Degvielas tirgotājs SIA "Astarte-nafta" patlaban ir apturējis sarunas ar degvielas mazumtirgotāju SIA "Circle K Latvia" par degvielas staciju tīkla pārdošanu, aģentūrai LETA pavēstīja "Astarte-nafta" valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Viņš skaidroja, ka šogad jūlijā Konkurences padome (KP) atļāva "Circle K Latvia" iegādāties "Astarte-nafta" aktīvus, "Circle K Latvia" iegūstot vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār 26 "Astarte-nafta" degvielas uzpildes stacijām. Vienlaikus KP lēmumā tika noteikti ierobežojumi turpmākai staciju darbībai pilna servisa režīmā.

Karčevskis informēja, ka patlaban "Astarte-Nafta" ir apturējusi sāktās sarunas ar "Circle K Latvia" un sākusi meklēt risinājumus, lai KP lēmums būtu bez ierobežojumiem.

Viņš arī atzina, ka patlaban notiek sarunas ar naftas produktu tranzīta uzņēmumu SIA "Naftimpeks" par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "Astarte-nafta".

Arī "Circle K Latvia" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka abām pusēm neizdevās panākt galīgo vienošanos par vairākiem būtiskiem darījuma nosacījumiem, tādēļ tā īstenošana ir apturēta uz nenoteiktu laiku.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājas amatā iecelta asociācijas līdzšinējā izpilddirektore Ieva Ligere, aģentūrai LETA apstiprināja Ligere.

Viņa skaidroja, ka SIA "Atstarte-nafta" 2024.gada nogalē iesniedza pieteikumu par izstāšanos no Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas. Līdz ar to amatu asociācijas valdē atstāja "Astarte-nafta" pārstāvis Ojārs Karčevskis, kurš bija asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Ligere norādīja, ka atbilstoši asociācijas biedru lēmumam viņa turpinās pildīt arī izpilddirektores pienākumus. "Tas ļaus asociācijai turpināt darbību pie nozares regulējuma pilnveides, īpaši ņemot vērā gaidāmās pārmaiņas saistībā ar Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa ieviešanu degvielas tirdzniecības nozarē Latvijā," piebilda Ligere.

Darbu asociācijas valdē turpina arī Armands Žubulis un Inese Ulmane, liecina informācija "Firmas.lv".

Konkurences padome (KP) 2025. gada 24. jūlijā pieņēma lēmumu atļaut SIA “Circle K Latvia” (Circle K) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār 26 SIA "Astarte-Nafta" piederošajām degvielas uzpildes stacijām (DUS).

Vienlaikus, lai novērstu konkurences ierobežošanas riskus, KP noteica darījumam saistošos noteikumus – no Astarte-Nafta pārņemtā DUS Dobelē jāuztur kā automātiskā DUS, kamēr tur darbojas Circle K franšīzes DUS.

Gan Circle K, gan Astarte-Nafta darbojas degvielas un naftas produktu mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kā arī piedāvā papildu preces un pakalpojumus – autogāzi, ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces. Circle K ir viens no vadošajiem degvielas tirgotājiem Latvijā, kura tīklā ietilpst 72 pilna servisa un automātiskās DUS. Latvijā darbojas arī Circle K franšīzes uzņēmumi.

Apvienošanās ietekmēs teritorijas, kur darbojas Astarte-Nafta DUS – apdzīvotas vietas, to tuvākās apkārtnes un autoceļu posmus visā Latvijas teritorijā. KP secināja, ka daļā no teritorijām, piemēram, Līvānos un Aizputē, kur Circle K līdz šim nav bijusi pārstāvēta, konkurence nesamazināsies, jo vienu tirgus dalībnieku – Astarte-Nafta, aizstās otrs – Circle K.

2023. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gadā, bet importa – 23,2 miljardus eiro, par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5 % mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5 %), Zviedriju (12,4 %) un Igauniju (7 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3 %), Igauniju (12,2 %) un Poliju (5,2 %); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (35,9 %), Igauniju (14,3 %) un Somiju (12,6 %).

