Citas ziņas

Izgāžas pēdējie centieni panākt kompromisu, lai atturētu pedagogus no streika

LETA, 07.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izlīgšanas komisijai trešdien pēdējā sēdē nav izdevies atrast kompromisu par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, līdz ar to Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA) 19.septembrī rīkos pedagogu streiku, informēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Līdz 12.septembrim LIZDA plāno iesniegt nepieciešamos dokumentus streika pieteikšanai, tomēr Vanaga atgādina, ka politiķiem joprojām ir iespēja novērst streiku. Kā norāda LIZDA vadītāja, streika procedūra tiks pārtraukta tikai tad, ja valdībā tiks pieņemti noteikti lēmumi atbalstīt LIZDA izteiktās prasības.

Papildus LIZDA gaida izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (K) rakstisku apliecinājumu trešdienas sēdē paustajam, ka valdība varētu lemt, ka nākamā gada budžeta projektā ir jāparedz arodbiedrības prasītie risinājumi.

Vanaga atzīmē, ka turpmākās izlīgšanas komisijas sarunas var norisināties tikai ar Ministru prezidentu Krišjāņa Kariņa un Finanšu ministrijas klātbūtni, jo Muižniecei nav lēmumu pieņemšanas mandāta jautājumos ar lielu fiskālo ietekmi.

Līdz ar to 19.septembrī pedagogi, kas izlems streikot, nepildīs darba pienākumus un neatradīsies darba vietā, kā arī darba devēji tiek aicināti neļaut citiem kolēģiem likt pildīt streikotāju darba pienākumus streika laikā.

Savukārt Muižniece norādīja, ka līdz 19.septembrim ministre joprojām turpinās sarunas ar FM, Kariņu un koalīciju, lai rastu risinājumus pedagogu ikdienas darba atvieglošanai, kā piemēram, digitālo mācību materiālu platformu iegādes nodrošināšanai.

Jau ziņots, ka viena no arodbiedrības prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. Šis process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.

Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.

Vanaga atzinusi, ka arodbiedrība ir gatava kompromisiem, tomēr konkrētus kompromisa risinājumus, kas tai būtu pieņemami, neatklāja.

Piemēram, jautājumā par izmaiņām slodzēs LIZDA saprotot, ka kontaktstundu mazināšana nevar notikt uzreiz, tajā pat laikā arodbiedrība neesot gatava piekrist IZM piedāvātajam variantam izmaiņas slodzēs veikt līdz 2028.gadam, kas esot pārāk garš termiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks

Armanda Vilciņa, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas aizņemšanos un tās izmešanu nebūtībā, nevis ieguldīšanu nākotnē un attīstībā, uzskata Edgars Kots, SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks.

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks," atzīmē E.Kots.

"Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā,” spriež SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks, piebilstot, ka pašlaik valsts savus ieguldījumus izvērtē sekli un tuvredzīgi. „Rītdienu ieraudzīt ir ļoti svarīgi, tāpēc arī šodienas lēmumi ir jābalsta uz nākotnes attīstību," teic E.Kots.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru