Ražošana

Groglass līdz šā gada beigām plāno atvērt paplašināto vakuuma ražotni

Žanete Hāka, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Latvijas pretatspīduma un UV staru aizsargājošā, augstas tehnoloģijas stikla ražotājs Groglass 2018.gadu noslēdzis ar 16,4 miljonu eiro apgrozījumu, 2,5 miljonu eiro peļņu un 2,3 miljonu eiro investīcijām ražošanas kapacitātes paaugstināšanai, informē uzņēmuma pārstāvji.

2018.gadā uzņēmumu iegādājās «Groglass» vadības komanda un Apvienotajā Karalistē bāzētā investīciju kompānija «Kartesia».

«Pagājušais bija nozīmīgu pārmaiņu gads «Groglass». Vadības komanda uzņēmās tālāku «Groglass» izaugsmes virzīšanu iepretim līderības nostiprināšanai pasaules tirgos. Pašlaik ir izstrādāts piecgades stratēģiskās attīstības plāns, kura pamatā ir mērķis divkāršot uzņēmuma ražošanas kapacitāti un diversificēt produktu portfeli. Tas būs iespējams pateicoties topošajai jaunajai ražotnei, kā arī «Groglass» komandas kompetencei un profesionalitātei. Fundaments uzņēmuma ambiciozajiem plāniem tika ielikts pērn, tādēļ būtisku uzņēmuma izaugsmi sagaidām jau sākot no 2019.gada,» uzsver Aleksandrs Kelbergs, «Groglass» dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

2018.gadā «Groglass» investēja 2,3 miljonus eiro tehnoloģisko procesu uzlabojumos un iekārtās, kā arī ražošanas kapacitātes paaugstināšanai. Tāpat 2018.gadā uzņēmums transformēja tā mārketinga un pārdošanas funkciju un aktīvi strādāja pie jaunu klientu un tirgu apguves, kas atspoguļojās labos biznesa rezultātos 2018.gada otrajā pusē.

Saistībā ar «Groglass» īpašnieku maiņu 2018.gada pirmajā pusē pieauga virkne ar darījumu saistītas vienreizējas izmaksas, kā arī procentu maksājumi kreditoriem. Lai arī 2018.gada otrā puse iezīmējās ar strauju biznesa rezultātu izaugsmi, kopējais gada apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu samazinājās par 4,9% un sastādīja 16,4 miljonus eiro.

Uzņēmuma peļņa salīdzinājumā ar 2017.gadu samazinājās par 35% un sasniedza 2,5 miljonus eiro. «Groglass» stratēģiskās attīstības plāns paredz veikt būtiskas investīcijas tehnoloģijās un pamatlīdzekļos. Līdz 2019.gada beigām plānots atvērt paplašināto vakuuma ražotni, modernizējot tās tehnoloģiju un iekārtas, kas ļaus iegūt divkārt lielāku ražošanas kapacitāti. Tāpat «Groglass» 2019.gadā īstenos vairākas iniciatīvas ražošanas un piegāžu ķēdes procesos, lai pilnveidotu efektivitāti.

Kopējās investīcijas saimnieciskajā darbībā un nekustamajā īpašumā 2019.gadā plānotas 6 miljonu eiro apmērā. «Groglass» ir unikāls augsto tehnoloģiju uzņēmums Latvijā. «Groglass» ir vadošais Eiropā un viens no vadošajiem pasaulē pretatspīduma un UV staru aizsargājošo stiklu ražotājiem. «Groglass» produkts mākslas darbu ierāmēšanai ar zīmolu «Artglass» jau tiek izmantots vairāku miljonu mākslas darbu saglabāšanā visā pasaulē, tostarp arī Luvras muzejā Parīzē. Savukārt, Reiksmuzejā Amsterdamā, Groglass stikls tiek izmantots aptuveni 300 dažādās mākslas darbu vitrīnās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 vīrusa krīzes ietekmē augstas tehnoloģijas stikla pārklājumu ražotājs "Groglass" ir pieņēmis lēmumu par pagaidu ražošanas iepauzēšanu. Tas uz laiku no darba atbrīvos 92 ražošanas procesā iesaistītos darbiniekus.

Pārējie 50 uzņēmuma darbinieki piekrituši samazināt savu atalgojumu par 10%.

Vairāk nekā 50% "Groglass" produkcijas izmanto specializētas ierāmēšanas darbnīcas 45 valstīs, bet vīrusa izplatības apturēšanas noteikto ierobežojumu dēļ šīs darbnīcas vairumā gadījumu ir slēgtas un attiecīgi samazinājies pieprasījums pēc "Groglass" stikla.

Līdz starptautiskie tirgi atgūsies, "Groglass" turpinās izpildīt pasūtījumus no pietiekamiem jau saražotās produkcijas krājumiem. Uzņēmums šobrīd fokusēsies uz jaunu produktu attīstību un procesu optimizāciju. Uzņēmuma vadība paredz, ka ražošana tiks atsākta rudenī.

"Šī nepieredzētā krīze prasa īpašu lēmumu pieņemšanu. "Groglass" ražošanas darbaspēka pagaidu samazināšana mums ļaus saglabāt darbības elastību un piemēroties krīzes neparedzamajos apstākļos, un veiksmīgi atsākt jaudīgu ražošanu tad, kad situācija pasaulē būs stabilizējusies," saka Aleksandrs Kelbergs, "Groglass" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Apbalvoti 2018.gada veiksmīgākie investori un darījumu konsultanti

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) iniciatīvas Gada investors 2018 ietvaros 2019. gada 17. janvārī apbalvoja investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Balvu Gada perspektīvākā investīcija privāto investoru sektorā saņēma Anatolijs Prohorovs par atkārtotu investīciju audio tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks.

Savukārt juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

«GroGlass pārdošanas darījums ir ne tikai 2018. gada apbalvotākais darījums, bet arī viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā ar riska kapitāla palīdzību no idejas ir izaudzēts starptautiski atzīts uzņēmums ar miljonu eiro apgrozījumu. Šis un nākamais gads būs nozares izaugsmes gads - darbu ir uzsākuši jauni riska kapitāla fondi un sagaidāms aktīvs investīciju periods. Ceru, ka tas sekmēs inovatīvu biznesa projektu rašanos un uzņēmējdarbības attīstību,» teic LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Groglass iesaistās Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanā

Monta Glumane, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Groglass, kas ir anti-reflektīvā, augstas tehnoloģijas stikla ražotājs, šodien izteicis apņēmību atbalstīt Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanas centienus ar Groglass ražoto pretatspīduma un UV staru aizsargājošo stiklu, informē uzņēmumā.

Groglass piedāvā palīdzēt gan atjaunošanas darbos, gan arī jau šobrīd, kad daudzas Dievmātes katedrāles vērtības ir pārvietotas uz Luvras muzeju. Groglass aicina Luvras muzeja ekspertus sazināties ar uzņēmumu, lai piemeklētu labāko risinājumu.

«Šodien Groglass nosūtīja vēstuli Parīzes mēram Annai Idalgo ar palīdzības izteikuma apņemšanos, kā arī sazināsimies arī ar Latvijas Ārlietu ministriju, lai nepieciešamības gadījumā koordinētu mūsu uzņēmuma starptautisko rīcību. Mēs uzskatām, ka atbalsts Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai ir arī mūsu pienākums, jo katedrāle nav tikai Parīzes vai Francijas vērtība, bet gan visas cilvēces attīstības mantojums,» stāsta Aleksandrs Kelbergs, Groglass dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

GroGlass reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot preču zīmi

Db.lv, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla ražotājs SIA «GroGlass» reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot preču zīmi «GG groglass», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas devējs ir SIA «GroGlass», bet parādnieks - SIA «Alzette», kas 2018. gada maijā kļuva par vienīgo SIA «GroGlass» īpašnieku. Komercķīlas ņēmēji ir Eiropas tiešo aizdevumu fonda «Kartesia» uzņēmumi «Kartesia Securities S.A., a société anonyme» un «Kartesia Securities IV, a société anonyme».

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 49,4 miljoni eiro. Jaunā komercķīla reģistrēta 2.janvārī.

