Finanses

Izsolīs četras Latvijas Krājbankas minibankas

LETA, 24.05.2013

Jaunākais izdevums

Piektdien izsolē paredzēts pārdot četras likvidējamajai a/s Latvijas Krājbanka piederošas demontētas minibankas, liecina paziņojums par izsoli.

Pēc kārtas pirmajā izsolē paredzēts pārdot kustamās mantas kopību - četras demontētas minibankas. Kustamās mantas lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 7320 lati. Augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsole notiks plkst.11 Jāņa Daliņa ielā 15, Rīgā likvidējamās Latvijas Krājbankas telpās.

Tāpat piektdien paredzēts izsolīt Latvijas Krājbankai piederošos telpaugus. Izsolē paredzēts pārdot 16 telpaugus, kas atrodas bankas telpās Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15. Augu novērtējums un izsoles sākumcena ir 390 lati. Augstākā izsolē nosolītā cena būs apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole notiks bankas telpās.

Db.lv jau ziņoja, ka ceturtdien nenotika maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka gaisa balona izsole, jo nebija pieteicies neviens pretendents, lai gan pirms izsoles par gaisa balonu interesējās vairākas personas.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa 2012. gada maijā nolēma sākt Krājbankas bankrotu. Bankrotu lūdza sākt Krājbankas administrators - revīzijas kompānija KPMG Baltics -, kas secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdod Latvijas krājbankas bijušajiem valdes locekļiem Bondaram un Ovčiņņikovai piederošus īpašumus

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nenotiek Atlantijas biroji prasījumu tiesību izsole pret AS Air Baltic Corporation

Žanete Hāka, 04.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Atlantijas biroji prasījumu tiesību izsole pret AS Air Baltic Corporation pirmdien nenotika, jo neviens nebija iemaksājis prasīto nodrošinājumu 1 milj. latu apmērā, informē AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Uz izsoli gan ieradās kompānijas Eurobalt Junipro pārstāvji, kas vēlējās piedalīties izsolē bez prasītā nodrošinājuma iemaksas, kas ir pretēji izsoles noteikumiem.

Šādā veidā Eurobalt Junipro, kura jau iepriekš bija mēģinājuši ierosināt Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespēju uz apstrīdētu prasījumu pamata, centās panākt sev izdevīgu risinājumu, pārkāpjot izsoles noteikumus.

Par tālāko lietas risinājumu administrators lems tuvākajā laikā, informē KPMG.

Prasījumu tiesību nominālvērtība ir 51,68 miljoni latu, un tā ir arī izsoles sākumcena. Līdzekļi no prasījumu tiesību pārdošanas ļautu veiksmīgi turpināt uzsākto norēķināšanos ar bankas kreditoriem, norāda administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzētais Priedītis savu vainu noliedz

LETA, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra sākumā kļuvis zināms, ka ar Uzņēmumu reģistrā iesniegtu viltotu dokumentu palīdzību nelegāli pārņemts uzņēmums SIA 555 Brand Hotel, kam pieder viesnīca Royal Square Hotel & Suites Vecrīgā, bet 12. decembrī ar fizisku spēku apturēta šīs viesnīcas darbība, liekot viesiem atstāt viesnīcas telpas. Tā informē uzņēmuma pārstāvis Toms Briedis.

Arī šobrīd viesnīca joprojām esot slēgta un to apsargā bruņoti apsargi. Līdzšinējiem īpašniekiem tapis arī zināms, ka telpas ir ne tikai pārņemtas, bet līdzšinējās viesnīcas ēka jau pārdota tālāk citam uzņēmumam. Viesnīcas īpašnieks uzskata, ka reiderisms bijis iespējamas tikai tāpēc, ka Uzņēmumu reģistrs tikai formāli izskata iesniegtos valdes un dalībnieku izmaiņu dokumentus, ļaujot par kompānijas īpašnieku kļūt viltvārdim. Uzņēmumu reģistrs 17. decembrī, neraugoties uz 13.decembrī saņemto iesniegumu par krāpniecību, turpinājis apstiprināt viltvāržu dokumentus un apstiprinājis izmaiņas arī viesnīcas operētājkompānijā SIA Garden Palace valdē, teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Hipotēku banka pārņems Krājbankas privatizācijas sertifikātu kontus

LETA, 18.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidkompānijas RAF-Avia izsole šodien noslēdzās veiksmīgi, informē likvidējamās AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Izsolē piedalījās divi pretendenti, no kuriem viens - juridiska persona no Latvijas, bet otra - no ārvalstīm. Izsolē uzvarēja juridiska persona no Latvijas, kurai 14 dienu laikā jāveic pilna samaksa, lai darījumus būtu oficiāli noslēdzies.

