamo, lai Latvija būtu savienota ar Eiropas dzelzceļa sistēmu 2026. gadā, kā plānots, un Latvijas iedzīvotāji varētu novērtēt priekšrocības, ko dod jaunā dzelzceļa līnija ērtiem ikdienas braucieniem," komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.

LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldību atbildīgā Baltijas valstu ekspertu darba grupa, kuras sastāvā ir Lietuvas "LTG Infra", Latvijas SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" un Igaunijas "Rail Baltic Estonia", ir sagatavojusi priekšlikumus topošās dzelzceļa līnijas infrastruktūras jaudas sadalei, informēja "Eiropas dzelzceļa līniju" pārstāvji.

Uzņēmumā skaidro, ka dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadale ir viena no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja galvenajām funkcijām un pamatdarbībām. Tās mērķis ir ļaut ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem plānot un izmantot vilcienu maršrutus dzelzceļa līnijā noteiktā laika periodā. Ekspertu darba grupa ir izstrādājusi modeli, kā jaudas sadales process varētu darboties "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā, ierosinot sekot Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju izveidotās asociācijas "RailNetEurope" izstrādātajai praksei. Par priekšlikumiem notiks konsultācijas un saskaņošanas procedūras ar saistītajām iestādēm.

"Eiropas dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda, ka infrastruktūras pārvaldības sistēmai jābūt izveidotai un funkcionējošai vēl pirms tiek sākta vilcienu kustība, tāpēc svarīgi savlaicīgi sagatavot "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldībai nepieciešamos lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Lietuvas dzelzceļam par Mažeiķu-Reņģes posma noārdīšanu jāmaksā teju 28 miljoni eiro

LETA, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, ir pārkāpis Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus, pirmdien paziņojusi EK.

Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam noteiktais naudassods ir 27 873 000 eiro.

Papildināta visa ziņa

Kompānijai trīs mēnešu laikā jāizstrādā darbības plāns, kā situāciju vērst par labu, un jāsaskaņo tas ar EK. Lietuva divu mēnešu laikā sodu var pārsūdzēt Luksemburgā bāzētajai Eiropas Savienības tiesai, savukārt cietušajām pusēm ir tiesības celt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.

«Lietuvos geležinkeliai» vadība paziņojusi, ka sīki izanalizēs EK lēmumu un lems, kā rīkoties, lai uzņēmums ciestu pēc iespējas mazākus zaudējumus.

Kā norādījusi par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere, «»Lietuvos geležinkeliai« izmantojuši savu kontroli pār valsts dzelzceļa infrastruktūru, lai kaitētu konkurentiem dzelzceļa pārvadājumu nozarē».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valdībā apstiprināta Rail Baltica trase

Lelde Petrāne, 09.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 9.augustā, apstiprināja Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica novietojumu, kas Latvijā veidos jaunas industriālās zonas. Trases garums Latvijā no Igaunijas – Latvijas robežas līdz Latvijas – Lietuvas robežai būs 263 km.

Par to Ministru kabinets (MK) lēma, izskatot rīkojumu Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un rīkojumu Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības paredzētās darbības akceptu. Vienlaikus, ieklausoties Salacgrīvas iedzīvotāju paustajā viedoklī un ievērojot iedzīvotāju intereses, MK uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopā ar Satiksmes ministriju un Salacgrīvas novada domi konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par C5 posma, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā, īstenošanas iespējamību, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ieplānojis veikt infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 kilometriem stundā, informē LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks.

Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga-Jelgava un Rīga-Aizkraukle.

Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, bet 10,5 miljoni eiro - LDz līdzfinansējums. Šajā iepirkumā pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada decembrim.

Vilcienu kustības ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga-Aizkraukle un Rīga-Jelgava par 10 minūtēm. Savukārt maršrutā Rīga-Liepāja vilcienu kustības ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un 10 minūtēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā ir nodota A klases noliktavu, tirdzniecības un biroju telpu kompleksa “Dienvidu vārti”, kas atrodas Rīgā, Rēzeknes ielā, ceturtā kārta, informē projekta attīstītājs.

Projekta “Dienvidu vārti” attīstītājs ir LNK Properties, kas veiksmīgi realizē noliktavu, rūpniecības, tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku attīstību tālākai iznomāšanai un pārdošanai, savukārt būvdarbus veica AS “LNK Industries”.

Komplekss “Dienvidu vārti”, kura būvniecība tika uzsākta 2019. gada pavasarī, ir A klases industriālais parks, kas 5 hektāru plašajā teritorijā apvieno daudzfunkcionālas noliktavu, biroju, tirdzniecības un ražošanas telpas ar attīstītu infrastruktūru. Ceturtajā kārtā ekspluatācijā tika nodota divstāvu ēka ar kopējo platību 4210 m2. Tā būvēta, ievērojot energoefektivitātes principus, un pilnībā aprīkota ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām un telekomunikācijām. Kompleksā ir pieejamas elektrouzlādes stacijas un plānots uzstādīt saules paneļus. Plašās “Dienvidu vārti” telpas ir piemērotas, gan maziem un vidējiem, gan liela mēroga un apjoma uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica būvniecības laikā centrālā autoosta tiks pārcelta uz Torņakalnā izbūvētu multimodālo satiksmes mezglu, kas pēc tam darbosies kā reģionālā autoosta, šodien Pilsētas attīstības komitejā sacīja Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Dzintars Balodis.

Viņš pauda, ka pašreiz Rīgas dome sākusi divu projektu realizēšanu, kas ir saistīti ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvi - tā ir Torņakalna multimodālā transporta mezgla izbūve un Centrāltirgus teritorijas pārbūves. Citas projekta piegulošās teritorijas Rīgas dome sāks plānot tad, kad būs skaidras Rail Baltica ietekmētās teritorijas un piedāvātie risinājumi.

Multimodālais transporta mezgls tiks izveidots Torņakalna degradētajā teritorijā starp Vienības gatvi un Dzelzceļa līniju. Tam ir paredzēts Kohēzijas fonda finansējums 7 miljonu eiro apmērā. Šai vietā tiks izveidota jauna reģionālā autoosta, stāvparks, pasažieru apkalpošanas ēka. Pašreiz no pašvaldības tehniskā projekta izstrādei ir piešķirti 290 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku pilnsabiedrība BERERIX ir noslēgusi pirmos 6 mēnešus Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecībā. Posms iezīmējās ar diviem intensīviem procesiem, kas norit vienlaikus: infrastruktūras būvniecības darbi projekta dienvidu daļā un projektēšanas darbi visam Rīgas Centrālajam mezglam.

Būvniecības darbos ir izbūvēti ap 80% jaunās dzelzceļa un inženierkomunikāciju apakšzemes infrastruktūras, kā arī lielākā daļa (70-90%) projekta pilsētas infrastruktūras - elektrotīkli, telekomunikāciju tīkli, siltumtīkli, kanalizācija un ūdensvadi. Tā rezultātā ir sākušies ar sliežu nomaiņu saistītie būvdarbi un sagatavošanās intensīviem virszemes stacijas ēkas būvniecības darbiem.

Projektēšanas daļā ir iesaistīti 250 Latvijas un ārvalstu projektētāji un inženieri, lai analizētu, pielāgotu un iekļautu visu Rīgas iesaistīto un ieinteresēto pušu prasības un piedāvātos risinājumus ilgtspējīgā, mūsdienīgā un efektīvā mobilitātes centrā. Projektā ir sagatavoti un nodoti saskaņošanai vairāk nekā 10’000 rasējumu dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē panākumiem ir panāktā vienošanās starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi par dzelzceļa tiesību aktu paketi jeb tā dēvēto Tehnisko pīlāru, otrdien raksta laikraksts Diena.

Tā būtība ir vienotu tehnisko un drošības standartu noteikšana visā ES dzelzceļa sistēmā un vienota vilcienu un lokomotīvju drošības standartu apstiprināšana un atļaujas saņemšanas procedūra Eiropas Dzelzceļa aģentūrā.

Latvijas īpašais panākums ir tas, ka Baltijas valstīm kā vienīgajām noteikts izņēmuma statuss. Proti, tā kā Baltijas valstu dzelzceļa operatori negrasās ieiet citu reģionu dalībvalstu tirgū, tad tiem savam ritošajam sastāvam nebūs obligāti jāizņem atļauja Eiropas Dzelzceļa aģentūrā, kas ir dārgs process. Tā vietā Baltijas valstu atbildīgajām institūcijām būs jāvienojas par kopējiem drošības standartiem un savstarpēju sertifikācijas atzīšanu. Proti, ja Latvijas lokomotīve būs sertificēta Latvijā, tad sertifikāts būs derīgs arī Lietuvā un Igaunijā bez kādām papildu procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieka pilnsabiedrības "BeReRix" nesaņemtie maksājumi jūlija sākumā ir 43,233 miljonu eiro apmērā, pavēstīja "BeReRix" biedru pilnvarotais pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Tostarp 15,541 miljonu eiro veido izdarītie darbi, 12,283 miljonus eiro - avansa maksājumi, 11,72 miljonus eiro - indeksācija, bet 3,688 miljonus eiro - ieturējuma nauda.

Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka izdarītie darbi šajā aprēķinā nozīmē darbus, kuri ir paveikti, bet maksājumi vēl nav saņemti, tostarp arī maksājumi, kuriem vēl nav pienācis maksāšanas termiņš. No maksājumu summas par izdarīto darbu 5,442 miljoni eiro līdz 3.jūlijam ir kavēti maksājumi. Pārējie maksājumi ir vai nu apstiprināšanas procesā, vai jau ir apstiprināti un nosūtīti uz Satiksmes ministriju maksājuma izpildei.

Tāpat Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka avansa maksājumi ir paredzēti darbiem dzelzceļa infrastruktūras un signalizācijas izbūvei projekta dienvidu pusē, kā arī pirmajam posmam Daugavas tiltam. Ieturējuma naudas atmaksa ir paredzēta par izdarītajiem un nodotajiem darbiem iepriekšējos gados. Inflācijas korekcija atbilstoši līgumā definētajai inflācijas formulai šajā kalkulācijā ir par laika periodu no 2023.gada oktobra līdz 2024.gada maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) 2021.-2027.gada finanšu perioda otrajā uzsaukumā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošanai piešķīrusi vairāk nekā 928 miljonus eiro, informē "Rail Baltica" kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

Šis apjomīgais finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro, ļaujot turpināt "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras izbūvi.

Eiropas Komisija no 2022.gada finansējuma programmas uzsaukumam iesniegtajiem 353 projektiem atbalstījusi 107 projektus. Kopējais finansējuma apjoms stratēģiskiem ieguldījumiem transporta infrastruktūras attīstībai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pārsniegs sešu miljardus eiro.

Prioritāte finansējuma saņemšanai ir galvenajiem pārrobežu dzelzceļa savienojumiem Eiropas Transporta (TEN-T) pamattīklā, un "Rail Baltica" ir starp visvairāk atbalstītajiem Eiropas projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Saņemtas trīs būvatļaujas Rail Baltica Rīgas stacijas, tilta un uzbēruma projekta īstenošanai

Zane Atlāce - Bistere, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Dzelzceļa tehniskā inspekcija Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekta Rail Baltica ieviesējam Latvijā - uzņēmumam Eiropas Dzelzceļa līnijas izsniegusi trīs būvatļaujas Rail Baltica Rīgas stacijas, tilta un uzbēruma projekta īstenošanai, informē Attīstības un sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Rita Voronkova.

Saņemtas būvatļaujas Rīgas Centrālās Pasažieru stacijas ēkas un pasažieru platformu pārbūvei, ēkai piegulošās teritorijas pārbūvei un labiekārtošanai; jauna dzelzceļa tilta izbūvei Rail Baltica 1435mm platuma sliežu ceļiem (posmā no Maskavas ielas līdz Jelgavas ielai); kā arī esošās VAS Latvijas dzelzceļš dzelzceļa infrastruktūras pārbūvei 1520 mm platuma sliežu ceļiem un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūvei 1435 mm platuma sliežu ceļiem posmā no Jelgavas ielas līdz Lāčplēša ielai.

Būvatļauju saņemšana nozīmē, ka var uzsākt projektēšanu un būvniecību, bet līdz tam ir izdarāmi vēl vairāki mājasdarbi.

Projektēšanas uzdevuma izstrāde ir nākamais solis, lai 2018.gada sākumā varētu izsludināt starptautiskā publiskā iepirkuma 2.kārtu, dodot kandidātiem ar atbilstošajām kompetencēm uzdevumu: iesniegt piedāvājumus projektēšanas un būvdarbu veikšanai, komentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis Agnis Driksna. Kā jau ziņots, 2020.gadā plānots uzsākt būvdarbus, līdz tam - veikt projektēšanas darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšana izmaksājusi 57,8 miljonus eiro

Db.lv, 08.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023.gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009.gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ""Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" (3DP/3.4.1.4.0/09/IPIA/VIDM/002) īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016.gada līdz 2023.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija noslēgumā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX uzsāks Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada būvniecību.

Pārvada izbūves laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, Dzirnavu ielā, posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai, tiks ierobežota un daļēji slēgta visa veida transportlīdzekļu satiksme un gājēju pārvietošanās, savukārt posms no Kļavu ielas līdz Abrenes ielai tiks slēgts pilnībā. Pirms darbu uzsākšanas Dzirnavu ielā, tiks atjaunota pilnvērtīga četru joslu satiksme Lāčplēša ielā.

Rail Baltica projekta Dzirnavu ielas zonā šobrīd norit pārvada gala balstu izbūves darbi, pabeigta atbalstsienu un tuvumā esošā mehāniski stiprinātās grunts uzbēruma izbūve un, noslēdzot tehniskos sagatavošanās darbus, tiks uzsākta arī jaunā dzelzceļa pārvada izbūve. Būvniecības darbu laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, plānots veikt pārvada laiduma siju montāžu, inženiertīklu rekonstrukciju izbūvi abās ielas pusēs, kā arī Dzirnavu, Turgeņeva un Abrenes ielas krustojuma pārbūvi. Būvniecības darbu laikā pilnsabiedrība BERERIX nodrošinās informatīvo zīmju izvietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nav iespējams precīzi prognozēt VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) darbības attīstību, un izšķiroši svarīga ietekme uz to ir starpvalstu lēmumiem, tālākajai sankciju politikai un citiem starpvalstu sadarbības aspektiem, norādīja Satiksmes ministrijā (SM).

Otrdien Ministru kabinets (MK) izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu. Ziņojumā iekļauti četri iespējamie LDz turpmākās darbības scenāriji, kas ir atkarīgi no ģeopolitiskās situācijas, un aprēķināts nepieciešamais valsts finansējums, lai nodrošinātu publiskās dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību.

SM gan neatklāj šos aprēķinus, aizbildinoties ar slepenību. Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) Latvijas Televīzijā (LTV) norādīja, ka iespējamās dotācijas LDz darbības turpināšanai ir mērāmas desmitos miljonos eiro.

Dotācijas LDz darbības turpināšanai mērāmas desmitos miljonos eiro 

Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā...

LDz pašlaik ir "grūti laiki", jo dzelzceļa infrastruktūra ir bijusi cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ar kurām sadarbība Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ ir krietni samazinājusies, šovakar pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Valdība uzklausījusi informatīvo ziņojumu, pēc kura secināts, ka LDz vadība "dara visu", lai optimizētu uzņēmuma darbību sarežģītajos apstākļos.

Vaicāts par iespējamo valsts finansiālo atbalstu LDz, Kariņš apgalvoja, ka par to valdības sēdē neesot spriests. Reizē SM turpinās sekot uzņēmuma darbībai un, ja satiksmes ministrs nāks ar kādu priekšlikumu par nepieciešamo risinājumu, tad Ministru kabinets to izskatīs, atzīmēja premjers.

Linkaita partijas biedrs, labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) uzsvēra, ka LDz ir jāuzlabo efektivitāte, meklējot pelnīšanas iespējas apstākļos, kad samazinās kravas "no austrumiem". Šajā kontekstā ir svarīga sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem, atzīmēja politiķis.

LDz nodrošina dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību un pieejamību, tostarp publiskās dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes vietu tehnisko apkopi un atjaunošanu un drošības pārvaldības sistēmu uzturēšanu, veic investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā un apkalpes vietās.

Saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldniekam ir jānodrošina finanšu līdzsvars, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu darboties un nodrošināt ilgtspējīgus pārvadājumus. Ņemot vērā ārējos ģeopolitiskos apstākļus un sankciju režīmu, ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no kravu pārvadājumiem, kas tika izmantoti kopējās dzelzceļa sistēmas uzturēšanai un finanšu līdzsvara nodrošināšanai, informē SM pārstāvji.

Rezultātā 2020. un 2021. gados LDz strādāja ar zaudējumiem, tam nebija pietiekošu paša uzņēmuma līdzekļu, kas būtu pieejami šo zaudējumu segšanai, tādējādi tika pieprasīti līdzekļi finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Vienlaikus, pirms finanšu līdzsvara nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu pieprasīšanas no valsts, LDz esot veicis būtisku izmaksu optimizāciju.

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksu struktūrā ap 85% ir fiksētās izmaksas, kas nav atkarīgas no pārvadājumu apjomiem, tomēr LDz esot spējis samazināt pamatdarbības izmaksas par apmēram 40 miljoniem eiro jeb 24%, salīdzinot 2021. un 12019.gadu.

LDz iespēju robežās strādā pie kravu apjomu palielināšanas, uzņēmumā strādājošo skaits samazināts par gandrīz 2500 jeb par 34% no kopējā darbinieku skaita salīdzinājumā ar 2020.gada sākumu, apgalvo SM.

Kā ziņots, Linkaits iepriekš sacīja, ka katrā no izstrādātājiem scenārijiem ir aprēķināts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, kas būs jāiegulda, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu funkcionēt.

Precīzu apmēru Linkaits nenosauca, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču atzīmēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām, kas būs jāpiešķir LDz. Lūgts atklāt, vai runa varētu būt par simtos miljonos mērāmām summām, Linkaits akcentēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām katrā no četriem iespējamajiem scenārijiem.

Ministrs arī atzīmēja, ka, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, esot bijis skaidrs, ka dzelzceļš būs viens no tiem, kas cietīs visvairāk, taču patlaban varot teikt, ka sliktākais scenārijs tomēr neesot piepildījies.

Attiecībā uz situāciju tranzīta nozarē kopumā Linkaits teica, ka patlaban nozarē novērojams pieaugums, piemēram, kravu pārvadājumos tas esot 13% apmērā. Pieaugums skaidrojams ar darbu Centrālāzijas valstīs - Kazahstānā un Uzbekistānā.

Pēc Linkaita sacītā, patlaban vēl nevarot prognozēt, kāda būs gada otrā puse, jo šajā jomā esot "pietiekami liela nenoteiktība", neskatoties uz to, ka Latvijai izdevies sākt attīstīt sadarbību ar Ukrainas valdību un piesaistīt labības produktu kravas, kas gan šobrīd vēl esot mazā skaitā.

Kā ziņots, jautājums par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu bija iekļauts valdības sēdes slēgtajā daļā, tāpēc nekādi dokumenti par par to nav pieejami.

Jau aprīlī satiksmes ministrs paziņoja, ka uzdevis LDz valdei sagatavot dažādus scenārijus dzelzceļa infrastruktūras turpmākai uzturēšanai, ieskaitot arī visnelabvēlīgāko, kurā dzelzceļa pārvadājumi ar Krieviju un Baltkrieviju tiek pārtraukti pilnībā.

Toreiz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Linkaits sacīja, ka šiem scenārijiem jābūt gataviem maijā, un tad Satiksmes ministrija sniegs ziņojumu valdībā, kurā tiks norādīti iespējamie infrastruktūras uzturēšanas plāni un tam nepieciešamais finansējums.

Vienlaikus Linkaits uzsvēra, ka nav plānots slēgt nevienu dzelzceļa līniju un arī visi investīciju projekti dzelzceļā tiks turpināti. Tāpat satiksmes ministrs prognozēja, ka pasažieru pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai palielināsies, ņemot vērā jauno elektrovilcienu iegādi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) toreiz piebilda, ka valdībai būs jābūt "ļoti radošai", lai atrastu finansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai gadījumā, ja to izmantos tikai vietējie un Baltijas pārvadātāji. Viņš norādīja, ka patlaban visus brīvos līdzekļus paredzēts virzīt valsts aizsardzības stiprināšanai.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja NTSP sēdē uzsvēra, ka valdībai ir būtiski pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, jo gadījumā, ja nebūs pārvadājumu no Krievijas un Baltkrievijas, netiks saņemti arī pārvadātāju maksājumi par infrastruktūru.

Vienlaikus Oškāja norādīja, ka LDz darbinieku skaits pēdējos gados jau ir vairākkārt samazināts un patlaban ir sasniedzis kritiski nepieciešamo minimumu.

Komentāri

Pievienot komentāru