Ikgadējo Narvesen preses dienu ietvaros sadalītas balvas preses izdevējiem par sasniegumiem preses tirdzniecība dažādās kategorijās. Balvas dalīja gan preses tirgotājs Narvesen, gan preses izplatītājs - Preses serviss. Vislielākais balvu birums tika žurnāliem un izdevniecībai Žurnāls Santa- kopā 10 balvas.

Narvesen nominācijas:

Pārdotākais dienas izdevums:

1.Vesti Segodņa (IN Fenster)

2.Diena (izdevniecība Laikraksts Diena)

3.Latvijas Avīze (izdevniecība Latvijas Avīze)

Pārdotākais nedēļas izdevums:

1. Privātā dzīve (izdevniecība Žurnāls Santa)

2. Ieva (izdevniecība Žurnāls Santa)

3. Kas jauns (izdevniecība Rīgas viļņi)

Pārdotākais 2 nedēļu izdevums

1. Ievas stāsti (izdevniecība Žurnāls Santa)

2. Patiesā Dzīve (izdevniecība Rīgas viļņi)

3.Ievas māja (izdevniecība Žurnāls Santa)

Poligrāfijas uzņēmumi a/s Preses nams un SIA Jelgavas tipogrāfija panākuši vienošanos ar grāmatu izdevniecībām SIA Tapals un SIA Nordik par parādu samaksas grafiku.

Par to Db.lv informēja a/s Preses nams pārstāve Dace Robežniece. Preses nams un Jelgavas tipogrāfija ir abu minēto grāmatu izdevniecību lielākie kreditori. Preses nams šīs vienošanās ietvaros apņēmies neuzturēt prasību par abu grāmatu izdevniecību maksātnespējas pasludināšanu. Vienošanās noslēgta ar mērķi sekmēt abu parādnieku komercdarbības stabilizāciju un ilgtermiņa attīstību.

Saskaņā ar vienošanos, abi grāmatu izdevēji - SIA Tapals un SIA Nordik - ir apņēmušies abiem lielākajiem kreditoriem ik mēnesi atmaksāt konkrētu parāda daļu katram no kreditoriem. Parādu atmaksa tiks uzsākta 2009.gada septembrī.

A/s Preses un SIA Jelgavas tipogrāfija kreditoru prasījumi pret SIA Tapals un SIA Nordik veido vairāk nekā 50% no katra parādnieka kopējo kreditoru prasījumu summas, taču kopējā parādu summa publiski netiek atklāta.

Piektdien, 1. jūnijā, plkst. 14.00, Melngalvju nama svētku zālē notiks konkursa Preses nagla 2006 noslēguma ceremonija.

Preses nagla 2006 galvenais uzdevums būs balvu pasniegšana par labākajiem iepriekšējā gada sasniegumiem Latvijas drukātās preses nozarē, Db.lv informēja LPIA izpilddirektors Dzintris Kolāts.

Preses naglas pasākums tika atjaunots pēc ilgāka pārtraukuma un organizatori bija patīkami pārsteigti par lielo interesi un iesniegto materiālu skaitu. Pēdējais īpaši svarīgi, ja ņem vērā noteikumu, ka no katras redakcijas katrā kategorijā varēja iesniegt vienu darbu.

Lielākais dalībnieku skaits konstatēts rakstošās žurnālistikas konkursā, kur iesniedza 89 darbus, tai skaitā pētniecisko un analītisko rakstu kategorijā - 27 un apraksta vai intervijas žanrā - 29 darbus. Tāpat augstu jāvērtē žurnālu dizaina konkursam pieteikto darbu skaits - 14.

VAS Latvijas Pasts izdevēju balva Zelta aploksne nominācijā abonētākais laikraksts latviešu valodā balvu saņēma Latvijas Avīze, izdevniecība A/S Lauku Avīze, abonētākais laikraksts krievu valodā – Čas, izdevniecības nams Petits, abonētākais žurnāls latviešu valodā – Ieva, izdevniecība SIA Santa, Abonētākais žurnāls krievu valodā – Ļubļu, izdevniecības nams Petits, abonētākais reģionālais izdevums latviešu valodā – Rēzeknes Vēstis, izdevniecība Rēzeknes Vēstis, abonētākais reģionālais izdevums krievu valodā – Rezeknes Vestis, izdevniecība Rēzeknes Vēstis, lielākais akcijas Abonē pastā lētāk atbalstītājs – izdevniecība Fenster, lielākais tiešā pasta ieliktņu izvietotājs presē – izdevniecība SIA Laikraksts Diena, veiksmīgākā žurnālu debija – Republika.lv, izdevniecība Žurnāls, abonētākais bērnu un jauniešu izdevums – Spicā Avīze, izdevniecība LABA, Atraktīvākā preses abonēšanas kampaņa – izdevniecība Rīgas Viļņi, lielākais sadarbības partneris abonēšanā un mazumtirdzniecībā – izdevniecība SIA Žurnāls Santa. Šāda balvu pasniegšana tika organizēta jau otro gadu. Svinīgajā ceremonijā Latvijas Pasta vadība sveica tos preses izdevējus, kas sasnieguši labākos rezultātus preses abonēšanā un mazumtirdzniecībā. Labāko rezultātu ieguvēji 12 nominācijās noteikti, apkopojot un izvērtējot Latvijas Pasta Preses pakalpojumu dienesta rīcībā esošos uzskaites datus 2006. gada pirmajā pusgadā.

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Piektdien, 1. jūnijā Melngalvju namā notika konkursa Preses nagla 2006 noslēguma ceremonija. Izdevniecība Dienas bizness saņēma divas Preses naglas.

Rakstošās žurnālistikas žanrā nominācijā Gada ziņa vai reportāža balvu saņēma laikraksta Dienas Bizness žurnāliste Dace Preisa par rakstu Burzma ap ES 26,5 miljoniem latu.

Vēl šajā nominācijā bija izvirzīti divi raksti - Neizdevušās vakariņas trijatā, Gunta Sloga, laikraksts Diena un Pa lāča pēdām, Māris Puķītis, žurnāls Kas jauns?, izdevniecība SIA Rīgas viļņi.

Vēl vienu naglu Dienas bizness saņēma kategorijā Gada izdevējs - nacionālā prese, kur vēl bija nominēta A/S Diena un SIA Izdevniecība Lilita.

Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece no 8.septembra sāks strādāt izdevniecībā Rīgas viļņi, aģentūrai LETA apstiprināja SIA Izdevniecība Rīgas viļņi valdes priekšsēdētāja Aija Simsone.

Viņa norādīja, ka Mūrniece esot pieņēmusi piedāvājumu «pievienoties izdevniecības augstākā menedžmenta komandai». Sākotnēji bijusī iekšlietu ministre izdevniecībā pildīšot galvenā redaktora Aiņa Saulīša vietnieces pienākumus, taču viņas amats vēl varētu tikt mainīts atkarībā no tālākiem viņas pienākumiem.

Sākot darbu, Mūrniecei tiks uzticēta atbildība par dažādu jaunu izdevniecības projektu izveidi un esošo attīstību, bet precīzāki viņas pienākumi būs zināmi mēneša laikā, pastāstīja Simsone.

Izdevniecības vadītāja Mūrnieci vērtē kā augsta līmeņa profesionāli, tāpēc viņa prognozē, ka bijusī iekšlietu ministre būs veiksmīgs papildinājums Rīgas viļņu komandai. «Man ir prieks, ka viņa atgriežas mediju vidē,» sacīja Simsone.

Valdības piedāvātā Pievinotās vērtības nodokļa (PVN) likme (nedz 10%, nedz 21% apmērā) ir nepieņemama un preses industriju iznīcinoša. Tā 2008. gada 10. decembra ārkārtas sēdē secināja Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA).

LPIA vairākkārtīgi savu pozīciju ir paudusi Latvijas Republikas Saeimai un valdībai. Taču līdz šim brīdim tā nav saņēmusi ne atbildi ne arī konstruktīva dialoga iespējas.

Latvijas Preses izdevēju asociācija pieprasa:

1. saglabāt 5% PVN likmi preses industrijai 2009 gadam, jo abonēšanas kampaņa 2009 gadam jau ir praktiski noslēgusies;

2. attiecināt pazemināto (10%) PVN likmi preses izdevumiem sākot no 2010 gada;

Ņemot vērā izveidojušos situāciju LPIA biedri rīt, 2008. gada 11. decembrī uzsāk brīdinošu protesta akciju aizstāvot sabiedrības tiesības būt informētiem.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas vārdā:

Ivars Zariņš, Izdevniecība Žurnāls Santa

Ar mērķi stiprināt tirgus pozīcijas Baltijas jūras reģionā SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta ir iegādājusies Somijas tūrisma karšu tirgus līderi – kompāniju Oy e-City Ab, kas pazīstama ar tās reģistrēto preču zīmi CITY-OPAS®.

Uzņēmuma kontrolpaketes iegāde atbilst SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta stratēģijai palielināt eksporta īpatsvaru un apjomu uzņēmuma apgrozījumā, stiprināt pozīcijas Ziemeļeiropas tirgū, iegūstot kanālus, kontaktus un bāzi SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta pakalpojumu un produktu pārdošanai.

SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta valdes loceklis Mārtiņš Vimba norāda, ka «Somijas uzņēmuma iegādes galvenais mērķis ir palielināt abu kompāniju biznesa apjomu un vērtību, efektīvi un sinerģiski izmantojot abu uzņēmumu pieredzi un zināšanas, apvienojot paralēlās un saistītās aktivitātes». «CITY-OPAS® tirgus daļa, kompetence, reputācija un zīmola atpazīstamība, kā arī kontakti un vairāk nekā 15 gadu darījumu vēsture ar visu nozīmīgāko Somijas ekonomisko reģionu un pašvaldību tūrisma informācijas centriem un mediju partneriem nodrošinās būtiskas iespējas un kanālu SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta portfelī esošo produktu pārdošanai, jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai un eksporta kāpumam uz Somiju,» skaidro M. Vimba.

Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (17 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem kā dāvanu šajos Ziemassvētkos visvairāk vēlētos saņemt veselību. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra vidū veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Ziemassvētkus – kopumā 95 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem svin Ziemassvētkus, un visbiežāk tas tiek darīts vai nu pēc katra cilvēka individuālajām tradīcijām (63 %), vai arī pēc kristiešu tradīcijām (40 %). Savukārt katrs sestais iedzīvotājs (14 %) apgalvo, ka Ziemassvētkus svin pēc senlatviešu tradīcijām. Tomēr Latvijā ir 3 % respondentu, kuri Ziemassvētkus nesvin.

Pēc senlatviešu tradīcijām Ziemassvētkus salīdzinoši biežāk svin šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - sievietes, respondenti ar augstāko vai vidējo izglītību, latvieši, vadītāji, vecākie speciālisti, iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī respondenti, kuriem nav personīgo ienākumu vai arī tie ir no 100 līdz 200 latiem mēnesī.

Mediju koncerna a/s Diena valde par SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas mediji valdes locekli iecēlusi Jāni Ogstu.

Uzsākot darbu SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas Mediji, J.Ogsts kā savas prioritātes min abu uzņēmumu turpmāku attīstību, auditorijas palielināšanu un finanšu rezultātu uzlabošanu.

J. Ogsts no 2010. gada līdz 2012. gada pavasarim jau darbojās A/S Diena koncerna padomes priekšsēdētāja amatā. Iepriekš J. Ogsts strādājis finanšu sfērā, ieņemot biržas brokera amatu dažādos uzņēmumos.

Līdzšinējais SIA Izdevniecība Dienas Bizness un SIA Dienas Mediji valdes loceklis Ģirts Ansons turpina darbu AS Diena kā koncerna finanšu direktors un pārējo koncerna meitasuzņēmumu valdes loceklis.

SIA "Izdevniecība "Dienas bizness"" valdē iecelts laikraksta "Diena" galvenais redaktors Gatis Madžiņš.

Tādējādi "Izdevniecības "Dienas bizness"" valdē turpmāk būs divi valdes locekļi - valdes priekšsēdētājs Edgars Kots un valdes loceklis Madžiņš.

Izmaiņas reģistrētas ceturtdien, 22.decembrī.

"Izdevniecība "Dienas bizness"" 2021.gadā strādāja ar 744 205 eiro apgrozījumu, kas ir par 16,1% mazāk nekā gadu iepriekš, taču izdevniecība guva peļņu 126 077 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

"Izdevniecība "Dienas bizness"" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 821 344 eiro.

Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir E.Kots, kuram pieder arī SIA "Izdevniecība "Dienas Žurnāli"", SIA "Radio TV", SIA "Izdevniecība "Dienas mediji"".

No 16,3 tūkstošiem uzņēmumu, kas tika reģistrēti 1991. gadā, šobrīd aizvien aktīvi ir 4,4 tūkstoši, liecina Lursoft apkopotie dati par uzņēmumiem, kuriem šogad aprit 30 gadi.

Vairākums no tiem ir individuālie uzņēmumi (41,86%), zemnieku saimniecības (24,32%) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (29,60%).

Šo 30 gadu laikā kopš reģistrēšanas uzņēmumi pārdzīvojuši vairākas krīzes, tostarp gan Krievijas finanšu krīzi 1998.gadā, gan globālo ekonomisko finanšu krīzi 2007. – 2010.gadā, uzņēmumus pamatīgi norūdot un pieprasot no to īpašniekiem un vadītājiem spēju reaģēt un pārorientēt darbu. Arī šobrīd jau gadu dzīvojam krīzes apstākļos, ko radījusi Covid-19 izraisītā pandēmija. Kamēr vieniem uzņēmumiem šo krīzi izdodas izmantot savā labā un pat sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus, daudzas nozares pandēmija ir būtiski ietekmējusi. Atšķirībā no iepriekš piedzīvotām krīzēm, šoreiz uzņēmējiem pieejami dažādi atbalsta pasākumi no valsts. Tos, kā parāda Lursoft pētījums, izmantojuši arī vairāki pirms 30 gadiem dibinātie uzņēmumi.

9:00 Kārtējā Saeimas plenārsēde.

9:00 Valsts sekretāru sanāksme.

9:00 Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēde, kurā lems par šķirnes lopu uzraudzības darbu organizēšanas un dabas parka Piejūra labiekārtojuma nodošanu SIA Rīgas Zooloģiskais dārzs.

9:00 Zemkopības ministrijas un Tadžikistānas speciālistu sanāksme.

9:30 Viesnīcā Reval Hotel Latvija notiks laikraksta Dienas bizness sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju Sorainen rīkota starptautiska konference par uzņēmumu veiksmīgas apvienošanas un iegādes darījumiem.

9:50 Kurzemes apgabaltiesa skatīs SIA ANGLERS prasību pret zivju pārstrādes SIA ROŅU 6 par parāda piedziņu un SIA Roņu 6 pretprasību par zaudējumu piedziņu.

10:00 Liepājas tiesa skatīs a/s LIEPĀJAS METALURGS prasību pret Igaunijas firmu OU Janere par parāda piedziņu.

Publiski dzejas lasījumi pie Raiņa pieminekļa dižgara dzimšanas dienā (11. septembrī) šogad tomēr notiks. Pasākumu bez Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) atbalsta un ar nosaukumu Jaunās dzejas dienas izlēmuši rīkot divi literāti - Arvīds Deģis un Andris Petrovs.