SIA «GroGlass» dibināta 2004.gadā, un tā pamatdarbība ir neatstarojošā un ultra violeto staru aizsargājošā stikla pārklājuma izstrāde. Uzņēmumam ir divas ražotnes, viena Rīgā un otra Rumbulā.

2018.gadā SIA «GroGlass» vadības komanda Aleksandra Kelberga vadībā ar investora «Kartesia» atbalstu izpirka «GroGalss» kapitāldaļas no investīciju fonda «NCH Capital».

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Baltijas lielāko darījumu TOP 5

Zane Atlāce - Bistere, 16.01.2019

1. Pagājušā gada un visas desmitgades lielākais darījums pērn veikts finanšu pakalpojumu nozarē, pasaules vadošajam investīciju fondam Blackstone veicot pirmo ieguldījumu Baltijā un par 1 miljardu iegādājoties 60% Luminor bankas akciju.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā pērn kopā izziņoti 100 uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu, kopējai atklāto darījumu summai par uzņēmumiem sasniedzot 2,5 miljardus eiro, informē Baltijas vadošais uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultants Oaklins M&A Baltics.

Latvijā tirgus dzinulis ir mežsaimniecība, kā arī augstas pievienotās vērtības ražotāji. Savukārt Igaunijas vērtīgāko darījumu priekšgalā vērojamas tehnoloģiju nozares – IT risinājumi un enerģētika. Savukārt Lietuva uz pārējo Baltijas valstu fona izceļas ar faktu, ka lielākos darījumus šeit īsteno lielās mazumtirdzniecības ķēdes, kā, piemēram, Maxima. Ar agresīvu apetīti tās veic darījumus ārpus Lietuvas, tādējādi konsolidējot gan Baltijas, gan Polijas un Skandināvijas tirgus.

Baltijā lielāko darījumu TOP 5 skatiet galerijā!

2018.gads pasaules mērogā izcēlies ar ievērojamu finanšu investoru aktivitāti, kas galvenokārt skaidrojams ar kopumā pozitīvo situāciju pasaules tirgos. Baltijā pērn pirmo reizi investējuši divi no lielākajiem un atpazīstamākajiem privātā kapitāla fondiem pasaulē – Blackstone un Kartesia. Tomēr lauvas tiesu no visiem darījumiem joprojām veic stratēģiskie investori, un paredzams, ka Baltijas reģions tuvā nākotnē starptautiskiem investoriem kļūs vēl pievilcīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izziņoti balvas Gada investors 2018 nominanti

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielākais risks biznesā ir neriskēt vispār

Juris Vaskāns, Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes loceklis, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitālisti mēdz asociēties ar uzņēmējiem, kuri, nesaprotamu motīvu vadīti, iegulda naudu sarežģītās kosmosa tehnoloģijās, nepieredzējušu IT censoņu futūristiskās idejās un citās biznesa aktivitātēs, kurās bankas ieguldīt nevēlas. Par spīti šim priekšstatam, riska kapitāls pēdējos gados Baltijas valstīs piedzīvo stabilu izaugsmi, ik pa brīdim mūsu uzmanību piesaista kāds sekmīgs vietējo uzņēmumu pārdošanas gadījums, kas gan ir tikai šī stāsta redzamā daļa.

Vispirms jau jākliedē mīts par riska kapitālistu ieguldījumiem teju vai tikai nākotnes tehnoloģijās, kas top zinātniskās laboratorijās kaut kur tālu prom. Aptuveni astoņi no desmit ieguldījumiem ir ļoti tradicionālās nozarēs – piena pārstrādē, kokapstrādē, audio iekārtu ražošanā, būvniecībā utt. Ikviens sekmīgi augošs uzņēmums potenciāli var piesaistīt papildu investīcijas, kas ļauj tam attīstīties jaunā kvalitātē un apjomā. Un te nonākam pie psiholoģiskā šķēršļa, kas raksturīgs Latvijas uzņēmumu īpašniekiem, arī vadītājiem. Vienā vārdā – tas ir neveselīgs privātīpašnieciskums. Pretēja tam būtu adekvāta attieksme pret sevis izlolotu biznesa ideju un spēja ļaut tai turpināt augt tālāk, piesaistot riska kapitāla investīcijas. Pat tad, ja tas nozīmē zināmas izmaiņas īpašnieku struktūrā. Te vērts atsaukties uz Eiropas Investīciju fonda piemēru. Fonda visas darbības laikā finansētie riska kapitālisti teju pusei portfeļa uzņēmumu ir palīdzējuši to vērtību vismaz pieckāršot. Turklāt paši veiksmīgākie gadījumi uzņēmumu pārdošanas vērtību pret sākotnēji ieguldīto ir pārsnieguši pat 100 reizes, un tas notiek tepat Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes lielāko dievnamu, ievērojamo agrīnās gotiskās arhitektūras paraugu Francijā – Parīzes Dievmātes katedrāli – dienu pēc postošā ugunsgrēka klāj sodrēji, skatam paveras sadegušu dēļu kaudzes un iebrukušie griesti.

Gandrīz 900 gadu senās ēkas atjaunošanai saziedots jau teju miljards eiro. Naudu ziedojuši gan Francijas uzņēmēji, gan ārvalstu kompānijas, pašvaldības un citi. Palīdzību un atbalstu telefonsarunā ar Francijas vēstnieci Latvijā Odili Supizonu piedāvājis arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Apņēmību atbalstīt katedrāles atjaunošanas centienus ar pretatspīduma un UV staru aizsargājošo stiklu paudis arī Latvijas uzņēmums Groglass

Francijas prezidents Emanuels Makrons solījis, ka nams savu kādreizējo krāšņumu atgūs piecu gadu laikā.

Jau vēstīts, ka pirmdienas pēcpusdienā Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās ugunsgrēks. Liesmas apņēma tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile, kas bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas jaunuzņēmumus novērtē Silīcija ielejā

Anda Asere, 12.09.2019

Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, un tiem ir nozīmīga loma labi atalgotu darbavietu radīšanā un nodokļu maksājumos valsts budžetā.

Kopš 2014. gada ik gadu Latvijā rodas aptuveni 50 jaunuzņēmumi, un šobrīd to skaits ir sasniedzis 418, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Laikā no 2012. līdz 2018. gadam jaunuzņēmumi budžetā nodokļos iemaksājuši vismaz 34 miljonus eiro. Lai veicinātu šāda veida uzņēmumu aktivitāti un atbalstītu tos panākumu gūšanā, plānoti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paredzot iespēju piešķirt akciju opcijas SIA darbiniekiem un sniedzot atbalstu arī tādiem uzņēmumiem, kam saistībā ar investīciju piesaisti ir izveidota māteskompānija citā valstī. Vairāk par secinājumiem pētījumā un situāciju Latvijas jaunuzņēmumu vidē stāsta Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa iegāde kā attīstības nosacījums – vai esam gatavi pircēja lomai?

Inese Zīle, ALTUM valdes locekle, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par uzņēmumu apvienošanos un iegādi (M&A), vēsturiski ir ierasts dzirdēt stāstus par Latvijā tapušu veiksmīgu uzņēmumu pārdošanu kādam lielākam, starptautiskam attiecīgās nozares spēlētājam. Tomēr pēdējo gadu laikā notikuši arī darījumi, kur vietējie uzņēmēji ir bijuši kapitāla daļu pircēji.

Viens no aktuālajiem, plaši izskanējušajiem piemēriem šobrīd ir AS Smiltenes piens pārdošana – uzņēmumu iegādājās vietējais investors. Var minēt arī Latvijas Pasta iegādāto Pasta stacijas pakomātu tīklu un darījumu, kurā uzņēmuma GroGlass vadības komanda kopā ar investīciju banku pērn izpirka uzņēmuma kapitāla daļas. Lai arī šādu labu piemēru nav daudz, Latvijas ekonomikas struktūras maiņa un atsevišķu nozaru dinamiskā attīstība ir labi priekšnosacījumi, lai arī mūsu uzņēmēji aizvien biežāk apsvērtu tādu biznesa attīstības scenāriju, kas paredz cita uzņēmuma iegādi.

