Jaunākais izdevums

Degsme, ticība un pārliecība, ka cītīgs darbs nes augļus, ir Latvijas sieviešu volejbola izlases galvenās treneres Ingunas Minusas sabiedrotie

Inguna pati izprot «drēbi» un ir piedzīvojusi gan spožu uzvaru pludmales volejbola disciplīnā Eiropas līmenī, gan, protams, izjutusi zaudējuma smeldzi, bet tā rūdās tērauds. Fakts, ka pats savulaik esi bijis profesionāls sportists, nepadara par lielisku treneri, viņasprāt, tam ir jābūt dabas dotam talantam. Ir jābūt vēlmei sevi pilnveidot un jāspēj motivēt komanda neatlaidīgam, ilgstošam darbam, tikai tad var plūkt augļus – uzvaras.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Patlaban Latvijā par sporta karaļa titulu cīnās te hokejs, te futbols, te basketbols. Volejbols cīņā par troni vismaz pagaidām aktīvi nepiedalās. Kādēļ, tavuprāt, volejbols nespēj popularitātes ziņā apsteigt citus sporta veidus un atrodas tādā kā pabērna lomā?

No visiem sporta veidiem (handbols, futbols, basketbols, hokejs) volejbols ir demokrātiskākais, jo nav tiešās saskarsmes ar pretinieku. Agrāk volejbols bija ļoti populārs, un šo spēli spēlēja ne tikai Rīgā, bet arī visos Latvijas nostūrīšos. Laikam mainoties, citos sporta veidos pie vadības nonāca aktīvāki cilvēki nekā volejbolā, piesaistot papildu līdzfinansējumu un veicinot publicitāti un popularitāti. Otrs iemesls varētu būt tas, ka vecāki domā uz priekšu, kurā sporta veidā varētu vairāk nopelnīt, ja no atvases iznāk talantīgs sportists. Šobrīd tiek skandināts, ka vairāk var nopelnīt basketbolā, futbolā un hokejā. Šo sporta veidu federācijas to tā pasniedz un kultivē. Volejbolam šajā jomā tik spīdoši neiet, nevaram stāstīt, ka, izaugot lieliem, sportisti daudz pelnīs. Tā tas šobrīd nav. Ir atsevišķi talanti, kuri spēlē Eiropā un pelna naudu, bet līdz tam ir jānonāk. Trešais aspekts, kādēļ volejbols ir tādā kā pabērna lomā, ir tas, ka, salīdzinot visus šos sporta veidus, volejbols ir viens no tehniski sarežģītākajiem, jo ir bumba, kustība, lēciens, komanda. Ir sporta veidi, kur ir mazāk komponentu un koordināciju, kas ir nepieciešamas. Protams, futbolā ir nepieciešams prast kontrolēt bumbu, bet tur nav lēcieni bezsvara stāvoklī, kad vēl ir jātrāpa pa bumbu. Tās ir nianses, kas raksturīgas tikai volejbolam. Tas ir sarežģīts sporta veids, un varbūt šī iemesla dēļ vecāki nemudina savus bērnus tajā trenēties. Visi vēlas rezultātu uzreiz, bet volejbolā to sasniegt nav iespējams, panākumi iet roku rokā ar pakāpenisku un rūpīgu darbu.

Sporta veida popularitāti veicina sportistu sasniegumi. Lielisks piemērs ir mūsu volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš, kuri 2012. gadā izcīnīja Londonas olimpisko spēļu bronzas medaļu, gadu vēlāk Aleksandrs Samoilovs tandēmā ar Jāni Šmēdiņu ieguva sudrabu Eiropas čempionātā. Pēc šīm spožajām uzvarām iekštelpu pludmales volejbola halles Rīgā saradās kā sēnes pēc lietus, audzēkņu skaits tajās sakuploja.