Autori ir pārliecināti – viņu rīkotais pasākums spēs aizraut ne tikai tradicionālās dzejas mīļotājus, bet arī tos, kas meklē kaut ko jaunu un neparastu. Ierastos dzejas lasījumus papildināšot muzikāli priekšnesumi.

Plānots, ka sarīkojumā piedalīsies: Raiņa un Aspazijas mājas – muzeja vadītāja Gaida Jablovska; dzejnieki – Leons Briedis, Amanda Aizpuriete, Andris Akmentiņš, Edvīns Raups, Jānis Elsbergs, Aleksandra Žaggere-Krūmiņa, Arvīds Deģis, Andris Petrovs, Imants Liepiņš u.c.; mūziķi - Kaspars Dimiters, Niks Matvejevs, Ingus Kuplais un Uldis Kākulis, kā arī Rīgas 1. ģimnāzijas ansamblis. Sarīkojumu vadīs radiožurnālists Ainārs Ašaks, bet tā režisors būs Aivars Helds (RSEBAA lektors). Savukārt tehnisko aprīkojumu nodrošinās Aivars Lapšāns, bet grāmatu galdi būs no apgādiem Nordik/Tapals un Jumava.

Lielo valsts jubileju sagaidām krīzes apstākļosPēc dažām dienām būs pagājuši apaļi 90 gadi, kopš tika dibināta neatkarīgā Latvijas Republika. Šādās gadskārtās allaž ir pieņemts, teiksim tā, nofiksēt, kādu attīstības līmeni ir izdevies sasniegt kādā situācijā esam.

Šķiet, lai kādi politiķi būtu pie varas, viņiem visiem nāksies mācīt teju ābeces patiesību - ja gribat, lai valsts budžetā ieplūst nauda, tai vispirms ir jānonāk tieši pie uzņēmējiem. Jā, šobrīd ir krīze, bet neaizmirsīsim, ka ekonomika tāpat kā daudz kas dzīvē ir ciklisks, un ir skaidrs, ka arī šī krīze nebūs mužīga. Jautājums ir par to, kas to spēs, bet kas - nespēs izturēt. Skaidrs, ka izturēs stiprākie un tālredzīgākie. Taču jebkurā gadījumā, paskatoties uz mūsu visai raibo vēsturi, droši var teikt - ja reiz esam pārdzīvojuši vāciešu, zviedru un krievu laikus, kaut kā nebūt pārcietīsim arī ekonomisko krīzi.

SIA Mediju grupa Tops – Latvijas mediju koncerna AS DIENA sastāvdaļa - ir publiski paziņojusi par izdevniecības nosaukuma maiņu. Turpmāk izdevniecība sauksies SIA Izdevniecība DIENAS ŽURNĀLI.

Šāds lēmums pieņemts, izvērtējot uzņēmuma darbību un biznesa mērķus – jaunais nosaukums tos raksturo daudz precīzāk.

Pagājušā gadā izdevniecība nosvinēja 10. gadu jubileju. Šobrīd SIA Izdevniecība DIENAS ŽURNĀLI izdod jau desmit žurnālus: Agro Tops, Una, Dārza Pasaule, Mūsmājas, Dari Pats, Delaj Sam, Veselība, Ilustrētā Zinātne, Leģendas un Ilustrētā Pasaules Vēsture. Šobrīd kopējā auditorija jau pārsniedz 300 000.

Pagājušā gadā starp desmit abonētākiem mēneša žurnāliem - pieci ir SIA Izdevniecības DIENAS ŽURNĀLI izdevumi - Dārza Pasaule, Dari Pats, Mūsmājas, Ilustrētā Zinātne un Veselība.

Izmaiņas juridiskajos datos vakar reģistrējusi arī SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta, liecina Lursoft dati.

Kopš vakardienas uzņēmuma pamtkapitāls reģistrēts eiro, to veido 106,7 tūkstoši eiro. Tāpat kā līdz šim, arī pēc izmaiņu reģistrācijas 44% SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta daļu pieder Jānim Turlajam, bet 56% - SIA Solvina Capital Management.