Vērtējot M&A darījumu «klimatu», šīs jomas eksperti pēdējā laikā ir piesardzīgi optimisti. Ņemot vērā, ka darījumu skaits Baltijā un Eiropā šogad ir sarucis, kā arī ģeopolitiska mēroga neskaidrības (turpinās ieilgusī Brexit sāga un Ķīnas–ASV tirdzniecības saspīlējums), pagaidām nav pamata sagaidīt, ka investori pēkšņi metīsies ieguldīt Baltijas valstu uzņēmumos. Tomēr stāstam ir arī otra puse – kā liecina M&A darījumu konsultanta Oaklins M&A Baltics vērojumi, investīciju fondu interese par Baltiju un Latviju arvien pieaug, īpaši tas attiecas uz augstas pievienotās vērtības uzņēmumiem. Lielākais izaicinājums gan potenciālajiem kapitāla daļu pircējiem, gan pārdevējiem ir mērķtiecīgi sagatavoties darījumam. Biznesa pārdevējam ir jāiezīmē skaidrs attīstības plāns daudzus gadus uz priekšu, bet pircējam ir jāsaprot, kā darījums palīdzēs attīstīt esošo biznesu vai uzsākt jaunu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: 3D displeju ražotājs EuroLCDs iedarbina 1,1 miljonu eiro vērto iekārtu

Māris Ķirsons, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "EuroLCDs" iedarbinājusi jauno, 1,1 miljonu eiro vērto fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārtu Ventspilī, kas ļaus attīstīt 3D displeja ražošanas iespējas.

SIA "EuroLCDs" ražošanas vadītājs Ainārs Ozols atzina, ka uzstādītā iekārta ir unikāla. Latvijā ir uzņēmums "Groglass", kurš specializējās uz arhitektūras stiklu pārklāšanu un tāpēc arī stikla pārklāšanas iekārta paredzēta citiem izmēriem, bet uz minētās iekārtas nevar izdarīt to, ko uz SIA "EuroLCDs" uzstādītās un otrādi. "Stiklu pārklājam ar attiecīgo pārklājumu, tad iegūto preci nogādājam, tā dēvētajā, sterilajā (tīrajā) telpā un vidū ievietojam šķidro kristālu, tad nogādājam klientam," tehnoloģisko procesu skaidroja A. Ozols. Uzņēmuma produkcijas patērētāji ir gan Eiropā, gan arī Amerikā.

Jaunā fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārta volumetrisko trīs dimensiju attēlu displeju un bistabilo displeju ražošanai spēs nodrošināt indija alvas oksīda, silīcija oksīda un niobija oksīda uzklāšanu stiklam un citiem materiāliem izmēros līdz pat 1000x1500x4mm. Tas būtiski paplašinās uzņēmuma iespējas pielāgoties dažāda izmēra materiālu ražošanai nozarēm, kur ir visaugstākās kvalitātes prasības - medicīnā, aviācijā, navigācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā reģistrēti 10 660 jauni uzņēmumi, bet likvidēti – 20 746. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gada laikā pieaudzis par 4,41%, bet likvidēto uzņēmumu skaits – par 25,89%, liecina Lursoft sniegtā informācija.

Atšķirībā no iepriekšējiem sešiem gadiem, kad jaunreģistrēto uzņēmumu skaits samazinājās, pērn jauno uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pat nedaudz palielinājies.

No visām fiziskajām personām, kuras 2018.gadā reģistrējušas jaunu uzņēmumu, teju puse jeb 49,05% personas par uzņēmumu dalībniekiem kļuvušas pirmo reizi. Tajā pašā laikā pērn bijuši arī vairāki gadījumi, kad uzņēmēji izveido vēl kādu uzņēmumu. Piemēram, uzņēmējs Edgars Ruģelis 2018.gadā reģistrējis 8 jaunas kompānijas, no šiem uzņēmumiem sešiem kā pamatdarbība norādīta restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Pēc Lursoft datiem, E. Ruģelis patlaban reģistrēts kā dalībnieks 29 uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru