Jāmāk atvadīties no uzņēmuma 

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā negaida.

Žanete Hāka, 2019. gada 17. septembris plkst. 6:55

Foto: Paula Čurkste/LETA

Gatavojot uzņēmumu pārdošanai, esošajiem akcionāriem jāsāk gatavoties tai savlaicīgi – Latvijas uzņēmēju vidū bieži vien raksturīgākais klupšanas akmens ir nespēja nodot vadības grožus neatkarīgai vadības komandai, atzīst Oaklins M&A Baltics direktore Anna Aile. Vērtējot M&A tirgus situāciju, viņa atzīst, ka tajā šobrīd valda piesardzība.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat M&A darījumu aktivitāti Latvijā un Baltijā šogad?

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijā paziņoti 9 M&A darījumi, kas ir mazāk nekā pērn, kad šajā laika periodā tika noslēgti 12 darījumi. Arī, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, darījumu skaits Latvijā šajā gadā atpaliek – Lietuvā pirmajā pusgadā noslēgti 18 darījumi, bet Igaunijā – 19.

Latvijā visvairāk darījumu notikuši būvniecības sektorā – tajā turpinās izaugsme, līdz ar to arī darījumu joma ir aktīvāka. Tie notiek arī finanšu sektorā, bet Baltijas mērogā noslēgti arī vairāki ievērības cienīgi mazumtirdzniecības nozares darījumi. Savukārt ražošanas jomā darījumu aktivitāte ir mazāka.

Ar ko saistīts darījuma skaita samazinājums?

Investoriem nozīmīgi aspekti ir ekonomiskās svārstības un nepārliecinātība par nākotnes perspektīvām. Pēdējie gadi tirgū bija pozitīvi, uzņēmumi attīstījās, un bija vērojama augšupeja. Taču politiskā situācija Lielbritānijā, tāpat ASV un Ķīnas attiecības rada lielas svārstības, un investori ir kļuvuši piesardzīgāki, ļoti izvērtē riska pakāpi, veic investīcijas drošos darījumos.

Latvijā situāciju grūtāku padara banku finansējuma pieejamība. Bankas ļoti rūpīgi izvērtē, kādus darījumus finansēt, vairāk izvēlas strādāt ar uzņēmumiem, kas jau ir to klientu vidū, ir gatavas piešķirt papildu finansējumu attīstībai. Savukārt uz M&A segmentu bankas kopumā skatās diezgan skeptiski, šiem darījumiem tiek piešķirtas augstas procentu likmes, un ir noteikti sektori, kurus bankas vispār atsakās finansēt. Tā, piemēram, strādājot pie Smiltenes piena pārdošanas darījuma, arī bija iespēja saņemt bankas finansējumu, taču kredītiestādē lēmumu pieņemšana ir lēna, naudas izcelsmes pārbaudes procedūras ir ilgas. Kavēšanās var ietekmēt darījumu, jo investori vēlas, lai tas notiktu ātrāk, līdz ar to jāmeklē alternatīvi finansējuma veidi. Ņemot vērā šo situāciju, darījumam nācās piesaistīt Igaunijas fonda naudu. Līdz ar to vērojama situācija, ka banku finansējuma pieejamība bremzē darījumu attīstību.

Tāpēc pieprasītāks kļūst dažādu fondu finansējums un attīstās fondi paši – gan mezanīna, gan citi – to piedāvātais finansējums ir dārgāks, taču investori nereti izvēlas tieši šo alternatīvu, jo piešķiršanas process notiek ātrāk un fondi arī izvērtē riskantākus sektorus nekā bankas.

Tāpat, vērtējot starptautisko investoru interesi, svārstības gan ekonomikā, gan banku sektorā ir bremzējošs faktors, kas mazina interesi ienākt mūsu tirgū.

Vai arī Eiropā vērojams darījumu skaita kritums?

Kopš 2013. gada darījumu skaita ziņā pērn bija rekordu gads – pirmajā pusgadā veikti darījumi 640 miljardu eiro vērtībā. Šā gada pirmajā pusgadā to ir daudz mazāk nekā pērn, kopējā vērtība sasniedz 400 miljardus eiro.

Vai nākotnē piedāvājums no fondu puses varētu kļūt lielāks?

Šobrīd finanšu fondiem ir daudz brīvo līdzekļu, kas tiem jāinvestē. Pēdējos pāris gadus fondi ir bijuši ļoti aktīvi, paplašinot ģeogrāfiju un skatoties uz jaunām teritorijām, kurās nav vēl investējuši. Šobrīd redzam, ka fondi nedaudz piebremzē līdzekļu izvietošanu M&A, jo tiem, atšķirībā no stratēģiskajiem investoriem, ir nepieciešama lielāka atdeve – tiem ir investīciju periods, pēc kura ir jāiziet ārā, līdz ar to fondi investē tur, kur redz iespēju pēc 5–7 gadiem saņemt šo atdevi. Tajā pašā laikā tirgū parādās dažādi alternatīvie finansētāji, kas saskata iespējas un ir gatavi sadarboties.

Stratēģiskajiem investoriem ir nedaudz vieglāk, jo tie meklē sinerģiju, kas sniegs viņu uzņēmumiem papildu vērtību. Finanšu fondiem nepieciešama ātra izaugsme. Nav daudz uzņēmumu ar potenciālu 5–7 gados dubultot vai pat trīskāršot peļņu vai apgrozījumu, tādēļ fondi ir gatavi skatīties uz jaunām vietām, jo iespējas, kas atrodas viņu tuvumā, lielākoties viņi ir jau apzinājuši.

Kuras nozares fondi šobrīd uzskata par perspektīvām ar šādu izaugsmes potenciālu?

Viens no tiem ir farmācijas un medicīnas sektors. Runājot ar fondu pārstāvjiem, redzam, ka to interese par šo nozari ir vislielākā, jo vērojama strauja izaugsme, notiek konsolidācija, veidojas lielāki tīkli. Turklāt Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, farmācijas un veselības aprūpes sektors ir visvairāk sadrumstalots, šeit strādā daudzi maza izmēra vietējie uzņēmumi. Apvienošanās ceļā šie uzņēmumi varētu uzlabot finanšu rādītājus un, piesaistot starptautisku finansējumu, varētu papildināt savu piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Savukārt mazumtirdzniecībā notiek pāreja uz interneta tirdzniecību, un nākotnē arī šis sektors varētu būt potenciāls izaugsmei, jo daudzi uzņēmumi skatās uz iespēju paplašināt pārdošanu internetā.

Kāds ir uzņēmumu finansiālais stāvoklis, gatavojoties darījumiem?

Pēdējie gadi bijuši diezgan labi, kas arī ir iemesls, kādēļ daudzi uzņēmumi sāk apsvērt pārdošanas procesa sākšanu, jo redz, ka tiem ir iespējas augt. Dažos gadījumos gan uzņēmēju vidū ir pārāk liels optimisms, viņi vēlas aizņemties, tādēļ varbūt ir labi, ka bankas ir piesardzīgākas. Vēl šobrīd strādājam ar uzņēmumiem, kuri pirms iepriekšējās krīzes aizņēmās un aizvien cīnās ar aizņēmumu nastu – tas ļoti ierobežo iespējas attīstīties.

Visu rakstu lasiet 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 28. oktobris plkst. 12:03

Rīgā notiekošajā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2016, apbalvojumus un atzinību...

2016. gada 04. oktobris plkst. 12:31

Pirkšanas un pārdošanas darījumu (M&A) aktivitāte laika periodā no šī...

2016. gada 31. maijs plkst. 22:13

2016. gads Baltijas uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) darījumu tirgū ir aizsācies...

2014. gada 26. marts plkst. 11:55

Apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitāte starp jaunattīstības un attīstīto...

2013. gada 21. novembris plkst. 11:19

Investoru interese par Baltijas uzņēmumiem ir palielinājusies tomēr tirgus dalībnieku gatavība...

Nepalaid garām

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2019. gada 27. septembris plkst. 9:53

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides...

2019. gada 16. septembris plkst. 15:14

Vācijas mazumtirgotājs «Aldi» pirmdien paziņoja, ka nākamajos divos gados plāno Lielbritānijā...

2019. gada 16. septembris plkst. 11:11

Nīderlandes mazumtirdzniecības veikalu tīkls «Spar International» Lietuvā reģistrējis divus...

2019. gada 16. septembris plkst. 11:07

Latvijas Pasts īsteno jaunākās paaudzes maksājumu karšu termināļu ieviešanu visās pasta nodaļās....

2019. gada 16. septembris plkst. 9:42

Sūtījumu pakalpojumu sniedzējs Omniva atvēris klientu apkalpošanas centra filiāli Rēzeknē....

2019. gada 16. septembris plkst. 9:29

Liepājā, Atmodas bulvārī durvis vērusi bērnu rotaļu istaba «Valzivs», informē uzņēmuma izveidotāja...

2019. gada 16. septembris plkst. 8:05

Lolojumdzīvnieku preču tirdzniecība un saistīto pakalpojumu bizness ar katru gadu attīstās...

2019. gada 16. septembris plkst. 6:55

Teritorijā Rīgā, Sarkandaugavā, kuru veikala «Lidl» būvniecībai iegādājies uzņēmums «Lidl...

2019. gada 16. septembris plkst. 6:31

Kesko Senukai Latvia iekodies aptuveni 10% tirgus pīrāgā, taču uzņēmuma ambīcijas ir...

2019. gada 13. septembris plkst. 16:53

Rīgas plānošanas reģions šonedēļ izsniedzis pirmās speciālās licences kartītes ar zīmolu...