Summa, par kuru tika nosolītas RAF-Avia daļas, bija zemāka nekā izsoles sākuma cena, taču augstāka nekā administratora pirms izsoles noteiktā slēptā cena.

Db.lv jau rakstīja, ka jūnijā likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics, SIA Atlantijas nami un SIA MG Zeme piederošo AS RAF-Avia kapitāldaļu izsole noslēdzās neveiksmīgi – pircējs netika atrasts. Kapitāldaļas tika pārdotas kā mantu kopība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Rīgas Vagonbūves rūpnīcas akcijas iegādājies East-West Industrial Group

Žanete Hāka, 15.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien veiksmīgi notikusi likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka ieķīlāto 100% AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) akciju un prasījumu tiesību izsole, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Krājbankai piederošās prasījuma tiesības pret AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca un 100% AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca akcijas iegādājusies SIA East-West Industrial Group, informē uzņēmums.

Akcijas iegādātas ar mērķi uz AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca bāzes izveidot mašīnbūves klasteru transporta mašīnbūves un smagās mašīnbūves augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai.

SIA East-West Industrial Group ir izveidota (reģistrēta 2014.gada 8.maijā) kopīgi sadarbojoties trim dalībniekiem ar mērķi iegādāties AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca.

Uzņēmumā apvienojusies Krievijas privātā kapitāla uzņēmumu grupas, kuras sastāvā ietilpst viens no vadošajiem smagās mašīnbūves holdingiem PTPA, kura pamata darbība ir saistīta ar cauruļvadu infrastruktūras elementu ražošanu, saldēšanas iekārtu ražošanu u.c. ar ražošanas uzņēmumiem Krievijā un ES valstīs, kuru pārstāv Krievijas pilsonis Igors Sušencovs, Latvijā reģistrēts investīciju uzņēmums SIA CBLM un Latvijas pilsonis Aleksandrs Brandavs, kura uzņēmējdarbība ir saistīta ar pasažieru pārvadājumiem. A. Brandavs ir SIA Rīgas Karte vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas bankomātiem atkal neviena pircēja

Žanete Hāka, 17.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien atkal nenotika likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu izsoles, jo nepieteicās neviens pretendents, informēja bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Kā kustamas mantas lietu kopība tika piedāvāti 16 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 8050 un 20 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2000 xe USB. Izsoles sākumcena bija 137,2 tūkstoši latu.

Tāpat tika piedāvāts 71 Winkor Nixdorf bankomāts ProCash 2000 xe, 4 Winkor Nixdorf bankomāt ProCash 1500 xe un pieci Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2050 xe. Izsoles sākumcena bija 97,3 tūkstoši latu. Augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar PVN.

Tāpat bija paredzēts izsolīt 46 Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 2050 un piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 2000, kuru sākumcena bija 28 tūkstoši latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics un bankas Snoras administrators Neils Hanters Kūpers izsolē pārdos Latvijas Krājbankas meitas kompānijai SIA Atlantijas Biroji piederošās prasījumu tiesības pret AS Air Baltic Corporation, informē KPMG pārstāvji.

Prasījumu tiesību nominālvērtība ir 51,68 miljoni latu, un tā ir arī izsoles sākumcena. Līdzekļi no prasījumu tiesību pārdošanas ļautu veiksmīgi turpināt uzsākto norēķināšanos ar bankas kreditoriem, norāda administrators.

Izsole notiks 4. novembrī plkst. 11 Ganību dambī 17A. Pretendentiem līdz izsoles dienai ir jāieskaita Latvijas Krājbankas norādītajā kontā pirkuma nodrošinājums 1 milj. latu apmērā.