Mēs visi publiskajā telpā pamānām panākumus un rezultātus, kas, protams, veicina to, ka vēl joprojām aizvien jauni bērni volejbolā (gan klasikā, gan pludmales) grib trenēties. Tomēr audzēkņiem ne vienmēr tiek paskaidrots, kā līdz šādiem rezultātiem nonākt, jo, ja parunā ar jebkuru sportistu no jebkura sporta veida, kurš ar sportu pelna naudu, var uzzināt – lai to sasniegtu, ir jāiegulda milzīgs darbs. Visbiežāk cilvēki redz sasniegumus, nevis to aisberga neredzamo daļu. Nereti bērni atnāk, neilgu laiku patrenējas, saprot, ka ir grūti, un pamet treniņus. Protams, svarīgas ir arī piedāvātās iespējas, kur trenēties. Volejbolā šobrīd notiek treneru paaudžu maiņa. Tie, kas ir trenējuši pirms desmit un divdesmit gadiem, vēl aizvien to dara, bet to nevar darīt mūžīgi. Volejbols attīstās, kļūst dinamiskāks, tiek pielietota jauna metodika, un treneriem ir jāmāk pielāgoties. Nozarē sāk darbu jauni un strādāt griboši treneri, bet viņiem vēl trūkst pieredzes. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ volejbols lēniem soļiem attīstās, bet tas nenotiek tik strauji kā, piemēram, basketbolā.

Tai pat laikā tie sportisti, kas ziedo visu savu laiku un enerģiju sportam, bet paralēli nemācās un nepilnveido sevi, līdz ar profesionālās karjeras beigām piedzīvo lielu tukšumu, pat izmisumu, jo prasmes citās jomās nav iegūtas.

Tā ir dzīves realitāte. Tieši tādēļ Latvijas Augstskolu sporta savienība cenšas popularizēt un ieviest arī Latvijā tā saucamo duālo karjeru, kurā uzsvars tiek likts gan uz sportu, gan mācībām. Savienība uzrunā katru augstskolu, lai tā uzņem savā studentu lokā augstas klases sportistus ar mācību maksas atvieglojumiem un vēl piešķir viņiem stipendiju vai arī stimulē viņus, atbalstot dalību dažādās sacensībās. Ir augstskolas, kuras ir atsaucīgas un šo modeli jau ir ieviesušas, piemēram, Latvijas Universitāte, kurā ir gan basketbola komanda, gan tiek atbalstīta virkne individuālo sportistu. Arī Rīgas Stradiņa Universitātē (RSU) tiek atbalstīti tie studenti, kuri mācās un nodarbojas ar profesionālo sportu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Un no sportistiem?

Tie, kuri ir tendēti uz augstiem sasniegumiem sportā un saprot, ka izglītība ir svarīga, to izmanto. Piemēram, RSU ir gan volejbolisti, gan basketbolisti, kas izmanto šo iespēju. Viņi izvērtē un saprot ieguvumus. Tiesa, lai arī universitātes šādu iespēju piedāvā, lielākā daļa volejbolistu tomēr izvēlas braukt projām, visbiežāk uz Ameriku. Latvijā arī ir brīnišķīgas iespējas studijas apvienot ar sportu, un tu esi mājās.

Amerika daudziem noteikti ir nepiepildīto sapņu zeme.

Tas ir vienīgais arguments. Mācību ziņā viņi iegūst, apgūst svešvalodu, iemācās komunicēt citā sabiedrībā un kultūrā. Arī sporta ziņā Amerikā līmenis ir augsts, bet ēnas puse ir traumas, kas tur tiek iegūtas. Sekojot līdzi, cik daudzas meitenes ir aizbraukušas, cik atgriezušās un nesušas pienesumu Latvijas volejbola izlasei, jāsecina, ka statistika nav iepriecinoša. Uz Ameriku aicina vidusskolas beidzējas, kuras ir sava vecuma Latvijas izlases kandidātes. No viņām ļoti maz atgriežas, un tās, kuras atbrauc mājās, ir ar traumām vai arī sportiski sevi izsmēlušas. Viņām vajadzīga pauze, reti kura šo slodzi iztur. Arī federācija iegulda junioru izlasēs naudu un attīsta, lai izaugtu spēcīga komanda. Pienākot konkrētam vecumam, meitenes aizbrauc uz Ameriku un pazūd. Latvijas Augstskolu sporta savienības centieni attīstīt duālo karjeru Latvijā būtībā ir centieni nākotnē šo situāciju uzlabot. Iespējams, Latvijā volejbolā nav tik augsts līmenis, kāds ir Amerikā, bet no šejienes arī var «izsisties», ja ļoti to vēlas. Tas atkarīgs no cilvēka. Labs piemērs ir RSU, kurā es arī strādāju ar volejbola komandu. Šīs augstskolas mācību programma, piemēram, medicīna, ir viena no grūtākajām Latvijā, bet man ir pāris cilvēki, kuri gan mācībās, gan sportā ir sekmīgi. Tas pierāda, ka visu var apvienot.

Šogad viens no tavas karjeras pavērsiena punktiem bija kļūšana par Latvijas volejbola izlases galveno treneri. Vidēji cik gadus izlases kodolam vajadzētu spēlēt kopā, lai no tās varētu prasīt vērā ņemamus starptautisko sacensību rezultātus?

Taustāmus rezultātus, ko atspoguļo uzvara, var sasniegt trīs gados, ja ļoti cītīgi strādā. Tas būtu minumus, ja komandas lielākā daļa šajā laika periodā spēlē kopā.

Realitātē Latvijas sieviešu izlases komandas kodols arī noturas šo laika sprīdi, vai tomēr sastāvā ir liela mainība?

Tā kā mums sieviešu volejbols daudzus gadus ir bijis pabērna lomā un bija izlase, kas sevi pozicionēja vairāk kā amatierismu, arī izlases darbs un attieksme bija šajā līmenī. Mēs esam amatieres, ko jūs no mums sagaidāt? Es izlases būtību redzēju citādi, ar visu to, ka komandas dalībnieces spēlēšanu savieno gan ar darbu, gan studijām. Lai arī esam amatieres, var panākt, ka ir profesionāla attieksme pret treniņu procesu un to, ko darām. Nepieciešama profesionāla darba kultūra, lai gan izlases spēlētājas par savu darbu nesaņem algu. Tādēļ šim amatam pieteicos, jo ticēju, ka Latvijas sieviešu izlasi var izveidot citādu nekā līdz šim. Ar savu piemēru un degsmi treniņos es varu motivēt meitenes tiešām ar atdevi strādāt. Mana iecere bija komandu izveidot no jaunām, motivētām spēlētājām, kuras ir gatavas ziedot savu laiku. Volejbola federācija deva man iespēju sevi pierādīt.

Visa intervija Jānotic saviem spēkiem lasāma 26. oktobra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: 300 tonnas smilšu un pludmales volejbols Doma laukumā

Laura Mazbērziņa,28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Doma laukumā ir izbērtas gandrīz 300 tonnas smilšu, jo no 28. augusta līdz 1. septembrim, tur noritēs Rīgas pludmales volejbola nedēļa.

Rīgas pludmales volejbola nedēļā katru dienu notiks dažādi pasākumi - tradicionālais pludmales volejbola turnīrs «King&Queen», Bērnu diena, amatieru turnīrs, kā arī Eiropas mēroga smilšu cīņas, kurā savu dalību jau ir apstiprinājuši Latvijas vadošie pludmales volejbola dueti – Mārtiņš Pļaviņš un Edgars Točs, kā arī Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs.

«Pludmales volejbols ir demokrātisks un ikvienam pieejams sporta veids, ko var spēlēt teju jebkurā vietā. Kāpēc gan neļauties kādai avantūrai? Aizdomājos, ka būtu interesanti sarīkot turnīru Doma laukumā, uz vairākām dienām bruģēto laukumu pārveidojot par pludmales volejbola valstību. Tas ir izdevies – esam gatavi vest uz Doma laukumu smilšu kravas, bumbas un volejbola tīklus, pierādot, ka nekas šajā pasaulē nav neiespējams. Parādīsim gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem, ka pludmales volejbols ir viens no aizraujošākajiem sporta veidiem pasaulē,» stāsta Arnis Tunte, SIA «O-Sands» vadītājs, pasākuma idejas autors un galvenais rīkotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 10 gadu laikā apdrošināto bērnu skaits pieaudzis par 35%. Apdrošināto skolēnu skaits šajā periodā audzis pat par 93%, liecina Apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) apkopotie dati.

Jauna mācību gada sākums vairākos tūkstošos Latvijas ģimeņu ienesis ievērojamas izmaiņas ierastajā dienu ritējumā - bērns pirmoreiz apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai uzsācis skolas gaitas. Lai arī par mazāko klašu skolēnu drošību pedagogi gādā pastiprināti, aizrautīga rotaļāšanās vai sportošana ar citiem bērniem neiepazītā vidē mēdz novest pie dažādiem starpgadījumiem. Liela daļa vecāku to ir sapratuši vai pat personīgi piedzīvojuši bērnu neuzmanības sekas, tādēļ pret bērnu drošību izturas atbildīgi.

Vecāku piesardzībai ir pamats. Pēdējos piecos gados vien BTA kompensējusi vairāk nekā 4800 bērnu ārstēšanas izdevumus, izmaksājot vidēji 115 eiro katram. Lielākoties traumas gūtas sadzīviskās situācijās mājās vai skolā, sporta treniņos un ceļā uz mācību iestādi vai interešu izglītības nodarbībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadības grupā uzņēmēju un nodarbināto atbalstam 15.aprīlī panākta vienošanās par atbalstu sporta nozarei fiksēto izdevumu zaudējumu kompensācijai, informē Ekonomikas ministrijā.

Sporta centru fiksēto izdevumu segšanai valsts novirzīs astoņus miljonus eiro. Atbalsta saņēmējs varēs pretendēt uz vienreizēju fiksētu maksājumu, kas nepārsniegs 1,8 miljonus eiro.

Paredzams, ka atbalstam varēs pieteikties līdz šā gada 30.maijam. Programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

“Iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri šobrīd ir slēgti. Tie ir bijuši slēgti vairākkārt kopš pandēmijas sākuma. Pēc ideālā scenārija, ko kopā ar ekspertiem ir izstrādājusi starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa, individuālās sporta nodarbības iekštelpās varēs atsākt ātrākais maijā, kad 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 250. Līdz šim piedāvātie krīzes atbalsta instrumenti sporta nozari sasniedza tikai daļēji, jo atbalsta mehānismi tika balstīti uz uzņēmumā strādājošo principa. Sporta klubos darbinieku skaits ir mazs, savukārt telpu platības ir lielas. Tāpēc esam izstrādājuši atbalsta programmu Covid-19 izplatības mazināšanas pasākumu ietekmētajai sporta nozarei, kas nozarei kompensēs radušos zaudējumus,” skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta centri varēs saņemt atbalstu Covid-19 krīzes radītā apgrozījuma krituma kompensācijai – paredz jaunā valsts atbalsta programma, informē Finanšu ministrija.

To administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un kompensācija uzņēmējiem būs pieejama pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Līdz šim ilgstošā dīkstāvē esošos iekštelpu sporta klubus, halles, baseinus un fitnesa centrus piedāvātie krīzes atbalsta instrumenti sasniedza tikai daļēji, jo atbalsta mehānismi tika balstīti uz uzņēmumā strādājošo principa, bet sporta centros darbinieku skaits parasti ir mazs. Ar jauno programmu nozares uzņēmumiem būs iespēja gūt atbalstu par zaudējumiem, kas radušies ilgstošo darbības ierobežojumu dēļ.

Atbalstu varēs saņemt sporta centri – fitnesa centri, sporta klubi, sporta zāles, publiskas lietošanas peldbaseini, iekštelpu halles (volejbols, teniss), ledus halles, olimpiskie centri ar kopējo iekštelpu platību virs 500 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu divām jaunām atbalsta programmām Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

"Šonedēļ tiks uzsākta zaudējumu kompensācijas izmaksa tirdzniecības un sporta centriem, kuri ilgstoši nevar veikt savu saimniecisko darbību. Eiropas Komisija ir saskaņojusi atbalsta programmas, kas paredz vienreizēju atbalstu apgrozījuma krituma kompensācijai. Gan lielie tirdzniecības centri, gan sports iekštelpās joprojām ir ierobežoto pakalpojumu sarakstā, un ieilgusī dīkstāve ar katru dienu rada arvien lielākus zaudējumus. Ekonomikas ministrija, kopā ar nozares organizācijām patstāvīgā dialogā meklē labākos un drošākos risinājumus, lai darbu klātienē var atsākt gan visi veikali, gan arī iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri," komentē Jānis Vitenbergs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tiek atklātas Covid-19 pandēmijas ietekmētās Tokijas olimpiskās spēles

LETA,23.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 23.jūlijā tiks atklātas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.

Atklāšanas ceremonija Tokijas olimpiskajā stadionā sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV).

Nāciju parādi uzsāks antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis sekos pēc japāņu alfabēta, izņemot mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļos kā pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļos kā 194., sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3x3 basketbola izlases spēlētājam Agnim Čavaram.

Ceremonijas noslēgumā tiks iedegta 2021.gada vasaras olimpisko spēļu lāpa.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu sacensības noritēs bez skatītāju klātbūtnes.

Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, nodarbošanās ar fiziskajām aktivitātēm nāk par labu gan fiziskajai, gan psihiskajai veselībai. Ir pierādīts, ka regulāra sportošana paaugstina laimes hormona līmeni. Vairāk par fizisko aktivitāšu iespējām iekštelpās lasi raksta turpinājumā!

