Jaunākais izdevums

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (BGK) jeb dronu kontrolētu un drošu izmantošanu Latvijas gaisa telpā, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) un pašmāju tehnoloģiju inovāciju uzņēmums SIA “Latvijas Mobilais Telefons “ (LMT) ir parakstījuši saprašanās memorandu par sadarbību izpētes un attīstības projektos.

Tā ietvaros LGS un LMT kopīgi izstrādās dažādus risinājumus drošas un ērtas bezpilotu gaisa kuģu satiksmes attīstībai.

“Mēs apzināmies, ka bezpilota gaisa kuģi jau ir mūsu ikdiena un to izmantošana kļūs aizvien plašāka. Tāpēc LGS vēlas laikus izstrādāt risinājumus, kas, no vienas puses, BGK izmantošanu padarīs daudz ērtāku, bet, no otras puses, arī drošāku, novēršot iespējamus traucēkļus un draudus lielajai aviācijai. Esmu gandarīts, ka mums šajā jautājumā ir līdzīga vīzija ar LMT un tagad esam vienojušies par kopīgu inovatīvu risinājumu izstrādi, kas nākotnē veicinās bezpilota gaisa kuģu izmantošanu,” uzskata LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Memorands paredz izstrādāt eksperimentālu konceptu BGK saistošo aeronavigācijas datu izplatīšanai/piegādei digitālā formātā starp dažādām sistēmām. LGS rīcībā ir pilna informācija par Latvijas gaisa telpas struktūru un tās elementiem, ieskaitot informāciju par zonām, kurās ir ierobežoti vai aizliegti BGK lidojumi. Pašlaik dati, kas ir pieejami LGS, tiek pārvaldīti LGS centralizētajā datu vidē, bet plašā dronu pielietojuma un lielā informācijas lietotāju pieauguma rezultātā ir nepieciešams nodrošināt daudz dinamiskāku šo datu pārvaldību un izplatīšanu digitālā formātā arī ārpus LGS sistēmām. Sadarbības rezultātā ir plānots izstrādāt konceptu, lai padarītu ērtu un vienkāršu pieeju šiem datiem, pielietojot M2M (machine-to-machine) tehnoloģiju un vienlaikus nodrošinot datu kvalitāti.

Savukārt LMT prezidents Juris Binde norāda: “Attīstoties 5G un lietu interneta iespējām, bezpilota gaisa kuģi ieņems arvien nozīmīgāku lomu ne vien video filmēšanas un transporta, loģistikas nozarē vien. Tāpēc LMT ne tikai investē jaunās paaudzes tīkla infrastruktūras izbūvē. LMT arī kā IT uzņēmums attīsta risinājumus dronu satiksmes vadības un inovatīvu dronu produktu un pakalpojumu ieviešanai iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Esam jau LMT apmācījuši vairāk nekā 100 dronu pilotus, veikuši attālinātus un automatizētus dronu vadības lidojumus, t.sk. arī pārrobežu lidojumu ārpus pilota redzamības zonas, kā arī iesaistījušies starptautiskos Eiropas izpētes projektos. Nesen parakstījām nodomu protokolu par sadarbību bezpilota lidaparātu jomā ar Air Baltic, un šis ir nākamais solis, lai Latvija stiprinātos kā izcila vieta eksportspējīgu dronu inovāciju radīšanai”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) 2021. gada pirmajā pusē kāpinājis apgrozījumu līdz 119,5 miljoniem eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2020. gada pirmajos sešos mēnešos.

Strauji audzis LMT klientu interneta patēriņš, tāpēc uzņēmums pirmajā pusgadā turpināja investēt tīkla attīstībā – 11,8 miljonus eiro.

“Pandēmijas ietekmē strauji digitalizējot gan uzņēmumu darba procesu, gan mājsaimniecību ikdienu, ko nosaka nepieciešamība strādāt vai mācīties attālināti, interneta patēriņš ir ievērojami audzis. Vienlaikus tas radījis arī arvien pieaugošu pieprasījumu pēc mūsdienīgiem, inovatīviem biznesa risinājumiem efektīvākai uzņēmumu darba organizēšanai. LMT nodrošina tehnoloģijas un servisu, kas daļēji atslogo darbiniekus un ļauj pārvirzīt resursus sarežģītāku funkciju pildīšanai, tā atvieglojot ikdienā veicamos uzdevumus un palīdzot veicināt biznesa izaugsmi,” stāsta Juris Binde, LMT prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, 2020. gads "LMT" darbībā bijis stabils, uzņēmuma apgrozījums sasniedza 228 miljonus eiro, bet klientu pieslēgumu skaits pieauga līdz 1,32 miljoniem, informē uzņēmums.

"LMT" turpinājis savu tehnoloģisko līderību, attīstot tīklu, kopā ar partneriem izstrādājot jaunus IT risinājumus 5G izmantošanai un iesaistoties ārkārtas situācijas spriedzes mazināšanā gan valstiskā līmenī, gan individuāli katram klientam.

