Jaunuzņēmums “Arbonics” piedāvā oglekļa un ekosistēmu tehnoloģiju platformu, kas palīdz īpašniekiem apzināt savas zemes vai meža vērtību un sniedz atbalstu, lai uzlabotu mežsaimniekošanas praksi.
Oglekļa kredīts ir vienība, ko izmanto siltumnīcas efekta gāzu emisiju tirdzniecībai un kompensēšanai, un ar platformas starpniecību oglekļa ienākumu aprēķināšana kļūst ātrāka un vieglāka, kā arī paver iespējas pelnīt brīvprātīgajā oglekļa tirgū.
Pastāv divi oglekļa tirgu veidi: brīvprātīgie un atbilstības (obligātie) oglekļa tirgi. Abas ir tirdzniecības sistēmas, kas paredzētas oglekļa kredītu maiņai, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, novēršanai vai izņemšanai. Brīvprātīgā oglekļa tirgus strauji aug, un paredzams, ka tuvākajā nākotnē pieprasījums palielināsies 15 reizes, bet kopējā tirgus vērtība 2030. gadā sasniegs 50 miljardus dolāru, jo arvien vairāk uzņēmumu un patērētāju vēlas investēt oglekļa emisiju samazināšanā.
Uzņēmumu 2022. gada sākumā dibināja Kristjans Lepiks (Kristjan Lepik) un Lisete Luika (Lisett Luik), lai piedāvātu dabas procesos balstītu risinājumu cīņā pret klimata pārmaiņām, īpašu uzmanību pievēršot mežsaimniecībai.
Platformas mērķis ir atvieglot zemes īpašniekiem aprēķinu procesu un sniegt iespēju ērti un ātri uzzināt savas zemes vai meža oglekļa piesaistes potenciālu. Oglekļa kredīti tiek aprēķināti, pamatojoties uz faktisko meža jaudu uzkrāt oglekli, kuru nosaka koku tips, augsne, klimats un tamlīdzīgi faktori. Platformas izveidotāji ir pārliecināti, ka tā kalpos par atbalsta mehānismu, lai Latvijas mežu īpašnieki gūtu jaunus ienākumus, vienlaikus pilnveidojot brīvprātīgo oglekļa tirgu.
Sadarbības procesa sākumā “Arbonics” veic iespējamo oglekļa novērtējumu, koncentrējoties uz apmežošanas potenciālu, mežu spēju uzglabāt oglekli un konkrētās zemes peļņas iespējām.
Platformā šis process aizņem nepilnu minūti, turklāt, tā spēj analizēt datus gan par vēl neizmantoto zemi, gan jau esošajiem mežiem, kas rada oglekļa kredītus. Oglekļa aprēķini tiek balstīti uz datiem, kurus pēc tam iespējams auditēt, un ikviens zemes vai meža īpašnieks var saņemt arī skaidrojumu, kā šis novērtējums top, un saņemt ieteikumus peļņas veicināšanai.
Precīzi ienākumi ir atkarīgi no stādīto koku veida, zemes kvalitātes, koku vecuma u.c. faktoriem. Piemēram, augstas kvalitātes zeme Latvijā, kurā ir sastādīti bērzi, 50 gados var radīt aptuveni 205 oglekļa vienības uz hektāru. Ja vienas oglekļa vienības cena ir 50 eiro, tas var rezultēties ar peļņu aptuveni 10 250 eiro apmērā. Faktiskā summa, protams, ir atkarīga no konkrētās vienošanās, kā arī no oglekļa kredīta cenas pārdošanas brīdī.
“Zemes īpašnieki var būt spēcīgs sabiedrotais cīņā pret klimata pārmaiņām, nodrošinot iespēju uzglabāt miljoniem tonnu oglekļa dioksīda mežos un aizsargāt bioloģisko daudzveidību. Taču viņiem ir nepieciešams kāds, kas nodrošina vajadzīgos datus un veic to analīzi. Izmantojot elastīgus datu modeļus, kā arī pieredzi un zināšanas par brīvprātīgajiem oglekļa tirgiem, kopīgiem spēkiem mēs varam pozitīvi ietekmēt klimatu,” uzsver uzņēmuma līdzdibinātāja Lisete Luika.
“Kokus joprojām var izmantot kā ienākumu avotu, taču papildus tam ieguvumus var sniegt arī oglekļa un bioloģiskā daudzveidība. Oglekļa tirgi patiesībā nozīmē jaunu meža ekonomiku un pavisam jaunu skatījumu uz zemes un mežu vērtību,” komentē kompānijas līdzdibinātājs Kristjans Lepiks.
