Jaunākais izdevums

Igauņu investīciju kompānija Infortar 2023. gadā Latvijā veikusi nozīmīgus ieguldījumus, tajā skaitā būtiski paplašinājusi savu portfeli arī enerģētikas sektorā.

Lai gan Infortar darbojas vairākos tirgos, šogad īpaši fokusējamies uz Latviju, stāsta Martti Talgre, Infortar izpilddirektors. Pavasarī Latvijas gāzes mazumtirdzniecības tirgū ienāca mūsu meitas uzņēmums Elenger, vasarā iegādājāmies AS Gaso, kam pieder Latvijas dabasgāzes sadales tīkls, bet šī gada nogalē veicām arī investīcijas atjaunojamo energoresursu jomā, atklāj M.Talgre. Viņš norāda, ka šobrīd Infortar uzsākuši savas pirmās saules elektrostacijas būvniecību netālu no Liepājas, Nīcā, ar aptuveni četru megavatu jaudu. Bez Nīcas stacijas, kuru vajadzības gadījumā varam arī paplašināt, esam izvēlējušies arī vēl divas vietas Latvijā, kur nākotnē plānojam būvēt saules elektrostacijas, teic Infortar izpilddirektors.

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši diezgan izaicinoši. Kā Infortar veicies?

Infortar ir virzījies pretējā virzienā – esam pierādījuši, ka ir iespējams augt arī ekonomikas lejupslīdes apstākļos. Pēdējie gadi ir bijuši diezgan sarežģīti un nemierīgi gan enerģētikas, gan tūrisma nozarē, taču izaicinājumus esam pārvērtuši iespējās, un lielā mērā tas mums ir izdevies, pateicoties spējai pieņemt ātrus lēmumus. Piemēram, viens no mūsu uzņēmumiem, Elenger, pašlaik ir kļuvis par lielāko enerģētikas uzņēmumu Somijā un Baltijā, bet Tallink atguvies no krīzes, guvis pienācīgu peļņu un uzrāda līdzīgus vai pat nedaudz labākus rezultātus kā pirms krīzes. Esam paplašinājuši savu portfeli arī nekustamo īpašumu sektorā, tajā skaitā attīstījuši biroju ēkas un loģistikas centrus. Tāpat vairākus interesantus projektus esam uzņēmušies arī būvniecības jomā. Piemēram, Pērnavas centrā pašlaik būvējam Igaunijas lielāko arkveida tiltu, kas kādu dienu, visticamāk, kļūs pazīstams arī latviešiem, kuri ceļo uz Tallinu. Jebkurā gadījumā - mēs esam diversificējuši riskus gan tirgus, gan biznesa sektoru ziņā. Vēl viens būtisks faktors mūsu panākumos ir arī paplašināšanās eksporta tirgos, jo tikai 20% no mūsu ieņēmumiem nāk no Igaunijas. Mūsu kādreizējais Igaunijā dibinātais uzņēmums ir kļuvis par starptautisku korporāciju, kas pašlaik darbojas jau piecos tirgos.

Kā jūsu biznesu ietekmēja pandēmija un karš Ukrainā?

Abi šie faktori, protams, ietekmēja mūsu uzņēmumu. Pandēmijas laikā valstis ieviesa ierobežojumus un tūrisms uz laiku tika apturēts, tas lielā mērā skāra arī Tallink un mūsu viesnīcas. Karš savukārt apturēja degvielas importu no austrumiem, kā ietekmē uzņēmēji gāzi sāka iegādāties no rietumiem. Elenger šajā gadījumā veiksmīgi izmantoja savu iepriekšējo pieredzi darbā ar sašķidrināto dabasgāzi, atrada jaunus piegādātājus un piegādes maršrutus, kā arī būtiski palielināja savas jaudas un tirgus daļas. Kā jau minēju - mēs izaicinājumos saskatām iespējas. Tā tas notika arī šajā gadījumā, jo aktīvu un apgrozījuma ziņā nu esam izauguši par miljardu dolāru lielu uzņēmumu.

Infortar ir viena no lielākajām investīciju kompānijām Igaunijā. Kā vērtējat investīciju vidi Igaunijā un Baltijā kopumā?

Raugoties plašāk, jāsaka, ka lielākais drauds ir Baltijas valstu palikšana pussalas statusā. Lai no tā izvairītos, mums vajadzētu izstrādāt ilgtermiņa plānu, kā tikt galā ar smagu starptautisko konkurenci, kā noturēt savus cilvēkus un uzņēmumus, kā arī kā vairot mūsu kopējo labklājību. Ilgtermiņā noteikti vajadzētu domāt par izglītību, inovācijām un eksportu, bet īstermiņā - valstis varētu veicināt ekonomiku arī ar investīcijām infrastruktūrā. Protams, pieaugot konkurētspējīgam enerģijas pieprasījumam, par svarīgu aspektu konkurētspējas saglabāšanā kļūst arī enerģijas pieejamība. Jebkurā gadījumā mēs redzam, ka enerģētikas sektorā Baltijas valstis var veiksmīgi sadarboties un tām tas ir jādara, sevišķi ņemot vērā valstu ļoti mazos tirgus. Lielākā daļa lielo enerģētikas uzņēmumu jau šobrīd ir pārstāvēti visās trīs Baltijas valstīs, un šī tendence tuvākajā laikā, visticamāk, tikai vērsīsies plašumā. Respektīvi - vairāk uzmanības tiks pievērsts arī mūsu lielajiem kaimiņiem - Polijai un Somijai.

Kādos projektos un uzņēmumos investējāt 2023. gadā?

Infortar pēdējos gados ir ievērojami paplašinājies un ienācis arī jaunos tirgos. Šogad īpaši fokusējamies uz Latviju. Mūsu meitas uzņēmums Elenger Latvijas gāzes mazumtirdzniecības tirgū ienāca pavasarī – piedāvājot tīru rietumu izcelsmes gāzi par izdevīgu cenu un augstu apkalpošanas kvalitāti. Kopumā jāsaka, ka Elenger salīdzinoši īsā laikā ir ieguvis daudz klientu Latvijā. Gāzi vedam gan no Klaipēdas, Lietuvas, gan Inko, Somijā, un uzglabājam pazemes objektos Latvijā. Tāpat jāpiemin, ka vasarā iegādājāmies arī Gaso, kam pieder Latvijas dabasgāzes sadales tīkls. Tai vajadzētu būt vienai no lielākajām ārvalstu investīcijām gan no Igaunijas, gan Latvijas perspektīvas. Tuvākajā laikā ceram dalīties pieredzē, kā gāzes tīklu operators un īpašnieku maiņa palīdz uzņēmumam progresēt un nodrošināt vislabāko servisu Latvijas gāzes patērētājiem. Vēl šī gada nogalē esam veikuši arī investīcijas atjaunojamo energoresursu jomā - esam uzsākuši savas pirmās saules elektrostacijas būvniecību netālu no Liepājas, Nīcā, ar aptuveni četru megavatu jaudu. Bez Nīcas stacijas, kuru vajadzības gadījumā varam arī paplašināt, esam izvēlējušies arī vēl divas vietas Latvijā, kur nākotnē plānojam būvēt saules elektrostacijas.

Salīdzinoši nesen Infortar iesaistījās arī biometāna projektu attīstīšanā. Kāds, jūsuprāt, ir biometāna potenciāls - vai šis resurss līdz šim ir bijis pietiekami izmantots Baltijā?

Biometāns jeb zaļā gāze veicina aprites ekonomiku, un tai ir negatīva oglekļa pēda. To ražo no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, kūtsmēsliem un pārtikas atkritumiem. Nesen Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes zinātnieki pētīja aprites bioekonomikas attīstības potenciālu Igaunijas dienvidaustrumos. Viņi atklāja, ka ievērojams daudzums bioloģiski noārdāmo atkritumu, ko varētu izmantot biogāzes ražošanai, tiek vienkārši izmesti. Biometānam ir liels potenciāls ne tikai Igaunijā, bet arī Baltijā. Biometāns palīdz risināt jautājumus atkritumu apsaimniekošanā, lauksaimniecībā un transportā. Piemēram, Igaunija cenšas palielināt atjaunojamo degvielu izmantošanu transporta sektorā, un mūsu pilsētas un starppilsētu sabiedriskā transporta pāreja uz biometānu būtu dzīvotspējīgs risinājums.

Kādi ir jūsu nākotnes investīciju plāni?

Infortar turpmākā izaugsme ir vērsta uz ilgtspējīgām un zaļām iniciatīvām. Pēdējos gados dažādos projektos esam ieguldījuši vairāk nekā 250 miljonus eiro, un jāsaka, ka mēs vienmēr turam acis vaļā. Mēs pastāvīgi meklējam un analizējam jaunas potenciālās investīciju iespējas, lai paplašinātu savu portfeli, kā arī esam paziņojuši par uzņēmuma kotēšanu Tallinas biržā. Šobrīd esam izauguši līdz tādiem apmēriem, ka tas būtu nākamais loģiskais solis. Investoru bāzes paplašināšana un iziešana biržā sniegtu mums iespēju vēl straujāk augt arī starptautiski, palielināt aktīvu vērtību, kā arī atrast papildu finansēšanas iespējas. Jebkurā gadījumā - mūsu mērķis ir izveidot spēcīgu uzņēmumu, un to mēs arī darīsim!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas investīciju kompānija "Infortar" dividendēs par pagājušo gadu izmaksās rekordlielu summu - 61 miljonu eiro jeb trīs eiro par akciju, liecina kompānijas sniegtā informācija Tallinas biržai.

"Infortar" aktīvu vērtība pērn pieauga līdz 1,46 miljardiem eiro, ieņēmumi sasniedza 1,085 miljardus eiro un peļņa bija 294 miljoni eiro, tādējādi biznesa apmēra dubultošanās un tīrās peļņas trīskāršošanās ļauj uzņēmuma valdei ierosināt izmaksāt rekordlielas dividendes.

Investīciju kompānijas valdes priekšsēdētājs Ains Hanšmits uzsvēra, ka galvenais veiksmīgā snieguma dzinējspēks ir pārrobežu izaugsme, arvien jaunas investīcijas paplašināšanā un grupas uzņēmumu spēja pielāgoties.

Hanšmits teica, ka valde ierosina vairāk nekā 5200 "Infortar" akcionāru izmaksāt vienas no Tallinas biržas vēsturē lielākajām dividendēm. Dividendes par 2023.gadu plānots izmaksāt divās daļās - vienu līdz jūnijam un otru daļu - decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 17.jūlijā notika AS "Latvijas Gāze" un AS "Eesti Gaas" darījuma noslēgums, kurā abi darījuma partneri veica visas darbības, lai "Eesti Gaas" iegūtu īpašumā visas dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas un kļūtu par tā vienīgo akcionāru, informēja advokātu birojā "Ellex Kļaviņš".

Izmantojot zīmolu "Elenger", "Eesti Gaas" darbojas vairākos ārvalstu tirgos - Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Kopumā uzņēmumam ir 50 000 klientu. Igaunijā "Eesti Gaas" klientiem dabasgāzi piegādā pa cauruļvadiem, kā arī saspiesto un sašķidrināto dabasgāzi un pārvalda valstī lielāko gāzes sadales tīklu.

Klientu "Eesti Gaas" konsultēja "Ellex Latvija" ekspertu komanda, tostarp vecākais partneris Raimonds Slaidiņš, asociētais partneris Māris Brizgo, zvērināta advokāte Iveta Ceple, juristes Ineta Kaņepe un Gabriela Fomina, kā arī "Ellex" Igaunijā.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāze" aprīļa vidū parakstīja galīgo vienošanos par "Gaso" pārdošanu "Eesti Gaas". Aprīļa beigās "Eesti Gaas" paziņoja, ka vērsusies ar iesniegumu arī Ministru kabinetā par atļauju no "Latvijas gāzes" iegādāties "Gaso", jo "Gaso" ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 57,83 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī uzņēmums guva peļņu 7,246 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"Gaso" ieņēmumi no dabasgāzes sadales 2023.gadā bija 52,909 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2022.gadā, kad kompānijas ieņēmumi no dabasgāzes sadales bija 47,218 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus kompānijas ieņēmumi no sadales sistēmas pieslēguma maksas pērn veidoja 2,577 miljonus eiro, bet citi pamatdarbības ieņēmumi bija 1,085 miljonu eiro apmērā.

"Gaso" sadales tīklos lietotājiem padotās dabasgāzes apmērs pērn sarucis par 6% - līdz 8113 gigavatstundām (GWh). Savukārt kompānijas klientu skaits samazinājies par 3% un gada beigās uzņēmumam bija 364 000 klientu.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023.gadā dabasgāzes cenas vairākas reizes pārsniedza esošajā tarifu periodā plānoto dabasgāzes cenu līmeni, kas palielināja "Gaso" izmaksas, un, būtiski samazinoties lietotājiem nodotās dabasgāzes daudzumam, 2023.gadā "Gaso" nevarēja atgūt izmaksas nepārtrauktas un drošas dabasgāzes sadales sistēmas darbības nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #49

DB, 05.12.2023

Dalies ar šo rakstu

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.decembra numurā lasi:

Statistika

Vai Latvijas ostām punktu pieliks degvielas akcīze?

Tēma

Latvijas laukos visapdraudētākā suga ir cilvēks

Uzņēmējdarbība

Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Eksporta balva

Nominācija Eksporta jaunpienācējs – veiksmīgo nozaru indikators

Investīcijas

Ieinteresēti ieguldīt Latvijā. Infortar izpilddirektors Martti Talgre

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prāmju operators "Tallink" nākamajos pāris gados neplāno atjaunot prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, apstiprināja "Tallink" pārstāvji, jautāti par kompānijas pašreizējiem plāniem attiecībā uz prāmju satiksmi Latvijā.

Kompānijā norādīja, ka lēmums par prāmju satiksmes atjaunošanu no Rīgas nav mainījies, jo "Tallink" joprojām vairāk koncentrēsies uz esošo maršrutu starp Igauniju, Somiju un Zviedriju rentabilitātes uzturēšanu un palielināšanu.

Tāpat "Tallink" pārstāvji skaidroja, ka kompānija joprojām neredz prāmju satiksmes pieprasījumu, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, papildinot, ka galvenokārt ekonomisko un finansiālo situāciju ietekmē gan pandēmijas izraisītās sekas, gan arī karš Ukrainā.

Tādējādi, kamēr pastāv ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas satricinājums, kompānija koncentrēsies uz pamatuzņēmuma rentabilitāti un alternatīvajiem ieņēmumu avotiem, piemēram, "Tallink" kuģu nomu, norādīja kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas tirgus tendences: akcijas pret obligācijām

Valters Smiltāns, Signet Bank investīciju analītiķis, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgiem 2023. gads ir bijis salīdzinoši labvēlīgs gads. Arī Baltijas tirgus izrāvies no lāču rallija 2022. gadā un uzrādījis atveseļošanos. Krievijas karš Ukrainā galvenokārt satricināja enerģijas resursu un pārtikas piegādes ķēdes, kas Eiropā rezultējās rekordlielā inflācijā. Turklāt Baltijas valstis šī krīze skāra vissmagāk, ņemot vērā, ka lielā mērā bijām paļāvušies uz Krievijas energoresursiem.

Lai gan Baltic Benchmark indekss gada griezumā pieaudzis margināli par 3.1%, tas pakāpies par 14% no 2022. gada zemākā punkta. Līdz ar jaunu piegādes ķēžu nostiprināšanu un inflācijas atkāpšanos, akciju tirgi uzsāka atveseļošanos jau 2022. gada noslēgumā. Taču, neskatoties uz atveseļošanos, Baltijas akciju indekss joprojām atrodas vairāk nekā 14% zem 2022. gada sākuma līmeņiem. Tas skaidrojams ar dažādu faktoru kopējo ietekmi. Pirmkārt, spiediens uz ekonomiku joprojām pastāv. Recesija un ciešā monetārā politika galvenokārt ierobežo sabiedrības pirktspēju, uzņēmumu rentabilitāti un izaugsmes tempus.

Otrkārt, pateicoties augstajiem obligāciju ienesīgumiem, pieaug obligāciju popularitāte Baltijas investoru vidū, un izskatās, ka notiek līdzekļu pārnešana no akcijām uz obligācijām. Tas arī atspoguļojās Baltijas akciju un obligāciju tirgus apgrozījumā. Baltijas kopējā akciju tirgus apgrozījums 2023. gadā samazinājies par 26%, salīdzinot ar 2022. gadu, kamēr Baltijas obligāciju kopējā tirgus apgrozījums pieaudzis par 74% jeb 23 milj. eiro. Līdzīga situācija ir arī, salīdzinot ilgākā laika periodā – salīdzinot pret 2021. gadu, akciju tirgus apgrozījums samazinājies par 48%, kas liecina, ka jauna institucionālo investoru nauda akciju tirgū neieplūst, tajā pat laikā obligāciju tirgus apgrozījums pieaudzis par 54%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) 22.jūnijā pieņēmusi lēmumu atļaut AS "Eesti Gaas" iegūt izšķirošu ietekmi pār AS "Gaso". KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Eesti Gaas" grupas uzņēmumi pārdod klientiem cauruļvadu dabasgāzi, saspiestu dabasgāzi (CNG), saspiestu biometānu (CBM) un sašķidrinātu dabasgāzi (LNG), kā arī pārvalda lielāko gāzes sadales tīklu Igaunijas teritorijā. AS "Eesti Gaas" grupa aktīvi nodarbojas ar starptautisko gāzes vairumtirdzniecību. Vēl minētā uzņēmumu grupa nodarbojas arī ar saules enerģijas ražošanu un pārdošanu, kā arī ar elektroenerģijas mazumtirdzniecību.

“Eesti Gaas novērtē Latvijas valdības uzticību – mēs pilnībā saprotam sadales tīkla kā stratēģiska uzņēmuma nozīmi un vēlamies dalīties pieredzē kā gāzes tīklu operators, attīstīt uzņēmumu un piedāvāt Latvijas gāzes patērētājiem vislabākos pakalpojumus. Mūsu uzņēmumam sadales tīkla iegāde Latvijā ir nozīmīgs solis Eesti Gaas darbības izvēršanai, lai mēs reģionā kļūtu par lielāko enerģētikas uzņēmumu ar privāto kapitālu” norāda Eesti Gaas valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

Komentāri

Pievienot komentāru