Latvijas Krājbanka un banka Snoras aizdeva bijušajam Air Baltic Corporation (ABC) akcionāram Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) vairākus desmitus miljonu latu, savukārt BAS ir aizdevusi un investējusi līdzekļus ABC. Ņemot vērā, ka BAS nepildīja savas saistības pret bankām (saistības vairāk nekā 65,5 milj.eiro apmērā), Latvijas Krājbanka un banka Snoras realizēja komercķīlu, kas bija vienīgais nodrošinājums šiem aizdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dāvana «visvājākajiem» – peļņas nodoklis par pazaudēto Krājbankā

Līva Melbārzde, Sanita Igaune, Māris Ķirsons, Egons Mudulis, 09.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji par maksātnespējīgajā Latvijas krājbankā palikušo, bet neatgūto naudu spiesti aprēķināt un maksāt peļņas nodokli, jo parlaments jautājumu iemarinējis.

Vairāki uzņēmēji, kuriem nauda palikusi maksātnespējīgajā a/s Latvijas krājbanka, gatavojot 2012. gada pārskatu, ir pārsteigti par revidentu uz normatīvo aktu prasībām balstītām «atklāsmēm», ka par šajā bankā palikušo, bet neatgūto naudu ir ne tikai jāaprēķina, bet arī jāsamaksā peļņas nodoklis. «Kas tas par uzņēmēju atbalsta instrumentu Latvijas politiķu gaumē, ja zaudēju bankā naudu un man vēl par to liek samaksāt 15% lielo peļņas nodokli,» sašutis ir kāda uzņēmuma vadītājs, kurš gan nevēlas, lai viņa vārds un vēl jo vairāk uzņēmuma nosaukums tiktu atklāts publiski. Viņaprāt, laikam valsts iestādes un vēl jo vairāk lēmumu pieņēmēji – politiķi – dzīvo kaut kur citur, nevis Latvijā, vai arī tā ir apzināta rīcība – sodīt tos, kuriem savulaik bija darījumi ar Vladimira Antonova kontrolē esošo Latvijas krājbanku, kurai bija komercbankas darbības licence.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesā izbeigta tiesvedībaairBaltic strīdā ar BAS un Krājbanku par kapitalizācijas atzīšanu

LETA, 20.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesā februārī izbeigta tiesvedība nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) prasībā pret SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) un likvidējamo Latvijas Krājbanka (Krājbanka) par kapitalizācijas atzīšanu. Arī šī ir kārtējā prasība, kas saistīta ar 2011.gada 3.oktobra vienošanos par airBaltic glābšanu.

Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, tāds lēmums tika pieņemts saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 2.punkts, kas paredz, ka lietā tiesvedība ir izbeidzama, ja prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības.

Par minēto lēmumu ir iesniegta blakus sūdzība, tomēr tā vēl nav pieņemta, jo šodien tika skatīts airBaltic lūgums par atbrīvošanu no naudas soda. Kā sacīja Bērziņš, tas šodien tika noraidīts.

airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka «minētā tiesvedība ir daļa no airBaltic pagātnes jautājumiem, kas tiek risināti ar juridisku mehānismu palīdzību».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji varēs nemaksāt peļņas nodokli par maksātnespējīgajā Latvijas krājbankā palikušo neatgūto naudu.

To paredz steidzamības kārtībā Saeimā akceptētie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā. 09.05.2013. DB jau rakstīja, ka vairāki uzņēmēji, kuriem nauda palikusi maksātnespējīgajā a/s Latvijas krājbanka, gatavojot 2012. gada pārskatu, bija pārsteigti par revidentu uz normatīvo aktu prasībām balstītām «atklāsmēm», ka par šajā bankā palikušo, bet neatgūto naudu ir ne tikai jāaprēķina, bet arī jāsamaksā peļņas nodoklis.

DB jau rakstījis, ka, pēc KPMG Baltics sabiedrisko attiecību konsultanta Oskara Fīrmaņa informācijas, kopumā Krājbankā bija «iestrēguši» līdzekļi 637 juridiskām personām aptuveni 182 milj. Ls apjomā. Pēc aptuvena aprēķina, par šiem juridisko personu iesprūdušajiem miljoniem peļņas nodoklī valsts makā papildus būtu bijis jāiekrīt 20–27,3 milj. Ls. Lai arī attiecīgie grozījumi UIN likumā bija sagatavoti jau pērn, Saeimā tie iestrēga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

RTU par noguldījumiem Krājbankā saņems garantēto atlīdzību 100 tūkstošu eiro apmērā

Žanete Hāka, 02.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa apmierinājusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prasību pret Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) par RTU iekļaušanu to personu sarakstā, kurām pienākas valsts garantētā atlīdzība 100 tūkstošu eiro apmērā kā AS Latvijas Krājbanka noguldītājam.

RTU AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas pasludināšanas brīdī bija noguldījusi 1,39 miljonus latu. 2012. gada 21. martā RTU vērsās FKTK ar lūgumu izmaksāt tai valsts garantēto atlīdzību 100 tūkstošu eiro apmērā.

Iepriekš FKTK nebija iekļāvusi RTU to personu sarakstā, kurām pienākas garantētā atlīdzība. FKTK kā argumentu minēja to, ka RTU tiek daļēji finansēta no valsts līdzekļiem, bet saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu atlīdzība netiek izmaksāta par to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts budžeta.

Krājbankā noguldītie RTU līdzekļi bija pilnībā universitātes pašas ieņēmumi, tāpēc tiesa pieņēma universitātei labvēlīgu lēmumu. Turklāt tiesa atzina, ka Noguldījumu garantiju likums ir skatāms kontekstā ar Eiropas Savienības tiesību normām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krājbankā vēl strādā 40 darbinieki

LETA, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka (Krājbankā) vēl strādā 40 darbinieki, kuri nodarbojas gan ar aktīvu atgūšanu, gan dokumentu arhivēšanu.

Kad iestājās Krājbankas maksātnespēja, kredītiestādē bija 900 darbinieki, tagad to skaits samazinājies līdz 40. Ik pēc trim mēnešiem tiek vērtēts, kāda ir darbinieku slodze, vai darbinieku skaitu iespējams samazināt. Strādājošie arī paši nolemj atstāt darbu Krājbankā, stāstīja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.

Patlaban bankas darbinieki ir nodarbināti vairākās jomās. Viena no tām ir aktīvu atgūšana, kas ietver gan tiesvedības, gan arī restrukturizācijas daļu, kura nodarbojas ar 465 Krājbankā atlikušajiem kredītiem. Bankas Administratīvais departaments nodarbojas ar bankas bilancē vēl palikušo īpašumu apsaimniekošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Krājbankas sāga turpina radīt nepatikšanas biznesam nodokļu veidā

Dienas Bizness, 09.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispirms privāti darboņi mums visu atņēma, bet pēc tam tā pati valsts, kura šos privātos pienācīgi nepieskatīja, no pievāktā vēl paprasīja samaksāt nodokļus... Tieši šādā situācijā ir nonākušas tās juridiskās personas jeb uzņēmumi, kuru līdzekļi palika bēdīgi slavenajā un par likvidējamu atzītajā Latvijas krājbankā.

Proti, vispirms Finanšu un kapitāla tirgus komisija neredzēja vai nevēlējās redzēt Krājbankā notiekošās dīvainības, un daudzu personu nauda tur palika iesaldēta, taču «uz papīra» tā joprojām skaitās noguldītāju īpašums. Tas automātiski nozīmē, ka juridiskajām personām no tās ir jāsamaksā peļņas jeb uzņēmumu ienākumu nodoklis. No naudas, kuras nemaz nav! Un tā tas turpināsies līdz brīdim, kamēr šīs bankas likvidators – auditorkompānija KPMG – atzīs, ka vairs no tās nav iespējams izspiest nevienu santīmu.

Jāatzīst, ka Latvijā likumdošana, kas vērsta uz nodokļu administrēšanu, ir ačgārna, jo paredz to aprēķināšanu nevis no jau nopelnītās naudas, bet gan tās, kas vēl tikai tiks nopelnīta, kas uzņēmējiem nenovēršami rada problēmas. Taču saistībā ar Krājbanku situācija ir vēl absurdāka, jo peļņas nodoklis tiek prasīts no naudas, par kuras atgūšanu, godīgi sakot, ilūziju tā īsti nav. Tātad pat teorētiski nav no kā maksāt nodokļus, kas kopumā veido itin pieklājīgu summu – vairāk nekā 27 miljonus latu. Ar to gan traģikomisms vēl tikai sākas...

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atrasts īpašnieks Krājbankas minibankām un telpaugiem

Žanete Hāka, 24.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien izsolē pārdotas gan likvidējamajai a/s Latvijas Krājbanka piederošās demontētās minibankas, gan telpaugi, informēja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Minibanku izsolē piedalījās divi pretendenti, bet telpaugu izsolē – trīs.

Minibanku novērtējums un izsoles sākumcena bija 7320 lati un tika pārdotas četras minibankas kā vienota lietu kopība.

Savukārt telpaugu izsolē pārdeva 16 telpaugu. Augu novērtējums un izsoles sākumcena bija 390 lati.

Gan minibankas, gan telpaugi tika pārdoti par augstāku cenu nekā izsoles sākumcena.

Db.lv jau ziņoja, ka ceturtdien nenotika maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka gaisa balona izsole, jo nebija pieteicies neviens pretendents, lai gan pirms izsoles par gaisa balonu interesējās vairākas personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

RVR nākotnē plāno ražot vilcienus un piedāvās tos arī Pasažieru vilcienam

NOZARE.LV, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) plānos pēc īpašnieku maiņas ir vilcienu ražošana Rīgā. Tas būtu tikai loģiski, ka RVR Rīgā ražotos vilcienus piedāvātu iegādāties arī AS Pasažieru vilciens (PV), sacīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«RVR veiksmīgi nomainījies īpašnieks, esam šķīrušies no Latvijas Krājbankas, un tagad rūpnīca plāno attīstīties - šajos plānos ir arī pasažieru vilcienu ražošana. Būtu dīvaini, ja mēs PV nepiedāvātu iegādāties vietējo produkciju,» skaidroja Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR bija iesaistīts iepriekšējos PV vilcienu iepirkumos - no viena uzņēmums tika izslēgts, otrā uzvarēja kopā ar Spānijas ražotāju Construcciones Auxiliares de Ferrocariles (CAF), taču šis līgums netika noslēgts.

«Arī trešais iepirkums beidzās bez rezultāta, jo līgums ar Šveices ražotāju Stadler netika noslēgts. Tagad PV paziņoja, ka risinās sarunas ar visiem iepirkumu dalībniekiem, lai rastu risinājumu vilcienu iegādei, tāpēc arī RVR piedāvās savus vilcienus,» sacīja Kamarūts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsolīs SIA Dzirnavu 11 kapitāldaļas

Žanete Hāka, 17.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa beigās notiks maksātnespējīgajai AS Latvijas Krājbanka piederošo SIA Dzirnavu 11 kapitāldaļu izsole, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Tāpat kā vienota lietu kopība tiks izsolītas Krājbankas prasījuma tiesības pret SIA Dzirnavu 11 364,5 tūkstošu latu apmērā.

Prasījuma tiesību un kapitāldaļu novērtējums un izsoles sākumcena ir 342 tūkstoši latu.

Izsole notiks 30.aprīlī plkst.15.30 Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15.

Krājbankas valde 2011. gada sākumā nolēma dibināt meitas sabiedrību SIA Dzirnavu 11, ieguldot tās pamatkapitālā 30 tūkstošus latu, ar mērķi pārvaldīt un apsaimniekot Krājbankai piederošos nekustamos īpašumus.

Ēkas Dzirnavu ielā 11 iepriekšējie īpašnieki SIA Nekustamo īpašumu projektu attīstības centrs visas pilnvaras attiecībā uz būves tālāko izmantošanu 2011. gada sākumā nodeva Krājbankai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien izsolē par trīs miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia manta, tostarp arī Ķemeru sanatorija, informēja maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics.

Izsolē piedalījās viens pretendents, kurš arī iegādājās sanatoriju. Tā ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, taču pagaidām neko vairāk administrators neatklāja, norādot, ka izsoles uzvarētājam mēneša laikā jānorēķinās par pirkumu un tad tiks atklāta visa informācija.

«Patlaban izsoles uzvarētājs jau ir iemaksājis drošības naudu 503 000 eiro apmērā, līdz ar to tam atliek samaksāt aptuveni 2,5 miljonus eiro,» sacīja Kreics.

Pēc kārtas trešajā izsolē lietu kopības sastāvā tika izsolīti uzņēmumam Ominasis Latvia piederošie pieci nekustamie īpašumi Jūrmalā un kustamā manta, kas sastāv no gandrīz 15 000 pozīciju, kā arī grāmatām. Nekustamā īpašuma un kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 2,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsolīs Rīgas Vagonbūves rūpnīcas akcijas

Žanete Hāka, 29.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā tiks izsolītas likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka ieķīlātās 100% AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) akcijas, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Tāpat tiks izsolītas Krājbankai piederošās prasījuma tiesības pret RVR 14,1 miljona eiro apmērā.

Kustamās mantas lietu kopības izsoles sākumcena ir 4,5 miljoni eiro.

Izsole notiks 15. maijā.

Db.lv jau rakstīja, ka februārī sākta RVR mantas izsole pa daļām.

RVR, ieķīlājot mantu, no šobrīd likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka aizņēmās vairāk nekā 10 miljonus eiro. Pērn oktobrī plānotā Latvijas Krājbankas prasījuma tiesību pret RVR izsole nenotika, jo interesenti nebija iemaksājuši noteikto nodrošinājumu, tādēļ nolemts pa daļām sākt pārdot RVR mantu.

Februāra vidū tika izsludināta RVR piederošo 49% VRC Zasulauks akciju izsole, taču tā nenotika, jo nebija pieteicies neviens pretendents. Pēc informācijas paziņošanas par šo izsoli bija interese no vairākiem pretendentiem, tai skaitā Latvijā strādājošajām kompānijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

AirBaltic izpērk Krājbankas meitasuzņēmuma prasījuma tiesības pret lidsabiedrību

Žanete Hāka, 03.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics un bankas Snoras administrators vienojušies ar Air Baltic Corporation (ABC) par Latvijas Krājbankas meitas kompānijai SIA Atlantijas Biroji piederošo prasījumu tiesību pret ABC atpirkšanu.

Noslēgtā vienošanās ir kompleksa, un tā ietver virkni savstarpēji saistītu darījumu, kas paredz, ka ABC atpirks pret to vērstās prasījumu tiesības un tiesības uz dažām preču zīmēm vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā 15 gadu laikā, maksājot arī līgumā noteiktos procenta maksājumus atbilstoši tā brīža tirgus likmēm, informē administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Šī vienošanās nozīmē, ka Latvijas Krājbanka un banka Snoras iegūs līdzekļus, lai varētu turpināt norēķināšanos ar kreditoriem. Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics jau ir uzsācis norēķināšanos ar bankas lielāko kreditoru Noguldījumu garantiju fondu, kam jau ir pārskaitīti 203 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pozitīviem rezultātiem noslēgušās divas VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīkotās nekustamo īpašumu izsoles.

Nosolīta Ērgļu arodvidusskolas ēka un zemesgabali Rīgas Eksportostā - Uriekstes ielā 9a un Rankas ielā 9. Kopējā nosolītā summa - 1134800 eiro, ziņo VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Atkārtotā izsolē nosolīti zemes īpašumi rūpnieciskās apbūves teritorijā R6, Rīgā, Ziemeļu rajonā, Vējzaķsalā, blakus Rīgas Eksportostai, konkrēti - Uriekstes ielā un Rankas ielā. Kopējā nekustamā īpašuma platība nedaudz pārsniedz 11 hektārus. Uriekstes ielas zemesgabala platība ir 1,4581 hektārs, bet Rankas ielas zemesgabala platība - 9,5427 hektāri. Šī teritorija ir paredzēta rūpniecības un ostas darbībā iesaistītiem uzņēmumiem, nodrošinot piemērotu infrastruktūru un attīstības iespējas. Netālu no izsolē pārdotajiem zemesgabaliem atrodas noliktavas, ražošanas un biroju ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru