Jaunākais izdevums

Latvijas Universitāte (LU) izsludinājusi jaunu iepirkumu par Rakstu mājas būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvniecību, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzvarētāju mēģinās noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Paredzamā līgumcena norādīta 35 miljoni eiro, kas ir par diviem miljoniem eiro vairāk nekā pirmajā - pērn - izsludinātajā konkursā.

Paziņojumā skaidrots, ka cena nebūs vienīgais izvēles kritērijs.

Piedāvājumus konkursā var iesniegt līdz 2.decembra plkst.12.

Jau ziņots, ka Rakstu mājas būvniecības iepirkums sākotnēji tika izsludināts pagājušā gada pavasarī, arī toreiz uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena bija 33 miljoni eiro.

Konkursa pirmā kārta bija atklāta, un tai pieteicās septiņi uzņēmumi. Saņemot piedāvājumus, otrajā posmā iekļuva mazāk uzņēmumu, taču to skaits publiski netika atklāts. Uzņēmumu sākotnēji piedāvātās darbu izmaksas bijušas pārāk augstas, tāpēc augstskola pārskatījusi projektus, kam sekojuši arī jauni piedāvājumi.

Šovasar jūlijā Latvijas Universitātes rektora vietniece infrastruktūras attīstības jautājumos Edīte Megne pauda, ka augstskola cer iepirkuma uzvarētāju noskaidrot tuvākajās nedēļās. Tomēr septembrī toreizējais augstskolas rektora pienākumu izpildītājs Gvido Straube paziņoja, ka iepirkums ir apturēts un atsākts no jauna, un tiek veidota arī jauna iepirkuma komisija.

Par Rakstu mājas būvniecību Straube sāka runāt, atbildot uz jautājumu par, iespējams, negodprātīgiem būvniecības iepirkumiem augstskolas vajadzībām. «Tās varbūt vairāk bija iekšējas šaubas par godprātību, kas bija saistītas ar jau zināmajām problēmām, kas arī nedaudz skāra LU. Bet šobrīd sakarā ar Rakstu mājas būvniecību konkurss ir apturēts, un burtiski pagājušajā un šajā nedēļā universitātes vadība lēma atsākt šo procesu no jauna,» pastāstīja Straube.

Megne skaidroja, ka LU aktīvi strādā pie iepirkuma kritēriju pārskatīšanas, lai paplašinātu pretendentu skaitu. Tāpat viņa uzsvēra, ka LU plāns ir līdz nākamā gada maijam vai jūnijam noslēgt līgumu par projektēšanu un būvēšanu, bet ēku nodot ekspluatācijā 2023.gada maijā.

Ar LU Akadēmiskā centra Rakstu mājas būvniecību varētu būt saistīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess par iespējamu kukuļošanu. Šajā kriminālprocesā KNAB šovasar aizturēja toreizējo LU rektora vietnieci Baibu Broku, kura vēlāk atstāja šo amatu. Brokas aizstāvis Rinalds Bušs iepriekš gan norādīja, ka Broka kategoriski noraida KNAB izteiktos pārmetumus. Advokāts arī noliedza, ka KNAB sāktais kriminālprocess būtu saistīts ar LU Rakstu mājas būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 2 950 000 eiro piedāvā iegādāties Krimuldas muižas ēku kompleksu, liecina sludinājums nekustamo īpašumu portālā «City24.lv».

Muižas galvenās ēkas platība ir 2735 kvadrātmetri, tai ir trīs stāvi, pagrabs, kā arī veranda. Zemesgabala platība ir 53 hektāri, bet muižas ēku kompleksa kopējā platība ir aptuveni 7000 kvadrātmetru.

Sludinājumā minēts, ka Krimuldas muiža kā firstu Līvenu dzīvojamā māja celta 1822.gadā. Lielākā daļa saimniecības kompleksā esošo ēku tapušas laika posmā starp 1893. un 1902. gadu. No kādreizējās muižas kompleksa apskatāma pārvaldnieka māja, stallis – ratnīca, klēts, kalte un kādreizējā Šveices māja ar kokgriezumiem. Šveices māja ir viens no retajiem ēku paraugiem pansijas tipa būvei, kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19. gadsimtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apaļā mājā jeb kupolmājā Salaspils pagastā Ilze Bērziņa kopā ar vīru Jāni izveidojusi svinību un pasākumu vietu, kas liek apstāties ikdienas skrējienā un pabūt ārpus laika.

Tur, kur šobrīd iekopta pasākumu un svinību vieta, viņi pirmo reizi savu kāju spēra pirms aptuveni pieciem gadiem, kad iegādājās zemes gabalu, kur agrāk bija purvs un necaurejami džungļi.

«Mēs savā ziņā esam gan nedaudz slēgti, gan arī atvērti. Pie mums var pārnakšņot un piedzīvot, kā tas ir – dzīvot apaļā mājā, bet tajā pašā laikā fokusējamies uz privātajiem pasākumiem,» stāsta I. Bērziņa.

Uzņēmēja akcentē, ka šis projekts nav pabeigts un nekad nebūs, turklāt abi ar vīru vēlas šādas ēkas celt ne tikai sev, bet arī citiem.

