Transports un loģistika

Iepriekš likvidēto Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu Lietuva plāno atjaunot 2019.gada laikā

LETA, 26.05.2018

Jaunākais izdevums

Iepriekš likvidēto Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu Lietuva plāno atjaunot 2019.gada laikā, Vācijas pilsētā Leipcigā notikušajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskā transporta foruma (ITF) laikā sacīja Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Roks Masjulis.

«Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļa atjaunošanu plānots sākt un arī pabeigt 2019.gadā,» teica Masjulis.

Viņš norādīja, ka patlaban Lietuvas rīcībā ir sliežu ceļa atjaunošanas plāns, kas ir saskaņots ar Eiropas Komisiju (EK).

Eiropas Komisija (EK) pērn 2.oktobrī paziņoja, ka noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, ir pārkāpis Eiropas Savienības konkurences noteikumus.

Minētais sliežu ceļa posms tika nojaukts 2008.gadā. Latvija uzskata, ka tādējādi Lietuva negodīgi ierobežojusi Latvijas iespējas konkurēt dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā.

Ikgadējais OECD transporta forums notika Vācijas pilsētā Leipcigā no 22. līdz 25.maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» ģenerāldirektors Mants Bartuška un Polijas naftas koncerna «Orlen» vadītājs Daniels Obajteks otrdien ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā dzelzceļa posmā starp uzņēmumam «Orlen Lietuva» piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā, kas tika izjaukts pirms desmit gadiem, kā arī parakstīja vienošanos par abu kompāniju sadarbību.

Šī vienošanās paredz, ka «Lietuvos geležinkeliai» turpmāk vedīs «Orlen» meitasuzņēmuma «Orlen Lietuva» kravas uz Poliju. Līdz šim Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma produkciju «Lietuvos geležinkeliai» pārvadāja tikai Lietuvas teritorijā.

Kā preses konferencē Mažeiķos uzsvēris Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis, sliedes ielikšanai Mažeiķu-Reņģes posmā ir simboliska nozīme, jo tā apliecina, ka pārvarēta agrākā nesaprašanās starp «Lietuvos geležinkeliai» un «Orlen».

«Šī nesaprašanās un sliežu ceļa izjaukšana pirms daudziem gadiem ne tikai izraisīja «Orlen Lietuva» un «Lietuvos geležinkeliai» konfliktu, bet arī aptumšoja mūsu valstu attiecības,» viņš piebildis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvieši Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu piedāvā atjaunot līdz 2019. gada beigām

LETA/BNS, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» iesniedzis Eiropas Komisijai (EK) projektu nojauktā Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošanai, ko plāno paveikt līdz 2019. gada beigām.

«Pagājušās nedēļas beigās mēs iesniedzām plānu saskaņošanai ar EK. Dzelzceļa posmu plānots atjaunot līdz 2019.gada beigām,» pavēstīja «Lietuvos geležinkeliai» pārstāvis sakariem ar sabiedrību Mants Dubausks.

Pēc viņa teiktā, saskaņā ar valdības lēmumu plāns līdz 1.martam jāsaskaņo ar EK. Viņš norādīja, ka šobrīd uzņēmumus nevēlas atklāt plāna detaļas, tajā skaitā investīcijas.

Saskaņā ar agrākām aplēsēm, posma atjaunošana izmaksās aptuveni 20 miljonus eiro, taču uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška paudis cerību, ka summa būs mazāka.

«Latvijas dzelzceļa» pārstāvis Māris Ozols aģentūru BNS informēja, ka dzelzceļa posma atjaunošanas projekts ar Latviju netiek saskaņots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuva maksās naudassodu par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu

LETA/BNS, 05.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» piektdien samaksās Eiropas Komisijas noteikto nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu, ziņu aģentūrai BNS apliecinājis uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška.

Galīgais soda nomaksas termiņš ir 7.janvāris.

Kā pastāstījis «Lietuvos geležinkeliai» pārstāvis sakariem ar sabiedrību Mants Dubausks, naudassods tiks samaksāts no uzņēmuma uzkrātajām rezervēm, neizmantojot bankas garantijas.

Vēlāk dzelzceļa uzņēmums gatavojas lūgt Eiropas Komisiju šo naudassodu samazināt vai vispār atbrīvot no tā nomaksas. Tādu iespēju «Lietuvos geležinkeliai» var izmantot pusgada laikā no naudassoda piespriešanas jeb līdz aprīļa sākumam.

Kā ziņots, Lietuvas valdība 6.decembrī nolēma atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, kā arī uzdeva valsts dzelzceļa uzņēmumam pārsūdzēt naudassodu, lai panāktu tā summas samazināšanu vai atcelšanu. 15.decembrī «Lietuvos geležinkeliai» pārsūdzēja naudassodu Eiropas Savienības (ES) Tiesā. Ja tiesas lēmums būs uzņēmumam labvēlīgs, tas varēs visu summu vai daļu no tās atgūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpildot Eiropas Komisijas (EK) lēmumu, Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu varētu atjaunot 2019.gadā, sacīja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška.

«[Dzelzceļa] posms līdz Reņģei ir jāatjauno, tā ir daļa no EK noteiktā soda, kas paredz, ka ir jānovērš sekas. Acīmredzot tas būs 2019.gada projekts,» teica Bartuška.

«Darbu apjoma dēļ tiks izvērtēts, kas ir jāatjauno, jo posms nav izmantots jau astoņus gadus. Tas var prasīt arī divus gadus, ar visu dokumentāciju, ar fizisko darbu,» piebilda «Lietuvos geležinkeliai» vadītājs.

Bartuška teica, ka trīs mēnešu laikā pēc soda paziņošanas, tas ir, līdz janvāra sākumam, Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam ir jāiesniedz EK plāns par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošanu. Viņš piebilda, ka dzelzceļa posma atjaunošana varētu maksāt apmēram 20 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēma atjaunot nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, kā arī uzdeva valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» pārsūdzēt Eiropas Komisijas (EK) noteikto gandrīz 28 miljonu eiro sodu par šī dzelzceļa posma nojaukšanu, lai panāktu naudassoda atcelšanu vai summas samazināšanu.

Papildināta 1., pievienota 2.un 3.rindkopa

«Nolemts uzdot «Lietuvos geležinkeliai» vērsties [tiesā], lai atceltu vai samazinātu sodu. Bet saistībā ar [dzelzceļa] posma uz Reņģi funkcionēšanas atjaunošanu - pirmām kārtām, «Lietuvos geležinkeliai» ir jāsagatavo projekts, jāsaskaņo tas ar Eiropas Komisiju, bet valdībai ir jāizlemj, kur ņemt finanses,» pēc Lietuvas valdības sēdes žurnālistiem Viļņā teica satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Viņš uzsvēra, ka Lietuvai esot argumenti par labu soda atcelšanai vai tā iespējamai samazināšanai.

EK 2.oktobrī paziņoja, ka nosaka Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu, nojaucot šo sliežu ceļa posmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz decembra beigām tiks pabeigti 19 kilometrus garās Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa līnijas atjaunošanas darbi, paziņojusi Lietuvas kompānija "Vitras-S", kas veic šos atjaunošanas darbus.

Līgums ar Lietuvas valsts dzelzceļa kompāniju "Lietuvos geležinkeliai" paredz, ka dzelzceļa posma atjaunošana jāpabeidz līdz 2020.gada marta beigām, bet kompānija nemainīs savus plānus darbus pabeigt šogad, ziņu aģentūrai BNS norādīja "Vitras-S" vadītājs Mihails Ļipkins.

"Viss notiek pēc plāna, darbi rit raiti. Ieradās sākotnējā tehniskā komisija, ir aizrādījumi, kurus labojam, bet viss norit pēc grafika," teica Ļipkins.

"Lietuvos geležinkeliai" pārstāvis Gintars Ļubins sacīja, ka pašlaik tiek pabeigti darbi dzelzceļa līnijas posmā Reņģē.

"Pašlaik ir aprīkota ceļu augšējā konstrukcija, saremontētas pārbrauktuves, pārejas un tilti. Tāpat atjaunota kanalizācijas iekārtu darbība, likvidēti augi, pabeigti darbi pie kustības regulēšanas, sakaru un elektrosistēmu darbu un aprīkojuma atjaunošanas," paskaidroja Ļubins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru vilciens starp Viļņu un Rīgu kursēs katru dienu, ceļā pavadot nedaudz ilgāk kā četras stundas, aģentūru LETA informēja Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" pārstāvji.

Lietuvas pasažieru vilcienu operatora "LTG Link" vilciens no rīta dosies ceļā no Viļņas, bet pēcpusdienā - no Rīgas. Pirmais braucienu notiks jau 27.decembrī.

Vilciens no Viļņas izbrauks katru dienu plkst.6.30, no Kaišadores - plkst.7.14, no Šauļiem - plkst.8.51, no Jonišķiem - plkst.9.30. Jelgavā vilciens ieradīsies plkst.10.06, bet Rīgas Centrālajā stacijā - plkst.10.43.

No Rīgas uz Viļņu vilciens katru dienu aties plkst.15.28, no Jelgavas - plkst.16.08, Šauļos vilciens ieradīsies plkst.17.21, bet Viļņā - plkst.19.51.

Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka "LTG Link" pašlaik veic sagatavošanās darbus jaunajam maršrutam, jau nākamās nedēļas sākumā sniegs klientiem visu būtisko informāciju par vilcienu reisiem un uzsāks biļešu tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums tiks sadalīts trijās atsevišķās kompānijās

LETA/BNS, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» tiks sadalīts trijās atsevišķās kompānijās, kas būs atbildīgas attiecīgi par pasažieru un kravu pārvadājumiem un infrastruktūras pārvaldību.

Lietuvas valdība pirmdien apspriedīs Satiksmes ministrijas ierosinājumu nodalīt publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību, dzelzceļa kravu pārvadājumu un pasažieru pārvadājumu jomas un izveidot atsevišķas kompānijas, kuru darbību kontrolētu holdings «Lietuvos geležinkeliai».

Kā norādījusi ministrija, apspriežot iespējas efektīvāk pārvaldīt dzelzceļa transporta nozari, izanalizēti trīs iespējamie modeļi - pašreizējais vertikāli integrēta uzņēmuma modelis, daļēji nošķirtas dzelzceļa nozares darbības jomu pārvaldības modelis un pilnīgi nošķirtu darbības jomu modelis.

Satiksmes ministrija iesaka pieņemt otro variantu, kas paredz reorganizēt valsts dzelzceļa uzņēmumu, atsevišķi nodalot pasažieru un kravu pārvadājumus un infrastruktūras pārvaldību. Jaundibinātos uzņēmumus pārvaldītu «Lietuvos geležinkeliai».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas LTG Link ar NIB un EIB paraksta 200 miljonu eiro aizdevuma līgumu vilcienu iegādei

LETA/BNS, 19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu uzņēmums "LTG Link" piektdien ar Ziemeļu Investīciju banku (NIB) un Eiropas Investīciju banku (EIB) parakstīja 200 miljonu eiro aizdevuma līgumu vilcienu iegādei, apstiprināja Lietuvas satiksmes ministrijā.

"ZIB un EIB katra sniegs 100 miljonu eiro aizdevumu, lai finansētu deviņu elektrisko vilcienu un sešu bateriju elektrovilcienu iegādi, nomainot apmēram trešdaļu pasažieru vilcienu," informēja "Lietuvos geležinkeliai".

2023.gada jūnijā "LTG Link" paziņoja, ka no Šveices ritošā sastāva ražotāja "Stadler Rail" Polijas meitasuzņēmuma "Stadler Polska" iegādāsies 15 jaunus elektrovilcienus un bateriju vilcienus par kopējo summu 226,5 miljoni eiro.

Tolaik "Lietuvos geležinkeliai" plānoja, ka pirmie jaunie vilcieni tiks piegādāti Lietuvai 2025.gadā, un pasažieru pārvadājumus ar tiem sāks 2026.gada vidū. Visus 15 iepirktos vilcienus ekspluatācijā plānots nodot 2027.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RB Rail AS Padome priekšsēdētāja amatā 2019. gada 10. janvārī iecēla Karoli Sankovski (Karolis Sankovski) un priekšsēdētāja vietnieka amatos Rīu Sillavi (Riia Sillave) un Edvīnu Bērziņu.

Pamatojoties uz Akcionāru līgumu un Padomes statūtiem, priekšsēdētājs un divi tā vietnieki ik gadu tiek iecelti rotācijas kārtībā.

Akcionāru līgums nosaka, ka Padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu ieņem kāds no kopuzņēmuma valstu pārstāvjiem rotācijas kārtībā. 2019. gada prezidējošā valsts ir Lietuva.

«2018. gads bija nozīmīgs Rail Baltica Globālā projekta ieviešanā. Pagājušajā gadā projekta komandas visās Baltijas valstīs sasniedza vairākus ievērojamus mērķus, tai skaitā pirmo būvprojektu iepirkumu izsludināšanu, kā arī vienošanās noslēgšanu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) grantu,» stāsta RB Rail AS Padomes priekšsēdētājs K. Sankovskis. «Vēlos saglabāt šo pozitīvo virzību un veiksmīgo sadarbību, drīzumā strādājot ar jauno kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāju. Ir svarīgi turpināt uzkrāt projekta pieredzi un briedumu arī nākamajā gadā, lai mēs būtu sagatavoti nākamajiem CEF pieteikumiem, piesaistot jaunas finansēšanas iespējas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ministrs: Baltkrievijas minerālmēslu kravu transports caur Lietuvu apstāsies decembrī

LETA--BNS, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas uzņēmuma "Belarusjkaļij" ražoto minerālmēslu transports caur Lietuvu apstāsies decembrī, norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis, saistot to ar jaunajām ASV sankcijām pret Baltkrieviju, tostarp minēto uzņēmumu, kas ir viens no lielākajiem kālija mēslojuma ražotājiem pasaulē.

Pēc viņa teiktā, minerālmēsli, uz kuriem attiecinātas sankcijas, veido aptuveni trešo daļu visu kravu, kuras tiek pārvadātas pa Lietuvas dzelzceļiem un caur Klaipēdas ostu.

"No vienas puses, var teikt, ka sankcijas attiecas uz ASV subjektiem, taču pieredze liecina, ka bankas par pakalpojumiem Lietuvā nepieņems norēķinus eirovalūtā, nevis dolāros. Ja subjektam noteiktas sankcijas, uzņēmumi atsakās ielaisties ar to jebkādās biznesa attiecībās, baidoties riskēt, un varu droši apgalvot, ka no decembra, kad sankcijas stāsies spēkā, minerālmēsli pārstās plūst caur Lietuvu," ministrs ceturtdien sacījis radiostacijai "Žiniu radijas".

Viņš arī prognozējis, ka kravu plūsmas sāks sarukt vēl agrāk, jo uzņēmumi centīsies laikus novērst jebkādus nākotnē iespējamos riskus un neērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas dzelzceļa uzņēmums līdz 2030.gadam plāno investēt septiņus miljardus eiro

LETA/BNS, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» līdz 2030.gadam gatavojas investēt attīstībā septiņus miljardus eiro, sasniegt 725 miljonu eiro apgrozījumu un kļūt par reģiona mobilitātes līderi.

Uzņēmums trešdien prezentējis savu ilglaicīgo darbības stratēģiju, kas paredz, ka tā peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) 2030.gadā sasniegs 300 miljonus eiro.

Pagājušajā gadā «Lietuvos geležinkeliai» ieņēmumi sasniedza 448,1 miljonu eiro un EBITDA – 155 miljonus eiro.

Līdz 2030.gadam uzņēmums iecerējis palielināt pārvadājamo kravu plūsmu par 30% - līdz 70 miljoniem tonnu - un divkāršot pasažieru pārvadājumu apjomu, lai tas sasniegtu astoņus miljonus.

«Mēs darbojamies starptautiskā konkurences vidē, kur ir daudz izaicinājumu un daudz iespēju. Gribam izmanot visas iespējas un līdz 2030.gadam kļūt par līderiem,» preses konferencē paziņojis kompānijas ģenerāldirektors Mants Bartuška. «Apzinoties savu ģeogrāfisko stāvokli, saprotam, ka varbūt arī nepārvadāsim visvairāk tonnu, bet gribam būt loģistikas etalons, lai tiem, kas vēlētos šai reģionā izvēlēties kādu pakalpojumu, vispirms ienāktu prātā tieši »Lietuvos geležinkeliai«.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu uzņēmums "LTG Link" sācis vilciena biļešu tirdzniecību pasaulē visvairāk izmantotajā karšu lietotnē "Google Maps", trešdien paziņoja uzņēmumā.

Tādu iespēju paver "LTG Link" partnerības līgums ar Vācijas kompāniju "Distribusion Technologies", kas savieno pārvadātājus no visas pasaules.

Līgums arī nodrošina piekļuvi vairāk nekā 150 operatoriem un pārdošanas platformām visā pasulē. "LTG Link" gatavojas sākt biļešu tirdzniecību tādās platformās kā "Omio", "The Trainline", "Kiwi", "Booking.com", "Trip.com" un "Kayak".

Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Egidijus Lazausks paskaidroja, ka platformās ceļotāji no visas pasaules laikus varēs iegādāties vilciena biļetes.

Pašlaik "Distribusion Technologies" risinājumu izmanto vairāk nekā 1000 pārvadātāju, kas ik dienu sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina miljoniem pasažieru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu meitasuzņēmums "LTG Link" šodien sāk vilciena reisus starp Viļņu un Rīgu, informēja "Lietuvos geležinkeliai" pārstāvji.

"LTG Link" vilciens no rīta dosies ceļā no Viļņas, bet pēcpusdienā - no Rīgas. Brauciens starp abām galvaspilsētām ilgs aptuveni četras stundas un 15 minūtes, kas ir līdzīgi, kā braucot ar automašīnu.

Vilciens no Viļņas izbrauks katru dienu plkst.6.30, no Kaišadores - plkst.7.14, no Šauļiem - plkst.8.51, no Jonišķiem - plkst.9.30. Jelgavā vilciens ieradīsies plkst.10.06, bet Rīgas Centrālajā stacijā - plkst.10.43.

No Rīgas uz Viļņu vilciens katru dienu aties plkst.15.28, no Jelgavas - plkst.16.08, Šauļos vilciens ieradīsies plkst.17.21, bet Viļņā - plkst.19.51.

Ar vilciena pirmo reisu šodien vizītē Rīgā ieradīsies Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte un satiksmes ministrs Marjus Skodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektēšanai un būvdarbiem Lietuvā vien būs vajadzīgi aptuveni 6000 dažādu specialitāšu darbinieki, tai skaitā vismaz 300 inženieri, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze Verslo žinios.

Kā liecina pērn veiktā projekta izmaksu un ieguvumu analīze, visas 870 kilometrus garās dzelzceļa līnijas izbūvei trijās Baltijas valstīs vajadzēs apmēram 13 000 dažādu profesiju pārstāvju, no viņiem aptuveni tūkstotis būs dzelzceļu un ceļu būves inženieri.

Lielākais pieprasījums pēc inženieriem Lietuvā gaidāms 2020.gadā, kad valsts teritorijā sāksies 394 kilometrus garā dzelzceļa būvdarbi.

Gādājot, lai inženieru nepietrūktu, Lietuvas Satiksmes ministrija kopā ar valsts dzelzceļa kompāniju Lietuvos geležinkeliai un Lietuvas autoceļu direkciju parakstījušas līgumu ar Viļņas Ģedimina tehnisko universitāti, paredzot sadarbību gan studiju programmu un laboratoriju bāzes pilnveidošanā, gan studentu praktisko darbu plānošanā. Iecerēts arī uzrunāt skolēnus, aicinot viņus izvēlēties autoceļu un dzelzceļu inženiera profesiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO, VIDEO: Dzelzceļa posma Mažeiķi–Reņģe atjaunošanu plānots pabeigt līdz gada beigām

Žanete Hāka, 10.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 10. jūnijā satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar Lietuvas Republikas Transporta un sakaru ministru Roku Masjuli (Rokas Masiula) un Polijas infrastruktūras ministru Andžeju Adamčiku (Andrzej Adamczyk) atklāja Mažeiķi-Reņģe dzelzceļa līnijas atjaunošanas darbus.

Kā iepriekš ziņots, Lietuva sāk atjaunot vairāk nekā pirms desmit gadiem izjaukto dzelzceļa posmu Mažeiķi-Reņģe. Dzelzceļa posmu paredzēts atjaunot līdz šī gada beigām, tādējādi izpildot Lietuvas doto solījumu Eiropas Komisijai, ka posms tiks atjaunots šajā termiņā.

2018. gada augustā Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» izsludināja konkursu par 19,5 kilometrus garā dzelzceļa posma atjaunošanu starp Polijas naftas koncerna «PKN Orlen» meitasuzņēmumam «Orlen Lietuva» piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā.

Savukārt šī gada martā «Lietuvos geležinkeliai» parakstīja līgumu par 2008.gadā izjauktā dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošanu ar konkursā uzvarējušo Lietuvas kompāniju Vitras-S. Līguma summa ir 11,35 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemāka kreditēšana un zemāka izaugsme Latvijā ir "vistas un olas"” jautājums – vai varam pārraut šo apburto loku?

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs, 03.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru vilciens starp Viļņu un Rīgu varētu sākt kursēt nākamgad, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

"Vairāk nekā 30 neatkarības gados mums jau vajadzēja būt izveidotai dzelzceļa satiksmei ar Latviju, kura izmanto tāda paša platuma sliežu ceļu, un mēs vēlamies, lai [Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija] "Lietuvos geležinkeliai" to sāk pēc iespējas agrāk, 2024.gadā," ministrs norādīja ziņu aģentūrai BNS pēc tikšanās ar "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu meitasuzņēmuma "LTG Link" valdes priekšsēdētāju Linu Bauzi.

Skuodis un Bauzis pārrunāja pasažieru vilciena satiksmes atjaunošanu ne tikai uz Rīgu, bet arī uz Daugavpili.

Lietuvas satiksmes ministrs neprecizēja, kad tieši pasažieru vilcieni varētu sākt kursēt starp Viļņu un Rīgu, piebilstot, ka tam nepieciešama arī Latvijas puses iesaiste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ceļā devies pirmais Baltijas valstis vienojošais kravas vilciens Amber Train

Monta Glumane, 19.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī no 18.aprīļā uz 19.aprīli no dzelzceļa stacijas Šestokai Lietuvā caur Latviju uz Igaunijas Paldiski termināli devies pirmais intermodālais kravas vilciens «Amber Train», informē VAS «Latvijas dzelzceļš».

Par vilciena maršruta izveidi šī gada marta sākumā vienošanās tika panākta Rīgā pirmo reizi tiekoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo dzelzceļu vadībai. Pārvadājot kravas maršrutā Šeštokai-Rīga-Tallina, ir paredzēts savienot trīs Baltijas valstis un radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas kravu pārvadātājiem.

«Projekts «Amber Train» ir lielisks piemērs visu trīs Baltijas valstu sadarbībai, kur mūsu kopējais darbs ir rezultējies reālos kravu pārvadājumos. Mēs ticam, ka mūsu sadarbībai ir liels potenciāls, jo nākotnē plānotā Eiropas platuma dzelzceļa infrastruktūra radīs jaunas iespējas. Taču šodien mēs varam strādāt pašreizējā tīkla ietvaros, un piedāvāt mūsu klientiem ērtus un izdevīgus kravu pārvadājumus,» skaidro VAS «Latvijas dzelzceļš» prezidents Edvīns Bērziņš

Komentāri

Pievienot komentāru