Būtiskākas izmaiņas skārušas SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta valdi un padomi. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja vietu atstājis Jānis Turlajs, kurš kopš vakardienas iecelts par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju, līdz ar to līdzšinējais padomes vadītājs Sandijs Āboliņš-Ābols kļuvis par padomes locekli.

Pilnvaru termiņš pagarināts arī līdzšinējai padomes loceklei Ingai Stabulniecei, kura mēto amatu ieņem jau kopš 2010.gada 20.augusta.

Noslēdzot šī gada pavasarī uzsākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdos SIA Izdevniecība "Dienas bizness”, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju.

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš informē, ka turpmāk laikraksts "Diena", nedēļas žurnāls "Dienas bizness", iknedēļas izdevums "SestDiena", ikmēneša žurnāls "Sporta Avīze" un izdevums "KDi" turpmāk iznāks SIA Izdevniecība "Dienas bizness" paspārnē. Tāpat šis uzņēmums turpmāk uzturēs portālus diena.lv un db.lv.

No 2023. gada 1.janvāra Gatis Madžiņš kļūst par izdevniecības "Dienas bizness" galveno redaktoru.

Tāpat informējam, ka SIA Izdevniecība "Dienas bizness" ir piesaistījusi stratēģisko investoru. Par tādu kļuvis Igaunijā pazīstamais uzņēmējs Maits Laidvē (Mait Laidvee), kurš iegādājies 52% SIA Izdevniecība "Dienas bizness" kapitāldaļu. Savukārt Gatis Madžiņš iegādājies 24% "Dienas bizness" kapitāldaļu, bet līdzšinējais izdevniecības īpašnieks Edgars Kots saglabājis 24% kapitāldaļu. Darījuma detaļas ir konfidenciālas. Tuvākajās dienās darījums tiks nostiprināts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

Saskaņā ar Lursoft datu bāzē pieejamo informāciju Latvijā lielākais izdevējs pēc izdoto masu informācijas līdzekļu skaita ir izdevniecības nams Petits. Izdevniecība Dienas Bizness, kas izdod 25 izdevumus, dala piekto vietu ar izdevniecību Santa.

Par to liecina Lursoft statistika par Uzņēmumu reģistrā apkopoto informāciju laika posmā no 01.01.1991 līdz 12.09.2008.

20 lielākie masu informācijas līdzekļu izdevēji (pēc izdoto izdevumu skaita):

1. Izdevējs Izdevumi Petits, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 46

2. Izdevniecības nams Fenster, 33

3. Mediju nams, SIA 30

4. Printshop, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 28

5./6. Dienas bizness, izdevniecība 25 / žurnāls Santa, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 25

7. Rīgas Viļņi, izdevniecība, Sabiedrība ar ierobežotu 24

8. Jaunie projekti, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību 23

Karšu izdevniecība Jāņa sēta turpina Latvijas rajonu (tagad novadu) karšu sēriju mērogā 1:100 000, kartējot līdz šim tik detāli neattēloto Rēzeknes rajona teritoriju. Kartes sagatavošanas laikā Latvijā ir veikta administratīvi teritoriālā reforma, un kartē attēlotā teritorija tagad ietilpst Rēzeknes un Viļānu novadā.

Kartes pirmizdevums sagatavots, izmantojot jaunākos pieejamos aerofoto uzņēmumus, jaunāko kartogrāfisko un adrešu informāciju un lauka apsekojuma datus. Visa Rēzeknes un Viļānu novada teritorija apsekota dabā 2008. un 2009. gadā, nobraucot vairāk nekā 4000 km. Kartē īpaši precizēts autoceļu tīkls, viensētu un apbūves izvietojums, attēloti tūrisma un servisa objekti, dabas aizsargājamās teritorijas, hidrogrāfija un meži.

Karti papildina plaša uzziņu informācija par katru pašvaldību (vispārīgas ziņas, apskates vietas, naktsmītnes tūristiem u.c.), kā arī 35 fotoattēli.

Laikraksts Dienas Bizness 13. aprīlī svin 18 gadu jubileju. Nu ko, pilngadība ir klāt! Varbūt tas ir simboliski, ka biznesa laikraksts jaunu brieduma pakāpi sasniedz tieši ekonomikas krīzes apstākļos. Šādu apstākļu sakritība masu medijiem uzliek dubultu atbildību.

Tāpēc radošam žurnālistam jāspēj ne tikai atklāt un norādīt uz trūkumiem valdības un biznesa struktūru darbā vai informēt par izmaiņām normatīvajos aktos un aktualitātēm, bet arī jāprot meklēt risinājumus sadarbībā ar ekspertiem, saimnieciskās darbības veicējiem un politiķiem biznesa vides sakārtošanai. Par mūsu veikumu varat pārliecināties ne tikai laikrakstā no pirmdienas līdz ceturtdienai, bet arī žurnālos Lietišķā Diena katru piektdienu un žurnālā Saldo divreiz mēnesī. Aktīvi strādā arī Dienas Biznesa Konferenču un semināru nodaļa, lai klātienē mūsu lasītāji kopā ar lēmumu pieņēmējiem, ekspertiem iegūtu pārskatu un praktiskus ieteikumus par iespējamiem risinājumiem dažādās situācijās.

Latvijas uzņēmums Dd studio piecpadsmit gadu pastāvēšanas jubileju atzīmē izdodot Dd grāmatu, kurā apkopoti nozīmīgākie uzņēmuma darbi un projekti.

Latvijas uzņēmums Dd studio šogad svin savu piecpadsmito jubileju. Uzņēmums izveidots 2000. gadā, un tā pirmais lielais projekts bija Ventspils muzeja pastāvīgās ekspozīcijas iekārtošana. Tas bija viens no pirmajiem Latvijas muzejiem, kuriem tika izveidota digitālā ekspozīcija. Mērķis bija sekmēt digitālās kultūras attīstību Latvijā, un īpašu uzmanību Dd studio pievērsa skolām domātu multimediju programmu izstrādei. Tika izdoti multimediju diski, kas veltīti Aleksandra Čaka (2005), Raiņa (2005), Ojāra Vācieša (2006), Viljama Šekspīra (2008) un Imanta Ziedoņa (2008) daiļradei, sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru tika radīts disks No modernisma līdz postmodernismam, kas stāsta par dažādu literatūras virzienu nozīmi latviešu literatūrā (2010).

Ir jāsadala riski starp druku un digitālo saturu, kā arī izdzīvošanai nepieciešami komercprojekti, norāda vienas no lielākajām Latvijas mediju izdevniecībām – Rīgas Viļņi – īpašniece Aija Šmidre

SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi Aijas Šmidres vadībā no viena izdevuma izaugusi līdz kompānijai ar četrdesmit nosaukumiem drukāto mediju industrijā un digitālajā pasaulē. Tieši abu ciešā sazobe neļauj novīst nedz viena, nedz otra panākumu pļavai. Tās zaļo gluži tāpat kā uzņēmējas smalki iekoptais piemājas dārzs – viņas iedvesmas avots. Visās jomās gan ir arī sava cietā garoziņa un kļūdas, kam jātiek pāri. A. Šmidre ir kā kaķis, kas krīt uz kājām. Neatkarīgs raksturs, optimisms, neatlaidība un mērķtiecība ir viņas nosauktie trumpji veiksmīgai uzņēmējdarbībai. No Dienas Biznesa puses gribas pievienot vēl arī pacietību. «Es zinu, ka gan jau. Protams!» To saimniece saka par savu vistēriju, kas vēl ne reizi nav ziedējusi. Viņa pacietīgi gaida un nav atmetusi domu par to jau piekto gadu. Arī savu biznesu viņa dēvē par lēnu, garu, riskantiem soļiem bagātu ceļu.