Visu rakstu lasiet jaunajā žurnālā "Dienas Bizness". Meklējiet preses tirdzniecības vietās, lasiet elektroniski: www.dbhub.lv/eavize vai abonējiet, zvanot 67063333.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ainavai nav robežu

Zane Atlāce- Bistere, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klīversalā šodien pirmo reizi tiks pasniegtas Latvijas Ainavu arhitektūras balvas, tā akcentējot ainavu kā sociāli, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu cilvēku koprades produktu.

Balvām trīs nominācijās - Ārtelpa, Personības un Procesi – varēja pieteikt kā jau izbūvētas ārtelpas, tā vēl nerealizētus projektus, vērienīgas pilsētvides pārveidošanas koncepcijas un privāto dārzu projektus. Un konkurence nudien bija sīva, teic Latvijas Ainavu arhitektūras asociācijas valdes locekle Indra Purs.

Fragments no intervijas

Vai Ainavu arhitektūras balvas izveide ir mēģinājums skaļāk atgādināt par šīs profesijas esamību un nozīmi?

Jā, tā arī ir – mēs šogad pirmo reizi izskanam un meklējam veidu, kā skanēt skaļāk. Ainavu arhitektūra bijusi visu laiku, bet šī ir reize, kad iznākt no ikdienas veikuma, pasvinēt, celt pašapziņu, apzināties savu spēku un daudzveidību. Jo, atskatoties pagātnē, ainavu arhitektūra Latvijā ir ļoti sena, paralēles ar citām valstīm ir tādas pašas. Taču nozares īpatnība ir tāda, ka visu laiku ir mainījušies nosaukumi – ir bijusi dārza māksla, daiļdārzniecība, dārzu arhitektūra. Pasaulē meklējumi, kā to labāk nosaukt, nonākuši pie ainavu arhitekta ar tendenci virzīties tālāk uz ainavu urbānismu. Balva šobrīd ir vairāk kā rīks, ar kura palīdzību arī plašāka sabiedrība un citu nozaru profesionāļi varētu labāk saprast, ar ko tad ainavu arhitektūra nodarbojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ierīko vietu restartam, kas priecē un provocē

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starpnozaru mākslas grupas Serde mākslinieku rezidenču centrs priecē un provocē aizputniekus.

«Aizpute – tā ir dzīves nejaušība,» saka starpnozaru mākslas grupas Serde dibinātāja Signe Pucena. Viņa un dzīvesbiedrs Uģis ir kurzemnieki, bet jau ilgāku laiku dzīvoja Rīgā, bija nodibinājuši organizāciju un tūkstošgades sākumā kopā ar kolēģiem braukāja pa Latviju ar projektu Citas preces. Tā atbrauca arī uz Aizputi, kas pašiem jau iepriekš bija zināma. Staigājot pa pilsētu, iegāja Atmodas ielas 9. nama pagalmā paskatīties, kā izskatās. Viss bija pamests, un domubiedriem radās doma noliktavas ēkā ierīkot darbnīcas.

«Tajā laikā Rīgā bija ekonomiskais uzplaukums. Nebija iespējams jaunam māksliniekam, tikko beigušam akadēmiju, kam nav nekāda pamata zem kājām, dabūt telpas, kur strādāt ar keramiku, materiāliem, kas ir liesmojoši, lieli un smagi,» situāciju 2002. gadā atceras Signe. Serdes pārstāvji vērsās pilsētas domē, lai noskaidrotu, vai īpašums ir pieejams. Toreizējais mērs Pēteris Hanka ar sajūsmu teica – ņemiet. Tomēr ar nosacījumu, ka jāņem arī dzīvojamā māja, kas ir uz tā paša gruntsgabala. Tā bija pavisam bēdīgā stāvoklī. No pagalma puses aiznagloti daudzi fragmenti, otrā stāva sauso tualešu stūris nokritis lejā, siena izbrukusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izglābj baroka pērli - Liepupes muižu

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja, kas iemirdzas kā zvaigzne. Tad seko fanātisks atjaunošanas darbs. Ja liktenis ir labvēlīgs, ideja saaug ar biznesu un kļūst dzīvotspējīga - aptuveni šādiem posmiem iet cauri katrs, kurš iegādājies muižu un ķēries pie tās atjaunošanas.

Tāds ir arī Liepupes muižas saimnieces stāsts. Latvijā netrūkst sendienās celtu namu, kas burtiski izdziest no mūsu zemes ainavām. Taču trūkst uzņēmīgu cilvēku, kas ir gatavi ziedot daļu savas dzīves, lai vēstures mantojumu saglābtu no droša posta.

Kultūra un graudi

«Kurš cits, ja ne es?» tā Egita nodomājusi, kad pirmo reizi apsvēra iespēju iegādāties un savest kārtībā astoņpadsmitā gadsimta vidū būvēto baroka pērli, no kuras pāri bija palikušas tikai sienas un jumts. «Neskatoties uz to, kaut kā šī vieta mani uzrunāja – ieraudzīju un iemīlēju.» Vecajā vīna pagrabā atkal glabājas vīns, zem mūra velvēm darbojas muižas spa zona ar masāžas telpu, tvaika pirti, baļļu. Muižas greznās zāles ar podiņu krāsnīm, gleznām un antīkām mēbelēm izstaro tādu mieru, ka tā, tāpat kā zaļā harmonija aiz senās ēkas logiem, šķiet kā radusies pati no sevis. Tomēr atjaunotās ēkas, trīs hektāru plašais parks ar briežu dārzu, skaistie apstādījumi un muižas saimniecība kopumā prasa lielu ieguldījumu. Ikdienas rūpes gan nav salīdzināmas ar investīcijām un entuziasmu, kas šeit ieguldīti pirms 15 gadiem, kad uzņēmēju Lausku ģimene pieņēma lēmumu glābt tolaik vienu no simt apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Komponists Uģis Prauliņš atjauno dzimtas īpašumu - Ērmaņu muižu

Uldis Andersons, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērmaņu muiža Alūksnes novada Malienas pusē ir Prauliņu dzimtas īpašums jau no pagājušā gadsimta 20. gadiem.

Pēc padomju laikā atņemto īpašumtiesību atjaunošanas tagad šeit jau apmēram 10 gadu saimnieko komponists Uģis Prauliņš un viņa dzīvesbiedre arhitekte Inga Prauliņa, kuri palēnām atjauno seno ēku, kā arī rūpējas par Ērmaņu muižas aktīvu iekļaušanos kultūras dzīves apritē.

U. Prauliņš zina stāstīt, ka viņa vecvectēvs Dāvids Praule šai vietā ieradies ap 1913. gadu kā muižas rentnieks (pēc citām ziņām – kā pārvaldnieks). Uzvārds Praule bijis mantots no dzimtas Vidzemes lībiešu priekštečiem; tas ticis latviskots kaut kad Latvijas brīvvalsts laikā – visticamāk, uz vispārējā nacionālā pacēluma viļņa.

Pati Ērmaņu muižas kungu māja ir būvēta ap 1823. gadu un sākotnēji piederēja fon Fītinghofu dzimtai, vēlāk tā pārdota Konstantīnam fon Knoringam, vēl pēc tam nonākusi Apes muižas īpašnieka barona Aksela fon Delviga īpašumā, kura meita ap 1920. gadu esot pārdevusi muižu Latvijas valstij, no kuras to vēlāk 20. gadu otrā pusē atpirkuši agrākie rentnieki (vai pārvaldnieki) Prauliņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vārenbrokas muižas īpašniece: Līdz šim sanācis tikai apdedzināties

Uldis Andersons, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārenbrokas (Vārnavas) muižas īpašniece Ilga Miezaine-Mustermane nevar sūdzēties ne par entuziasma, ne par labu ideju trūkumu.

Lielākais izaicinājums un arī lielākais kavēklis pamatīgāku darbu sākšanai ir pagaidām ne īpaši sekmīgie mēģinājumi piesaistīt muižas atjaunošanai nepieciešamo finansējumu. Taču plinti krūmos neviens nemet – visam ir savs laiks, un lielie īpašuma sakārtošanas plāni pamainās vien laika nogrieznī, ne pēc satura vai būtības.

Par Vārenbrokas muižas īpašnieci Ilga kļuva vairāk apstākļu sakritības, ne tik daudz plānotas rīcības dēļ. «Muižu iegādājās mans tētis pirms aptuveni 20 gadiem. Daudzas pašvaldības tolaik mēģināja pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no šādiem objektiem, un tētis, kurš tolaik strādāja Viesītē, ieguva tiesības Vārenbroku privatizēt. Man kā bērnam tolaik tas viss maz interesēja – vien zināju, ka mums kaut kur laukos ir kaut kāds īpašums, bet tas arī viss. Tai laikā tētis aktīvi darbojās, brauca pļaut zāli, tika veikta arī muižas mākslinieciskā izpēte, taču pienāca krīze un visi lielie plāni izčibēja, un pēc kāda laika, kad biju izaugusi, sapratu, ka kaut kas ir jādara, citādi viss aizies bojā. Teicu tētim, ka esmu gatava sākt kaut ko darīt, un tā nu tiku pati pie savas muižas. Nu jau nepilnus trīs gadus tas ir mans privātīpašums, un, lai varētu to apsaimniekot un gatavot projektus, esam izveidojuši biedrību,» pieredzē dalās Ilga. Viņa atminas, ka pirmajā gadā ķērusies pie lietas ar lielu maksimālismu – licies, ka būs viegli rakstīt projektus, dabūt līdzekļus, taču līdz šim sanācis vien apdedzināties. Neviens projekts pagaidām nav apstiprināts – tie atzīti par labiem esam, bet līdzekļu nepietiek, lai tos atbalstītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairāk nekā biznesa projekts

Biznesa Plāns, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viss īpašums ir sakārtots! Tā pēc gariem rekonstrukcijas gadiem var sacīt Mazmežotnes muižas saimniece Iveta Burkāne.

Jau sākumā sapratu, ka šī vieta jāatjauno nevis privātām vajadzībām, bet jāveido vieta, kur cilvēki var svinēt dzīvi.

Kad šeit pirmo reizi ierados pirms 12 gadiem, mani sagaidīja ar krūmiem aizaugusi vieta, apkārt mētājās sadzīves atkritumi. Visas ēkas bija nolaistas,» šeit toreiz valdošo atmosfēru uzbur Iveta. Neticami, ka muiža, kurai pieder varbūt visizteiksmīgākās ainavas Latvijā, bija mata tiesu no pazušanas un sabrukuma. Tas šķiet neticami no šodienas perspektīvas, kad muižas teritorija, dārzi un ēkas nevainojami sakārtoti un tiek atbildīgi uzturēti.

Spoža pērle

Muižas dārza dobēs līkņā restorāna virtuves darbinieki, gatavojoties pasākumam, – tūliņ šeit uz tikšanos ieradīsies Baltijas ārlietu ministri. Mierpilnā un plašā Rundāles novada ainava no Zemgalei neraksturīga pakalna līdzās Lielupei rada neizdzēšamu iespaidu par šo vietu kā spožu ne tikai Bauskas apkaimes arhitektūras mantojuma pērļu virtenē, bet kā vienu no sakārtotākajām muižām visā Latvijā. Pāri Lielupei kā gleznā vīd Mežotnes pils stūris un blakus tai arī Mazās Mežotnes pils ēka. Vēsturiski Mežotnes pils komplekss un Mazmežotnes muiža bija viens īpašums, kur abpus Lielupes krastiem saimniekoja muižkungu Līvenu dzimta. Pēc agrārās reformas Līveniem atsavināja Mežotnes pili, augstdzimušajai ģimenei atstājot vien saimniecisko Mazmežotni. Tādējādi tika dota iespēja Šveices stilā celtajai muižas pārvaldnieka mājai kļūt par īstu kungu māju, kas pēc pamestības gadiem rekonstruēta un atguvusi tās vēsturisko veidolu. Šovasar jūlijā iznāks bagātīgi ilustrēta grāmata par Mazmežotnes muižu, «sākot no senākajiem laikiem līdz pat mūsdienām, kad varam šeit tā skaisti sēdēt», paskaidro Iveta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Savu un biznesa nākotni saista ar Latgali

Kristīne Stepiņa, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiščenko ģimene pussagruvušo padomju laika pirti, kas atrodas Lūznavas muižas parkā pārdesmit metru no restaurētās, bijušās poļu izcelsmes muižnieku Kerbedzu vasaras rezidences, iegādājās pavisam nejauši un tagad attīsta viesu namu Svilpaunieki.

Elīna un Mārtiņš Kiščenko ir ceļu būves inženieri – M. Kiščenko strādā par ceļu projektētāju, bet E. Kiščenko ikdienā veic ceļu un tiltu būvuzrauga pienākumus. «Tā kā drīzumā ir sagaidāms, ka Eiropas Savienības fondu budžets Latvijas ceļiem tiks apgriezts, ir jādomā, ko darīt, lai paliktu šeit, Latgalē. Mums ir savs ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar ceļu projektēšanu un uzraudzību un sniedz inženierpakalpojumus, taču jau laikus esam sākuši gatavoties krīzei, kas gaidāma šajā nozarē. Tā radās ideja par tūrisma jomu, kurā mēs varētu darboties,» stāsta E. Kiščenko, uzsverot, ka viņu ģimene noteikti būs starp tām, kas paliks dzīvot un strādāt Latgalē, nevis aizbēgs uz Rīgu vai ārzemēm darba un labākas dzīves meklējumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atgriežas dzimtajā pilsētā un izveido galdniecību

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atgriezies dzimtajā Aizputē, Edgars Balodis pirms trim gadiem izveidoja savu galdniecību SIA Oriģināls un nu jau plāno logu un durvju ražotnes atvēršanu

Bērnībā Edgars daudz laika pavadīja tēva nelielajā galdnieka darbnīciņā ar ēvelsolu un citiem instrumentiem. Ķimerējās, pat neaizdomājoties, ka ar šo profesiju kādreiz varētu saistīt savu nākotni. Pēc devītās klases beigšanas, bara instinkta vadīts, gandrīz aizgāja līdzi draugiem apgūt būvnieka profesiju. Taču tēvs iedeva palasīt avīžrakstus par Rīgas Amatniecības vidusskolu. Vēl piebilda – izmācoties par galdnieku, jebkurā brīdī varēsi kļūt būvnieks. Otrādi būs daudz sarežģītāk. «Devītā klase ir grūts periods, jo daudz saprašanas vēl nav, bet nākotnes ceļš jau jāizvēlas,» secina Edgars. Viņš paklausīja tēva padomam. Par skolu saka tikai labākos vārdus. Mācību laiks bija lielisks, un būtiski uzlabojās sekmes. «Puikām, kuri sportoja, pamatskola nebija nekāda utopija, bet te ļāva noticēt sev, saviem spēkiem. Kad ar interesi mācies, ir pavisam cita atdeve,» Edgars pārliecinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirmie naudas sodi par datu regulas pārkāpumiem - no 1400 līdz 7000 eiro

Anda Asere, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā pārkāpumi personas datu aizsardzībā konstatēti 127 gadījumos.

Ne vienmēr pārkāpuma fakta konstatēšana saistās ar sodu, jo regula paredz, ka uzraudzības iestādēm ir pieejami vairāki korektīvie līdzekļi, lai panāktu pārziņu rīcības atbilstību regulai, un sods ir tikai viens no līdzekļiem. «Līdz šim naudas sods piemērots 12 gadījumos un tā intervāls ir no 1400 līdz 7000 eiro,» saka Lāsma Dilba, Datu valsts inspekcijas (DVI) direktora vietniece.

Regula pieņemta 2016. gada aprīlī un ir spēkā jau kopš 2016. gada maija. Tās tiešas piemērošanas termiņš bija noteikts 2018. gada 25. maijs, lai būtu iespējams pārkārtot procesus atbilstoši tās prasībām. Pirmo pusotru gadu pēc regulas tiešas piemērošanas sākšanas DVI strādāja pie informēšanas un preventīvās darbības, īstenojot principu «konsultē vispirms». L. Dilba norāda, ka tiesiskais regulējums ir jauns, iespējams, ne vienmēr pietiekami skaidrs, tāpēc vispirms iestāde brīdināja par iespējamajiem pārkāpumiem un aicināja novērst, ja tādi bija pieļauti. Apzinoties iespējamās grūtības, DVI strādāja saudzīgā režīmā. Tomēr pakāpeniski notiek pāreja uz vairāk kontrolējošu un uzraugošu režīmu, jo sagatavošanās laiks bija diezgan garš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas cirka ēkā pēc rekonstrukcijas iecerēts zem viena jumta apvienot dažādas mākslas formas – no laikmetīgā cirka līdz teātrim, mūzikai, dejai un vizuālajai mākslai

«XXI gadsimta cirks strauji evolucionē, meklē sadarbību ar citām mākslas formām, tehnoloģijām. Protams, tas sakņojas tradicionāla cirka disciplīnās, bet izrādes būtība atšķiras, un tās pamatā ir stāsts, dziļāka doma. Tas nav tikai triks, klauns, triks, klauns, lācis uz motocikla. Izrādei ir pievienota mākslinieciskā vērtība, un tā nav tikai izklaide, kā tradicionālajam cirkam ierasts,» stāsta Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers.

Budžets liek laipot

Ieejot cirka ēkā, jau sajūtams, ka nostāšanās uz pārmaiņu sliekšņa ir sākusies – pirmā pārmaiņa ir diezgan ikdienišķa, proti, te nav ne miņas no dzīvniekiem un tos pavadošā aromāta, kuru izskaust no ēkas sienām un grīdas ir bijis sevišķi izaicinoši. Gaitenī aplūkojamas arī skaistās nākotnes ieceres vizualizāciju formātā, kuras ļauj nojaust, ka pēc ēkas renovācijas jaunus vaibstus iegūs ne vien pati māja, bet viss kvartāls, kas ir ap to. Savukārt mākslinieciskajā jomā jaunu dzīvības dzirksti kopš pagājušā gada rada teātra trupa Kvadrifrons, kas vienu no telpām pārveidojusi par teātra zāli. Ieejot stallī, kur savulaik uzturējās ziloņi, acīm paveras Agates Lielpēteres izstāde Līdz kāzām sadzīs. Tāpat aktuāla ir izrāde par cirka vēsturi, kuras laikā ar audio gida pavadību ikvienam ir iespēja izstaigāt 130 gadu seno ēku un apskatīt telpas, kas ierindas apmeklētājam ir slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Māca, kā iepazīt pasauli

Kristīne Stepiņa, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese par dabaszinātnēm un eksaktajiem priekšmetiem jāveido jau 2. vai 3. klasē.

Tā uzskata lielvārdietis Jānis Lūsis, kurš interešu izglītības centru Lielvārdi vada jau septīto gadu – kopš tā pirmsākumiem. Tiekamies šī mācību gada pirmās micro:bit robotikas nodarbības laikā, kurā teju divdesmit 3.–7. klases puiši gan no Lielvārdes, gan Ogres un Ķeguma ar lielu interesi cenšas iedziļināties dizaina domāšanā. J. Lūsis, kurš uzskata sevi par Lielvārdes patriotu, tikko ir atgriezies no Skola 2030 pedagogu apmācības kursiem, kurp devies, lai iegūtu papildu zināšanas. Viņa aicinājums ir pedagoga darbs, kuram viņš pievērsies pēc daudziem žurnālistikā nostrādātiem gadiem.

Interese liela

Uz interešu izglītības centru Lielvārdi novada bērni pēc skolas nāk uz nodarbībām dažādos t.s. pulciņos, kuros tiek apgūta programmēšana, elektronika, robotika, mēroga modelēšana u.c. Pirms diviem gadiem durvis vēra Mārītes Montesori māja, kurā pirmsskolas un sākumskolas bērni var izvēlēties sev piemērotas nodarbības individuāli vai nelielās grupās. Katru mēnesi tehnoloģiju pulciņus un Mārītes Montesori māju apmeklē vairāk nekā 200 bērnu. Centrā Lielvārdi regulāri tiek organizētas arī izglītojošas tematiskās nodarbības dabaszinībās skolēniem no visas Latvijas. Šeit 1.–6. klašu skolēniem tiek piedāvāti dažādi eksperimenti ar gaismu, skaņu, elektrību un magnētiem, bet 4.–12. klašu skolēniem ir iespēja apgūt 3D modelēšanas un 3D drukas pamatus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dana Gulbe tic, ka caur kārtību savā vidē var sakārtot arī dzīvi, un viņa sniedz konsultācijas, kā organizēt to, ko nolemts paturēt, un kā izmest lieko

Danas Gulbes galvenais iedvesmas avots ir kārtošanas pavēlnieces japānietes Marijas Kondo radītā Konmari metode, taču doma, ka katrai lietai ir sava vieta, viņu pavadījusi jau kopš bērna kājas.

Japānā jau kultūrvēsturiski dziļi iesakņojies minimālisms, tīras līnijas un liela kārtība, bet Latvijā metodi tomēr vajag papildināt un pielāgot mūsu valsts apstākļiem. Un tas Danai lieliski izdodas, saprotot, ka padomju laikos daudz kā trūka, savukārt no Rietumu puses šalc ātra patēriņa un pārmaiņu vilnis. Tā rezultātā vēlamies daudz ko nevajadzīgi gan krāt, gan pirkt, un tas Danas darbā ir liels izaicinājums. Tomēr viņas mājas kārtošanas sistēmas būtiskākais pienesums ir kaste, ko Marija Kondo īpaši neuzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tas bija īsts iebrukums – taču pozitīvs!» tā Sambukas pašvaldības mēra vietnieks Džuzepe Kačopo izdevumam Business Insider raksturo ārvalstu pircēju interesi par Sicīlijas reģiona mazpilsētas pamestajām mājām.

CNN Travel jau janvārī ziņoja, ka Sambuka – 5800 iedzīvotāju liela pilsētiņa kalna galā ar skatu uz Vidusjūras salu un pludmalēm – tirgū izlikusi desmitiem māju tikai par vienu eiro. Ziņu kāri pārtvēra visas pasaules mediji. Stāsts par viena eiro mājām gan ne visos medijos tiek atspoguļots korekti – patiesībā mājas tiek izsolītas, un viens eiro ir sākumcena. Sambukas mērs Business Insider stāsta, ka neviena māja nav pārdota par vienu eiro, taču jauno īpašnieku samaksātās summas attiecībā pret reālo tirgus vērtību ir niecīgas – starp 1000 un 25 000 eiro.

Tagad nu jau daudzu līdzīgu Itālijas mazpilsētu mērķis ir atdzīvināt vietējo sabiedrību un cīnīties ar depopulāciju, jo pēdējo gadu laikā gados jauni cilvēki arvien biežāk izvēlas dzīvi lielākās pilsētās vai ārzemēs un vietējā ļaužu komūna noveco.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ļauj baudīt restorāna garšu, nebraucot uz Rīgu

Kristīne Stepiņa, 05.06.2019

Pagājušā gada rudenī Tukuma centrā – Pils ielā – mājīgu restorāniņu Corner’s atvēra divi studenti – Agnese Kūka un Mārtiņš Zelmenis.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī būs restorāna Corner’s pirmā vasaras sezona; tā saimnieki sagaida, ka uz Tukumu brauks ne tikai pēc smukuma, bet arī pēc garšīga ēdiena.

Pagājušā gada rudenī Tukuma centrā – Pils ielā – mājīgu restorāniņu Corner’s atvēra divi studenti – Agnese Kūka un Mārtiņš Zelmenis. Agnese apgūst juridiskās zinības Latvijas Universitātē, bet Mārtiņš studē inženierzinātni Rīgas Tehniskajā universitātē, tiesa gan, neklātienes nodaļā. Jaunieši uzdrīkstējušies spert soli viesmīlības biznesā bez jebkādas iepriekšējas pieredzes un zināšanām.

Sākums grūts

«Tā bija Mārtiņa ideja, es visu laiku teicu «nē», jau kādus trīs gadus, bet pagājušā gada vasarā sapratu, ka neatturēšu viņu no šīs ieceres,» atceras Agnese. «Es tik ilgi uzstāju, ka Agnese neizturēja un ļāva man pamēģināt, lai beidzot ir miers,» piebilst Mārtiņš. Pagājušajā vasarā abi braukuši garām tukšajām telpām un nolēmuši izmēģināt savus spēkus. Viņi nav tukumnieki. Irlavas pagasta Sātu ciemā, kas atrodas aptuveni 20 kilometru no Tukuma, viņu vecākiem ir lauku māja ar dārzu, kurā tiek audzēti dārzeņi, ogas un dažādi garšaugi. Iespēja ēdienkartē izmantot pašu audzētos produktus arī bijusi biznesa idejas pamatā. Pirmo ēdienkarti radīt palīdzējuši pavāri no Rīgas. «Pirms vērām vaļā restorānu, izstaigājām visas ēdināšanas iestādes Tukumā. Vēlējāmies piedāvāt ko atšķirīgu, ko tādu, kā šajā pilsētā vēl nav,» stāsta Mārtiņš, kurš iepriekš ar ēst gatavošanu bijis uz jūs. «Kad dzīvoju kojās, desmaizi mācēju pagatavot, bet neko vairāk. Taču mūsdienās visu var atrast interneta resursos. Meklēju, mācījos, pirmās pāris nedēļas gatavoju dienu un nakti. Tā palēnām viss aizgāja. Tiesa gan, pirmais mēnesis bija ļoti smags,» secina jaunais uzņēmējs. Viņš neslēpj, ka nekāda biznesa plāna viņiem nav bijis. Agnese ir mācījusies uzņēmējdarbības pamatus koledžā. «Protams, biznesa plāns būtu bijis noderīgs. Taču viss tik ātri notika, ka nepaspējām tādu uztaisīt. Ieraudzījām telpas un pieņēmām lēmumu atvērt restorānu. Pēc nedēļas jau krāsojām sienas,» stāsta Mārtiņš. Starta kapitāls jauniešiem bijis salīdzinoši neliels, visu, ko nopelna, viņi iegulda restorānā. «Sākumā bija daudz jāiegulda. Kad ienācām šajās telpās, pie sienām bija fotogrāfijas. Kad tās tika noņemtas, atklājās, ka zem tām ir caurumi. Vajadzēja taisīt nopietnu remontu,» atceras Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Vēlas attīstīt medus konfekšu ražošanas līniju

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājnieki Līga un Agris Saules savā saimniecībā Medzes pagasta Vīnkalnos nodarbojas ar bluķu dravniecību, no medus ražo dažādus produktus un gaida ciemos tūristus. Atvasinot no uzvārda, zīmolam dots nosaukums Saules medus.

Ģimene Vīnkalnu saimniecību iegādājās 2013. gada rudenī. «Mēs esam pilsētnieki, kam patīk, ka viņus sauc par jaunajiem lauciniekiem,» ar smaidu saka Agris. «Nopirkām meža biezokni – desmit gadus mājā neviens nebija dzīvojis.» Vēl labu laiku pirms lauku īpašuma iegādes viņš sev bija definējis, ka vēlas nodarboties ar biškopību. Tagad šāda iespēja radās. Sāka nodarboties ar bluķu dravniecību. «Tā kā paši atgriežamies pie saknēm – laukos, pie dabas –, to pašu mēģinām ierādīt bitēm – kur tām ir jāatgriežas,» pamato Agris. Bluķu dravniecība paredz, ka cilvēks procesos iejaucas pavisam minimāli – bites traucē tikai tik, lai reizi gadā paņemtu medu. Ar slimībām, kaitēkļiem un citiem dabas sagādātiem izaicinājumiem tās cīnās pašas. Tieši tādēļ arī saimju skaits ir mainīgs. Saules sāka ar trim saimēm, pagājušajā gadā bija 25, šogad ieziemoja 13.«Modernā biškopība ir aizgājusi citu ceļu – intensīvi liek ievākt vairāk medus. Mums tā stropos ir mazāk, bet, ņemot vērā tehnoloģiju, tas ir interesantāks un vērtīgāks,» pauž Agris. «Milzīga rūpniecība mūs neinteresē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pedvālē top starptautiska mākslinieku rezidence

Jānis Strautiņš, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pedvāles mākslas parkā, rekonstruējot un pārbūvējot vēsturisko Firksu-Pedvāles muižu, top starptautiska mākslinieku rezidence

Pedvāles mākslas parka īpašnieks Ojārs Feldbergs DB sagaida, ietērpts putekļu mākonī, un viņa rokās rēc un šņāc akmeņkaļa instrumenti. Tēlnieks gatavo nākamos objektus savam sirds parkam. Mēmie akmens milži viņa rokās sāk runāt, un laukakmeņi, pie kā viņš ir ķēries tagad, jaunā veidolā stāstīs par Latviju – kāds akmens pārtop par lietus mākoni vai ezeru, cits pārvēršas birztalā. Līdzīgi, kā Ojārs transformē akmeņus, viņam izdevies piepildīt vienu no mūža sapņiem – beidzot notiek kopš deviņdesmito gadu sākuma izsapņotā Firksu-Pedvāles muižas kungu mājas renovācija.

Uzturēja pie dzīvības

Ēka, kas jau gandrīz pilnībā atguvusi ārējo veidolu, atrodas pie mākslas parka ieejas un turpmāk kalpos māksliniekiem no visas pasaules, kas Pedvāles mākslas parkā meklē tādas sajūtas, ko nevar gūt nekur citur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Burtnieku novada uzņēmējs Uldis Reņģe, kurš 16 gadus bija pārtikas ražošanas uzņēmuma Milda MK īpašnieks, šobrīd nodarbojas ar savu sirdslietu – elektroniku.

Kopā ar dēlu Ivaru, kurš ir programmētājs, viņš ir radījis elektrības sargsuni Gdog un Maple CO2 monitoru. Ideju uzņēmējam netrūkst, būdams kaislīgs makšķernieks, viņš ir iecerējis izstrādāt ierīci, ar kuru no Daugavas ārā vilināt samus.

No pārtikas pie inovācijas

«Man ļoti žēl, ka pirms deviņiem gadiem pārdevu uzņēmuma kapitāldaļas latviešu puišiem, kuri, kā es domāju, spēs ar savām zināšanām un esošajiem resursiem šo uzņēmumu pacelt. Tiku atstādināts no vadības, arī daudzi citi aizgāja. Kad uzņēmumam nocērt galvu, grūti to mākslīgi pieaudzēt. Viens pēc otra mainījās direktori, kā rezultātā uzņēmums ir bankrotējis un tiek izpārdots tā īpašums,» nopūšas uzņēmējs, atgādinot, ka savulaik tajā bijušas simts darba vietas un tas ir strādājis visu diennakti. «Tam bija visi ISO sertifikāti, uz Lietuvu vien katru dienu tika eksportētas 20 tonnas produkcijas,» atceras U. Reņģe. Jautāts, kāpēc pārdevis uzņēmuma kapitāla daļas, viņš teic, ka 16 gadu laikā bija izdedzis. «Tas ir ļoti ilgs laiks pārtikas ražošanā, kas ir ļoti smags bizness. Teju visi pārtikas uzņēmumi, cik man zināms, ir pārdoti. Tā degsme, ar ko sākām, 90. gadu pirmajā pusē, nodzisa zem spiediena, kas nāca no visām pusēm. To bija grūti izturēt,» neslēpj uzņēmējs. 1993. gadā viņš bija nodibinājis arī SIA Gercini – uzņēmumu augļu audzēšanai un pārstrādei, kas kopš 2007. gada nodarbojās ar pārtikas ražošanas un fasēšanas iekārtu izgatavošanu un uzstādīšanu. Šobrīd tas nav aktīvs, jo visus spēkus un enerģiju U. Reņģe kopā ar savu sievu Ilonu un bērniem velta uzņēmumam GDog, kas nodarbojas ar inovatīvu produktu izstrādi un ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Abgunstes muižu pārvērš līdz nepazīšanai

Uldis Andersons, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abgunstes muiža trīs gados no pamestas saimniecības ir pārvērtusies par viesmīlības un radošuma saliņu Zaļenieku pagastā – svētki, viesi un radošās darbnīcas ir šejienes ikdiena.

Abgunstes muižu Jelgavas novada Zaļenieku pagastā 2016. gada jūnijā sāka apsaimniekot Jānis un Asnāte Avotnieki – tobrīd vēl bijusī muižas kungu māja bija pamesta, bez ūdens, elektrības un apkures. Muižu ģimene iegādājās tiesu izpildītāja izsolē, jo iepriekšējam īpašniekam ar tās apsaimniekošanu pagalam nebija veicies. Kā atminas Jānis, muižai bija pieteikušies vēl seši citi solītāji, taču zvaigznes sastājušās tā, ka neviens no tiem citiem Avotniekus nepārsolīja. Muižas iekštelpās jaunie īpašnieki gan varējuši ienākt tikai pēc izsoles – līdz tam drīkstēts tikai ieskatīties pa logiem. «Kad te ienācām, pirmais, ko ieraudzījām, bija padomju laika interjers un atkritumu kalni, kuru izvākšana tad arī bija mūsu pirmais darbiņš šeit – pirms vēl ieguvām pirmā projekta apstiprinājumu un varējām nolīgt brigādi, lai veiktu fundamentālākus darbus,» stāsta Asnāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Miljoni lielizmēra līmēto koka konstrukciju rūpnīcā

Māris Ķirsons, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, SIA IKTK īstenojusi lielizmēra līmēto koka konstrukciju rūpnīcas otro kārtu; ir izstrādāta ražotnes paplašināšanas trešā kārta.

Uzņēmuma jaunajā ražotnē ir aprobēts iekārtu komplekss, kas no sešām pusēm varēs veikt lielizmēra konstrukciju augstas precizitātes apstrādi. Tāda līmeņa pirmo aparatūru Baltijas valstīs, kas sevi pierādījusi testos un eksperimentālās izstrādnēs, nolemts iegādāties uzņēmuma īpašumā. «Tās ir jaunas iespējas, kādu līdz šim nebija,» lakoniski jaunās ražotnes iespējas vērtē SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Tagad ražotnē pēc produkcijas salīmēšanas vairs nevajag ieturēt pauzi, kamēr tiek veikta izgatavotās detaļas pēcapstrāde, tādējādi var būtiski palielināt produktu sortimentu, kāpināt darba ražīgumu. «Jo plašākas iespējas, jo lielāku potenciālo klientu loku varēsim aptvert,» uzsver M. Peilāns. Šobrīd ir jaunas iespējas tādu produktu (inovatīvu un patentētu savienojumu, krāsotu, noapaļotu konstrukciju) ražošanā, kādu līdz tam nebija. «Svarīgākais ir tas, ka šī ražotne būtiski palielina uzņēmuma iespējas veikt liela izmēra līmētās koksnes konstrukciju apstrādi,» uzsver M. Peilāns.

Komentāri

Pievienot komentāru