Jaunākais izdevums

Valdība 11.jūnijā izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta īstenošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu".

Projekta īstenošanai izmantos publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli un pirmajā kārtā tiks būvēts Bauskas apvedceļš.

“Par Bauskas apvedceļu ir runāts ilgi un daudz un beidzot ir atrasts veids, kā to īstenot. Līdzīgi kā ar Ķekavas apvedceļu, PPP modelis ļaus uzbūvēt Bauskas apvedceļu par vairākiem gadiem ātrāk, vienlaikus neuzliekot lielu slogu valsts budžetam. Autobraucēji novērtēs iespēju pavadīt mazāk laika uz ceļa, kas ir arī drošāks un modernāks,” akcentē satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Bauskas apvedceļa, ko plāno izbūvēt līdz 2030. gadam, kopgarums ir 14,2 km un tā izmaksas, ieskaitot kapitālieguldījumus un uzturēšanas izdevumus 20 gadu periodam, ir intervālā no 263,3 līdz 290,7 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Projektu īstenos VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, kam jau ir pieredze Ķekavas apvedceļa PPP projekta izstrādē un ieviešanā. Plānots, ka PPP līgums par Bauskas apvedceļa izbūvi varētu tikt noslēgts 2027. gada otrajā pusē.

SM ir izstrādājusi finanšu un ekonomiskos aprēķinus projekta īstenošanai un saņēmusi Centrālās finanšu un līgumu aģentūras atbalstu tālākai PPP projekta virzībai. Tāpat ir saņemts Finanšu ministrijas atzinums, ka PPP projekta īstenošana neradīs negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

PPP modelis dod iespēju risināt problēmas un uzbūvēt autoceļu tagad, bet maksāt par to vēlāk, tādā veidā nenoslogojot valsts budžetu un neapgrūtinot fiskālo telpu. Šāda pieeja ļauj paralēli realizēt arī citus būtiskus valsts projektus, kas nebūtu iespējams, ja visas projekta izmaksas būtu jāsedz uzreiz no valsts budžeta. PPP ir tradicionāls un izplatīts veids, kā tiek realizēti lieli infrastruktūras projekti citās Eiropas valstīs.

Eiropas nozīmes autoceļš E67 ir noslogotākais Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīkla autoceļš Latvijā, pazīstams arī kā autotransporta koridors “Via Baltica” (no Tallinas līdz Varšavai), tostarp ietverot arī valsts galveno autoceļu A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle). Šis autoceļa posms ir nozīmīgs ne tikai Latvijai, bet arī starptautiskas nozīmes pasažieru un kravas transporta plūsmai, kā arī militārajai mobilitātei starp Baltijas valstīm un tālākām Eiropas Savienības valstīm ziemeļu – dienvidu virzienā.

Autoceļa A7 posmā no Rīgas apvedceļa līdz Lietuvas robežai nav atdalītu brauktuvju ar vismaz 2 braukšanas joslām katrā braukšanas virzienā un šāda situācija neatbilst ne drošas un ērtas satiksmes vajadzībām, ne Eiropas Savienības noteiktajām prasībām TEN-T pamattīkla autoceļiem. Vienlaikus minētajā autoceļa A7 posmā esošo pilsētu iedzīvotāji šobrīd ikdienā saskaras ar paaugstinātu satiksmes radīto trokšņa līmeni, palielinātu gaisa piesārņojumu un vibrāciju.

Kopējais projekta, ietverot Bauskas un Iecavas apvedceļus, kā arī esošā autoceļa pārbūvi no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļa sākumam, kopgarums ir 50,35 km un tā kopējās projekta ieviešanas izmaksas, izmantojot PPP modeli, ieskaitot kapitālieguldījumus un uzturēšanas izdevumus 20 gadu periodam, sastāda aptuveni 1,026 miljardus eiro. Projekta īstenošana paredzēta divās kārtās, SM līdz 2027. gada 30. decembrim veiks nepieciešamos priekšdarbus un iesniegs MK informatīvo ziņojumu par PPP projekta otrās kārtas – Iecavas apvedceļa – īstenošanas uzsākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LVC: Bauskas apvedceļa projektu vajadzētu pabeigt līdz 2030.gadam

LETA, 18.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas apvedceļa projektu vajadzētu pabeigt līdz 2030.gadam, ceturtdien ikgadējā Latvijas ceļu nozares konferencē sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka Bauskas apvedceļa projektā patlaban ir sagatavotas iestrādes, lai tas kļūtu par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu.

"Faktiski tuvākajā laikā Bauskas apvedceļu skatīs valdībā, lai varētu pieņemt konceptuālu lēmumu par to, ka šo projektu realizēs PPP ietvaros. Ja tas tā notiek, pie optimistiska un reālistiska scenārija 2027. vai 2028.gadā varētu sākties būvdarbi," sacīja Lazdovskis.

Viņš uzsvēra, ka šo projektu vajadzētu pabeigt līdz 2030.gadam.

Savukārt, runājot par Rīgas apvedceļa projektu, Lazdovskis norādīja, ka no fondiem un klasiskajiem finansējuma avotiem arī šim projektam finansējuma nebūs, līdz ar to arī šo apvedceļu plānots organizēt kā PPP. "Šis projekts vēl nav tādā sagatavošanās stadijā kā Bauskas apvedceļš, bet, ja šāds lēmums tiks pieņemts, es neredzu šķēršļus, lai šo projektu nerealizētu līdz aptuveni 2032.gadam," piebilda Lazdovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

LVC: Nākamajā gadā lielākie izaicinājumi būs saistīti ar valsts ceļu attīstības projektu virzību

LETA, 27.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) lielākie izaicinājumi 2024.gadā būs saistīti ar valsts ceļu attīstības projektu virzību, sacīja LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš papildināja, ka tostarp izaicinājumi būs saistīti ar Rīgas apvedceļa pārbūves ietekmes uz vidi novērtējuma procesu un būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi, kā arī iespējamo Bauskas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta uzsākšanu.

"Izaicinājums ceļu uzturēšanas jomā ir mainīgie laikapstākļi, kas ietekmē ceļus gan ziemā, gan vasarā. Mainīgajos laikapstākļos uzturēšanas nepieciešamo darbu apjoms palielinās, taču finansējums paliek nemainīgs," norādīja Lazdovskis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka satiksmes drošības jomā visām iesaistītajām pusēm ir jādomā par to, kā samazināt bojāgājušo skaitu.

"LVC šī gada sākumā rosināja Satiksmes ministrijas Satiksmes drošības domnīcā izspriest iespēju īstenot pilotprojektu, pārņemot kaimiņvalstu pieredzi par operatīvo darba grupu smago ceļa satiksmes negadījumu (CSNg) ar bojāgājušajiem vietu apsekošanu, kuras sastāvā darbojas vairāku atbildīgo institūciju pārstāvji," atzīmēja Lazdovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iecelta Nordes būve padome un valde

Db.lv, 06.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA "Nordes būve" padomes priekšsēdētāju ir iecelts Juris Frīdmanis, kas līdz šim vadīja uzņēmuma valdi, savukārt par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju ir iecelts Jevgenijs Locovs, kurš līdz šim pildīja uzņēmuma valdes locekļa pienākumus.

J.Frīdmanis ir augsta līmeņa finanšu jomas vadītājs vairāk nekā 20 gadu pieredzi, tai skaitā uzņēmumu vadības jomā. Viņš pārstāv privāto partneri un ir atbildīgs par Baltijas valstīs pirmā vērienīgā publiskā un privātā partnerības (PPP) projektā – Ķekavas apvedceļa realizāciju. Līdz tam J.Frīdmanis ir bijis valdes loceklis, kā arī finanšu un attīstības vadītājs CBF Binders, kā arī darbojies SIA "Nordes būve" valdē.

"Uzņēmuma padome koncentrēsies uz stratēģiskās attīstības jautājumiem, tai skaitā partnerību veidošanu un kompetenču stiprināšanu. Valdes komandā darbu turpina augstas raudzes profesionāļi, kas specializējas sarežģītu inženiertehnisku projektu vadībā," norāda J. Frīdmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadu VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) noslēdzis ar pozitīviem finanšu rādītājiem un attīstījis jaunus darbības virzienus.

Pērnajā gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 67,2 milj. eiro, kas ir par 14,3% mazāk nekā 2022.gadā, turpretī peļņa 2023.gadā sasniedza 1,1 milj. eiro pretstatā 1361 eiro 2022.gadā. Savukārt 2,2 milj. eiro tika ieguldīti tehnoloģisko iekārtu un transportlīdzekļu iegādei. LAU dividendēs valstij no pagājušā gada peļņas izmaksāts 709 805 eiro un nodokļos samaksāti 10,1 milj. eiro.

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis: "2023.gads bija pārmaiņu un izaicinājumu pilns. Augustā noslēdzās deviņu gadu posms, kad LAU izbeidza pildīt valsts deleģēto funkciju valsts autoceļu ikdienas uzturēšanā. Šobrīd LAU autoceļu uzturēšanas un būvniecības jomā konkurē brīvajā tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem. Brīvā tirgus konkurences apstākļos LAU ieguva tiesības uzturēt 100% visus valsts autoceļus un ir viens no lielākajiem pašvaldību un meža ceļu uzturēšanas darbu veicējiem. Esam apliecinājuši, ka spējam pielāgoties pārmaiņām un esam konkurētspējīgs, profesionāls tirgus spēlētājs uzturēšanas jomā. Uz to norāda uzņēmuma stabilie finanšu rādītāji, kā arī tas, ka spējam attīstīt jaunus sadarbības veidus un darbības virzienus. Uzņēmuma stabilitāti novērtē arī bankas, ko apliecina pievienotās kredītprocentu likmju samazināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru