Reklāmraksti

Igaunijas attīstītāja HAUSERS jaunajā projektā “Elijas Nami” nosvinēti Spāru svētki!

Sadarbības materiāls, 21.03.2022

Jaunākais izdevums

Jaunajos projektos Spāru svētkus svin brīdī, kad visi nozīmīgākie un apjomīgākie būvniecības darbi ir pabeigti un sākas projekta noslēdzošā un nereti patīkamākā fāze - iekšdarbu veikšana, ko īpaši gaida jauno dzīvokļu īpašnieki. Šo brīdī nupat piedzīvojis arī jaunais Centra apkaimes dzīvojamais projekts “Elijas Nami”.

Kopējās investīcijas projektā, ieskaitot zemes iegādi, ir 4,8 milj. eiro, no tiem 2,9 milj. eiro ir “BigBank” kredīts. Būvniecību plānots pabeigt 2022. gada vasarā.

Šis pavasaris arī nekustamo īpašumu nozarei nesis milzīgus un neplānotus izaicinājumus un ir teju neiespējami prognozēt nākotnes scenārijus jaunu mājokļu būvniecībā, pārdošanā un pieejamībā. Tomēr šajā sarežģītajā laikā tieši projekts “Elijas Nami” ir palīdzējis Igaunijas attīstītājam “HAUSERS” nostiprināt pozīcijas Latvijas tirgū, un ir viens no tiem, kurš būs veiksmīgi realizēts pasaules notikumu neietekmēts.

Šobrīd projektā vēl pieejami mazāk kā 20 dzīvokļi un “HAUSERS” speciālisti novērojuši, ka īpaši liela interese bijusi par 4 istabu dzīvokļiem. Tas nozīmē, ka šis ir pēdējais brīdis, lai izvēlētos kādu no “Elijas Nami” brīvajiem dzīvokļiem un vēl pie tam - ar īpaši patīkamiem nosacījumiem, jo projekta lieldraugs joprojām ir SEB banka, kas mājokļu iegādei tieši šajā projektā piedāvā īpaši izdevīgu piedāvājumu.

Jau projekta būvniecības sākumā, māju pamatos iemūrējot laika kapsulu nākamajām paaudzēm, tika pausta cerība, ka “Elijas Nami”, līdzīgi kā tuvumā esošā Zinātņu akadēmija, ap sevi pulcēs sabiedrības inteliģentos un plaši tverošos prātus, simboliski liekot uzsvaru uz apkaimes attīstību, kas cieši saistīta ar jaunu un kvalitatīvu dzīvojamo māju būvniecību. Sniedzot apkaimei vēl vienu atjaunotu un sakoptu teritoriju, tādējādi tiktu paplašināts tas sabiedrības loks, kas ikdienā apdzīvo Elijas un Maskavas ielas apkārtni – jauni, darba tirgū aktīvi cilvēki, ģimenes un visi tie, kuriem svarīgi dzīvot jaunā, svaigā un mūsdienīgā mājoklī, apkaimē ar lielu potenciālu.

Projektā “Elijas nami“ ir uzceltas četras ēkas - Maskavas ielā 31, 33, 35 un Elijas ielā 26, ar kopumā 56 dzīvokļiem. Projekta attīstītājs ir HAUSERS, kas kaimiņos uzkrājuši 18 gadu pieredzi jaunu mājokļu būvniecībā. Pēc vadošās biznesa mediju grupas “Arpiev“ un viena no lielākajiem biznesa konsultantu starptautiskā tīkla KPMG datiem, “HAUSERS Grupp“ ir veiksmīgākais būvniecības uzņēmums Igaunijā 2020. gadā.

Vairāk par Elijas Namiem uzzini projekta mājaslapā. Vairāk par “HAUSERS”: www.hausers.ee

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītāja „Kaamosˮ jaunā dzīvojamo māju projekta „Moho Parkˮ Mežaparkā otrajai ēkai nosvinēti spāru svētki.

Jaunais 12 stāvu nams Mirdzas Ķempes ielā atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, un tajā jau nākamā gada rudenī dzīvošanai būs pieejami 77 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 36 līdz 170 kvadrātmetriem. Lielākā daļa no tiem jau atraduši savus īpašniekus.

Ēkas A+ klases energoefektivitāti papildina 30 uz jumta izvietotie saules paneļi, kuru saražotā elektroenerģija darbinās koplietošanas inženiersistēmas. Dzīvokļos būs zemgrīdas apkure ar atsevišķu skaitītāju katrā mājoklī, kas dod iespēju kontrolēt savu siltumenerģijas patēriņu, logi ar trīskāršā stikla paketi, nodrošinot labu skaņas izolāciju, kā arī individuālas ventilācijas iekārtas – rekuperatori ar siltuma atgūšanas funkciju veselīgam mikroklimatam un mazākiem rēķiniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” projektā “Krasta kvartāls” Grēdu ielā, Rīgā, nosvinēti sestās jeb projekta pēdējās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas spāru svētki.

Deviņu stāvu ēkas, kurā atradīsies 92 energoefektīvi un funkcionāli divu līdz četru istabu dzīvokļi, būvniecību plānots pabeigt līdz nākamā gada rudenim, tādējādi noslēdzot visa vairāk nekā 42 miljonus eiro vērtā projekta attīstību.

Pašlaik projektā ekspluatācijā nodotas piecas deviņu stāvu dzīvojamās ēkas, no kurām trīs ēkas ir jau pilnībā apdzīvotas, ceturtajā ēkā iegādei pieejami vēl aptuveni 10% dzīvokļu, savukārt projekta piektā ēka Grēdu ielā 17 ir attīstītāja “Bonava Latvija” pirmais tikai īrei paredzētais nams.

Turpinot kvartāla attīstību, novembrī nosvinēti spāru svētki projekta sestajai jeb pēdējai daudzdzīvokļu ēkai ar 92 moderniem un ilgtspējīgiem divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 38,3 līdz 81,3 kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas nami piecu gadu laikā plāno 27 miljonu eiro investīcijas

Db.lv, 30.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrība SIA “Rīgas nami” apstiprinātā vidēja termiņa stratēģija 2024.-2028. gadam paredz attīstību visos pašvaldības kapitālsabiedrības galvenajos darbības virzienos.

Nākamajos četros gados RN galvenokārt fokusēsies uz īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, kā arī klimatneitrālu un aprites ekonomikas risinājumu izmatošanu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanā.

Līdz 2028. gadam izvirzītie galvenie finanšu mērķi ir paaugstināt pārvaldāmo pamatlīdzekļu vērtību un - palielināt ilgtermiņa peļņu un nodrošināt pozitīvu saimnieciskās darbības naudas plūsmu.

“Jau pirmajā SIA “Rīgas nami” reorganizācijas gadā uzsākām veidot jaunus nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas procesus, kas atbilstu mūsu klientu gaidām. Turpmākajos gados mūsu klienti sajutīs pozitīvās pārmaiņas, jo ir likti stabili pamati klientcentrētam pakalpojumu sniegšanas modelim – iesaistot pašus klientus, precīzi apzinātas viņu vajadzības, atvērts jauns, pieejamāks klientu apkalpošanas centrs un attīstīti citi klientu komunikācijas kanāli,” saka SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas cirka ēkas pārbūves energoefektivitātes darbi iegājuši noslēguma fāzē. Nupat pabeigta kupola konstrukcijas CLT paneļu (septiņās kārtās krusteniski līmētas 250 milimetrus biezas koksnes) montāža, līdz ar to cirka kupols ir pārsegts, būtiskākā rekonstrukcijas daļa ir paveikta un ēkas augstākajā punktā tiek kārts spāru svētku vainags.

Spāru svētki ir sena būvniecības tradīcija, kas simboliski iezīmē brīdi, kad būve ir sasniegusi augstāko punktu – jumta nesošā konstrukcija un lielākie būvdarbi ir pabeigti.

Kopš rekonstrukcijas sākuma izbūvētas galvenās nesošās konstrukcijas ar jaunu pamatu plātni, uz kuras caur kolonām ir uzbalstīts dzelzsbetona rīģelis un uz kura ir uzmontēts kupols. Šobrīd tiek veikti visu veidu inženierkomunikāciju izbūves darbi, kā arī ir uzsākti jumta izbūves un apdares darbi.

Rīgas cirka valdes locekle Māra Pāvula ir gandarīta par paveikto: “Pieredzēt šo brīdi, kad cirka ēku atkal pārsedz kupols, ir ārkārtīgi aizkustinoši – šis ir ne tikai fizisks, bet arī simboliskis jumts, kas cirka nozarei sniedz drošību un vietu, kur attīstīties. Vēlos pateikties ikvienam, kas savu roku pielicis cirka atjaunošanas darbos – lai arī varbūt izskatās, ka šeit vienkārši top ēka, taču patiesībā tiek būvēta cirka nozares nākotne.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgus būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, bet konkrētāka summa būs zināma pēc attīstības koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad arī būs zināms apjoms, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

"Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot," teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados "Rīgas nami" darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd "Rīgas nami" strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis.

"Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas," stāstīja Sleže.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajai A klases biroja ēkai New Hanza teritorijā, Mihaila Tāla ielā 1, Rīgā, nosvinēti spāru svētki, atzīmējot ēkas augstākā būvniecības punkta sasniegšanu.

Visa projekta attīstības kopējās investīcijas pārsniegs 30 miljonus eiro un celtniecības darbus ir plānots pabeigt 2023. gada pavasarī.

“Spāru svētki būvniekiem vienmēr bijuši nozīmīgs būvniecības posms un atskats uz jau paveikto. Esam gandarīti par būvnieku līdz šim ieguldīto darbu un kvalitāti, kuru drīzumā varēs novērtēt arī biroju nomnieki. Mūsdienīgs birojs ir kas vairāk par energoefektivitāti un pārdomātu plānojumu. New Hanza biroji būs vieta, kur tikties klātienē ar kolēģiem, lai smeltos iedvesmu, spēcinātu komandas garu un tiektos pēc jauniem panākumiem,” spāru svētkos atzīmēja ēkas attīstītāja Pillar Capital, AS valdes priekšsēdētājs Edgars Miļūns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā piektdienā, 24. martā, Rīgā vērienīgi tika svinēti Panorama Residence augstceltņu kompleksa trešā torņa spāru svētki. Kopumā šajā 31 stāva ēkā būs pieejams 221 dzīvoklis, no kuriem viens būs īpaši ekskluzīvs penthausa dzīvoklis - pa visu 30.stāvu un ar 360 grādu īpaši gleznainu panorāmas skatu uz visām debespusēm. Trešā torņa dzīvokļu plānojums veidots, ņemot vērā, ka cilvēkiem ir dažādas prasības pret dzīvokļa lielumu, tādēļ būs pieejami visdažādākajām vēlmēm un gaumēm piemēroti mājokļi. Ēku ekspluatācijā plānots nodot jau šā gada beigās.

“Mums, protams, vēl ir gana daudz darbu jāpaveic, tostarp inženiertehniskie darbi, kā arī jāpabeidz trešā torņa fasādes apdares darbus. Taču šodien ar pilnu pārliecību varu teikt, ka projekts tiks īstenots sekmīgi, jo mēs ticam visai mūsu projekta komandai. Mums tiešām izdevās sakomplektēt lielisku komandu gan būvlaukumā, gan ārpus tā, un katra speciālista ieguldījums ir vērtīgs un pamanāms. Tāpat esam ļoti gandarīti par mūsu finanšu partnera – Rietumu bankas – uzticēšanos mūsu idejai un darbu kvalitātei,” pasākumā uzsvēra Panorama Nordic valdes loceklis Pāvels Počtarenko, piebilstot, ka par projekta realizācijas sekmīgo gaitu liecina gan trešā torņa spāru svētki, gan uzsāktie sagatavošanās darbi ceturtā torņa būvniecības uzsākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

30. septembrī – lielākais “Atvērto durvju dienu maratons” jaunajos projektos

Sadarbības materiāls, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā topošais biroju nomas projekts “Elemental Business Centre” 30.martā nosvinēja spāru svētkus, tādējādi atzīmējot apjomīgāko būvniecības darbu paveikšanu.

Līdztekus ierastajām spāru svētku tradīcijām, kā vainagu uzcelšana ēku augšējā stāvā un projektam pietuvinātu personu uzrunas, pasākumā bija vērojams arī īpašs kaskadiera priekšnesums – pārgājiens no vienas “Elemental Business Centre” ēkas jumta stāva uz otru.

“Elemental Business Centre” ir biroju nomas projekts Rīgā, Skanstes ielā 25, ar 21 000 m2 iznomājamo platību divās ēkās, kuras plānots nodot ekspluatācijā šā gada rudenī. Biroju nomas kompleksa būvniecība tika uzsākta 2021. gadā zem nosaukuma “Elemental Skanste”, taču šā gada sākumā projekts tika pārdēvēts par “Elemental Business Centre”.

Projekta attīstītāja “Kapitel” izpilddirektors Tāvi Ojala spāru ceremonijā norādīja, ka savā vairāk nekā 25 gadu pieredzē uzņēmumam ir nācies saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, taču “Elemental Business Centre” būvniecība, ņemot vērā pēdējo gadu globālos notikumus, īpaši izceļas.“Neskatoties uz izaicinājumiem, mēs apņēmīgi turpinājām īstenot “Elemental Business Centre” projektu. Pirms diviem gadiem, ar mūsu profesionālo kolēģu un uzticamo partneru atbalstu, mēs šeit uzsākām būvniecību un tagad redzam, ka mūsu pūles ir atmaksājušās, jo mūsu acu priekšā top Rīgas labākās biroju ēkas. Jau šoruden mēs šeit varēsim svinēt atklāšanu, iezīmējot nozīmīgu pavērsienu mūsu ceļā uz pasaules līmeņa biroju nomas kompleksu,” sacīja T. Ojala. Viņš arī norādīja, ka mūsdienās augstākās klases biroju kompleksi ir kļuvuši par neatņemamu pilsētvides sastāvdaļu, tāpēc “Kapitel” tiecas attīstīt biroju ēkas, kas ne vien nodrošina izcilu darba vidi, bet arī uzlabo pilsētas ainavu un veicina vietējās kopienas izaugsmi un labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils novada Aconē nosvinēti vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia vide” topošās atkritumu šķirošanas rūpnīcas spāru svētki, atzīmējot nesošās jumta konstrukcijas pabeigšanu.

Jaunajā rūpnīcā, kuru paredzēts atklāt šī gada rudenī, darbosies vismodernākās šķirošanas iekārtas, kas ļaus būtiski uzlabot Eiropas Savienības noteiktos atkritumu pārstrādes rezultātus.

Spāru svētkos atzīmēts līdz šim paveiktais darbs – izbūvētas nesošās jumta konstrukcijas un galvenās sijas, izveidots inženierkomunikāciju tīkls utt. Šobrīd būve tiek gatavota turpmākajiem darbiem, tostarp jumta izbūvei un grīdu liešanai. Rūpnīcas kopējā platība būs vairāk nekā 4000 kvadrātmetru, t. sk. ēka aptuveni 3300 kvadrātmetru un nojumes 700 kvadrātmetru. Projekta būvniecību veic būvniecības uzņēmums SIA “Aimasa”.

“Šī projekta īstenošanā liekam lietā pieredzi, kas gūta septiņu gadu laikā “Eco Baltia vide” rūpnīcā Liepājā un vairāk nekā desmit gadu laikā grupas uzņēmumā “Ecoservice” Viļņā, kā arī no citiem līdzīgiem projektiem Polijā, Igaunijā un Lietuvā. Te darbosies daudzpakāpju optiskā šķirošanas iekārta ar iespēju šķirošanas procesā mainīt gan šķirojamo materiālu veidus, gan kvalitātes kontroli un atlasīt piejaukumus no optiski atdalītās plūsmas vai izlasīt tikai derīgo materiālu. Tas ļaus ietaupīt enerģiju un atgūt maksimāli daudz otrreizējo izejvielu,” stāsta “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielāko nekustamā īpašuma attīstītāju un projektu TOP10

Db.lv, 16.02.2023

Pēc darījumu apmēra pērn populārākais jaunais projekts bija "YIT Latvija" attīstītie "Silvas nami", kur veikti 115 darījumi par 12,2 miljoniem eiro.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji Latvijā bija "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Uzņēmuma jaunākajā dzīvojamo platību tirgus pārskatā secināts, ka "Bonava Latvija" jau ceturto gadu pēc kārtas sasniegusi lielāko jauno dzīvokļu pārdošanas apjomu, savukārt "YIT Latvija" izdevies sasniegt lielāko pārdoto dzīvokļu skaitu gadā.

Lielāko attīstītāju TOP 10:

"Top 3" attīstītāju "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" tirgus daļa 2022.gadā ir attiecīgi 13%, 11% un 7%, salīdzinot ar 15%, 5% un 4% gadu iepriekš. "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" un arī "Kaamos" arī 2022.gadā turpināja aktīvi paplašināt savus zemes gabalu portfeļus, norāda "Colliers" Konsultāciju pakalpojumu direktore Agija Vērdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdošanā nonāk mazākā daļa pieejamo zemes gabalu

Armanda Vilciņa, 16.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Rīgā un tuvajā Pierīgā kopējais potenciāli iegādei pieejamais zemes apjoms pašlaik ir aptuveni 5565 hektāri (ha), reāli tirgoti tiek vien nepilni 6%, vēstīts Dienas Biznesa speciālizlaidumā Nekustamais īpašums.

Apkopojot publiski pieejamo informāciju, kā arī veicot lielāko nekustamo īpašumu pircēju un pārdevēju skrīningu, esam secinājuši, ka pašlaik Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē iegādei pieejami 322 ha zemes, skaidro Radiks Landaus, Colliers zemes un attīstības projektu vecākais konsultants. Viņš norāda, ka kopējā summa, ko zemes īpašnieki pieprasa par pārdošanā esošo zemi, šobrīd veido 155 miljonus eiro jeb 48 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2).

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan...

Galvaspilsēta attīstās10% no potenciāli iegādei pieejamā zemes apjoma šobrīd pieder fiziskām personām, 8% - pašvaldībām, bet lielākā daļa jeb 82% - juridiskām personām, skaidro R.Landaus. Arī lielākie darījumi laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam liecina, ka visbiežāk tirdzniecībā esošā zeme nonāk tieši juridisko personu īpašumā. Viens no lielākajiem zemes darījumiem pēdējos gados saistīts ar Lietuvas attīstītāja Urban Inventors ienākšanu Latvijas tirgū, kad uzņēmums pērnā gada sākumā iegādājās 7,3 ha zemesgabalu, kas atrodas Lielirbes ielā, Rīgā. Zeme iegādāta par 5,5 miljoniem eiro jeb 75 EUR/m2, un publiski pieejamā informācija liecina, ka nākamajos gados investors šajā vietā plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas.

Tāpat vērienīgu darījumu veicis nekustamo īpašumu attīstītāja Linstow Baltic grupas uzņēmums, kas pērnā gada vasarā par 10,5 miljoniem eiro iegādājies īpašumu Rīgā, Sporta ielā 2. Linstow Baltic pārstāvji norāda, ka šo zemes gabalu viņi plāno attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi. Lielus darījumus, iegādājoties zemi Rīgā, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam veikuši arī tādi ārzemju attīstītāji kā Eastnine, Estmak Capital, VPH, Estera Development un citi, liecina Colliers dati.

Pērk ārzemnieki

Arī vērtējot zemes darījumus ar dzīvojamo zemi, var novērot, ka tos galvenokārt iegādājas ārzemju attīstītāji - Bonava, Merks, Hausers, Kaamos, Estera Development un YIT. R.Landaus šo tendenci skaidro ar faktu, ka Latvijā trūkst profesionālu attīstītāju. “Tādu fondu, kas dibināti Latvijā un joprojām darbojas vietējā tirgū, ir ļoti maz - praktiski uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Pārsvarā Latvijā strādā lietuvieši, igauņi, zviedri un norvēģi, kas pēdējos gados aktīvi meklē īpašumus, ko iegādāties. Īpaši liela aktivitāte vērojama šobrīd, jo attīstītāji meklē veidus, kā izglābt savu naudu no arvien pieaugošās inflācijas. Jāsaprot, ka cilvēku skaits pasaulē katru dienu palielinās, taču zemes gabalu vairāk nepaliek, tāpēc uzņēmēji saprot, ka šāda veida īpašuma iegāde ir lieliska iespēja ieguldīt savu naudu. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju skaits nav tik liels, taču mēs redzam potenciālu - pie mums ierodas ārvalstu studenti, arī jaunās biroju ēkas piesaista jaunus nomniekus, kā rezultātā iedzīvotāju skaits varētu arī palielināties. Potenciāls zemes gabaliem, sevišķi tiem, kas atrodas Rīgā, ir ļoti liels un attīstītāji to apzinās. Piemēram, Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās brīvu, apbūvējamu zemes gabalu praktiski vairs nav, tā viņiem ir problēma, tāpēc lietuviešu un igauņu attīstītāji arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus Rīgā,” atzīmē R.Landaus, piebilstot, ka Rīga platības ziņā ir lielākā no Baltijas valstu galvaspilsētām.

Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums. Dienas Biznesa abonenti žurnālu saņem bez maksas.

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Bērnu slimnīcas 124. dzimšanas dienu, nosvinēti spāru svētki ēkai, kurā atradīsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības centrs un Ambulatorais veselības centrs.

Ar kopējo telpu platību 7962,2 m2, šī nozīmīgā ēka ir arī lielākā, kas tiek būvēta Bērnu slimnīcas teritorijā.

Bērnu un jauniešu skaits, kuriem vajadzīga neatliekamā medicīniskā palīdzība vai palīdzība akūtās veselības situācijās, ir liels – Bērnu slimnīcā tie ir 150 līdz 200 pacientu dienā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības centram jaunajā ēkā būs plašās, epidemioloģiski drošās un pārdomāti projektētās telpas 2 652,6 m2 platībā, atsevišķa ieeja un reģistratūra, tiks izbūvēts jauns piebraucamais ceļš Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnām.

Jaunās ēkas lielākā daļa – 5310 m2 – iedalīta Ambulatorajam veselības centram, kas paplašinās iespējas integrēt ārstniecības procesu, mazinot nepieciešamību bērniem ārstēties stacionārā. Pacientiem plānveida ambulatoro pakalpojumu sniegšana lielākoties notiks vienuviet jaunajā ēkā, kur atradīsies vienota reģistratūra, būs pieejamas 84 telpas vizītēm, procedūrām un izmeklējumiem, kā arī rotaļu un atpūtas zonas. Izmeklējumi un procedūras, kuras nepieciešamas arī stacionāra pacientiem, notiks jaunās ēkas pirmajā stāvā, kas pa gaiteņiem būs savienots ar citiem Bērnu slimnīcas korpusiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs “Lords LB Special Fund V” sadarbībā ar būvniecības uzņēmumu “UPB” atzīmējis pirmos spāru svētkus projektā “Preses nama kvartāls”.

“Lords LB Special Fund V” vadītājs Giedrius Bernotas uzsvēra, ka projektā visu izdevies paveikt pēc plānotā grafika un spāru svētki multifunkcionālajā centrā ir būtisks atskaites punkts vienai no vērienīgākajām pilsētbūvniecības idejām.

Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums G.Bernotas norāda: "Lai arī ģeopolitiskā situācija ir kļuvusi sarežģītāka, pieprasījums no uzņēmumiem un dažādām iestādēm valsts un Eiropas līmenī joprojām saglabājas augsts, jo uzņēmumiem ir svarīgi nodrošināt modernus darba apstākļus jaunos, ilgtspējīgos ofisos ar daudzveidīgu infrastruktūru pāris soļu attālumā. Paralēli 1. kārtas būvniecībai mēs turpinām darbu arī pie 2. kārtas dizaina projekta. Saskaņā ar attīstības ieceri jau nākamgad tiks uzsākta daudzfunkcionāla biroju centra būvniecība, 10 stāvu ēkā integrējot arī modernu izglītības iestādi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināls, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru kabinets 21.februārī noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

K.Kariņš teica, ka investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Kā ziņots, Ministru kabinets noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) žurnālistiem pēc Ministru kabineta sēdes skaidroja, ka "Skulte LNG terminal" iesniegtie priekšlikumi paredzēja priekšrocību radīšanu regulatīvā vidē, kā arī virkni saistību gan no valsts puses, gan AS "Latvenergo" puses.

Čudars teica, ka saistībā ar attīstītāja izteikto priekšlikumu apjomu valdība lēmusi priekšlikumu neatbalstīt.

"KEM uzdots turpināt darbu pie termināla izveides, tai skaitā izskatot iespēju projektā iesaistīt valsts akciju sabiedrības un nodrošinot tām nepieciešamo finansējumu," teica Čudars, piebilstot, ka ministrija par to ziņos valdībai mēneša laikā.

Skultes priekšrocība jāizmanto 

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir...

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons skaidroja, ka uzņēmums runās ar stratēģisko investoru, jo svarīgs priekšnosacījums no investora bija, lai valdība vienā vai otrā veidā iesaistītos projekta izveidē.

"Mēģināsim rast iespējas satikties ar KEM un klātienē pārrunāt motīvus, jo uzskatām, ka prasības par valsts iesaisti bija mērenas. Cerams, ka valdībai ir kāds plāns. Varbūt valdībai ir "plāns B", piemēram, valdībai pašai to taisīt," teica Miķelsons, piebilstot, ka stratēģiskajam investoram ir pieredze visā pasaulē, tāpēc termināla uzbūve būtu ātrāka, bet projektu realizējot valdībai, tas būtu ilgāk.

Miķelsons arī uzsvēra, ka galvenais, lai terminālis Latvijā būtu.

Kā ziņots, 2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim pie Saulkrastiem, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza.

Turpmākajos mēnešos "Skulte LNG Terminal" atrada stratēģisko investoru un iesniedza valdībā priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču nedz investora vārdu, nedz precīzas savas vēlmes uzņēmums publiski neatklāj.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākās kanalizācijas sūkņu stacijas Rīgā, Daugavgrīvas ielā 101, būvniecībā veikts nozīmīgs posms — ir pabeigta jumta nesošā konstrukcija, izdarīta lielākā daļa sarežģītāko darbu, informē SIA “Rīgas ūdens”.

Darbu pasūtītājs SIA “Rīgas ūdens” kopā ar būvniekiem organizēja šai jaunbūvei spāru svētkus. Rīgas notekūdeņu attīrīšanai nozīmīgās stacijas nodošana ekspluatācijā gaidāma 2024. gada aprīlī.

Kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101 pamatoti dēvējama par jaudīgāko un lielāko Baltijas valstīs. Pašreizējā stacija darbojas jau vairāk nekā 30 gadus, un tai bija nepieciešama tehnoloģiskā modernizācija, lai arī turpmāk garantētu drošu notekūdeņu savākšanu un pārsūknēšanu uz Bioloģiskās attīrīšanas staciju “Daugavgrīva”.

SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš: “Šie spāru svētki ir svarīga diena projektētājiem un būvniekiem, kuri strādājuši pie šī objekta, taču pie viena arī mums, jo esam ļoti priecīgi, ka iegūsim savā rīcībā Baltijā jaudīgāko kanalizācijas sūkņu staciju un varēsim ar to aizstāt šobrīd jau novecojušo staciju. Un vēl tie ir svētki arī visiem rīdziniekiem, jo šī stacija pārsūknēs trešdaļu visu Rīgas notekūdeņu. Ja runājam salīdzinājumos, tad notekūdeņu plūsmas maksimumstundās tas būs 36 kilometrus garš vilciena sastāvs ar cisternām, ko pārsūknēs jaunā stacija! Tā dos arī elektroenerģijas un citu resursu ekonomiju, tā gādās arī par vēl drošāku un tīrāku apkārtējo vidi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot zaļās enerģijas principus nekustāmo īpašumu apsaimniekošanā, nekustamo īpašumu attīstītājs “Hansa.RE” aprīkojis sev piederošos objektus Uriekstes un Elijas ielā ar saules paneļiem pašu elektroenerģijas ražošanai.

Hansa.RE vienojies ar Swedbank par finansējumu 5,7 miljonu eiro apmērā īpašuma iegādes refinansēšanai un saules elektrostacijas izveidei, kas izvietota uz fonda pārvaldītās biroja ēkas Elijas ielā 17 jumta.

Savukārt objekta attīstīšanā sadarbojoties ar banku Citadele, “Hansa.RE” pārvaldītajām fondam piederošs uzņēmums “Hansa3RE” Uriekstes ielas īpašumā uzstādītajos saules paneļos cer saražot aptuveni 205 megavatstundas gadā un 20 gadu laikā samazināt CO2 izmešus par 1300 tonnām.

“Ieguldījums atbilst mūsu fonda stratēģijai: uzlabot fonda pārvaldīto īpašumu ilgtspēju un samazināt ietekmi uz apkārtējo vidi. Tāpat investīcija saules elektrostacijā ļaus mums samazināt atkarību no elektrības tirgus cenas svārstībām. Elektrostacija ir domāta pašpatēriņam - vasaras periodā ir plānots, ka saules paneļi spēs saražot 95 -98 % no nepieciešamās elektroenerģijas, taču ziemas mēnešos trūkstošo elektroenerģiju nāksies iegādāties no elektrības piegādātājiem,” atklāj “Hansa.RE” vadītājs Daniils Ruļovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Rīgas vēsturiskajā centrā topošajā projektā Dainas atzīmēti spāru svētki

Db.lv, 30.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA” ar Rietumu Bankas finansējumu Dainas ielā Rīgā īsteno līdz šim lielāko dzīvokļu mājas celtniecību pilsētas vēsturiskajā centrā.

Plānots, ka projekta "Dainas" celtniecības izmaksas, ko finansē Rietumu Banka, būs 6,9 miljoni eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas sasniegs 14 miljonus eiro.

Jaunbūves, kur tikko atzīmēti spāru svētki, kopējā platība būs 9969 m2. Plānots, ka jaunajā ēkā būs pieejami 114 vienas līdz četru istabu dzīvokļi. Mājas iemītniekiem tiks piedāvātas 34 pazemes stāvvietas.

Būvniecības process tika sākts 2021. gada vasarā un ilgs 15 mēnešus. Līdz šim jau ir pabeigts pilnais ēkas jeb septiņu stāvu karkass, savukārt nesen atzīmētie spāru svētki ļaus uzsākt darbus pie logu un fasādes montāžas. Paredzēts, ka projekts tiks pabeigts un pirmie daudzdzīvokļu mājas iemītnieki savos mājokļos varēs ievākties ap 2022. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītāja Kaamos jaunā dzīvojamo māju projekta Moho Park Mežaparkā pirmajai ēkai atzīmēti spāru svētki.

12 stāvu nams Kokneses prospektā ar 77 divu līdz četru istabu dzīvokļiem atbilst gandrīz nulles enerģijas prasībām, un pirmos mājokļus to īpašniekiem plānots nodot nākamā gada pavasarī.

Līdzās notiek otras, gandrīz identiskas ēkas būvniecība, kuru iecerēts pabeigt nākamā gada vasarā. Tādējādi līdz 2023. gada beigām Mežaparkā taps 154 mājokļi.

Mājokļu energoefektivitāti nodrošinās uz katra ēkas jumta izvietotie 30 saules paneļi, kuru saražotā elektroenerģija darbinās koplietošanas inženiersistēmas, siltās grīdas, logi ar trīskāršo stiklu, kā arī ventilācija ar rekuperāciju katrā dzīvoklī un iespēju to regulēt pašiem mājokļa iemītniekiem.

“Neraugoties uz turbulenci būvniecības sektorā, esam spējuši sabalansēt savas darbības, lai mērķtiecīgi virzītos uz priekšu. Esam gandarīti, ka pieprasījums pēc šī projekta mājokļiem ir augsts, jo, esot vēl būvniecības stadijā, vairāk nekā puse no abu ēku dzīvokļiem ir jau ieguvuši savus īpašniekus,” informē “Kaamos” vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot būtisku būvdarbu posma pabeigšanu, jaunajā nekustamo īpašumu projektā “Deglava Gleznotāju rezidence” tika nosvinēti 2. kārtas spāru svētki.

Rīgā, Pļavnieku apkaimē, iepretim Dreiliņu kalnam 2. kārtā top 2 jaunas 10 stāvu daudzdzīvokļu ēkas ar vairāk nekā 140 dzīvokļiem.

Teritorijā jau ir uzbūvētas 2 ēkas un tiek plānotas vēl 4 desmit stāvu ēkas. Otrajā kārtā būvnieki ir pabeiguši jumta būvniecību 2 ēkām, tās plānots nodot ekspluatācijā šī gada noslēgumā. Jau līdz šim 67% piedāvāto dzīvokļu ir rezervēti. Lai gan kopējās tendences nekustamā īpašuma tirgū norāda par mazāk aktīvu dzīvokļu pirkšanu, “Deglava Gleznotāju rezidences” pārdošana nav apstājusies un šis projekts ir pieprasīts vietējā tirgū.

Kā min projekta pārdošanas vadītājs Oskars Lubavs: "Galvenā jaunā projekta īpašība ir tā A klases energoefektivitāte un mūsdienīgā vide, tie ir galvenie aspekti, ko apsver pircēji. Piemēram, 2 istabu dzīvoklim “Deglava Gleznotāju rezidencē” vidējā apkures maksa aizvadītā gada decembrī bija vien 30 eiro, kas ir daudzkārt zemāka par padomju vai vecāka laika dzīvokļiem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" (YIT) ekspluatācijā nodevis pirmā standarta klases projekta "Silvas nami" ceturto ēku, kas atrodas Dzelzavas ielā, Purvciemā, blakus Biķernieku mežam.

Dzīvojamajā ēkā kopskaitā ir 67 dzīvokļi, piedāvājot iegādei gan 2 un 3, gan 4 istabu dzīvokļus.

Ceturtās ēkas dzīvokļu platība ir sākot no 41 m2 līdz 73 m2, un tie ir pieejami ar pilno apdari. Šobrīd rezervēti jau 25% dzīvokļu.

SIA "YIT LATVIJA" valdes loceklis Andris Božē norāda, ka "Silvas nami" dzīvojamo ēku komplekss ar četrām ēkām ir pirmais YIT standarta klases būvprojekts. Ar šo projektu ir izdevies panākt, ka dzīvokļi no jauna attīstītajos projektos ir vēl pieejamāki.

Turpina A.Božē: "Jau sākotnēji projekts "Silvas nami" tika izstrādāts ar mērķi, lai samazinātu kopējo dzīvokļa cenu pircējam. Tātad, plānojot kompaktus un funkcionālus dzīvokļus, kā arī saglabājot Somijai raksturīgos mājokļu standartus, veicinājām jauna mājokļa pieejamību plašākam iedzīvotāju lokam. Vienlaikus ēkas, tajā skaitā nule kā nodotā māja ir plānota un izbūvēta, ievērojot augstākos energoefektivitātes standartus. Mūsu pieredze rāda, ka tieši dzīvokļa ekonomiski optimāla uzturēšana ir viens no svarīgākajiem kritērijiem, kas šobrīd virza nekustamo īpašumu tirgu. "Silvas nami" pirmo ēku iedzīvotāji apliecina, ka energoefektivitāte aizvadītajā ziemā, kad tas bija īpaši aktuāli, pozitīvi atspoguļojusies ikmēneša komunālajos rēķinos. Piemēram, 2 istabu un 3 istabu dzīvokļiem vidējās izmaksas ziemas mēnešos bija attiecīgi aptuveni 140 un 240 eiro."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs “Hepsor” sadarbībā ar darbuzņēmēju “Mitt & Perlebach” turpina būvniecību Mārupes dzīvojamajā projektā “Mārupes Dārzs”, kam tikko nosvinēti spāru svētki.

Jaunajam projektam “Mārupes Dārzs” ir A klases energoefektivitātes sertifikāts un rekuperācijas sistēma. Pārdošanā ir jau nonākuši 92 divu, trīs un četru istabu dzīvokļi.

Hepsor investēs 12 miljonus eiro jaunā mājokļu projektā Mārupē  

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Hepsor" investēs 12 miljonus eiro jauna daudzdzīvokļu...

"Mēs sagaidām būvdarbu pabeigšanu līdz nākamā gada otrajam ceturksnim," prognozē Hepsor Latvia valdes loceklis Marti Krass.

Jau vēstīts, ka Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Hepsor" investēs 12 miljonus eiro jauna daudzdzīvokļu projekta būvniecībai Mārupē.

"Hepsor" grupas kopējais apgrozījums 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, pieauga par 98%, sasniedzot 38,8 miljonus eiro. Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa attiecīgajā periodā pieauga par 115%, sasniedzot 2,9 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas zaļajā Teikas apkaimē 16. jūnijā tika nosvinēti spāru svētki nekustamo īpašumu attīstības uzņēmuma Kaamos divu dzīvojamo namu projektā «Ābeļziedu terases», kurā būs 72 dzīvokļi ar 2-4 istabām un kura nodošana plānota 2024. gada pavasarī.

Ar Bigbank Latvijas filiāles piešķirtu finansējumu 7,5 miljonu eiro apjomā būvēto ēku energoefektivitāte atbildīs gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, tādējādi ļaujot samazināt telpu ekspluatāciju izmaksas un komunālo maksājumu rēķinus.

Šobrīd līgumi ir parakstīti un rezervācijas jau ir veiktas par vairāk kā 30% no šī projekta mājokļiem,» saka Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Mājoklī īpaši piestrādāts pie energoefektivitātes. Saules paneļi nodrošinās koplietošanas telpu elektroapgādi, par komfortablu sajūtu gādās zemgrīdas apkure un plašuma sajūtu sniegs gan 2,7 metru griestu augstums, gan balkons vai terase katrā dzīvoklī. Teritorijā būs arī 49 automašīnu stāvvietas un 39 uzglabāšanas telpas, un katrā mājā būs arī lifts. Dzīvokļi tiks piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari, centrālo apkuri un mehānisko ventilāciju ar rekuperācijas sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnē nosvinēti spāru svētki topošajai ražošanas ēkai "Biznesa stacija", kas atrodas Tālavas ielā, blakus Bānīša stacijai, informē pašvaldības pārtāve Evita Aploka.

"Biznesa stacija" top apjomīgā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā "Uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstība Alūksnes novadā". Projekta kopējās izmaksas ir 6 842 863 eiro, tajā skaitā ERAF finansējums - 5 000 000 eiro.

Šis ir finansiāli un arī aktivitāšu ziņā apjomīgākais projekts, ko īsteno Alūksnes novada pašvaldība. Līdztekus "Biznesa stacijas" būvniecībai tiek pārbūvēti arī Tālavas un Gulbenes ielu posmi, uzlabota ūdensapgādes infrastruktūra Pilssalas ielas posmā, būvētas trīs ražošanas ēkas novada teritorijā, septiņos novada pagastos pārbūvēti uzņēmējdarbības attīstībai nozīmīgi ceļi un to posmi.

Projekta mērķis ir izveidot komercdarbībai piemērotu infrastruktūru novadā, radot jaunas darbavietas, piesaistot nefinanšu investīcijas un revitalizējot degradētu teritoriju. Projekts vērsts uz saimnieciskās darbības veicējiem pilsētā un novadā - vairāk nekā 32 uzņēmumiem, kuru pamatdarbības jomas ir saistītas ar ražošanu, tirdzniecību, pārvadājumiem un citām novada attīstībai svarīgām nozarēm, kā arī potenciālajiem komersantiem, investoriem, vietējiem uzņēmumiem un projekta sadarbības partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodots vērienīgais dzīvokļu nama projekts Dainas ielā, kas tapis piesaistot Rietumu Bankas finansējumu. Projektā pašlaik rezervēta jau gandrīz puse no kopumā pieejamajiem 112 dzīvokļiem.

Ekspluatācijā nodotā projekta “Dainas” kopējā platība ir 8926 m2 un ēkā pieejami 112 vienas līdz četru istabu dzīvokļi. Ēka atrodas vēsturiskajā centrā.

“Pastāvīgā un aktīvā interese par dzīvokļiem vēsturiskajā centrā liecina, ka dzīvošana galvaspilsētas centrā joprojām ir aktuāla un interesanti labprāt izvēlas tieši jaunos mājokļu projektus. Kā redzam pēc iepriekšējo rezervāciju un līdzšinējo dzīvokļu pārdošanas datiem, īpaši pieprasīti ir trīs un četru istabu dzīvokļi, kas apliecina, ka Rīgas centrā ilgstoši bijis vērojams šāda tipa dzīvokļu piedāvājuma trūkums,” norāda attīstītāja pārstāvis Reinis Sproģis.

FOTO: Rīgas vēsturiskajā centrā topošajā projektā Dainas atzīmēti spāru svētki 

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA” ar Rietumu Bankas finansējumu Dainas ielā Rīgā...

Projekta “Dainas” būvniecības process tika uzsākts 2021. gada vasarā. Būvniecības darbi noritēja kā plānots, neraugoties uz ekonomiskās un politiskās situācijas saasināšanos reģionā, ļaujot dzīvokļu īpašniekiem plānot ievākšanos jaunajā mājoklī jau šī gada aprīlī.

Pieejamo dzīvokļu pārdošanas cenas svārstās no 74 900 – 374 900 eiro.

Projekta arhitekts ir Viktors Valgums no “Zenico projekts”.

Projektu 2021.gada vasarā uzsāka nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA”. Pašlaik projekta attīstītājs ir SIA “Kerdos Holding”, kura vienīgais akcionārs ir uzņēmējs Armands Broks. Projekta “Dainas” izmaksas, ko finansēja Rietumu Banka, ir 7,7 miljoni eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas sasniedza 14 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru