Idelsons: Ja Latvijas reputācija ir slikta, tas ietekmē visas bankas, kas šeit strādā 

Latvijai jāmācās risināt savas finanšu sektora problēmas iekšēji, nevis jāmazgā netīrā veļa starptautiskajā vidē, intervijā DB teic Signet Bank AS vadītājs Roberts Idelsons.

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 2018. gada 07. jūnijs plkst. 6:30

Foto: Paula Čurkste/LETA

Turklāt ļoti ir nepieciešams vienots skatījums par tālāko nozares attīstību, jo līdz šim katrs tirgus dalībnieks ir strādājis pēc savām vēlmēm.

Fragments no intervijas

Pērn Signet Bank mainījās akcionāri – kā tas ir mainījis darbības virzienu?

Pagājušais gads bankai bija lielu pārmaiņu gads, un faktiski visu laiku strādājām, lai akcionāru maiņa vispār notiktu. Maijā tika parakstīts līgums, ar kuru trīs jaunie īpašnieki iegādājās visas bankas akcijas, kas piederēja iepriekšējam akcionāram, un septembrī saņēmām apstiprinājumu no Eiropas Centrālās bankas, ka tā akceptē šo darījumu. Oktobrī tirgu iepazīstinājām ar jauno bankas zīmolu Signet, kas tika pārņemts no mūsu lielākā akcionāra. Jāatzīmē, ka jaunie akcionāri iegādājās kredītiestādes akcijas ar domu, ka mums ir laba turīgo klientu bāze, savukārt viņiem ir liela pieredze ieguldījumu pārvaldīšanā – viņi piedāvā fondus, investīciju portfeļus, līdz ar to mums ir laba savstarpējā sinerģija, tādēļ arī ir likumsakarīgi, ka pārņēmām jaunā akcionāra nosaukumu. Oktobra vidū banka sāka jaunu dzīvi un pielāgojāmies izmaiņām, taču drīz pēc tam finanšu sektoru satricināja negaidītie notikumi saistībā ar ABLV Bank. Signet Bank darbību gan tas būtiski neskāra, jo mūsu stratēģija jau kopš 2013.gada bija līdzīga, kāda tā ir patlaban – mēs neorientējamies uz ikdienas operāciju apkalpošanu, bet uz klientu kapitāla pārvaldīšanu, un mums vienmēr bijis ļoti maz maksājumu operāciju. Mūsu klienti galvenokārt ir krievvalodīgi, taču, kaut arī vairums nāk no bijušās Padomju Savienības, lielai daļai no viņiem bizness vai ikdienas dzīve šobrīd ir Eiropā. Vērtējot esošo ģeopolitisko situāciju, Krievija aizvien vairāk nodalās no Rietumu pasaules, līdz ar to uzņēmēji no Krievijas dalās divās daļās. Ir tādi, kas dzīvo, strādā un uzturas Krievijā, un šai kategorijai, ņemot vērā pēdējā laika notikumus, īpaši nevajag kontus Eiropā, jo Krievijas finanšu sistēma ir samērā attīstīta, un var vērot tendenci, ka šie cilvēki atsakās no banku kontiem Eiropā, vairāk izmantojot Krievijas banku pakalpojumus. Savukārt mēs apkalpojam klientus, kuri savu nākotni saista ar Eiropu un Rietumvalstīm. Daudziem no viņiem ir ne tikai Krievijas, bet arī citu valstu pases, viņi ir citu valstu nodokļu rezidenti, viņus satrauc Krievijas politika un ar to saistītie riski, un biznesa vide, līdz ar to viņus interesē savu naudu turēt ārpus Krievijas. Mūsuprāt, šie klienti ir mazāk riskanti nekā tie, kuri dzīvo Krievijas teritorijā. Signet Bank sniegtie pakalpojumi ir saistīti ar kapitāla pārvaldīšanu, un arī nākotnē plānojam fokusēties šajā jomā, savukārt bankas mērķa klients ir ES vai OECD rezidents. Taisnības labad gan jāatzīmē, ka, visticamāk, arī turpmāk liela daļa Signet Bank klientu būs krievvalodīgie cilvēki, jo turīgiem krievvalodīgiem cilvēkiem mēs esam mentāli tuvāki nekā, piemēram, vāciešiem, kuriem nav nekādas saistības ar Latviju.

Runājot par darbības rādītājiem, kā akcionāru maiņa ietekmēja bankas finanses?

Aizvadītais gads bija sarežģīts, ko veicināja vairāki aspekti. Akcionāru maiņas process atstāja ietekmi uz klientu uzticību, jo brīžos, kad bankai ir spēcīgs akcionārs, klientu uzticība ir lielāka, bet, tā kā visi klienti zināja, ka banka strādā pie akcionāru maiņas, dažos radās šaubas, kā tā noslēgsies, un līdz ar to saruka bankas pelnītspēja. Ja rēķina operacionāli, tad pērno gadu banka noslēdza ar nelielu plusu, taču kopējo rezultātu ietekmēja vairāki citi faktori. Piemēram, kā vienu no tiem var minēt nodokļu reformu - bankas bilancē bija samērā liels atliktā nodokļa aktīvs, un nodokļu reformas rezultātā tas bija jānoraksta. Otrs aspekts – auditori, pēc tam, kad notika ABLV Bank gadījums, sāka striktāk kontrolēt kredītiestāžu pārskatus, un līdz ar to savu gada pārskatu publicējām vēlāk nekā noteiktajā termiņā – nevis 31.martā, bet 24.aprīlī, un auditori palūdza izveidot papildu uzkrājumus, norakstīt nemateriālo vērtību.

Vai šogad plānojat atgriezties peļņā?

Šā gada pirmajā ceturksnī esam strādājuši ar nelielu plusu, bet, protams, pievēršam uzmanību arī izmaksām. Mums izveidota programma operatīvo izmaksu samazināšanai. Tajā pašā laikā nedaudz pārstrukturizējam savu produktu portfeli – atsevišķiem pakalpojumiem paaugstinām komisijas maksas, no atsevišķiem produktiem, kas nenes atdevi, atsakāmies. Šo gadu plānojam noslēgt ar peļņu, pagaidām gan ir grūti pateikt, cik lielu, taču budžetā ir noteikts - aptuveni viena miljona eiro apmērā.

Kā banku skar pēdējā laika izmaiņas finanšu sektorā?

Šis ir interesants laiks, taču izaicinājumu periods vienmēr ir arī iespēju laiks, un cenšamies šīs iespējas izmantot. Protams, šobrīd ir vairāk jāstrādā, taču esam vienmēr tam gatavi. Pārmaiņas, kas notiek Latvijas finanšu sektorā, nāks par labu gan sektoram, gan mūsu bankai. Pēdējos gados bija vērojama nepatīkama tendence - bija aizvien grūtāk veidot attiecības ar ārvalstu partneriem, un, tā kā Latvija ir maza valsts, mēs esam lielā mērā atkarīgi no ārzemju partneriem - ne tikai no ASV, bet arī Eiropas un citām pasaules valstīm. Un, ja Latvijas kā jurisdikcijas reputācija ir slikta, tas ietekmē visas bankas, kas šeit strādā. Manuprāt, reputācija jau šobrīd uzlabojas, taču tas, protams, prasīs laiku, bet mūsu institūcijai tas nāks tikai par labu.

No cik daudz nerezidentu klientiem un čaulas kompānijām bankai nācās atteikties?

Mēs par savu klientu uzskatām uzņēmuma īpašnieku – privātpersonu, un apmēram puse no klientiem apkalpo savu kapitālu kā privātpersonas. Otra puse izmanto kompānijas, lai turētu un pārvaldītu savus aktīvus, un tā ir ierasta prakse. Tāpat ir normāla situācija, kad izveidots holdinga uzņēmums, kuram ir vairāki darbības virzieni, un to īpašnieks – privātpersona - var būt bankas klients. Līdz ar to, runājot par čaulas kompāniju ierobežojumiem, likumdošana ir pareizi pieņemta, un mūsu klientu vidū nav bijis uzņēmumu, kas neveic reālu saimniecisko darbību. Taču ir struktūras, kas pieder mūsu klientiem, kas atbilst čaulas kompāniju pazīmēm, līdz ar to no dažiem klientiem esam atteikušies. Vēl vērojama tendence, ka daļa klientu, ņemot vērā esošo situāciju, atsakās no kompāniju izmantošanas un pārved savus aktīvus uz privātiem kontiem.

Visu interviju Šaujam paši sev kājā lasiet ceturtdienas, 7.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija»....

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

No šīs sadaļas
2018. gada 06. jūnijs plkst. 19:29

Francijas banka «Societe Generale» maksās ASV varasiestādēm 1,34 miljardus dolāru saistībā ar...

2018. gada 06. jūnijs plkst. 15:42

ASV vēlas, lai «ABLV Bank» likvidāciju kontrolētu Finanšu un kapitāla tirgus komisija...

2018. gada 06. jūnijs plkst. 12:43

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma...

2018. gada 06. jūnijs plkst. 10:04

AS Baltic International Bank šā gada pirmajā ceturksnī turpināja īstenot jau 2016. gada rudenī...

2018. gada 05. jūnijs plkst. 17:06

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ekspertu pirmās aplēses rāda, ka maijā čaulas uzņēmumu īpatsvars...

2018. gada 05. jūnijs plkst. 16:39

Lielbritānijas valdība ieguvusi vairāk nekā 2,5 miljardus sterliņu mārciņu (2,8 miljardus eiro),...

2018. gada 05. jūnijs plkst. 13:57

«ABLV Bank» pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām, otrdien intervijā Latvijas...

2018. gada 05. jūnijs plkst. 9:17

Līdz ar gaidāmajiem jaunajiem regulējumiem klientu digitālai autentifikācijai, kas vēl vairāk...

2018. gada 04. jūnijs plkst. 13:20

«ABLV Bank» likvidācijas procesam piesaistīs starptautisko auditorkompāniju «Ernst&Young»,...

2018. gada 04. jūnijs plkst. 13:13

Lai optimizētu starpbanku un klientu sadarbību kredītsaistību pārkreditēšanas gadījumos, Latvijas...