Telekomunikāciju nozarei, gluži tāpat kā daudzām citām nozarēm, 2020. gads bijis izaicinājumiem pilns. Pandēmijas radītie apstākļi veicinājuši izmaiņas gan biznesa, gan iedzīvotāju uzvedības modeļos: pieaugusi e-komercijas nozīme un digitālā transformācija. Covid-19 pandēmija mainījusi arī tehnoloģiju un mobilo pakalpojumu patēriņa paradumus Latvijā: lielākajai daļai iedzīvotāju, pārejot uz darbu un mācībām attālināti, ievērojami pieaudzis datu pārraides patēriņš. Pēdējo trīs gadu laikā mobilā tīkla lietošanas apjoms ir palielinājies trīs reizes, pandēmijas laikā – vēl par trešdaļu, norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

LMT un MikroTik radīto 5G rūteri sāk izmantot mājas internetam

Db.lv, 18.05.2021

LMT prezidents Juris Binde (no kreisās) un Džons Tallijs, tehnoloģiju uzņēmuma MikroTik līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā pie pirmajiem klientiem nonākuši Latvijas inovāciju tehnoloģiju uzņēmumu LMT un MikroTik sadarbībā radītie 5G interneta rūteri, un vairāki simti LMT klientu savās mājās un birojos uzsākuši lietot 5G internetu, informē uzņēmumā.

Līdz šim Latvijas iedzīvotājiem 5G internets bija pieejams tikai uzņēmumiem un augstskolām izpētes vajadzībām, kā arī mobilajās viedierīcēs, kas atbalsta 5G tehnoloģiju. LMT un MikroTik radītais risinājums ļauj pārcelt 5G no mobilajām ierīcēm uz mājas internetu, un tā būs pirmā šāda veida pieredze Latvijā.

"Sadarbībā ar pašmāju IKT nozares milzi MikroTik radīti pirmie Latvijā ražotie 5G rūteri, kas aizsāk jaunu ēru Latvijas tehnoloģiju inovāciju nozarē un paplašina eksporta iespējas. Tas vēlreiz apliecina, ka Latvijas IKT nozare spēj radīt inovatīvus produktus, kuri nav jāiepērk no ārvalstīm, bet tieši otrādi – ir eksportējami," uzsver LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un uzņēmums LMT parakstījuši nodomu protokolu sadarbībai bezpilota lidaparātu jomā. Protokols paredz kopīgi attīstīt LMT apmācību programmu dronu pilotiem, kā arī attīstīt dažādus risinājumus dronu un vispārējā aviācijas pārraudzībā. Abi uzņēmumi sadarbosies arī mobilā tīkla pārklājuma testēšanai gaisā un citos dronu attīstības virzienos.

LMT norāda, ka šobrīd pasaulē notiekošā straujā digitālā transformācija būtiski iezīmē jaunu produktu un risinājumu nepieciešamību, kas nākotnē ļautu pilnvērtīgi izmantot tehnoloģiju, to skaitā dronu un mobilo sakaru, sniegtās priekšrocības un iespējas. Sūtījumu piegāde ar dronu, grūti izstaigājamu teritoriju apsekošana un zāļu vai pat donora orgānu steidzama piegāde pacientiem ir nākotne, pie kuras īstenošanas šobrīd industrija strādā. Kaut arī attālināti dronu lidojumi šobrīd nav plaši izplatīti, jo normatīvie akti drošības nolūkos paredz, ka dronus var pilotēt tikai tiešā redzamībā, tiek lēsts, ka nākotnē ap 70% no visiem bezpilota gaisa kuģu komerciālajiem lidojumiem notiks ārpus pilota tiešas redzamības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Baltijas datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu uzņēmumu grupas Santa Monica Networks (SMN) īpašnieki parakstījuši kapitāla daļu iegādes līgumu, kura rezultātā LMT paredz kļūt par 100% SMN īpašnieku.

Darījuma pabeigšana ir atkarīga no tirgus uzraugu piekrišanas Latvijā un Lietuvā.

Darījums abiem uzņēmumiem ļaus ātrāk un efektīvāk ieviest piektās paaudzes tīkla risinājumus. “LMT sen jau vairs nav tikai sakaru operators, mēs risinām sarežģītus biznesa transformācijas uzdevumus ar IT risinājumu palīdzību. Ar Santa Monica Networks mūs vieno inovatoru DNS. Apvienojot LMT pieredzi mobilo sakaru risinājumos ar jaudu, kas piemīt pieredzējušam datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu izstrādātajam, mēs kļūsim par digitālās transformācijas līderi. Kopā mēs būsim labākais partneris digitalizācijas procesos jebkurā publiskās pārvaldes institūcijā vai privātā uzņēmumā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aviācija nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus

Raimonds Gruntiņš, Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) Reģionālo attiecību direktors, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība ir izvirzījusi priekšlikumu dalībvalstīm, aicinot nodrošināt koordinētu pieeju brīvākiem pārvietošanās ierobežojumiem.

Veselība un drošība jebkurā brīdī ir un būs galvenā prioritāte, bet aviācijas nozares uzņēmumi, kas vēsturiski ir raduši strādāt stingri kontrolētā vidē, ir gatavi risinājumiem brīvākai ceļošanai, nekompromitējot galveno prioritāti – veselību un drošību.

Jau pēdējo 10 mēnešu laikā aviācijas nozares profesionāļi ir spēcīgi demonstrējuši to, kā spēj pielāgoties strauji mainīgai videi, padarot to vēl drošāku un ieviešot virkni jaunu veselības piesardzības pasākumu. Pateicoties visaptverošai un rūpīgai pieejai, redzam, ka tieši tādēļ ir izdevies ierobežot vīrusa izplatību nozarē.

Saskaņā ar EASA/ECDC vadlīnijām Covid-19 testēšanai un karantīnai ceļotājiem, kuri izmanto gaisa satiksmes pakalpojumus (pielikumu aviācijas veselības drošības protokolam) – ceļotāji, kuri izmanto šo transporta veidu, veido mazāk nekā 1% no visiem konstatētajiem Covid-19 gadījumiem un tie nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus. To apstiprina arī Latvijas SPKC dati, kas norāda, ka kopš pandēmijas sākuma ar lidmašīnām Latvijā ir ievesti tikai 1% saslimušo gadījumu, kas ir 223 no 21 313. Papildus tam Civilās aviācijas aģentūras dati norāda, ka Latvijā Covid-19 saslimšana konstatēta 1 no 4 148 ieceļotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu bāzē atklāta pirmo 5G testa vidi Eiropā, kurā jau šobrīd izvērsts 5G tīkls ar pārvietojamo 5G bāzes staciju, radot ekosistēmu jaunās paaudzes bezvadu tehnoloģiju attīstīšanai un izmēģināšanai.

"Inovatīvo tehnoloģiju ienākšana 21.gadsimta valsts aizsardzības jomā ir tikai likumsakarīga - tehnoloģiju attīstība ir vērtīga tad, ja tās gudri un atbildīgi izmantojam cilvēku labklājībai un drošībai. Šī ir joma, kurā esam priekšā daudzām valstīm un rādām piemēru pasaulei, turklāt tehnoloģiju nodrošinājumu sniedz Latvijas uzņēmums. Tas apliecina, ka spējam īstenot lielus, valsts aizsardzībai nozīmīgus projektus un būt vērtīgi starptautiskie partneri," uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

"Latvijai ir visi priekšnoteikumi - augstas raudzes speciālisti, vērtīgas zināšanas, dzīvotspējīgas idejas un mūsdienīgas tehnoloģijas, lai attīstītu produktus ar augstu pievienoto vērtību. Zinātnieku, uzņēmēju un aizsardzības speciālistu sadarbībā tapušie risinājumi ir ne tikai lielisks atbalsts mūsu valsts aizsardzībai, bet arī iespēja Latvijai būt līdzvērtīgam partnerim globālajā aviācijas un aizsardzības tehnoloģiju tirgū. Turklāt 5G pilotteritorija mums ļaus attīstīt nākamās paaudzes bezvadu tehnoloģijas Ādažu bāzē un testēt arvien jaunus, mūsu bruņotajiem spēkiem svarīgus nākotnes risinājumus," norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Mērķē kļūt par lielāko rēķinu pārvaldības platformu tiešsaistē Latvijā

Db.lv, 21.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Bill.me" nule ir vienojies par sadarbību ar mobilo sakaru operatoru SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT), tā sperot soli pretī mērķim kļūt par Latvijā lielāko uzņēmēju un iedzīvotāju rēķinu pārvaldības platformu tiešsaistē, informē "Bill.me" Latvijas filiāles vadītājs Jevgeņijs Loginovs.

Latvijā platformu jau pašlaik aktīvi izmanto 50 tūkstoši lietotāju. Uzņēmums plāno šo skaitu palielināt četras līdz sešas reizes līdz gada beigām sasniedzot 200 – 300 tūkstošus lietotāju.

"Bill.me" ir Latvijā izstrādāts, uz mākoņtehnoloģijās balstīts finanšu vadības rīks, ko lielie uzņēmumi var izmantot kā papildu rēķinu piegādes un norēķinu kanālu, bet maziem un vidējiem biznesiem tas var pilnībā automatizēt rēķinu piegādes, skaitītāju rādītāju apkopošanas, norēķinu un klientu saziņas funkcijas. Tikmēr iedzīvotājiem jeb lietotājiem tā būs vietne, kur pārvaldīt savus rēķinus vienkopus.

"LMT svarīga ir ne tikai pakalpojumu kvalitāte, bet arī ērti un droši norēķini par tiem. Tāpēc esam gandarīti pievienot savam partneru lokam uzņēmumu "Bill.me", kas piedāvā klientiem inovatīvu, uz tehnoloģijām balstītu rēķinu saņemšanas, apmaksas un pārvaldības veidu. Šāda sadarbība sniegs iespēju mūsu klientiem veikt vēl vienu soli digitālās transformācijas un apkārtējās vides saglabāšanas virzienā," teica LMT viceprezidents finanšu jautājumos Alfs Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijai kļūt par medicīnas tehnoloģiju lielvalsti

Juris Binde Dr. oec., LMT prezidents, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, – tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai modernizētu reisu pārvaldību, Rīgas starptautiskajā autoostā (RSA) uzstādīta inovatīva reisu vadības sistēma, kas turpmāk ļaus lielāko daļu ar pasažieru pārvadājumiem saistītās informācijas apstrādāt digitālajā vidē.

Jaunajā reisu pārvaldības sistēmā investēti 300 000 eiro, no kuriem lielāko daļu veido "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") aizdevums.

Sistēmu izstrādājis tehnoloģiju uzņēmums LMT. Plānots, ka jau tuvākajā nākotnē sistēmu transporta plūsmas plānošanai un pārvaldībai varētu izmantot arī citu Latvijas pilsētu autoostas, piemēram, Jelgavas autoosta.

Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) ir viens no centrālajiem pasažierpārvadājumu mezgliem Latvijā. Aizvadītā gada sākumā no tās diennaktī izbrauca 750 pasažieru autobusu, bet viena platforma apkalpoja pat 55 autobusus dienā. Līdz šim RSA reisu vadību nodrošināja dispečeru dienests, izmantojot 2003. gadā ieviesto sistēmu “Baltic Lines”, kurā liela daļa aktivitāšu jāveic manuāli, palielinot izpildes laiku un cilvēcisko kļūdu risku informācijas apmaiņas procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

LMT pieaug klientu skaits un apgrozījums

Db.lv, 23.04.2021

Viens no jaunākajiem risinājumiem, ko, gatavojoties āra tirdzniecības aktivitātēm, arvien plašāk sāk izmantot tirdzniecības nozarē strādājošie, ir mobilās kases viedierīce Tiki-Taka PAY – Baltijā pirmais mobilā viedtālruņa izmēra kases aparāts ar veikalvedības sistēmu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta patēriņa pieaugums, viedtelevīzijas attīstība un aktīva uzņēmumu interese par biznesa risinājumiem ir ļāvusi LMT 2021. gada pirmajā ceturksnī palielināt klientu pieslēgumu skaitu un kāpināt apgrozījumu līdz 59,7 miljoniem eiro, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

“Pandēmijas ietekmē strauji digitalizējot gan uzņēmumu darba procesu, gan mājsaimniecību ikdienu, ko nosaka nepieciešamība strādāt vai mācīties attālināti, interneta patēriņš ir ievērojami audzis. Vienlaikus tas radījis arī arvien pieaugošu pieprasījumu pēc mūsdienīgiem, inovatīviem biznesa risinājumiem efektīvākai uzņēmumu darba organizēšanai,” uzsver Juris Binde, LMT prezidents.

Viens no LMT piedāvātajiem biznesa risinājumiem, kas gada laikā piedzīvojis strauju izaugsmi, ir Zvanu pārvaldnieks, kas ir īpaši noderīgs attālinātā darba apstākļos maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tas pēc būtības ir kā virtuāls birojs, kas nodrošina zvanu maršrutēšanu, grupas zvanus, interaktīvu balss atbildi, zvanu statistiku utt. Pateicoties arī pieejamajam un atsaucīgajam servisam, klientu skaits, kuri izvēlējušies šo risinājumu, gada laikā pieaudzis par 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilā kases viedierīce Tiki-Taka PAY papildināta ar veikalvedības sistēmu, kas paredzēta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – gan tirgotājiem, gan dažādu pakalpojumu sniedzējiem.

Viedierīces izstrādātājs Datakom to pilnveidojis sadarbībā ar Latvijas Mobilo Telefonu, mobilajā kases aparātā iekļaujot pilnībā elektronisku kases žurnālu, kura aizpildīšana notiek automātiski no mobilā kases aparāta atskaitēm. Aparātā arī iekļauti digitāli kases čeki un atskaites, kā arī ir pieejama preču klāsta un pārdošanas cenu, tai skaitā, atlaižu pārvaldība un klientu lojalitātes programmu vadība.

Tiki-Taka Pay jau strādā 50 nodokļu zonās 

Starp pirmajiem netipiski maza izmēra kases aparāta "Tiki-Taka Pay" lietotājiem klientiem ir...

Mobilā kases iekārta piedāvā tirdzniecības datu analīzi un lietojumprogrammas saskarni (API jeb Application Programming Interface) tiešsaistē ar klienta noliktavas un grāmatvedības sistēmām. Ierīce atbilst visām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām.

Latvijā ražotais mini kases aparāts Tiki-Taka Pay gatavs eksportam 

Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom izstrādātais plaukstas lieluma kases aparāts...

“Tehnoloģijas ietekmē un maina mūsu dzīvesveidu - sākot ar savstarpējo saziņu un attālināto darbu, beidzot ar norēķiniem veikalā,” uzsver LMT prezidents Juris Binde. “Izstrādājot šo viedo kases iekārtas piedāvājumu, LMT mērķis bija nodrošināt Latvijas mazajiem uzņēmumiem vienkāršu, mūsdienīgu un stabilu produktu, kura iespējas līdz šim bija pieejamas tikai sarežģītās un dārgās sistēmās.”

SIA Datakom valdes loceklis Jānis Čupriks atzīst, ka ņemot vērā šī brīža mainīgos apstākļus, šis mobilās kases iekārtas risinājums ir izdevīgs un ērts risinājums ārkārtas situācijas laikā: “Sadarbībā ar LMT mūsu izstrādātais produkts ir kļuvis pieejamāks un ar plašāku pielietojumu. Šobrīd kopīgi izskatām iespējas piedāvāt šo produktu arī ārvalstu tirgos, kā arī paplašināt produkta funkcionalitāti.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas (SM) Aviācijas departamenta direktora pienākumus no šā gada 1.aprīļa pildīs biedrības “Latvijas Aviācijas asociācija” valdes loceklis Artūrs Kokars, informē SM.

Satiksmes ministrijas rīkotajā atklātajā konkursā uz Aviācijas departamenta direktora amatu pieteicās 10 kandidāti. Augstāko novērtējumu atbilstoši vērtēšanas kritērijiem saņēma A.Kokars.

“Pēdējais gads aviācijas nozarei ir bijis ļoti izaicinošs, un viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir pozīciju atgūšana un konkurētspējas stiprināšana Baltijā un Eiropā. Esam gandarīti, ka nozares stratēģijas attīstību un departamenta vadību varam uzticēt augstas raudzes speciālistam, kuram ir visaptverošas zināšanas un stratēģiskās vadības pieredze aviācijas jomā,” komentē SM valsts sekretāres vietnieks Dins Merirands.

A.Kokaram ir vairāk nekā 20 gadu ilga pieredze darbā vadošos amatos aviācijas un ar aviāciju saistītās nozarēs. Kopš 2016. gada viņš ir biedrības “Latvijas Aviācijas asociācija” valdes loceklis, pirms tam septiņus gadus bijis VAS Starptautiskā lidosta “ Rīga” valdes priekšsēdētāja padomnieks, kā arī loģistikas, iepirkumu un tehniskā departamenta direktors SIA “North Hub Services”, valdes priekšsēdētājs VAS “Latvijas Gaisa satiksme”, valdes priekšsēdētājs SIA “Ventspils lidosta”. Artūram Kokaram ir sociālo zinātņu maģistra grāds tiesībās un finansēs, kas 2015. gadā iegūts Rīgas Juridiskajā augstskolā, un profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, kas 2003. gadā iegūts Ventspils augstskolā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroauto – nākotne, kam gatavoties jāsāk šodien

Vilnis Debesnieks, SIA "Skandi Motors" elektroauto eksperts, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat publiskajā telpā izskanējusi ziņa, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros plāno sniegt atbalstu 4500 eiro apmērā jaunu elektroauto iegādei, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Tas noteikti būs lielisks pamudinājums svārstīgajiem, kurus no elektroauto iegādes attur cena, kaut arī jau pērn Latvija bija viens no Eiropas elektroauto tirgus pirmrindniekiem. Ekoloģiskais aspekts ir būtisks arguments, izdarot izvēli par labu šādām automašīnām. Taču līdzās virknei ieguvumu vēl jāatrisina vairāki izaicinājumi, lai Latvija varētu apgalvot, ka uz elektromobilitāti patiešām iet kopsolī ar Eiropu.

Pērn pandēmijas un citu apstākļu ietekmē kritušies jaunu automašīnu pārdošanas apjomi gan Baltijā, gan citviet Eiropā. Tikmēr elektrisko transportlīdzekļu pārdošanas rādītāji, salīdzinot ar 2019. gadu, Eiropā auguši vidēji par 137%. Latvijā pērn piedzīvots pat 358% pārdošanas apjoma palielinājums. Tas nav pārsteigums – elektroauto popularitāte Eiropā aug, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs plāno tuvāko triju gadu laikā iegādāties elektroauto, turklāt interese par elektroauto ir vienlīdz liela gan sieviešu, gan vīriešu auditorijā, liecina "Skandi Motors" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Vienlaikus gandrīz puse aptaujāto norāda uz valsts atbalsta nepieciešamību elektroauto iegādē.

Kopumā ar elektroauto piedāvājumu Latvijā ir iepazinušies 28% iedzīvotāju, kaut arī vairums vēl nav izdarījuši izvēli par labu konkrētam modelim. Salīdzinoši visvairāk autovadītāju, kuri jau izvēlējušies konkrētu elektroauto modeli, ir starp 18–29 gadus veciem iedzīvotājiem. Šajā vecuma grupā arī ir lielākais to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri plāno elektroauto iegādāties tuvāko trīs gadu laikā, un 56% respondentu atzīst, ka valsts atbalsts viņu izvēli veicinātu.

"Šāds aptaujas rezultāts nav pārsteidzošs – jauniešiem ir būtiski ilgtspējas un ekoloģiskā nospieduma mazināšanas jautājumi. Kaut arī elektroauto ražošana prasa noteiktus enerģijas resursus, visā auto dzīves ciklā elektroauto tomēr ir videi draudzīgāks nekā automašīna ar iekšdedzes dzinēju. Turklāt pilsētā, kur ir regulāri sastrēgumi un blīvāka satiksme, tas ir arī gaisa kvalitātes uzlabošanas jautājums. Tāpat likumsakarīgi, ka šajā vecuma grupā ir vislielākā interese par pieejamo valsts atbalstu jauna elektroauto iegādei, jo visbiežāk tie ir jaunie profesionāļi un jaunas ģimenes, kas vēl nav paguvuši uzkrāt pietiekami daudz līdzekļu jauna auto iegādei," komentē SIA "Skandi Motors" elektroauto eksperts Vilnis Debesnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši normatīvajiem aktiem gada laikā ir organizēts un sekmīgi noslēdzies konkurss uz VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja amatu, un uzņēmuma padome, balstoties uz konkursa Nominācijas komisijas vērtējumu šajā amatā apstiprinājusi līdzšinējo uzņēmuma vadītāju Lailu Odiņu.

Atbilstoši konkursa nolikumam lidostas valdes priekšsēdētāja amata pretendentu novērtēšana notika trīs kārtās.

Pirmajā kārtā Nominācijas komisija, kuras sastāvā bija pārstāvji no lidostas padomes, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Darba devēju konfederācijas un VAS "Latvijas gaisa satiksme", izvērtēja 11 pretendentu pieteikumus saskaņā ar konkursā noteiktajiem kritērijiem. Uz otro kārtu tika uzaicināti pieci pretendenti ar atbilstību obligātajām minimālajām prasībām un lielāko pirmajā kārtā iegūto punktu skaitu.

Konkursa otrajā kārtā notika daļēji strukturētās intervijas pretendentu analītisko, biznesa un stratēģiskās domāšanas un komandas vadītprasmes spēju novērtēšana, kā arī zināšanu un izpratnes novērtēšana par korporatīvās pārvaldības principiem, valsts kapitālsabiedrību darbību un finanšu vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība neizprot, cik ļoti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi ir svarīgi katram uzņēmumam – vai tā ir sporta preču bode, Dagdas pašvaldība vai ražojošs uzņēmums kaut kur Jelgavas novadā. Tas attiecas uz visiem bez izņēmuma.

Tā uzskata valsts akciju sabiedrības Elektroniskie sakari Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš.

Viņaprāt, kvalitatīvi sakari un digitālie ceļi nākotnes sabiedrībai būs daudz nozīmīgāki nekā fiziskie. Turpmāk digitālo ceļu būvēšanā un uzturēšanā būs vajadzīga lielāka valsts un pašvaldības iestāžu iesaiste, jo jaunās tehnoloģijas var palīdzēt izglābt dzīvību un kaldināt valsts nākotnes konkurētspēju. Vairāk par dažādu tehnoloģiju nozīmi tajā, lai Rīga kādudien kļūtu par Baltijas jūras reģiona tehnoloģiju metropoli, N. Kalniņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Par 5G runā un runā, bet pagaidām vēl ir diezgan maz reālo izmantošanas piemēru. Ko jūs minētu kā piemērus, kas parāda, ka 5G patiešām jau strādā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekonomikas olimpiādē Latvijai 4.vieta

Db.lv, 02.08.2021

Latviju olimpiādē pārstāvēja divi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni - Andris Dalbiņš un Jēkabs Gritāns, Valts Vītums - Jaunzems no RTU inženierzinātņu vidusskolas, Roberts Ralfs Vārslavs no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas un Emīls Šmits no Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbu uzsāk Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

21. gadsimta darvinisms: digitalizējies vai mirsti

Juris Binde, LMT prezidents, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētāja vietnieks, 14.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāvēs, kas pārvērtīsies, atgādina mūsu situācijā tik trāpīgā Raiņa frāze: “mainies vai mirsti” ir galvenā krīzes mācība, par ko pēdējā gada laikā pārliecinājušies daudzi uzņēmēji gan Latvijā, gan citur pasaulē.

Apstākļos, kad uzņēmējdarbība lielā mērā pārcēlusies uz digitālo vidi, pārvērtības jeb mainīšanās visbiežāk nozīmē pielāgošanos jaunajai, digitālajai realitātei un tās spēles noteikumiem. Vai Latvijas digitālās attīstības sirdspuksti skan vienā ritmā ar pārējo pasauli?

Ja iztēlojamies tehnoloģijas un cilvēku prasmi tās lietot kā divas atsevišķas līknes, kas periodiski krustojas, sabiedrības labklājība sāk vairoties brīdī, kad tā panāk un apsteidz tehnoloģiju attīstību. Tā savukārt neizbēgami kādā brīdī atkal kļūst straujāka, nekā tiekam tai līdzi. Šobrīd dzīvojam interesantā laikā: tehnoloģiju ietekmēto pārmaiņu ātruma līkne kļuvusi gandrīz eksponenciāla, un pandēmijas ietekmē arī cilvēces salīdzinoši lineārā attīstība jeb spēja izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas sākusi straujāk virzīties uz augšu. Visa pasaule ir spiesta mainīties. Vai arī Latvijas digitālā transformācija jeb sabiedrības un tehnoloģiju attīstība noris tādā pašā tempā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) katru gadu visā Latvijā veic mērījumus, lai noskaidrotu mobilo sakaru kvalitātes izmaiņas.

Jaunākie oficiālie dati liecina, ka jau piekto gadu pēc kārtas vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu Latvijā saviem klientiem nodrošina mobilo sakaru operators “Tele2”, vidējam lejupielādes ātrumam sasniedzot 45,70 Mbit/s, bet maksimālajam – 145 Mbit/s.

“Bite Latvija” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 35,24 Mbit/s, bet maksimālais 120 Mbit/s, savukārt “LMT” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 34,38 Mbit/s, bet maksimālais 129 Mbit/s.

“Regulatora neatkarīgi veiktie mērījumi apliecina, ka mobilo sakaru operatori Latvijā pakalpojumus nodrošina labā līmenī, un nepārtraukti pilnveido savu tīklu infrastruktūru. Piemēram, pēdējo piecu gadu laikā vidējais lejupielādes ātrums “Tele2” tīklā ir palielinājis par 66%. Protams, mobilo sakaru operatorus ietekmēja pandēmija – it īpaši pirmais vilnis pagājušā gada martā, kad pieprasījums pēc mobilā interneta pakalpojumiem strauji pieauga. Tas būtiski palielināja tīkla noslodzi,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bāzētais biotehnoloģiju uzņēmums "MGI Latvia" un būvniecības uzņēmums "APB" uzsāk ražot pārvietojamas Covid-19 testēšanas laboratorijas. Jūras konteinerā izbūvētā risinājuma veiktspēja sasniedz līdz 3000 analīžu pārbaudēm diennaktī.

Mobilā laboratorija izbūvēta 12 metru jūras konteinerā un aprīkota ar MGI ražotajām automatizācijas iekārtām, lai speciālisti varētu veikt Covid-19 analīzes. Tā ir izdalīta trīs atsevišķās zonās – uzglabāšanas, paraugu sagatavošanas un testēšanas. Visas laboratorijas telpas aprīkotas ar augsta līmeņa ventilācijas sistēmām, nodrošinot gaisa apmaiņu, spiediena regulāciju un sterilu vidi, kas atbilst biodrošības 2. līmeņa prasībām.

Pateicoties automatizācijai, pārvietojamā laboratorija ievērojami mazina inficēšanās risku speciālistiem, jo MGI tehnoloģijas paraugus skenē, apstrādā, izdala vīrusa RNS un sagatavo tos beidzamajam posmam – vīrusa klātbūtnes noteikšanai. Laboratorija ne tikai paredz līdz 3000 analīžu pārbaudēm diennakts laikā, bet arī samazina cilvēkresursu iesaisti. Lai vadītu šo procesu, nepieciešami trīs darbinieki, kamēr identiska apjoma darbības manuāli nāktos veikt vairākiem desmitiem speciālistu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar epidemiologiem jākonsultējas par to, vai izvēlētie drošības līdzekļi ir pietiekami, nevis par to, ka viss ir jāslēdz. Jo epidemiologu pilnīgā laime būtu tad, ja viss būtu noslēgts, neviens nekur neietu, vīrusi nekur neizplatītos, bet tā nevar būt un tā nenotiek.

Tā Dienas Biznesa lielajā intervija pauž LMT prezidents, profesors Juris Binde.

Žurnāla centrālā tēma - kāda būs Latvija, tās ekonomika, izejot no krīzes. Ko valsts dara lietas labā un kā to vērtē uzņēmēji. Kā izejai no krīzes gatavojas citviet pasaulē.

Rubrikā Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kosmētikas ražotāja AS Madara Cosmetics līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 2. marta numurā:

  • Statistika - Latvijas preču eksports Covid-19 laikā.
  • Spēles noteikumi - Eiropas Savienības jaunā tirdzniecības politika.
  • Tendences - gaidāmā pasaules ekonomikas atgūšanās un prognozes par inflācijas pieaugumu.
  • Darījumi - Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus.
  • Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere. Kosmētikas ražotāja Mádara Organic Skincare līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja.
  • Enerģētika - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis par enerģētiku klimata pārmaiņu kontekstā.
  • Finanšu tirgi - influenceru vēstījumu ietekme uz finanšu tirgiem.
  • Cilvēkresursi - kādas sekas var radīt ekonomiskā plaisa starp paaudzēm.
  • Brīvdienu ceļvedis - Toms Didrihsons, Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tiešām esam nonākuši līdz "mobilo ierīču nodoklim"?

Andis Āriņš, Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors, 03.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija veselības un ekonomiskās krīzes laikā sasteigti virza ideju no 1. aprīļa ieviest jaunu nodevu viedtālruņiem un visa veida datoru cietajiem diskiem.

Diemžēl dialogs ar nozari ir iztrūcis, tāpēc šobrīd ministrijas rīcībā vairāk saskatāmi mēģinājumi manipulēt ar nekorekti īstenotu pētījumu, lai pierādītu, ka telefoni un datori pretēji realitātei ir kļuvuši par nelikumīgām digitālajām bibliotēkām, par kurām jāiekasē attiecīgi 1.50 un 2.85 eiro gabalā.

Priekšlikums ir tik absurds, ka nodevu nāksies maksāt arī par ierīcēm, kurām šāda datu glabāšanas funkcija nav pēc būtības.

Mobilo ierīču loma iedzīvotāju ikdienā ir mainījusies, lielai daļai ierīču kalpojot ne tikai par saziņas rīkiem, bet arī veidu, kā klausīties mūziku vai lasīt grāmatas. Ja savulaik autora darbus uzglabājām tādos datu nesējos kā CD un DVD, tad tagad tā ir vēsture. Tagad Kultūras ministrija nākusi klajā ar ierosinājumu grozīt MK noteikumus Nr.321, kas paredz paplašināt ar nodevu apliekamo datu nesēju sarakstu, tajā iekļaujot arī viedtālruņus un visa veida datoru cietos diskus. Tomēr nozares pārstāvji uzsver – ignorējot faktiskos mobilo ierīču lietotāju paradumus un interpretējot datus, Kultūras ministrija nepieciešamībai aizsargāt autorus no nelikumīgas darbu kopēšanas pieiet pārāk virspusēji, savukārt izvēlētais laiks ir cinisks attiecībā pret ikvienu uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 31. maijam ir atvērta pieteikšanās uz mobilitātes inkubatora programmu “Urban Mobility Incubator”, kurā dalībniekiem būs iespēja attīstīt savu ideju, prototipēt to reālā pilsētvidē, satikt investorus, kā arī saņemt atbalstu €6000 vērtībā.

Inkubatoru piedāvā inovāciju kustība “Vefresh” sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Rīgas domi, kopstrādes telpu “Teikums” un ar EIT Urban Mobility Reģionālās inovāciju shēmas atbalstu. Programmai pieteikties tiek aicinātas komandas ar dažādās attīstības pakāpēs esošām idejām klimatneitrālas mobilitātes nodrošināšanai.

Dalībnieki tiek aicināti pieteikt idejas, kas risina kādu no pilsētas definētajiem klimatneitrālas mobilitātes izaicinājumiem. Piemēram, elektromobilitātes un satiksmes mierināšanas zonu veicināšana vai jaunās paaudzes sabiedriskā transporta pieturvietas vai vienotas lietotnes izstrāde.

“Inkubatora programma ir paredzēta risinājumiem, kas uzlabo pilsētas mobilitātes iespējas. Gaidām komandas ar jau nopietnākām iestrādnēm, kā arī jaunas komandas ar pilsētai noderīgām idejām un entuziasmu attīstīt savus prototipus. Kopā plānots uzņemt līdz 8 komandām, kas no jūlija līdz septembrim strādās pie sava risinājuma prototipa izveides un testēšanas VEF apkaimē. Dalībnieki, saskaņā ar epidemioloģisko situāciju valstī, darbosies kopstrādes telpā “Teikums” Jaunajā Teikā vai tiešsaistē,” uzsver Vefresh vadītājs Viesturs Celmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru