Latvijas Betona savienība (LBS) ir izstrādājusi pirmās tehniskās vadlīnijas, kas definē transportbetona CO₂ emisiju aprēķina un klasifikācijas sistēmu. Jaunās vadlīnijas palīdzēs būvniecības nozarei skaidri novērtēt betona ražošanas radīto oglekļa emisiju apjomu un atvieglos lēmumu pieņemšanu ilgtspējīgas būvniecības projektu izstrādē, kā arī būtiski samazinās tā sauktās “zaļmazgāšanas” riskus attiecībā uz betona pielietošanu.
Vadlīnijas ir sagatavojusi LBS tehniskā komiteja nr. 4 (TK04) “Betona ilgtspēja”, piesaistot nozares uzņēmumus un akadēmiskos ekspertus. Vadlīniju mērķis ir radīt skaidru un vienotu pieeju, kā tiek noteikts betona CO₂ nospiedums, izmantojot visbiežāk Latvijā pielietotos betona veidus un izejvielas, kā arī starptautiski atzītus aprēķinu standartus.
“Šis dokuments ir pirmais vienotais ietvars visā Baltijā, kas ļauj objektīvi un pārskatāmi novērtēt betona oglekļa nospiedumu. Ar šīm vadlīnijām mēs speram būtisku soli pretī skaidrākai un atbildīgākai būvniecības praksei Latvijā,” norāda Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs Rolands Cepurītis.
“Tagad gan projektētājiem, gan pasūtītājiem būs konkrēti dati un kritēriji, kas palīdzēs izvēlēties betonam ilgtspējīgākus risinājumus un samazināt būvniecības radītās emisijas, vienlaikus sekmējot gan nozares konkurētspēju, gan atbildīgu resursu izmantošanu. Šis ir ļoti svarīgs aspekts, lai palīdzētu Latvijai sasniegt Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķus attiecībā uz būvniecību, kur šobrīd Latvijas galvenais uzsvars ir bijis ēku energoefektivitātes prasību celšana. Taču otra lielākā ar būvniecības emisijām saistītā sfēra – būvmateriāli – pagaidām ir palikusi bez būtiskiem uzlabojumiem valstiskā līmenī.”
Sagatavotajā ziņojumā ir aprēķināts, cik daudz oglekļa dioksīda emisiju rodas, ražojot 20 visbiežāk izmantotos transportbetona veidus Latvijā. Šo aprēķinu mērķis ir noteikt, kāds ir vidējais CO₂ emisiju līmenis nozarē, un izveidot skaidru klasifikācijas sistēmu, lai palīdzētu pasūtītājiem izvēlēties betona sastāvu ar mazāku ietekmi uz klimatu. Emisijas ir aprēķinātas visiem galvenajiem ražošanas posmiem: no visu betona izejvielu ieguves un apstrādes, cementa ražošanas un transportēšanas, līdz pat betona ražošanai ražotnē. Šie aprēķini aptver tā sauktās A1–A3 stadijas, kas ir ierasta pieeja emisiju noteikšanai būvmateriālu ražošanā.
Emisiju aprēķinos izmantoti vides produktu deklarāciju (EPD) principi, kas nodrošina, ka emisiju dati ir pamatoti un salīdzināmi. Tāpat ņemts vērā betona zudumu apjoms ražošanas procesā, kā arī tas, cik daudz enerģijas un siltuma tiek patērēts rūpnīcā, un izejvielu piegādes radītās emisijas Latvijas apstākļos. Aprēķini ietver saistvielas (cementu), pildvielas, betona piedevas un ūdeni kā izejvielas.
Vadlīnijas ir brīvi pieejamas Latvijas Betona savienības biedriem, sadarbības partneriem un citiem interesentiem, un tās plānots regulāri atjaunot, ņemot vērā nozares attīstību un tehnoloģiju progresu. Tehniskās vadlīnijas betona CO₂ nospieduma klasifikācijai pieejamas Latvijas Betona savienības mājaslapā.
