Eksperti

Hibrīddarbs: nez vai varēsim laist "oldskūliņā"

Raivo Rosts, “Tele2” komercdirektors, 09.05.2022

Jaunākais izdevums

Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

Arī ofisa telpās darba organizētājs, vadītājs atradās vienā ēkā ar pārējo kolektīvu. Attīstoties starptautiskiem uzņēmumiem, radās filiāles, kur uzņēmuma valdes priekšsēdētājs vai īpašnieks neatradās vienā ēkā ar citā valstī strādājošu kolektīvu. Tajā pašā laikā vietējā vadība atradās kopā ar kolektīvu vietējā birojā.

Par attālinātā darba “tēvu” tiek uzskatīts Džeks Nils, kurš radīja terminu “tāldarbs” (ang. – telework)1. Viņa ideja bija radīt daudz elastīgāku darba sistēmu, kas ļautu darbiniekiem samazināt vajadzību pēc transporta un attiecīgi decentralizēt tradicionālo darba vietu2 . 1979. gadā “IBM” veica nelielu eksperimentu, uzstādot terminālus mājās pieciem darbiniekiem. Šis risinājums “IBM” šķita veiksmīgs un 1983. gadā jau 2000 “IBM” darbinieki strādāja attālināti3.

Radoties internetam, attīstoties IT risinājumiem un iekšējās komunikācijas platformām, arī attālinātais darbs turpināja attīstīties. Vienlaicīgi vienmēr ir pastāvējusi diskusija par to, vai produktivitāte var būt tikpat augsta kā strādājot birojā. “IBM”, kas tiek uzskatīts par vienu no attālināta darba pionieriem, 2009. gadā ziņoja, ka 40% no 386 000 darbiniekiem 173 valstīs nestrādā birojā, kas ļauj ietaupīt 2 miljardus ASV dolārus gadā. Savukārt 2017. gadā “IBM” pēc 20 ceturkšņiem pēc kārtas ar krītošiem ieņēmumiem paziņoja, ka tūkstošiem darbiniekiem liks atgriezties birojos.

Arī Latvijā es dzirdu dažādus viedokļus, arī es personīgi esmu “mētājies” un mainījis savu viedokli par to, vai kolektīvs ir spējīgs būt vienlīdz produktīvs strādājot ofisā vai attālināti, piemēram, no mājām. Pagrieziena punkts manā viedoklī bija Covid-19 izraisītā pandēmija, kas faktiski piespiedu kārtā ieviesa attālināto darbu.

Es novēroju, ka ļoti daudz mani iepriekšējie aizspriedumi ir novēršami, ja tiek pareizi pielāgoti procesi, kā arī tiek izmantoti vajadzīgie risinājumi un instrumenti. 1987. gadā attālināti strādāja aptuveni 1,5 miljoni ASV iedzīvotāju4, savukārt, “Gullup” pētījums norāda, ka 2012. gadā 39% ASV iedzīvotāju vismaz daļu sava darba laika pavadīja attālināti. 2016. gadā šis pats rādītājs jau bija pieaudzis līdz 43%5. Tāpat turpina pieaugt pilnībā attālināti strādājošo skaits ASV – 2000. gadā 3,3% ASV strādājošo savus darba pienākumus veica tikai no mājām, savukārt 2017. gadā šī mājās strādājošo proporcija sastādīja jau 5,2%6.

Būtiski pieminēt, ka šos pieaugumus veicina ne tikai uzņēmumi, kuriem tas ļauj ietaupīt izmaksas, bet arī darbs no mājām kļūst aizvien pieprasītāks no darba ņēmēju puses. 37% darba ņēmēji ASV būtu gatavi nomainīt darbu, ja tiem piedāvātu savus pienākumus veikt attālināti7, kā arī tie būtu gatavi saņemt par 8% mazāku atalgojumu, ja tie varētu strādāt no mājām8. Redzam, ka attālinātais darbs gūst arvien lielāku popularitāti, kā arī kļūst par aizvien pievilcīgāku faktoru darba vietas izvēlei. Kā jau minēju, pamatīgs akselerators attālinātā darba ekspansijai bija Covid-19 pandēmija. Bet tā, cerams, iet uz nobeigumu.