Fiziskās aktivitātes iekštelpās

Ja iepriekš ar sportu nodarbojies maz vai neregulāri, vislabāk sākt ar iekštelpu treniņiem. Taču, lai treniņi iekštelpās sagādātu patiesu prieku un aizrautību, ir būtiski ņemt vērā pāris nozīmīgus faktorus:

• vieta, kur sportot. Primāri ir svarīgi saprast, kur trenēties. To var darīt gan sporta klubā, gan gan mājās, ārā vai kādā citā vietā.

• mērķis un vēlamais rezultāts. Uzsākot trenēšanos, ir jābūt skaidrai vīzijai, kāpēc to dari. Tā var būt, piemēram, atbrīvošanās no liekajiem kilogramiem, ķermeņa uzturēšana formā vai gandarījuma un pozitīvu emociju gūšana.

• izvēlies aktivitātes. Apmeklē dažāda veida treniņus, lai saprastu, kurš no tiem Tevi uzrunā visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules volejbola turnīra posms Jūrmalā – ieguvums ne tikai sportam, bet arī ekonomikai

Jānis Buks, Latvijas Volejbola federācijas prezidents,19.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalā norisinājās Pludmales volejbola pasaules līmeņa turnīrs "Beach Pro Tour Challenge Jūrmala", kurā četras dienas Majoru saulainajā pludmalē noritēja spraigas spēles ar negaidītu lielu dalībvalstu skaitu – 32.

Pasākuma rīkošanā ieguldīts milzīgs komandas darbs. Eiropā ir daudz vietu, kur var spēlēt pludmales volejbolu, konkurence pasākumu rīkotāju vidū ir sīva, tāpēc sarunu process bija garš, taču mums izdevās sevi pierādīt no labākās puses. Kā sava veida mēraukla pasaules volejbola turnīriem ir Šveices pilsēta Gštade, kas allaž izceļas ar visaugstāko organizatorisko līmeni, līdz ar to šobrīd, runājot ar delegāciju pārstāvjiem un dzirdot, ka mūsu posms tiek salīdzināts ar Šveici, zinu, ka esam paveikuši lielisku komandas darbu. Uzskatu, ka šādi pasākumi ir milzīgs ieguvums ne tikai Latvijas sportistiem, bet arī ekonomikai.

Kopā mūsu valstī bija ieradušās teju 100 komandas no visas pasaules. Viskuplāk pārstāvētās delegācijas bija no Ķīnas, Brazīlijas un ASV. Bez tam daudzas delegācijas mūsu valstī uzturas jau vairāk nekā nedēļu, trenējoties gan Rīgā, gan Jūrmalā un sildot mūsu valsts ekonomiku – mitinoties viesnīcās, izmantojot ēdināšanas un izklaides iespējas. Notikumiem seko līdzi arī ārvalstu mediji, līdz ar to Latvijas vārds izskan visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskās komitejas galvenais uzdevums ir sagatavot Latvijas atlētus sekmīgam startam Olimpiskajās spēlēs, taču tās iepriekšējā vadītāja atkāpšanās no amata ir signāls tam, ka nepieciešamas pārmaiņas gan lēmumu pieņemšanā un to caurspīdībā, gan arī papildu jaunu ziedotāju piesaistē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidāts Jānis Buks. Viņš uzsver, ka Latvijas Olimpisko komiteju ir gatavs vadīt tikai pārmaiņu laikā — ne ilgāk kā vienu gadu – līdz 2024. gadā paredzētajai kārtējai šīs sporta organizācijas ģenerālajai asamblejai, kurā izvēlētos jaunu prezidentu nākamajiem četriem gadiem.

Kāpēc, esot vienas no lielākajām farmācijas kompānijām AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs un Latvijas Volejbola federācijas prezidents, piekritāt kandidēt uz Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amatu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ārkārtas Ģenerālajā asamblejā otrdien par organizācijas pagaidu prezidentu tika ievēlēts Latvijas Volejbola federācija (LVF) prezidents Jānis Buks.

Jaunievēlētais prezidents pildīs savus pienākumus līdz nākamā gada asamblejai.

Uz prezidenta amatu pretendēja arī Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidente Gunta Vlasenko un Latvijas Modernās pieccīņas federācijas (LMPF) goda prezidents Andris Feldmanis.

Ievēlēšanai bija nepieciešams saņemt vismaz 53 no 104 delegāta balsīm jeb 50% plus viena balss. No derīgajām 97 balsīm Buks saņēma 68, Feldmanis - 24, bet Vlasenko - piecas.

Buks sarunā ar žurnālistiem solīja, ka darīs visu, lai LOK paliktu labāka, veiksmīgāka, efektīvāka un daudz caurspīdīgāka un godīgāka.

"Kā jau teicu savā kampaņā, pirmkārt, jānodrošina esošo programmu izpilde un gatavošanās olimpiskajām spēlēm. Otrais solis ir sākt izvērtēt, kas ir mūsu [LOK] funkcijas un to izmaksas, kuras varbūt varam ietaupīt un līdzekļus novirzīt sportistiem. Tāpat jāsāk sistēmiski strādāt ar sponsoru piesaisti un jāsper arī pirmie soļi vienotas sporta organizācijas izveidē," par pirmajiem uzdevumiem jaunajā amatā stāstīja Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju Parīzes olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 29 sportisti 14 disciplīnās, pirmdien paziņoja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Savukārt Latvijas delegācijas vadītājs būs LOK ģenerālsekretārs Raitis Keselis.

Sākotnēji par Latvijas delegācijas vadītāju tika apstiprināts iepriekšējās LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks, taču LOK prezidents Raimonds Lazdiņš norādīja, ka Lejnieks šobrīd savu ikdienu vairs nesaista ar LOK, tāpēc lemts par Latvijas delegācijas vadītāju apstiprināt Keseli.

Olimpiskās kvalifikācijas process sportistiem noslēdzās 7.jūlijā, līdz ar olimpiskās kvalifikācijas turnīru basketbolā.

Latvijas delegācijas sastāvs Parīzes olimpiskajās spēlēs:

Zigmārs Raimo, Francis Lācis, Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis (visi - 3x3 basketbols), Līna Mūze-Sirmā, Anete Sietiņa, Agate Caune, Gunta Vaičule, Rūta Kate Lasmane, Patriks Gailums, Gatis Čakšs, Valters Kreišs (visi - vieglatlētika), Pāvels Švecovs (modernā pieccīņa), Daniils Bobrovs, Ieva Maļuka (abi - peldēšana), Džeja Patrika (daiļlēkšana), Toms Skujiņš, Anastasija Karbonāri (abi - šosejas riteņbraukšana), Mārtiņš Blūms (kalnu riteņbraukšana), Veronika Monika Stūriška, Kristens Krīgers (abi - BMX superkross), Ernests Zēbolds (BMX frīstails), Tīna Graudiņa, Anastasija Samoilova (abas - pludmales volejbols), Aļona Ostapenko (teniss), Kristaps Neretnieks (jāšanas sports), Agate Rašmane, Lauris Strautmanis (abi - ložu šaušana), Ritvars Suharevs (svarcelšana).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tiks atklātas Parīzes vasaras olimpiskās spēles.

Atklāšanas ceremonija Parīzē sāksies plkst.20.30 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV) un un portālam "Lsm.lv".

Valstu parāde Sēnas upē sāksies pie Austerlicas tilta un noslēgsies Trokadero laukumā, to vairāk nekā sešu kilometru garumā vērojot vairāk nekā 300 000 skatītāju, no kuriem vairāk nekā 200 000 skatītāju par vietām nav jāmaksā.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies apmēram 10 500 atlētu no 204 valstu olimpiskajām komitejām.

Latvijas delegācijas karognesēji būs pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa un 3x3 basketbola izlases spēlētājs, olimpiskais čempions Nauris Miezis.

Klātienē ceremoniju vēros arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Nododot olimpisko karogu Losandželosai, svinīgi noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles

LETA/AFP,12.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nododot olimpisko karogu 2028.gada olimpisko spēļu mājvietai Losandželosai, svētdien Parīzē svinīgā ceremonijā tika noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles.

Latvijas karogu noslēguma ceremonijā Parīzes stadionā "Stade de France" nesa BMX frīstaila sportists Ernests Zēbolds un sprintere Gunta Vaičule. Francijas karogu nesa regbists Antuāns Dipons un ASV - peldētāja Keitija Ledeki.

Pēc olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāja Tonī Estangē runas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju sekoja līdzi Parīzes olimpiskajām spēlēm, un nosauca spēles par "sensacionālām".

Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem, un, izskanot olimpiskajai himnai, olimpiskais karogs tika nolaists, to Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo ar Baha starpniecību nododot Losandželosas mērei Karenai Basai, bet pēc tam to saņemot amerikāņu aktierim Tomam Krūzam.

Komentāri

Pievienot komentāru