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 203 pasaules valstīm, kamēr importēja no 176 valstīm, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2024.gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,68 miljardus eiro, kas ir par 365,5 miljoniem eiro jeb 1,9% mazāk nekā 2023.gadā, bet importa - 21,68 miljardus eiro, kas ir par 1,73 miljardiem eiro jeb 7,4% mazāk.

Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās pērn veidoja 40,36 miljardus eiro, kas ir par 2,09 miljardiem eiro jeb 4,9% mazāk nekā 2023.gadā.

Pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, eksports pieaudzis tādās preču grupās kā koks un tā izstrādājumi, kokogles - par 153 miljoniem eiro jeb 5,3%, pārtikas rūpniecības ražojumi - par 100,9 miljoniem eiro jeb 5,4%, kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi - par 73 miljoniem eiro jeb 4,5%.

Konkurences Padome (KP) saņēmusi SIA "Circle K Latvia" apvienošanās ziņojumu par vienpersoniskas izšķirošās ietekmes iegūšanu pār SIA "Astarte-Nafta" piederošajiem aktīviem - degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklu Latvijā. Apvienošanās rezultātā SIA "Circle K Latvia" iegūtu īpašumā SIA "Astarte-Nafta" piederošās 26 DUS.

SIA "Circle K Latvia" pamatdarbība ir degvielas, autogāzes, eļļas produktu, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecība, DUS projektēšana, celtniecība un ekspluatācija, kā arī naftas produktu vairumtirdzniecība. SIA "Circle K Latvia" ir viens no vadošajiem degvielas mazumtirgotājiem Latvijā, un tās DUS tīklā ietilpst 72 pilna servisa un automātiskās stacijas. Latvijā darbojas arī SIA "Circle K Latvia" franšīzes uzņēmumi.

Otra apvienošanās dalībnieka, SIA "Astarte-Nafta", pamatdarbība ir degvielas mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. Arī SIA "Astarte-Nafta" savās DUS piedāvā autogāzi, ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces.

SIA “Kool Latvija” iegādājusies iepriekš pārņemtās 12 “Latvijas Nafta” zīmola degvielas uzpildes stacijas (DUS). Šis stratēģiskais darījums iezīmē plašāku attīstības posmu uzņēmuma darbībā valsts reģionos.

Sandis Šteins, SIA “Kool Latvija” valdes loceklis norāda, ka jaunu DUS iegāde ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā, kas vienlaikus pozitīvi ietekmēs arī Latvijas degvielas tirgu kopumā. “Pērnā gada nogalē no Konkurences padomes saņēmām atļauju iegādāties un izmantot tiesības pārvaldīt kopumā vairāk nekā 40 SIA “East-West Transit” un SIA “Naples” aktīvus” – galvenokārt DUS, kas līdz šim tirgū darbojās ar “Latvijas Nafta” zīmolu. Kopš 2024. gada jūlija dažas no šīm stacijām nomājām, taču, izvērtējot situāciju, pieņemts lēmums, ar Reģionālās investīciju bankas (RIB) atbalstu, stacijas iegādāties. Šis ir mūsu uzņēmuma pirmais kredīts, kas ilgtermiņā palīdzēs turpināt iesākto. Tuvāko gadu laikā esam iecerējuši iegādātajās stacijās veikt renovācijas darbus, uzlabojot klientu apkalpošanu, kā arī tuvinot visas iegādātās un pārņemtās stacijas KOOL zīmola standartiem,” teic S.Šteins.

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumi “Circle K Latvia” un “Astarte-Nafta” ir iesnieguši kopīgu ziņojumu Konkurences padomē par degvielas mazumtirdzniecības tīkla “Astarte-Nafta” 26 degvielas uzpildes staciju pārdošanu “Circle K Latvia”.

Lai darījums varētu tikt īstenots, vispirms ir jāsaņem Konkurences padomes atļauja.

“Viens no “Circle K” mērķiem ir būt tuvākiem saviem klientiem, padarot viņu ikdienu ērtāku. Līdz ar mūsu degvielas uzpildes staciju tīkla paplašināšanu būsim tuvāk mūsu klientu mājvietām – jaunajiem klientiem tā būs iespēja iepazīties ar mūsu piedāvājumu vietās, kur līdz šim Latvijā vēl nebijām pārstāvēti, savukārt mūsu biznesa, valsts un pašvaldību klientiem varēsim sniegt vēl plašāku un ērtāku tīkla pārklājumu Latvijā,” saka Skirmantas Mačiukas, “Circle K Latvia” valdes priekšsēdētājs.

“30 gadu laikā mums ir izdevies izveidot Zemgales reģionā spēcīgu un sekmīgi darbojošos degvielas uzpildes mazumtirdzniecības tīklu, tomēr degvielas mazumtirdzniecības nozarē Latvijā valda īpaši sīva konkurence, kā arī reģionālā reforma ir mazinājusi lauku teritoriju nozīmi, pievēršot lielāku uzmanību pilsētām un īpaši - lielajām. Lai notiktu izaugsme, ir nepieciešamas pastāvīgas investīcijas un inovācijas. Tāpēc, lai turpinātu nodrošināt uzņēmuma attīstību, vēlamies tā darbību nodot labās un gādīgās rokās. Ticam, ka ar "Circle K Latvia" rūpēm ieguvēji būs gan mūsu darbinieki, gan klienti,” saka Ojārs Karčevskis, "Astarte-Nafta" valdes priekšsēdētājs.

ASV operācija Venecuēlā kļuva par pirmo šī gada nozīmīgo ģeopolitisko satrici-nājumu. Tās rezultātā pieauga ASV lielo naftas kompāniju akciju vērtība, kā arī ģeopolitisko neskaidrību apstākļos atsevišķi investori kā allaž meklējuši patvē-rumu, iegādājoties zeltu un kriptovalūtas.

Naftas tirgus kopumā reaģēja negaidī-ti mierīgi – degvielas cenas nevis krita, bet pat nedaudz pieauga, un patieso ie-tekmi vērosim ilgtermiņā.

Pasaulē naftas cena pieaug

Venecuēlai ir pasaulē lielākās oficiāli apstiprinātās naftas rezerves – apmēram 303 miljardi barelu, tādēļ formāli tā ir svarīgs spēlētājs globālajā naftas tirgū. Tomēr finan-šu tirgus reakcija atgādina, ka ar rezervju apjomu vien nepietiek. Pēc varas maiņas tika gaidīts naftas cenu kritums, pēc sankciju atcelšanas ātri appludinot ASV ar Vene-cuēlas naftu. Taču realitāte bija pretēja – pirmdienas vakarā naftas cena pieauga gandrīz par 1 %.

Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ņemot vērā inflāciju, globālā naftas cena šobrīd ir zemākā gandrīz 20 gadu laikā – piedāvājums joprojām ir pārmērīgs, tādēļ turpmā-kam cenu kritumam ir maz pamata; drīzāk sagaidāms cenu pieaugums.

Ar Igaunijas augstākās tiesas - Valsts tiesas - spriedumu par 300 000 eiro naudassodu spēkā stājies Vides departamenta sods Igaunijas lielākajam degvielas tirgotājam "Olerex" par 2022.gadā noteiktā biodegvielas piejaukuma līmeņa nesasniegšanu.

Kompānija par tādu pārkāpumu sodīta otro reizi pēc kārtas.

Valsts tiesas ceturtdien pieņemtais spriedums nozīmē, ka stājies spēkā notiesājošais spriedums, ar kuru Valsts tiesa piesprieda naudassodu 300 000 eiro apmērā. 2021.gadā Vides departaments par tādu pašu pārkāpumu "Olerex" noteica 12 000 eiro sodu.

Pagājušā gada decembrī Vides departaments atzina "Olerex" par vainīgu, ka tā nav izpildījusi savas saistības attiecībā uz biodegvielas īpatsvaru 2022.gadā. Departaments apsūdzēja degvielas uzņēmumu, ka tā pārdotajā degvielā nav bijis pietiekami daudz atjaunīgo energoresursu degvielas. Par pārkāpumu departaments noteica astoņu miljonu eiro sodu.

Tartu apgabaltiesa līdz vienam miljonam eiro samazināja astoņu miljonu eiro naudas sodu, ko pagājušā gada nogalē Vides departaments noteica Igaunijas lielākajam degvielas tirgotājam "Olerex" par pienākuma pārdot biodegvielu pārkāpumu.

Tiesa nolēma, ka uzņēmuma pārkāpums nav nozīmīgs, nav vainu pastiprinošu apstākļu un tāpēc mazāks naudas sods ir pamatots. Tādējādi tiesa samazināja "Olerex" noteikto naudas sodu no astoņiem miljoniem eiro līdz vienam miljonam eiro.

"Olerex" advokāts OIivers Nēss teica, uzņēmums rūpīgi iepazīsies ar tiesas lēmuma saturu, taču, visticamāk, to pārsūdzēs, jo, ņemot vērā tiesas lēmumā aprakstītos apstākļus, sods joprojām ir nesamērīgi liels un neatbilst pašas tiesas paskaidrojumiem.

Igaunijas Vides departamenta ģenerāldirektora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu, komentējot tiesas lēmumu, uzsvēra, ka piesārņotājus vajadzētu sodīt bargāk.

Konkurences padome (KP) saņēmusi SIA "Circle K" pilno apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "ASTARTE NAFTA" aktīviem, apvienošanās rezultātā iegūstot vienu degvielas uzpildes staciju Rīgā, Krasta ielā 93.

SIA "Circle K" ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras pamatdarbība ir degvielas, autogāzes jeb LPG, eļļas produktu, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās, DUS projektēšana, celtniecība un ekspluatācija, un degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ASTARTE NAFTA" ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kura nodarbojas ar degvielas un smērvielu, autogāzes jeb LPG, auto piederumu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās.

Balstoties uz ziņojumā sniegto informāciju, apvienošanās dalībnieku darbība Latvijas teritorijā pārklājas degvielas, autogāzes jeb LPG, ātro uzkodu, karsto dzērienu un pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecībā degvielas uzpildes stacijās.

Igaunijas Vides departaments noteicis astoņu miljonu eiro naudas sodu degvielas tirgotājam "Olerex", kuram Latvijā pieder "Kool Latvija" degvielas uzpildes stacijas, saistībā ar vairākkārtēju prasību par biodegvielas īpatsvaru neizpildīšanu.

Kompānija tiesā apstrīdēs noteikto sodu, pirmdien paziņoja "Olerex" valdes priekšsēdētāja Pireta Millere, uzsverot, ka kompānijai ir svarīga ilgtspējīga pārvaldība.

Vides departaments pārkāpuma procedūrā noskaidroja, ka no atjaunojamajiem resursiem iegūtas degvielas vietā patērētājiem kompānija piegādāja fosilo degvielu.

"Visiem degvielas tirgotājiem ir jānodrošina, ka 7,5% no šķidrā kurināmā, kas nonāk pie patērētājiem, ir ražots no ilgtspējīgiem resursiem un tiek samazināts gaisā nonākušo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums. Lai izpildītu šīs prasības, degvielas tirgotājam ir vairākas iespējas, piemēram, var ieviest biogāzi pārvadājumos, iesaistīties saules vai vēja enerģijas ražošanā vai piedāvāt patērētājiem otrās paaudzes biodīzļdegvielu vai sintētisko dīzeļdegvielu (HVO) kā alternatīvu fosilajai dīzeļdegvielu," paziņoja Vides departamenta ģenerāldirekrora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu.

Degvielas tirgotājs SIA "Kool Latvija" ir kļuvis par SIA "Baltijas degviela" vienīgo īpašnieku, liecina informācija "Firmas.lv".

Iepriekš "Baltijas degvielas" kapitālā 78,52% piederēja maksātnespējīgajai "PNB bankai" un 21,48% SIA "Naples", bet šogad 14.novembrī "Naples" kļuva par vienīgo "Baltijas degvielas" īpašnieci. "Naples" īpašnieki ir Ivo Vasiļevskis (88%) un Ringolds Mencens (12%).

"Kool Latvija" 2023.gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn maijā Latvijas Konkurences padomē tika iesniegts apvienošanās ziņojums, kur "Kool Latvija" mātesuzņēmums AS "Aqua Marina" plānoja iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA "East-West Transit" un "Naples" aktīviem - 44 degvielas uzpildes stacijām, kas darbojas ar "Latvijas nafta" zīmolu, un termināliem. Pērn oktobrī Konkurences padome atļāva īstenot darījumu.

Rīgas pilsētas tiesa ar zīmolu "Latvijas nafta" strādājošajai SIA "East-West Transit" pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesu un apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš kompānijai ir noteikts četri gadi.

"East-West Transit" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns paredz maksājumu saistību izpildes atlikšanu, kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšanu vai apgrūtināšanu ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu.

Tāpat plāns ietver nodrošināto kreditoru grupā paredzēta blakusprasījumu dzēšanu pilnā apmērā, nenodrošināto kreditoru grupā paredzēta blakusprasījumu dzēšanu pilnā apmērā, norēķiniem ar Valsts ieņēmumu dienests (VID) paredzēta blakusprasījumu dzēšanu pilnā apmērā, savukārt norēķiniem ar Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) paredzēta blakusprasījumu dzēšana 50% apmērā, ņemot vērā, ka parādnieks ir izmantojis nokavējuma naudas samazināšanas iespēju ne vairāk par 50 procentiem bez BVKB piekrišanas.

Degvielas mazumtirgotājs SIA "Circle K Latvia" atklājis jaunu degvielas uzpildes staciju Krasta ielā 93, Rīgā, informē uzņēmumā

Investīcijas jaunās degvielas uzpildes stacijas izveidē netiek atklātas.

Degvielas uzpildes stacija paredzēta gan vieglo automašīnu, gan kravas transporta uzpildei. Vienlaikus papildu ierastajam produktu klāstam - benzīnam, dīzeļdegvielai un autogāzei - stacijā būs pieejama arī pilnībā atjaunojamā "miles+XTL" dīzeļdegviela.

Teritorijā pieejamas astoņas degvielas uzpildes vietas vieglajām automašīnām, speciāli izbūvēta uzpildes zona kravas automašīnām ar "TruckDiesel" ātrgaitas sūkņiem un "AdBlue" šķīduma rezervuāru, savukārt elektroauto uzlādei pieejama Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tīkla elektroauto ātrās uzlādes stacija "e-mobi".

Drīzumā apmeklētājiem būs pieejama arī automazgātava.

G7 valstis plāno vērsties pret tiem, kas arvien vairāk iepērk Krievijas naftu, lai gan Krievija jau ceturto gadu turpina agresijas karu Ukrainā, liecina pēc grupas finanšu ministru virtuālās sanāksmes izplatītais paziņojums.

ASV, Francijas, Itālijas, Japānas, Kanādas, Lielbritānijas un Vācijas finanšu ministri trešdien notikušajā sanāksmē vienojās, ka ir pienācis laiks "izdarīt maksimālu spiedienu uz Krievijas naftas eksportu", jo tas ietekmētu Krievijas ieņēmumus, ko izmantot kara finansēšanai.

"Mēs vērsīsimies pret tiem, kas kopš iebrukuma Ukrainā turpina palielināt Krievijas naftas iepirkumus, un pret tiem, kas veicina sankciju apiešanu," kopīgā paziņojumā norādīja ministri.

Paziņojumā piebilsts, ka G7 valstis ir vienojušās par "tirdzniecības pasākumu, arī tarifu" un importa vai eksporta aizliegumu nozīmi centienos liegt Krievijai iespēju gūt ieņēmumus.

Valstis arī "nopietni apsver tirdzniecības pasākumus un citus ierobežojumus valstīm un struktūrām, kas palīdz finansēt Krievijas kara centienus, arī attiecībā produktiem, kuru ražošanā izmantota pārstrādāta Krievijas nafta".

Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālī Klaipēdā pirmo reizi sašķidrināts biometāns, trešdien paziņoja uzņēmums "KN Energies".

Biometāna pircēja Ziemeļvalstu enerģētikas uzņēmuma "Gasum" nofraktētajā kuģī "Coral Energy" tika iekrauta Norvēģijas "Equinor" pārdotā un virtuāli sašķidrinātā gāze.

"Pabeidzot pirmo virtuālo biometāna sašķidrināšanas operāciju, Klaipēdas LNG terminālis ir kļuvis par pirmo termināli Baltijas reģionā, kas piedāvā šādu pakalpojumu," sacīja "KN Energies" komercdirektors Mindaugs Naviks.

"Tas ļauj mums piedāvāt elastīgu un efektīvu risinājumu gan Lietuvas, gan starptautiskā tirgus dalībniekiem, kas meklē ilgtspējīgas degvielas alternatīvas," viņš piebilda.

"KN Energies" norādīja, ka virtuālās sašķidrināšanas pakalpojums "ļaus biometāna ražotājiem un piegādātājiem efektīvi integrēt savu darbību sašķidrinātās dabasgāzes loģistikas ķēdē un tirgot gan Lietuvā, gan visā Eiropā saražoto gāzi - gāzi, kas ir pieejama savstarpēji savienotā Eiropas gāzes tīklā".

2024. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 126 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 43 valstīm. Šā gada janvāris Latvijas ārējās tirdzniecības vēsturē ir pirmais mēnesis kopš 1995. gada janvāra, kad tirdzniecības bilance ir ar pozitīvu vērtību – 40,1 miljons eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Eksports rūk lēnāk

2024. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,24 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 8,6 % mazāk nekā pirms gada. Preču eksporta vērtība samazinājās par 1,1 %, bet importa vērtība - par 15,3 %, liecina CSP provizoriskie dati. Janvārī Latvija eksportēja preces par 1,64 miljardiem eiro, bet importēja par 1,6 miljardiem eiro, un tā ir zemākā importa vērtība kopš 2021. gada aprīļa. Importa vērtības kritumu šajā janvārī, salīdzinot ar pērno janvāri, visvairāk ietekmējis minerālproduktu importa kritums.

Šā gada janvārī eksporta kopapjomā lielāko īpatsvaru veidoja koks, tā izstrādājumi, kokogle – 245,5 miljoni eiro jeb 15% no eksporta kopējā apjoma, kā arī minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti -181,2 miljoni eiro jeb 11,1 %.Pret 2023. gada janvāri rēķinot, ārējās tirdzniecības bilance uzlabojusies, eksportam tirdzniecības kopapjomā pieaugot no 46,8% līdz 50,6%. Jāpiebilst, ka runa ir par preču vērtību faktiskajās cenās, nevis produktu daudzumu kilogramos, tonnās vai vienībās.

Dabasgāzes turpmākā cena būs atkarīga no ģeopolitiskajiem apstākļiem, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Tas, kāda būs gāzes cena nākamajā vasarā, lielā mērā būs atkarīgs no ģeopolitiskajiem apstākļiem," teica Kalvītis.

Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd ģeopolitiskā situācija ir nokaitēta, savukārt gāze un arī nafta ir tie produkti, kas tiešā veidā ietekmējas "no lielās politikas".

Tāpat Kalvītis norādīja, ka šobrīd gāzes cena ir augstāka, nekā tika gaidīts. "Mēs neprognozējām, ka cena biržā sasniegs 45-46 eiro par megavatstundu," viņš teica, piebilstot, ka sākotnēji tika gaidīts, ka gāzes cena šajā ziemā biržā būs zem 40 eiro par megavatstundu.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Eksporta plaisa starp Latviju un pārējām divām Baltijas valstīm acīmredzami pieaug.

To rāda kādreizējā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītāja Mortena Hansena un AS Industra Bank valdes priekšsēdētāja Dr. oec. Raivja Kakāņa pētījums par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 15‒30 gadu laikā uz pārējo divu Baltijas kaimiņvalstu fona.

Latvijas eksporta atpalicība reģionā aug

Pētnieki parāda kopējos eksporta ienākumus un izaugsmi 2024. gadā pret 2020. gada rezultātu. Proti, ja 2020. gadā Latvijas un Igaunijas eksporta ienākumu apmērs bija ļoti līdzīgs – 18,99 miljardi eiro Igaunijai un 18,31 miljards eiro Latvijai ‒, tad 2024. gadā Igaunijai tas bija jau 30,14 miljardi eiro, bet Latvijai – 25,98 miljardi eiro, savukārt Lietuva no 36,41 miljarda eiro savus eksporta ienākumus ir audzējusi līdz 58,11 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Latvijas eksporta ienākumu (ieskaitot inflācijas efektu) izaugsmes temps minētajā posmā ir 42%, Igaunijas ‒ 59%, bet Lietuvas ‒ 60%. 2024. gadā Latvijā imports pārsniedza eksportu par vairāk nekā vienu miljardu eiro, kamēr Igaunijai eksporta ienākumi pārsniedza importu par teju 223 miljoniem eiro, bet Lietuvai pat vairāk par četriem miljardiem eiro. Lietuvai gan ir naftas pārstrādes komplekss, bet nevietā ir atrunas par to, ka Latvijai nav tāda uzņēmuma, jo arī Igaunijai tāda nav, turklāt nevienai no Baltijas valstīm nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta vai dabasgāze. Faktiski Latvijas atpalicība eksporta ienākumos no Igaunijas 2020. gadā bija tikai ap 0,6 miljardiem eiro, bet četru gadu laikā pieauga līdz četriem miljardiem, no Lietuvas atpalicība sasniedza pat vairāk nekā 32 miljardus eiro. Pētnieki jautā ‒ vai Latvija ar savu līdzšinējo pieeju vispār spēs vēl kādu valsti «noķert» un aizsniegties līdz ES vidējiem rādītājiem?

Latvijai ir svarīgi un stratēģiski nozīmīgi saglabāt ostas un transporta koridorus, jo tranzīts un transporta pakalpojumi bijuši nozīmīga Latvijas ekonomikas daļa vismaz pēdējo simts gadu, lai kādi arī šajā laikā ir bijuši ģeopolitiski sarežģījumi un problēmas.

Ja šai tēzei piekrītam, tad ir citādām acīm jāskatās uz pašreizējo diskusiju par iespējamo tirdzniecības un tranzīta attiecību pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Paskatīsimies uz problēmu no Liepājas ostas viedokļa. Vēsturiski ir izveidojies tā, ka Liepājā nekad nav pārkrauta nafta vai ogles, šī osta savu nišu ieguva gadu tūkstoša mijā, kad tika saskatīta iespēja pārkraut graudus un to pārstrādes produktus. Kopš divtūkstošo gadu sākuma Liepājas ostā izveidojušies trīs graudu pārkraušanas termināļi un graudu un to produktu pārkraušana veido apmēram pusi no visa Liepājas ostā pārkrautā kravu apjoma.

Lielākais no šiem trijiem Liepājas graudu pārkraušanas termināļiem ir “Liepāja Bulk Terminal”, tas veidots 26 gadus, ieguldot attīstībā vairāk kā 70 miljonus eiro. Šis terminālis pārkrauj apmēram 40% no visām graudu un to produktu kravām Liepājā.

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka pie šī brīža notikumu attīstības “airBaltic” uz doto brīdi vairs nav iespējams pasniegt kā veiksmes stāstu potenciālajam investoram un IPO stratēģijai un svarīgi, lai tas “gādīga saimnieka” trūkuma dēļ netiktu pārdots par “vienu eiro” jeb pazeminātu cenu.

Jāmin, ka Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas nav spējusi līdz šim uzsākt savu kapitālsabiedrību kotēšanu biržā pretēji Igaunijas un Lietuvas valdībām, bet “kotēšana biržā” bija no valsts puses izvirzītais “airBaltic” uzdevums.

“Raugoties no finanšu ekspertu prizmas, skaidrs, ka šobrīd ir sabrucis publiski kultivētais “kāršu nams” par “airBaltic” kā veiksmīgu IPO stāstu. Jau līdz šim tas bija diezgan trausls un raisīja vairāk jautājumus nekā pārliecību par pamatotību ar augstajām obligāciju likmēm, lētāku publisko piedāvājumu u.tml., bet šobrīd dzinēju apkopes problēmas un izvēlētā stratēģija atteikties no citu lidsabiedrību lidmašīnu pagaidu nomas nozīmēs arī vietējās Baltijas sabiedrības, kas ir galvenais un lojālākais klients, uzticēšanās samazināšanos un priekšroku došanu citām lidsabiedrībām, kas rezultēsies pārdoto biļešu apjoma kritumā. Visticamāk pārskatāmā nākotnē tas būtiski atspoguļosies uz kompānijas finanšu rezultātiem, un tie vairs nebūs iepriecinoši, lai uzturētu līdzšinējo veiksmes stāstu,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris.

Izmantojot sankciju nepilnības, Turcija deklarē Krievijas naftu kā savu un eksportē to uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, nodrošinot Maskavai ienākumus miljardiem eiro apmērā, vēsta izdevums "Politico".

Vides pētījumu grupas "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) un Demokrātijas pētniecības centra (CSD), kā arī "Politico" neatkarīgie pētījumi liecina, ka Krievijas nafta, pēc visa spriežot, masveidā nonāk ES caur Turciju.

CSD vecākais analītiķis enerģētikas jautājumos norāda, ka Turcija ir kļuvusi par stratēģisku pieturas punktu Krievijas degvielas produktiem, kas tiek novirzīti uz ES.

Laikā no 2023.gada februāra līdz 2024.gada februārim Turcija palielināja naftas iepirkumu no Krievijas par 105%, salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Vienlaikus Turcijas degvielas eksports uz ES šajā periodā palielinājās par 107%.

"Tas nenozīmē, ka katrs degvielas sūtījums, kas no Turcijas ierodas ES, ir no Krievijas. Turcijā ir naftas pārstrādes rūpnīcas, kas var pārstrādāt gandrīz vienu miljonu barelu naftas dienā. Un Turcijas uzņēmumi, visticamāk, arī pārdod daļu no degvielas, kuras izcelsme nav Krievijas, tālāk uz ES," teikts ziņojumā.

Igaunijas ekonomisko un korupcijas noziegumu apgabala prokuratūra nosūtījusi tiesai krimināllietu, kurā degvielas mazumtirgotājs "Olerex" un tā valdes loceklis Andress Linnass tiek apsūdzēts par nepatiesas informācijas sniegšanu.

Pērn novembrī ar Igaunijas augstākās tiesas - Valsts tiesas - lēmumu spēkā stājās Vides departamenta lēmums, ka "Olerex" 2022.gadā tirgū nodrošināja pārāk mazu biodegvielas piejaukumu.

Tartu apriņķa tiesa nosūtītajā apsūdzībā teikts, ka Linnas deva rīkojumu "Olerex" darbiniekiem kompānijas interesēs iesniegt nepatiesu informāciju Vides departamentam un Nodokļu un muitas departamentam saistībā ar 2022.gada decembrī Igaunijā nogādātu degvielas kravu. Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka "Olerex" atbildīgajām iestādēm iesniedza informāciju, ka ir ievestas 9000 tonnu no atjaunīgiem izejmateriāliem ražotas dīzeļdegvielas, taču kriminālprocesā iegūtie pierādījumi liecina, ka kravā bija fosilā dīzeļdegviela un "Olerex" valdes loceklis to zināja.