Kas tālāk? No ASV strādājošajiem, kuri Covid-19 laikā savus darba pienākumus veica no mājām, 59% atklāj, ka, ja tiem tiktu dota iespēja, tie labprāt turpinātu strādāt no mājām9. Arī Latvijā statistika līdzīgam jautājumam ir ļoti līdzīga – 61% no iedzīvotājiem, kuri Covid-19 laikā strādāja attālināti, labprāt turpinātu to darīt arī pēc pandēmijas beigām10. Līdz ar to, augstāk minētie dati norāda, ka Covid-19 visdrīzāk būs panācis paātrinājuma efektu darba veikšanai attālināti.

Taču būtiski ir saprast, vai darbs attālināti ir tikpat produktīvs un varbūt pat produktīvāks, vai gluži pretēji – mazāk produktīvs nekā darbs ofisā. Rakstā par attālināto darbu “Harward Bussines Review” atsaucas uz eksperimentu Ķīnā zvanu centrā. Tajā teikts, ka zvanu centra darbinieku produktivitāte, strādājot attālināti, paaugstinājusies par 13%11. Savukārt “Harward Magazine” publicē rakstu par “Ūdens atvēsinātāja efektu”, respektīvi, darbā pie ūdens vai kafijas aparāta nerodas tikai baumas. Raksta pamatā ir “Harvard Medical School” pētījums, kurā tika izvirzīta hipotēze: vai zinātnieki, kuri pavada vairāk laiku ar kolēģiem fiziskā klātienē, rada augstākas ietekmes rezultātus.

Dati parādīja, ka līdzautoru grupā, ja pirmais un pēdējais autors atradās fiziski tuvu, tie tika citēti vidēji biežāk. Tika arī atklāts, ka vidēji publikācijas ar četriem vai mazāk autoriem no vienas ēkas, tika publicētas par 45% biežāk nekā tās publikācijas, kuru autori atradās dažādās ēkās12.

Ir plusi un mīnusi. Klātienē vai attālināti. Un te nu mēs arī esam nonākuši pie atziņas, ka ir iespējams apvienot un sasniegt maksimālo efektivitāti tieši apvienojot labāko no abām pasaulēm. Darbinieki vēlas strādāt attālināti, tas ietaupa izmaksas gan darbiniekam, gan uzņēmumam, tajā pašā laikā mēs nevēlamies pazaudēt netveramās klātienes burvību, kad breinstormā vai zīmējot uz tāfeles rodas šedevri, kad koridorā noklausīta saruna pārvēršas jaunā projektā, kad, esot birojā, tu sajūties kā daļa no kaut kāda lielāka, vienota organisma.

Arī daudzi pētījumi parāda, ka uzņēmumi ar augstu darbinieku iesaistes rādītāju spēj sasniegt par 21% augstāku rentabilitāti, un dati parāda, ka visaugstāko darbinieku iesaistes rādītāju (41%) sasniedz tā darbinieku grupa, kura attālināti strādā 60-80% sava darba laika13.

Lai tas notiktu veiksmīgi, skaidrs, ka ir nepieciešamas papildu pielāgošanās procesos. Ir jābūt atrunātiem spēles noteikumiem, kad un kā darbinieki satiks vajadzīgos cilvēkus, ir jābūt vienošanām par klātienes enkurdienām, breinstorma sesijām utt.

Ir jābūt nodrošinātiem ar nepieciešamo tehnoloģisko atbalstu, lai sapulces var notikt gan attālināti, gan klātienē, gan hibrīdā. Tas viss ir iespējams un izdarāms. Droši vien, ka ceļā būs arī kādi puni un atziņas. Bet, lai arī ieradums strādāt vienuviet ir sens un ilgs, es teiktu ir naivi cerēt, ka industrijās, kurās tas ir iespējams, ilgtermiņā kāds spēs izvairīties no attālināta vai miksēta darba režīma un varēs laist oldskūliņā.

1 Jala International. 2018. “Jack Nilles Bio”. Pēdējā modifikācija 2018. gadā.

http://www.jala.com/jnmbio.php

2 Mears, Jeniffer. 2007. “Father of telecommuting Jack Nilles says security, managing remote workers remain big hurdles”. Networkworld. 2007. gada 15. maijs.

https://www.networkworld.com/article/2299251/father-of-telecommuting-jack-nilles-says-security--managing-remote-workers-remain-big-hurd.html

3 Useem, Jerry. 2017. “When Working From Home Doesn’t Work”. The Atlantic. 2017. gada novembris.

https://www.theatlantic.com/magazine/archive/2017/11/when-working-from-home-doesnt-work/540660/

