Ārkārtējās situācijas ieviešana viesusi izmaiņas arī autoskolu darbībā - teorētiskās apmācības klātienē vairs nedrīkst piedāvāt, tādēļ daļa autoskolu pārgājušas uz attālināto apmācību, bet daļa - pagaidām savu darbību apturējušas.

Plānots, ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, nākotnē attālinātā teorijas apmācība varētu tikt ieviesta kā pastāvīgs apmācību veids.

Iepriekš nedrīkstēja

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba skaidro, ka ārkārtējās situācijas laikā ļauts attālināti mācīt visas teorētisko apmācību tēmas.

Līdz šim gan teorētiskā apmācība attālināti nebija iespējama, jo to aizliedza likums, kas nosaka, ka autovadītāja apmācība var notikt tikai telpā, kura ir apstiprināta no CSDD puses. Pirms krīzes valstī bija plāns ieviest daļēji attālinātu B kategorijas teorētisko apmācību, kas paredzēja, ka no 11 moduļiem, klātienē obligāti būtu jānoklausās 2 moduļi, bet šis īstenošanas plāns tika atlikts uz vēlāku laiku, stāsta autoskolas "Einšteins" pārstāve Baiba Rancāne.

Lai uzlabotu kopējo ceļu satiksmes drošību un paaugstinātu jauno autovadītāju sagatavotības līmeni, pilnveidos transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesu, papildinās esošās normas, informē Satiksmes ministrijā.

To paredz Ministru kabineta sēdē, 28.jūnijā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.358 Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām.

Par nepieciešamību uzlabot ceļu satiksmes drošību, tajā skaitā – topošo šoferu apmācības procesu un eksamināciju, arī lemts Ceļu satiksmes drošības padomē. Grozījumus par transportlīdzekļu vadītāju apmācības pilnveidi izstrādāja Satiksmes ministrija un VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Latvijas Profesionālo autoskolu federāciju, kā arī autoskolu pārstāvjiem.

Grozījumi noteikumos paredz papildināt transportlīdzekļu vadītāju teorētiskās apmācības programmas ar jauniem elementiem (piem., bīstamu situāciju prognozēšana un risku novērtēšana, mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošība), kā arī palielināt minimālo vadīšanas nodarbību skaitu (piem., B kategorijai no 14 uz 20).

Lai apgūtu finanšu pratības pamatus, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ir izstrādājusi e-apmācības moduli «Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība», kuru ikviens var apgūt attālināti, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Vita Krieviņa.

E-apmācības materiāla apguve veicinās izpratni un atbildību par ģimenes budžeta veidošanu un personisko finanšu pārvaldīšanu, nodokļu nozīmi un to ietekmi uz sociālo garantiju saņemšanas iespējām. Mācību materiāli izstrādāti ESF projektā «Atbalsts bezdarbnieku izglītībai».

Mācību modulis sastāv no četrām daļām . Viena no tām, proti, «Privāto finanšu plānošana» palīdzēs izprast, kā racionāli izmantot pieejamos līdzekļus un samērot izdevumus ar ienākumiem. E – apmācību modulis piedāvā interaktīvu budžeta plānotāju, kurā iespējams norādīt dažādas izdevumu pozīcijas un izvērtēt tās attiecībā pret kopējiem mēneša ienākumiem. Arī šajā sadaļa ir praktiski ieteikumi ikdienai, piemēram, metodika, kas palīdz izvairīties no spontāniem pirkumiem, kredītu veidu apraksti un riski u.c.

Šogad 21.maijā Latvija@Pasaule iniciatīvas partneru semināra laikā sertifikāti tika pasniegti Grundzāles pamatskolai(Valka), biedrībai SATEKA (Gulbene), Ogres rajona Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas centram un Aizkraukles rajona Pieaugušo izglītības un inovāciju atbalsta centram, informē Microsoft Latvia.

Šogad noslēgtās sadarbības ietvaros notiek darbs pie jaunu pasniedzēju apmācīšanas, kā arī tiek atbalstīta esošo pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšana, lai iedzīvotājiem piedāvātu jaunus apmācības moduļus – tādus kā ģimeņu datorprasmes modulis Virtuālais ceļvedis ģimenei un drošības modulis. 2008. gadā Latvijas Informācijas Komunikācijas un tehnoloģiju asociācija (LIKTA) padziļināti strādās pie tematisko IT prasmju apmācības moduļa izveides maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Ideja par centru izveidi LIKTA radās vēl 2006. gadā. Latvijā līdz šim bija vienpadsmit sertificēti Microsoft Unlimited Potential mācību centri.

Kā jau informējām, 2008. gadā Microsoft Latvia un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) noslēgtā līguma un iniciatīvas Latvija@Pasaule ietvaros Microsoft sniegs finansiālo atbalstu 41 670 latu apjomā četriem jaunajiem Unlimited Potential mācību centriem, kā arī mācību centru sadarbības tīkla attīstīšanai, tematisko apmācību moduļu izveidei un pasniedzēju kvalifikācijas celšanai. Unlimited Potential mācību centriem tiks ziedota arī programmatūra 55 971 LVL vērtībā.

No ceturtdienas, 4. septembra plānots uzsākt mājas un mazo biroju Windows datoru aizsardzības programmu Kaspersky Internet Security 2009 (KIS 2009) un Kaspersky Anti-Virus 2009 (KAV 2009) pārdošanas un tehnisko atbalstu.

„Pēc būtības jaunā Kaspersky 2009 produktu līnija ir ļoti spēcīga atbilde uz bezprecedenta apdraudējumu skaita pieaugumu globālajā tīmeklī,” skaidro Valdis Šķesters, SIA Datoru Drošības Tehnoloģijas mārketinga direktors. „Antivīrusu industrija un interneta lietotāji vēl nekad nav sastapušies ar tik krasu jauno kaitīgo programmu skaita pieaugumu, kas ir tieši saistīts ar kibernoziegumu veikšanas instrumentu pagrīdes tirgus attīstību. Sekas šī tirgus attīstībai ir tādas, ka, piemēram, personas ar relatīvi zemu zināšanu līmeni spēj lielā skaitā ģenerēt kaitīgās programmas un ievietot tās pilnīgi legālās vietnēs. Nav grūti noprast, ka viegla pieejamība ir pamatā masveidīgumam.”

Kaspersky Lab izlaidusi kompleksu risinājumu Kaspersky Mobile Security 7.0, kas paredzēts ar Windows Mobile un Symbian operētājsistēmām aprīkotu mobilo telefonu aizsargāšanai pret visu veidu IT apdraudējumiem, kā arī ļauj novērst konfidenciālu datu zudumu ierīces nozaudēšanas gadījumā.

Mobilie telefoni arvien biežāk piesaista datornoziedznieku uzmanību. Vīrusi, surogātpasts un uzbrukumi no tīkla līdz šim vairāk saistījās ar personālajiem datoriem, taču tie apdraud arī mobilās ierīces. Lai cīnītos ar šiem draudiem, risinājumā Kaspersky Mobile Security 7.0 ir izmantots efektīvs antivīrusu skeneris, SMS surogātpasta apkarošanas funkcija un ugunsmūris.

Antivīrusu skeneris automātiski pārbauda visus ienākošos un modificētos objektus, kā arī pēc pieprasījuma veic pilnu ierīces failu sistēmas pārbaudi. Surogātpasta apkarošanas modulis filtrē dažādus nevēlamus SMS. Savukārt ugunsmūris aizsargā pret uzbrukumiem un mobilo ierīču tārpiem, kas izplatās, izmantojot Bluetooth un Wi-Fi.

TomTom sporta aprocei Touch piemīt ļoti reti sastopama spēja «ielīst» zem lietotāja ādas, lai izmērītu muskuļu un tauku daudzumu ķermenī

Jau neskaitāmas reizes piedzīvots, ka daudzsološās, «revolucionārās» jomās ātri vien sarodas tik vērienīgs piedāvājums, ka patērētājiem par lielāko izaicinājumu kļūst piemērotākā produkta izvēlēšanās. Līdzīgi noticis arī ar valkājamajām tehnoloģijām – dažu gadu laikā tirgū nonākušas tik daudzas un dažādas fizisko aktivitāšu mērīšanas aproces, ka kādai izcelties uz citu fona kļūst aizvien grūtāk. Tad nu ražotājam jāliek lietā visu iztēli un jāizdomā, kā padarīt produktu pamanāmu.

Ar navigācijas sistēmām atpazīstamību ieguvušā uzņēmuma TomTom fizisko aktivitāšu aproce Touch konkurentu vidū diez vai būtu ļoti pamanāma, ja vien tai nepiemistu kāda «īpašā spēja». Paralēli soļu un sirdspukstu skaitīšanai tā prot izmērīt lietotāja ķermeņa muskuļu un tauku īpatsvaru. Šāds reti sastopams piedāvājums ir gana interesants, lai papētītu ierīci mazliet tuvāk.

Septembrī 120 Nevalstisko organizāciju (NVO) līderi projekta Digitālās prasmes NVO līderiem ietvaros sāks mācības, lai apgūtu datorprasmes un tehnoloģiju iespējas.

Apmācības organizē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Microsoft Latvia. Pilotprojekta iztrāde un apmācības izmaksās 10 tūkstošus latu.

Projekta mērķis ir veicināt NVO līderu interesi par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanu savā darbā, komunikācijas līdzekļu, prezentācijas rīku izmantošanu, dokumentu apmaiņas vietas izveidi, lai sekmētu NVO efektīvu darbu, kā arī veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu ar Latvijas un starptautiskajiem partneriem.

«Apvienojot savas līdera prasmes ar tehnoloģiju kompetencēm, NVO līderi varēs būtiski palielināt labi paveiktu darbu daudzumu,» saka Microsoft Latvija vadītājs Sandis Kolomenskis.

Ministru kabinets trešdien apstiprināja grozījumus "Noteikumos par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām", kas tostarp paredz, ka daļu teorijas apmācības jaunie autovadītāji varēs apgūt e-vidē.

Izmaiņas ieviestas, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, ārvalstu pieredzi, kā arī kopējās apmācības tendences. Tas nozīmē, ka turpmāk autoskolas varēs piedāvāt daļu apmācības veikt e-vidē, bet noteiktas tēmas, kā, piemēram, satiksmes drošība, topošajiem vadītājiem būs jāapgūst klātienē.

Attālināto apmācību ieguvums - cilvēks var izvēlēties sev piemērotu apmācības laiku un nav jādodas uz autoskolu, līdz ar to tiek mazināts arī finansiālais slogs jaunajiem autovadītājiem. Lai ieviestu attālināto apmācību, autoskolām ir jāstrādā CSDD apstiprināta apmācības platformā.

Ar valdībā apstiprinātajiem noteikumu grozījumiem arī tiks modernizēta informācijas apmaiņa starp CSDD un autoskolām, paredzot, ka arī veiktās braukšanas nodarbības tiks ievadītas tieši Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kas nodrošinās drošu uzskaiti par veiktajām nodarbībām. Bez tam minētas izmaiņas palīdzēs cīņā ar ēnu ekonomiku. Ņemot vēra, ka, lai to ieviestu, ir jāizstrādā attiecīgs programmu nodrošinājums un jāsniedz informācija par autoskolām un braukšanas instruktoriem, šī norma stāsies spēkā 21.06.2021.

Rūpējoties par atbilstošu topošo autovadītāju sagatavošanu un apmācības procesa nodrošināšanu, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) īstenojusi vairākus pasākumus, lai novērstu un nepieļautu vairāku autoskolu nekvalitatīvu darbu.

Būtiskākie konstatētie pārkāpumi autoskolu darbībā saistīti ar apmācības procesa organizēšanu, kas ir pretrunā MK noteikumos noteiktajai kārtībai, tajā skaitā – saistībā ar līgumtiesiskajām attiecībām starp skolām un kursantiem, ar apmācības nodarbību norisi pretēji iepriekš pašu autoskolu noteiktajiem apmācības procesa norises plāniem.

Tā rezultātā CSDD komisija laika posmā no aprīļa līdz jūnijam pieņēmusi vairākus lēmumus par mācību karšu atņemšanu un / vai brīdinājuma izteikšanu autoskolām. Savukārt, lai nodrošinātu apmācības procesu atbilstoši topošo autovadītāju interesēm un lai CSDD varētu kontrolēt apmācības procesu atbilstoši MK noteikumiem, tagad autoskolām līdz mācību uzsākšanai ir pienākums apmācības grupu reģistrācijas iesniegumus nosūtīt CSDD elektroniski.

Publiskajā telpā regulāri tiek runāts par digitalizāciju, sarežģītiem lietu interneta risinājumiem, mākslīgo intelektu un dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas uzņēmumiem palīdzētu kļūt produktīvākiem un efektīvākiem.

Izdzirdot šos tehnoloģiskās nozares terminus, esmu pārliecināts, ka lielākā daļa Latvijas uzņēmēju nodomā, ka tas neattiecas uz viņiem un izmaksā ļoti dārgi. Un šiem uzņēmējiem var piekrist, jo individuāli izstrādātus informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) risinājumus ne visi var atļauties un, kas paradoksāli, pretēji vispārējam priekšstatam – ne visiem tie ir arī vajadzīgi. Kāpēc tā?

Latvijā aptuveni 99% uzņēmumu pēc pasaules standartiem ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuri, saskaņā ar vadības konsultāciju uzņēmuma "Arthur D. Little" analīzes datiem par tirgus situāciju Baltijā, vēlas pieejamus un vienkāršus standarta risinājumus. Tas gan neattiecas uz specifiskām ražošanas tehnoloģijām. Savukārt primārais, ko uzņēmējs vērtē, lai kādu no risinājumiem iegādātos, ir izmaksu efektivitāte un iespēju šo risinājumu pielāgot sava uzņēmuma apstākļiem, piemēram, lietotāju skaita vai konfigurācijas izmaiņām.

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina uzņēmumus līdz 27.jūnijam pieteikties darbinieku apmācību programmai "Labās prakses pārņemšana eksportspējas veicināšanai", kuras ietvaros iespējams pretendēt uz līdzfinansējumu līdz 75 000 eiro, informē LIAA pārstāvji.

Ar šīs programmas atbalstu iespējams īstenot uzņēmuma vajadzībām pieskaņotas apmācības kādā no saistītajiem uzņēmumiem, vai iepirkt mācības ārpakalpojumā.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns norāda, ka viens no izaicinājumiem ar kuru sastopas uzņēmēji ir darbinieku trūkums ar nepieciešamo kvalifikāciju. Kvalificētu darbinieku trūkumu kā vienu no attīstību ierobežojošiem faktoriem min arī Ārvalstu investoru padome. Īpaši izteikti tas esot viedo specializāciju nozarēs, kurās nepieciešamas ļoti specifiskas darbinieku prasmes.

LIAA sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir radusi iespēju īpašā programmā novirzīt 7,9 miljonus eiro aktivitātēm, kas vērstas uz darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu, un šobrīd iespējams pieteikties labās prakses pārņemšanai, bet tuvākajā laikā būs pieejams atbalsts arī dažādu vadības prasmju apguvei, piemēram, "Agile" vai "Scrum", skaidro K.Rožkalns.

Veidot atbalsta programmas tikai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir kļūda, norāda vairāki Latvijas uzņēmēji.

Šāda doma izskanēja Latvijas darba devēju asociācijas padomes tikšanās laikā ar Rīgas mēra amata kandidātiem. «Kļūda ir uzskatīt, ka mazie un vidējie uzņēmumi var iztikt bez lielajiem. Uz vienu kuģa būvētavu ir 110 mazie apakšuzņēmēji. Ir jābeidz motivācijas programmas tikai mītiskiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 80 % no visiem nodokļiem valstī maksā lielie uzņēmumi. Definīciju, kas ir mazs un kas ir liels, mums neviens neuzspiež, to izdomājuši Latvijas klerki. Nešķirojiet – uzņēmējs ir uzņēmējs,» uzsvēra Rīgas kuģu būvētavas līdzīpašnieks Vasilijs Meļņiks.

Līdzīgas domas ir Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājam Vilnim Rantiņam: «Mānija uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir radusies ierēdņu pakalpības un neizpratnes rezultātā. Eiropas Savienībā ir daudz atbalsta programmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo lielajiem Eiropas koncerniem vajadzīgi paklausīgi izpildītāji,» uzskata viņš.

Eiropas Investīciju fonds izvēlējies otro finanšu institūciju Latvijas Ieguldījumu fonda līdzekļu pārvaldīšanai - uzsākšanas kapitāla fondus dibinās un pārvaldīs Imprimatur Capital Baltics.

Par to Db informēja Eiropas Investīciju fonds (EIF). Kopējais investīciju apjoms mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā plānots 20.4 miljoni eiro, no kuriem 5.7 miljonus Imprimatur Capital Baltics piesaistīs no privātajiem investoriem.

Pēc EIF informācijas, Imprimatur Capital ir pieredzējis sēklas stadijas investors, kas investē tehnoloģiju uzņēmumos ar starptautisku izaugsmes potenciālu. Līdz šim Imprimatur Capital investējis 23 kompānijās Eiropā, Krievijā un Āzijas reģionā tādos sektoros kā uzņēmumu programmatūra, elektronika, medicīnas tehnoloģijas, drošība un bezvadu mobilie sakari. Imprimatur Capital ir aktīvs akcionārs un palīdz tās portfeļa kompānijām attīstīties, apgūt jaunus tirgus un paaugstināt uzņēmuma vērtību. Imprimatur Capital Baltics bāzēts Rīgā un veic investīcijas Baltijas un Skandināvijas reģionā.

Citadeles koncerna 2017.gada pirmā pusgada neto peļņa bija 15 miljoni eiro, tostarp AS Citadele banka pusgadā guvusi 10,3 miljonu eiro peļņu, informē bankā.

Salīdzinājumam pērn pirmajā pusgadā koncerns guva 25,4 miljonu eiro peļņu, bet bankas peļņa bija 20,6 miljoni eiro.

Citadeles koncerna neto kredītportfelis pieauga par 8% līdz 1,323 miljardiem eiro, salīdzinot ar 2016. gada jūniju, Latvijas iedzīvotāju kredītportfelim un Igaunijas filiāles kredītportfelim uzrādot augstākos izaugsmes rādītājus. Arī mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumus un korporatīvo klientu kreditēšana demonstrēja spēcīgu izaugsmi 2017. gada pirmajā pusē.

Privātpersonām kredītos tika izsniegti 68 miljoni eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2016. gada pirmajos sešos mēnešos. Mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un korporatīvajiem klientiem tika izsniegti 185 miljoni eiro – par 37% vairāk nekā pirms gada.

«Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā» paredzēti ierobežojumi, kas draud ar iznīcību vietējiem tirgotājiem un lobē globālos tirdzniecības tīklus.

Tā savā komentārā par otrdien, 7. janvārī, Ministru kabinetā skatīto likumprojektu «Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums» norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

«Valdība, pārkāpjot likumu, pieņemto procedūru, ko nosaka «Ministru kabineta kārtības rullis», neapsprieda likumprojektu un slēpa pamatotus tirgotāju iebildumus tā sakarā. Pat likumprojekta mērķī ir samelots sakot, ka paredzēts respektēt abu pušu (tirgotāju un piegādātāju) ekonomiskās intereses un panākt lielāku pušu līdztiesību savstarpējo sadarbības līgumu slēgšanas procesā, bet īstenībā likumprojekts nenosaka nekādus pienākumus vai ētikas normas piegādātājiem,» norāda LTA.

Tehnoloģiju uzņēmums "Google" un Ekonomikas ministrijas pārstāvji parakstījuši sadarbības memorandu, lai sekmētu vietējo uzņēmumu izaugsmi un stiprinātu biznesa noturību.

Sadarbības ietvaros "Google" īstenos programmu "Izaugsme ar Google", kuras mērķis ir palīdzēt Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzlabot digitālās prasmes un to pielietošanu.

Jaunā specializētā programma “Izaugsme ar Google” jau līdz šī gada beigām nodrošinās bezmaksas apmācības vismaz 3 000 mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjiem, paplašinot viņu zināšanas un prasmes tādās jomās kā e-komercija, eksports, digitālais mārketings un tehnoloģiju integrācija uzņēmējdarbībā.

Programmas “Izaugsme ar Google” mērķis ir palīdzēt Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzlabot digitālo prasmju apguvi un pielietošanu, kā arī sekmēt, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot digitālo iespēju priekšrocības. Tas palīdzēs arī Latvijas ekonomikai. Kā liecina organizācijas Connected Commerce Council veiktais pētījums, mazie uzņēmumi Eiropā, kas prasmīgi izmantoja digitālos rīkus, pandēmijas laikā spēja izveidot "digitālo drošības tīklu", sasniedzot par 80% labākus pārdošanas apjomus un par 60% lielākus ieņēmumus. Šādi uzņēmumi arī biežāk rada darbavietas, nodarbinot trīs reizes vairāk darbinieku nekā citi. Savu atbalstu programmai paudusi Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atdeve no miljoniem vērtās bezdarbnieku apmācības, kas gadu no gada ir faktiski vienu un to pašu firmu un skolu rokās, krīzes laikā sarukusi līdz minimumam.

Tikai 13.6 % no bezdarbniekiem pēc profesionālās apmācības šogad atgriežas darba tirgū, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Tie varētu būt ap 690 cilvēku, izriet no Db aprēķiniem. Taču līdzekļi, kas šogad atvēlēti profesionālajai apmācībai, pārkvalifikācijai, kvalifikācijas celšanai un neformālās izglītības (piemēram, valodu - arī latviešu - kursi, datorapmācība, auto kursi dažādu kategoriju vadītāja apliecību iegūšanai) nodrošināšanai - vairāk nekā 5.6 milj. Ls -, ir gandrīz divas reizes lielāki nekā pērn. Lielākā daļa naudas gan nāk nevis no valsts budžeta, bet Eiropas Sociālā fonda.

Valsts kontrole šobrīd veic revīziju, lai pārbaudītu NVA darbības likumību un efektivitāti, īstenojot valsts politiku bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, Db informēja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Lai veicinātu Latvijā plašāku tehnoloģiju pielietojumu mākslinieku, mūziķu, arhitektu, aktieru un citu radošo industriju pārstāvju vidū, biedrība Riga TechGirls bez maksas apmācījusi 1113 šo nozaru profesionāļus.

Apmācībās iegūtās digitālās prasmes ļaus izmantot modernākās iespējas sasniegt plašāku auditoriju arī digitālajā vidē un būt konkurētspējīgākiem arī globālajā tirgū. Vairāk nekā trīs mēnešus garās apmācībās radošo nozaru pārstāvji apguvuši gan teorētiskās zināšanas, gan arī darbnīcās praktiski izmēģinājuši jauniegūtās prasmes.

Pateicoties Riga TechGirls ilgadējai veiksmīgai sadarbībai ar nozares profesionāļiem, kā pasniedzēji apmācībās tika piesaistīti 34 lektori, tai skaitā ne tikai no Latvijas, bet arī ASV un Nīderlandes. “Izstrādājot šo programmu, Riga TechGirls mērķis bija pēc iespējas cilvēcīgāk ierādīt radošo, kultūras un mākslas industriju pārstāvjiem tieši ar viņu darbu saistītās šobrīd pieejamajās tehnoloģiju iespējas un kā tās var palīdzēt viņu ikdienā,” norāda programmas vadītājs Pauls Siliņš.

IT speciālists jau vairākus gadus ir viena no pieprasītākajām vakancēm Latvijas un pasaules darba tirgū. Lai arī pieprasījums ir liels, tomēr kvalificētu speciālistu trūkums vēl joprojām ir jūtams. Lai situāciju risinātu, iesaistītas ir gan akadēmiskā formāta izglītības iestādes, gan arī neformālās izglītības iestādes. Uz sarunu aicinājām Riga Coding School vadītāju Edgaru Spuravu, lai noskaidrotu, ko uzņēmumam ņemt vērā, izvēloties jaunu speciālistu, vai apsverot iespēju apmācīt jau esošos darbiniekus.

Kā Jūs raksturotu šī brīža situāciju IT darba tirgū?

IT vakanču pastāvīgais pieaugums rāda, ka speciālistu trūkums ir aktuāla problēma. Te ir jāiesaistās gan akadēmiska formāta, gan arī neformālām izglītības iestādēm. Šis ir brīdis, kad speciālistu deficīts var labvēlīgi ietekmēt jaunos censoņus, kuri tikai sāk apgūt kādu tehnoloģiju.

Kā uzņēmumam atrast labu IT speciālistu?

Labi un motivēti IT speciālisti nemaz nenonāk līdz aktīvai darba meklēšanai, tos parasti uzrunā jau studiju un kursu laikā, LinkedIn profilā, u.tml. Personāldaļas strādā ļoti ātri, lai aizpildītu nepieciešamās pozīcijas.

Ja cilvēks nesen ir uzsācis karjeru IT jomā, tad ir jāiet tradicionālais ceļš, sūtot CV un gaidot darba pārrunas. Šajā gadījumā potenciālie darba devēji izvērtē tehniskās zināšanas, soft-skills (komunikāciju, iederību komandā) un attieksmi.

Mazajiem un vidējiem zemniekiem tiek rīkotas apmācības No dobes līdz veikala/tirgus plauktam.

Semināru apmācības rīko Biedrība Latvijas Jauno Zemnieku klubs kopā ar biedrībām Cēsu rajona zemnieku apvienība, Tukuma lauksaimnieku apvienība, Daugavpils lauksaimnieku apvienība, Zemgales, Vidzemes un Rīgas plānošanas reģionu ES struktūrfondu informācijas centriem, Latvijas Lauku forumu, nodibinājumu Marketinga padome un Pārtikas un Veterināro dienestu.

Semināra mērķis ir radīt mazajiem un vidējiem Latvijas lauksaimniekiem – pārtikas ražotājiem izpratni par tirgošanās nosacījumiem, par PVD prasībām, par savu produktu sagatavošanu tirgum u.c., lai zemnieks savu izaudzēto produkciju varētu legāli tirgot, saņemt vajadzīgās atļaujas, gūt ienākumus. Šīs zināšanas palīdzēs strādāt gribošiem lauksaimniekiem izdzīvot, uzskata Latvijas Jauno Zemnieku klubs. Apmācības paredzētas Rīgas plānošanas reģionā, Kandavā 24. martā, Zemgales plānošanas reģionā, Jelgavā 26. martā, Daugavpilī – 1. aprīlī, bet Vidzemes plānošanas reģionā, Cēsu rajona Priekuļos – 3. aprīlī. Semināri dalībniekiem ir bezmaksas.

Apstiprināta jauna atbalsta programma uzņēmējiem Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti, informē Ekonomikas ministrijā.

«Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare patlaban ir viena no konkurētspējīgākajām ar augstu pievienoto vērtību, savukārt investīciju piesaiste ir kritiska valsts kopējai ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Tādēļ mērķtiecīgs atbalsts uzņēmējiem apmācību īstenošanai tieši šajās jomās ir ļoti nepieciešams, vēl jo vairāk ņemot vērā apmācību programmu specifiku - tas veicinās inovāciju ieviešanu uzņēmējdarbībā,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. «Plānots, ka programmas ietvaros atbalstu saņems vismaz 740 komersanti un 11 080 nodarbinātie,» norāda A.Ašeradens.

Situācija Latvijas ekonomikā varētu būt labāka, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru kopsapulcē sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka uzņēmēji Latvijā pēdējos gados ir saskārušies ar vairākiem lieliem pārbaudījumiem, tostarp Covid-19 pandēmiju, virkni problēmu finanšu sektorā, kā arī Krievijas sākto pilna apmēra iebrukumu Ukrainā.

"Šajos apstākļos mums ir jāspēj pašiem organizēties, kļūt labākiem, konkurētspējīgākiem, un palīdzēt radīt tādu biznesa vidi, kas ir vērsta uz attīstību," uzsvēra Valainis.

Viņš pauda, ka ekonomikas uzlabošanai ministrija strādā pie vairākiem iespējamiem risinājumiem, tostarp ne tikai pie finanšu instrumentu pieejamības, bet arī birokrātiskā sloga mazināšanas. Piemēram, Ekonomikas ministrijā (EM) notiek darbs pie birokrātiskā procesa mazināšanas būvniecības nozarē, ar kuru iecerēts samazināt par aptuveni 70% laiku, kas nepieciešams no idejas līdz būvniecības projekta realizācijai.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidenta Henrika Danusēviča ierosinājumi iekļauti Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas izstrādātajā dokumentā Eiropas Komisijai (EK).

EK augstu novērtējusi mazumtirdzniecības nozīmi vienotajā tirgū, kā arī paudusi nožēlu par nepietiekamu uzmanības pievēršanu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir būtiska nozīme darbavietu un vērtības radīšanā, kā arī lauku reģionu un pilsētu centru dzīvē. Rekomendācijā Eiropas Komisijai pēc LTA prezidenta ierosinājuma iekļauti vairāki papildinājumi, piemēram, par nepieciešamību pievērst uzmanību tirdzniecības darbinieku apmācības kvalitātei un profesionālajai izglītībai. H.Danušēviča priekšlikumus personiskā sarunā pozitīvi novērtēja Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāta direktore Emera Deilī un solīja tos ņemt vērā.