4 Knobelsdorff, Kerry Elizabeth. 1987. “Telecommuting: reality sets in”. The Christian Science Monitor. 1987. gada, 8. jūnijs.

https://www.csmonitor.com/1987/0608/ftelly.html

5 Gullup, 2017. “State of the American Workplace”. 68lpp., 149lpp., 150lpp., 153lpp. https://cloc.umd.edu/library/research/State%20of%20the%20American%20Workplace%202017.pdf

6 US Census, 2018. Iegūts no https://qz.com/work/1392302/more-than-5-of-americans-now-work-from-home-new-statistics-show/

7 Gullup, 2017. “State of the American Workplace”. 68lpp., 149lpp., 150lpp., 153lpp. https://cloc.umd.edu/library/research/State%20of%20the%20American%20Workplace%202017.pdf

8 Mas, Alexandre un Pallais, Amanda. 2017. “Valuing Alternative Work Arrangements”. 4.lpp.

https://economics.stanford.edu/sites/g/files/sbiybj9386/f/alternative_work_arrangements.pdf

9 Fluent, 2020. “Working-from-Home Perceptions”.

https://fluentpulse.com/covid-19-working-from-home/

10 Tele2 Latvija&Norstat. 2020. Iegūts no: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/petijums-liecina-ka-latvija-32-iedzivotaju-velas-stradat-attalinati-14243648

11 Bloom, Nicholas, James Liang, John Roberts un Zhichun Jenny Ying. 2015. “Does working from home work? Evidence from a Chinese Experiment”. 207lpp.

https://nbloom.people.stanford.edu/sites/g/files/sbiybj4746/f/wfh.pdf

12 Ruder, Debra Bradley. 2011. “The “Water Cooler” Effect”. Harvard magazine. 2011 gad maijs-jūnijs.

https://harvardmagazine.com/2011/05/water-cooler-effect

13 Gullup, 2017. “State of the American Workplace”. 68lpp., 149lpp., 150lpp., 153lpp. https://cloc.umd.edu/library/research/State%20of%20the%20American%20Workplace%202017.pdf

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tele2 izsludina pieteikšanos prestižai vadības prakses programmai

Db.lv, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izsludina pieteikšanos prestižai vadības prakses programmai, kuras ietvaros uzņēmums piedāvā labi apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie “Tele2” komercdirektora Raivo Rosta.

No parastās praktikantu programmas Management trainee jeb vadības prakses programma atšķiras ar to, ka jaunietis ikdienā strādā kopā ar uzņēmuma TOP līmeņa vadītāju, kurš ir viņa mentors 12 mēnešu garumā, praktikants tiek reāli iesaistīts projektu vadībā un uzņēmuma svarīgāko lēmumu pieņemšanā, kā arī saņem atalgojumu par nostrādāto laiku.

Šādu vadības prakses programmu, kas ir ļoti izplatīta daudzviet pasaulē, “Tele2” Latvijā izsludina trešo reizi, un šoreiz viens jaunietis vai jauniete visa gada garumā būs līdzās “Tele2” komercdirektoram Raivo Rostam lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas skar pārdošanu, mārketingu, klientu lojalitātes veicināšanu, produktu attīstību, sabiedriskās attiecības u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” saviem klientiem turpmāk nodrošinās arī optiskā interneta pakalpojumus, tādējādi stiprinot savas pozīcijas kā daudzpakalpojumu uzņēmums, kurš piedāvā mobilos sakarus, mājas internetu, televīziju un apdrošināšanas pakalpojumus.

Šobrīd “Tele2” optisko internetu piedāvā tikai privātpersonām, bet tuvākajā nākotnē tas būs pieejams arī biznesa klientiem.

“Mobilais mājas internets šobrīd ir vadošā tehnoloģija mājas interneta segmentā, taču mēs sekojam līdzi pasaules tendencēm, kur arvien vairāk mobilo sakaru operatoru nodrošina gan mobilo, gan optisko internetu, jo tā ir iespēja sniegt lielāku pievienoto vērtību saviem klientiem,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

“Ir klienti, kuriem atsevišķu iemeslu dēļ svarīgs ir optiskais internets, tādēļ mēs arī viņiem to piedāvāsim. Turklāt, kā rāda dažādi starptautiski pētījumi un prakse, cilvēki, kuri izvēlējušies mobilos un optiskos sakaru pakalpojumus pie viena uzņēmuma, ir daudz apmierinātāki ar klientu servisu un pakalpojumiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS” veicis Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāju aptauju, noskaidrojot “uzņēmēja DNS” jeb tās īpašības un prasmes, kas piemīt un ir svarīgas MVU vadītājam.

Kā būtiskākās vadītāja un līdera kvalitātes MVU vadītāji visbiežāk norāda psiholoģisko noturību (56%), spēju apvienot komandu (53%), riska uzņemšanos (50%), vizionāra spējas (46%) un spēju aizraut (36%).

“Kā rāda aptauja, Latvijas mazais un vidējais uzņēmējs ir tāds, kuram patīk pašam izveidot nevis mantot, kurš augstāk par spēku un degsmi vērtē zināšanas un profesionalitāti. Viņš sevi vairāk vērtē kā piesardzīgu darītāju, nevis vizionāru. Vienlaicīgi Latvijas mazais un vidējais uzņēmējs ir tāds, kuram patīk kontrolēt un būt kapteinim, taču viņš savu nepanāk ar spēku, bet drīzāk ar rūpēm un pacietību. Viņš ir arī gatavs riskēt un pieņemt pārmaiņas, jo statuss-quo nav tas stāvoklis, kurā viņam patīk atrasties. Tas, ko arī redzam no aptaujas, ka mazais un vidējais uzņēmējs ar visu savu sirdi ir savā biznesā, jo viņam svarīgs ir ne tikai gala rezultāts, bet arī pats process – viņš no tā “ķer kaifu”,” komentējot datus, stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pandēmijas iespaidā 48% mazo un vidējo uzņēmumu savu biznesu pārcēluši uz digitālo vidi

Db.lv, 22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse jeb 48% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) pandēmijas iespaidā savu biznesu ir pielāgojuši un daļēji vai pilnībā pārcēluši uz digitālo vidi, liecina mobilo sakaru operatora “Tele2” un pētījuma centra “Berg Research” veiktā MVU aptauja.

Šāda rīcība vairāk raksturīga uzņēmumiem ar 6-10 gadu pieredzi uzņēmējdarbībā un uzņēmumiem, kuros strādā ne vairāk par pieciem darbiniekiem.

Daļēji vai pilnīgi savu uzņēmējdarbību pārcēluši uz digitālo vidi ir tirdzniecībā (51%) un pakalpojumu jomā (48%) strādājošie uzņēmumi, bet salīdzinoši mazāk (45%) uzņēmumi, kas darbojas ražošanas nozarē.

“Liela daļa jeb 46% mazo un vidējo uzņēmumu atzīst, ka arī pēc pandēmijas turpinās biznesu organizēt digitālajā vidē, savukārt 35% uzņēmumu ir apņēmušies būtiski attīstīt savu uzņēmējdarbību digitālajā vidē. Tas nozīmē, ka liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu, kas veido vairāk nekā 98% no Latvijas biznesa vides, pandēmijas laikā ir apzinājuši digitālās vides priekšrocības un saskata iespējas sava biznesa izaugsmei arī turpmāk. Digitālās jomas attīstīšana uzņēmumiem var būtiski paaugstināt konkurētspējas priekšrocības ne tikai Latvijā, bet arī ļaut sekmīgi uzsākt vai izvērst darbību citu valstu tirgos,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma "Tele2" dati liecina, ka mobilo sakaru lietotāji visbiežāk (43%) izvēlas telefonus, kas nemaksā vairāk par 250 eiro.

Vienlaicīgi ir novērojams, ka pēdējo gadu laikā pieaug vidējā summa, kādu klienti gatavi atvēlēt jauna viedtālruņa iegādei. Gada laikā šī summa ir palielinājusies par aptuveni 23% un sasniegusi 363 eiro.

"Mūsdienu cilvēka ikdiena tikpat kā vairs nav iedomājama bez mobilā tālruņa, jo tas nodrošina ne tikai saziņu ar tuviniekiem, bet arī pilda daudzas citas funkcijas. Arī populārie budžeta klases telefoni nodrošina visu nepieciešamo funkcionalitāti, lai cilvēks varētu izmantot mobilo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības," atzīst "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts. "Tajā pašā laikā ir arī novērojams, ka pakāpeniski samazinās to iegādāto telefonu skaits, kas tiek pirkti uz nomaksu. Šobrīd jau gandrīz katrs ceturtais telefons tiek pirkts, izmantojot vienreizējo maksājumu, neskatoties uz to, ka mēs, piemēram, saviem klientiem piedāvājam bezprocentu nomaksu."

Komentāri

Pievienot komentāru