Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem "Eurobasket 2025", kas augusta beigās un septembra pirmajā pusē notika Rīgā, viesnīcu un citu tūristu mītņu sektorā deva īslaicīgu impulsu, nesasniedzot nozares cerētos apmērus, atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš sacīja, ka dati par viesnīcu un tūrisma mītņu darbību 2025. gada deviņos mēnešos rāda kopumā stabilu, bet mērenu izaugsmi.

Tostarp gan apkalpoto viesu skaits, gan viesu pavadīto nakšu daudzums ir nedaudz pieaudzis, taču šis pieaugums, pēc Kalniņa teiktā, nav tik straujš, kā nozare cerēja un būtu bijis nepieciešams, lai Latvija atgūtu zaudētās pozīcijas reģionālajā konkurencē.

Viņš norādīja, ka "Eurobasket" bija nozīmīgs notikums, kas viesnīcu un tūristu mītņu sektoram deva īslaicīgu impulsu, taču viesu skaita pieaugums bija mazāks, nekā sākotnēji prognozēts, lai gan būtiski pieauga vidējā izmitināšanas cena. "Tas nozīmē, ka pieprasījums bija kvalitatīvs un ekonomiskais ieguvums viesmīlības uzņēmumiem bija jūtams," sacīja Kalniņš.

Tūristu skaits galvaspilsētā atgriežas pirms Covid-19 līmenī, piektdien preses konferencē informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Tiek prognozēts, ka šogad viesnīcas sasniegs 80% no pirmspandēmijas noslodzes ar 1,1 miljonu viesu, bet īstermiņa īres dzīvokļi šo līmeni pat pārsniegs, sasniedzot 93% no 2019.gada apjoma.

Rīga joprojām esot galvenais tūrisma centrs un vilcējspēks Latvijā, jo 70% visu ārvalstu viesu izvēlējušies nakšņot viesnīcās tieši galvaspilsētā.

Kā preses konferencē informēja Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) direktors Fredis Bikovs, šogad septiņos mēnešos viesnīcās Rīgā nakšņojuši 617 647 tūristi, kas, salīdzinot ar 2023.gadu, ir par 14% vairāk.

Kā skaidroja Ķirsis, Covid-19 nav būtiskākais iemesls, kādēļ iepriekš samazinājies tūristu skaits. Beidzoties pandēmijai, cilvēki iznāca no mājām un atsāka ceļot.

Karadarbība Ukrainā būtiski ietekmējusi Latvijas viesmīlības sektoru, tāpēc šobrīd mums ir jākoncentrējas uz tūristu piesaisti no citiem reģioniem, īpaši no Eiropas.

To intervijā DB norāda viesnīcu Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel ģenerāldirektors Daniels Baranovskis (Daniel Baranowski). Viņš ir pārliecināts, ka Rīgai piemīt savs unikālais šarms un mūsu galvaspilsētas pozīciju pasaules tūrisma kartē var nostiprināt tikai spēcīgs mārketings. Mums ir jābūt ambicioziem un nav jābaidās arī no globālu pasākumu organizēšanas. Jo vairāk starptautiska mēroga pasākumus mēs pie sevis uzņemsim, jo lielāku uzmanību un atpazīstamību iegūsim, spriež D.Baranovskis, uzsverot, ka, izmantojot pareizos mārketinga instrumentus, tuvāko gadu laikā Rīgai ir potenciāls kļūt par vienu no Eiropas TOP galamērķiem.

Tūrisma apjoms Latvijā šī gada jūlijā sasniedzis jaunu rekordu – pēdējo desmit gadu laikā vēl nekad gada pirmo septiņu mēnešu laikā nav reģistrēts tik daudz vietējo un ārvalstu ceļotāju.

Šogad tūristu skaits ir par 1,2 % lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, un tas jau pārsniedz 405 tūkstošus, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zīmīgi, ka pieaug tieši vietējo tūristu skaits, savukārt ārvalstu viesu plūsma 2025. gadā, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, samazinājusies par 2,1 tūkstoti. Mainījies arī ārvalstu tūristu TOP 3 – ja 2024. gadā Latviju visbiežāk apmeklēja viesi no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, tad šogad pirmās trīs vietas ieņem Lietuva, Vācija un Somija. Līdz ar to Igaunija noslīdējusi uz ceturto pozīciju.

Kā ierasts, ārvalstu tūristu iecienītākie galamērķi ir Rīga un Jūrmala, kur visbiežāk arī izvēlas nakšņot. Šo pilsētu pārsvars salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem ir ļoti izteikts, un ārvalstu viesu skaits ārpus Rīgas un Jūrmalas joprojām ir salīdzinoši neliels.

Japāna ir viena no pasaules lielākajām ekonomikām ar vairāk nekā 120 miljoniem patērētāju. Tas ir tirgus, kur tradicionālās vērtības sastopas ar modernām tehnoloģijām un kur kvalitāte, precizitāte un ilgtermiņa attiecības ir neatņemama biznesa ikdiena. Latvijas uzņēmumiem šeit pavērtās iespējas ir lielas, taču panākumi nenāk uzreiz – ir jāzina, kā pareizi sevi parādīt.

Atpazīstamība un uzticība

Latvija Japānā nav plaši zināma, tāpēc pirmais solis ir atpazīstamības celšana. Dalība pasaulē vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka”, kā arī papildus tai īpaši izstrādātā biznesa programma, kas paver uzņēmējiem plašas iespējas apmeklēt dažādus nozaru pasākumus un piesaistīt sadarbības partnerus, ļauj parādīt, ka mums ir ko piedāvāt. Atpazīstamība veido uzticību, kas Japānā ir pamats ilgtermiņa sadarbībai.

Japānā svarīga ir hierarhija – jo uzņēmumā augstāk stāvošāka persona ieradīsies uz sarunām, jo lielāka iespējamība izveidot veiksmīgu sadarbību. Japāņiem ir svarīgi, ka saruna notiek klātienē, turklāt augstākā līmeņa vadības pārstāvniecība ir apliecinājums, ka uzņēmumam potenciālā sadarbība ir patiesi nozīmīga. Par godu EXPO šogad LIAA organizēja līdz šim lielāko tirdzniecības misiju uz Japānu, kurā piedalījās gan valsts prezidents un ekonomikas ministrs, gan 37 uzņēmumu pārstāvji. Tieši šāds tirdzniecības misijas sastāvs sekmēja iespēju tikties ar daudzu lielu Japānas uzņēmumu vadītājiem.

Pirmdien naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās un Rīgas lidostā pārspēts 2. februāra aukstuma rekords, tai skaitā labots nacionālais rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Zemākā gaisa temperatūra naktī bija -31,7 grādi Staļģenē, kur atrodas novērojumu stacija "Jelgava". Iepriekšējais lielākais sals, kas Latvijas teritorijā reģistrēts 2. februārī, bija -30,8 grādi 2012. gadā Zosēnos.

Jāņem vērā, ka 2. februāra aukstuma rekordi ir "pieticīgāki" nekā citos datumos mēneša sākumā. Salīdzinājumam, 1. februāra rekords Latvijā ir -41,1 grāds, savukārt 8. februāra un visa gada rekords ir -43,2 grādi; abi reģistrēti Daugavpilī 1956. gadā.

Vietējais temperatūras rekords pirmdien labots ne tikai Jelgavas, bet arī Bauskas, Dagdas, Daugavpils, Dobeles, Liepājas, Mērsraga, Pāvilostas, Rucavas, Saldus, Skrīveru un Stendes novērojumu stacijā.

2024.gada martā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 164,2 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 18,8% vairāk nekā 2023.gada martā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 279,8 tūkst. nakšu, kas ir par 15,4% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada martu.

2024.gada martā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 56% jeb 91,9 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 25,4% vairāk nekā pērn martā, bet par 19,4% mazāk nekā 2019.gada martā pirms pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kam ir būtiska ietekme uz ārvalstu viesu ierašanos Latvijā. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada martu, palielinājies par 19,8% un bija 162,1 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,76 naktis (pagājušā gada martā - 1,85 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (16,8 tūkst.), Igaunijas (11,7 tūkst.), Vācijas (7,4 tūkst.), Apvienotās Karalistes (7,1 tūkst.), Somijas (6,4 tūkst.), Polijas (3,7 tūkst.), Spānijas (3,4 tūkst.), Ukrainas (3,2 tūkst.) un ASV (3,2 tūkst.).

Aizvadīta līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija Japānā – tās laikā īpaši organizētos pasākumos Tokijā un Osakā valsts amatpersonu un uzņēmēju delegācija tikās ar dažādu Japānas nozaru ekspertiem un pārstāvjiem, lai pārrunātu ekonomisko attiecību stiprināšanas iespējas.

Tirdzniecības misija veiksmīgi noslēgusies ar četriem noslēgtiem sadarbības līgumiem un vērtīgām iestrādēm investīciju jomā.

2024. gadā Latvijas eksports uz Japānu audzis par 17%, iezīmējot pozitīvas tendences Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai, kurai būtisku grūdienu varētu sniegt tirdzniecības misija ar 36 Latvijas uzņēmumu dalību.

“Japāna ir mūsu eksporta fokusā 2025. gadā – tā ir prioritāte Latvijas eksporta kartē. Gada laikā kopumā plānoti 16 dažādi eksporta un ekonomiskās sadarbības pasākumi, lai veidotu jaunas sadarbības un nostiprinātu Latvijas klātbūtni vienā no tehnoloģiski attīstītākajiem pasaules tirgiem. Japāna ir ne tikai reģionālais inovāciju līderis – tā ir iespēja Latvijas uzņēmumiem strādāt tirgū ar 120 miljoniem iedzīvotāju. Mūsu sarunas ar Japānas uzņēmējiem jau iezīmē konkrētus investīciju projektus enerģētikā, ražošanā un citās nozarēs. Šīs iniciatīvas var nest desmitiem miljonu eiro mūsu ekonomikā,” uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

2024.gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,7 milj. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 10,9% pieaugumu pret 2023.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pērn pavadīja 4,7 milj. nakšu, un tas ir par 7,4% vairāk nekā 2023.gadā. Turpina pieaugt arī vietējā tūrisma apjoms.

2024.gadā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 58,8% jeb 1,6 milj. bija ārvalstu viesi, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2023.gadā, bet par 18,4% mazāk nekā 2019.gadā jeb laikā pirms Covid-19 pandēmijas. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājies par 10,2% un bija 2,8 milj. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis (2023.gadā - 1,9 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (280,7 tūkst.), Igaunijas (180,5 tūkst.), Vācijas (165,7 tūkst.), Somijas (112,3 tūkst.), Apvienotās Karalistes (94,7 tūkst.), Polijas (74,1 tūkst.), ASV (59,6 tūkst.), Spānijas (55,5 tūkst.), Zviedrijas (54,8 tūkst.) un Norvēģijas (45,1 tūkst.).

2024.gada septembrī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 232,3 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2023.gada septembrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 393,4 tūkst. nakšu, kas ir par 6,9% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada septembri.

2024.gada septembrī no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 62% jeb 144 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 16,6% vairāk nekā pērn septembrī, bet par 16,2% mazāk nekā 2019.gada septembrī pirms pandēmijas. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, palielinājies par 9% un bija 251,6 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis1 (pagājušā gada septembrī - 1,9 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (21,1 tūkst.), Vācijas (17,1 tūkst.), Igaunijas (12,9 tūkst.), Apvienotās Karalistes (9,1 tūkst.), Somijas (7,9 tūkst.), Polijas (7,3 tūkst.), Spānijas (6,4 tūkst.), ASV (6,2 tūkst.), Zviedrijas (5,6 tūkst.) un Norvēģijas (4,8 tūkst.).

Lai gan ārvalstu tūristu skaits Latvijā pieaug, kopējais ienākošā tūrisma apjoms joprojām nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī.

2025. gada pirmajos piecos mēnešos Latviju apmeklēja 533 880 ārvalstu viesu, kas ir par 12,9% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pieaudzis ne vien tūristu skaits, bet arī to uzturēšanās ilgums un tēriņi. Saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju ārvalstu viesi gada pirmajos piecos mēnešos tērējuši par 20% vairāk nekā gadu iepriekš. Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA) gan uzskata, ka tūristu skaits Latvijā varētu būt lielāks. Turklāt to varētu panākt, nenoslogojot esošo infrastruktūru, kā arī neradot nepamatotu cenu pieaugumu pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības dēļ.

Rīgas domē ir izveidota tāda institūciju, ko saīsināti dēvē RITA. Paskatoties, kā tā darbojas un kādi ir tās panākumi, kādi no tās darbības ir ieguvumi vai zaudējumi galvaspilsētai, vienīgais šīs abreviatūras atšifrējums, kas nāk prātā, ir Rīgas investīciju un tūristu atbaidītājs.

Šo institūciju, ko Rīgas domes mājas lapā dēvē par Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, vada kāds Fredis Bikovs, pret kuru šā gada februārī tika ierosināta disciplinārlieta pēc auditā atklātiem pārkāpumiem. Auditā tika pārbaudīta RITA publisko iepirkumu sistēma un līdzfinansējuma programmu atbilstība normatīvajiem dokumentiem.

Bikovam tika pārmestas divas lietas. Pirmkārt, nav laikus sagatavota RITA vidējā termiņa darbības stratēģija, par ko atbildīgs aģentūras vadītājs. Otrkārt, konstatēti pārkāpumi saistībā ar vairākiem zemsliekšņa iepirkumiem. Tātad – stratēģijas investīciju un tūristu piesaistei nav, bet šmugulīgi iepirkumi tiek veikti uz nebēdu. Diezgan labs pamats investīciju un tūristu atbaidīšanai.Un tas arī rezultējies.

No 19. līdz 23. maijam Japānā norisināsies līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija šajā reģionā, kuru vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņiem pievienosies uzņēmēju delegācija 90 cilvēku sastāvā, kas piedalīsies biznesa pasākumos Tokijā un Osakā, kā arī biznesa forumā "EXPO 2025 Osaka" Latvijas Nacionālās dienas ietvaros.

Kā norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Šogad aprit 100 gadi kopš Latvija pirmo reizi piedalījās pasaules izstādē EXPO – šī ir zīmīga gadadiena un lieliska iespēja piesaistīt uzmanību Baltijas reģionam. Latvijas dalība EXPO 2025 Osakā ir svarīgs solis turpmākajai mūsu ekonomiskās diplomātijas attīstībai. Latvijas un Lietuvas kopīgais paviljons ir ne tikai platforma, lai demonstrētu mūsu kultūru un tehnoloģijas sasniegumus, bet arī iespēja tapt jaunām partnerībām, kas veicinās jaunradi un tehnoloģiju komercializāciju nākotnē.”

Kopumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šogad organizētajos biznesa pasākumos Japānā, klātienē piedalīsies vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumu, bet neklātienē vēl 138 uzņēmumi.

2024.gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 228,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 13,2% vairāk nekā 2023.gada maijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 385,5 tūkst. nakšu, kas ir par 7,2% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada maiju.

Šā gada piecos mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 827,5 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2023.gada pirmajos piecos mēnešos, tomēr par 10,6% mazāk nekā 2019.gada pirmajos piecos mēnešos, laikā pirms pandēmijas.

2024.gada maijā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 60,6% jeb 138,7 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 15,5% vairāk nekā pērn maijā, bet par 24,3% mazāk nekā 2019.gada maijā pirms pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kam ir būtiska ietekme uz ārvalstu viesu ierašanos Latvijā. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, palielinājies par 7,3% un bija 243,7 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis1 (pagājušā gada maijā - 1,9 naktis).

2025.gada janvārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 147,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 15,6% pieaugumu pret 2024.gada janvāri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 257,6 tūkst. nakšu, un tas ir par 18,4% vairāk nekā 2024.gada janvārī.

2025.gada janvārī no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 57,7% jeb 85,3 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 27,8% vairāk nekā pērn janvārī. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, palielinājies par 30,3% un bija 156,4 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis (pagājušā gada janvārī arī 1,8 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (14,1 tūkst.), Igaunijas (11,1 tūkst.), Apvienotās Karalistes (7,5 tūkst.), Vācijas (5,7 tūkst.), Somijas (4,1 tūkst.), Nīderlandes (4 tūkst.), Polijas (3,6 tūkst.), Zviedrijas (2,9 tūkst.) un ASV (2,8 tūkst.).

Baltijas paviljons slēdzis durvis "EXPO 2025 Osaka" Japānā. Līdz ar to noslēgusies Latvijas pusgadu ilgā dalība pasaulē vērienīgākajā izstādē, kas ļāvusi plašai auditorijai no Japānas un citām valstīm to iepazīt kā nāciju ar bagātīgu kultūru un tradīcijām, kā arī potenciālajiem investoriem interesantu valsti, kas piedāvā inovatīvus un unikālus tehnoloģiskos risinājumus.

Pateicoties plašai daudzveidīgu un nozīmīgu kultūras un biznesa pasākumu programmai, šī EXPO laikā Latvija sevi spoži parādījusi uz globālās skatuves. Baltijas paviljonā, kurā vienoti pārstāvēta Latvija un Lietuva, uzņemts rekordliels apmeklētāju skaits - 900 000 viesu ir apskatījuši un pozitīvi novērtējuši gan tā dizainu un kopējo atmosfēru, gan inovatīvo veidu, kā tiek prezentētas Latvijas un Baltijas vērtības. Latvijas dalību "EXPO 2025 Osaka" organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kā arī Latvija tika izvirzīta kā vadošā valsts Baltijas paviljona veidošanā. Baltijas paviljonu sadarbībā ar LIAA un Lietuvas Republikas Valsts kanceleju radīja personu apvienība "Kettler", kurā apvienojušies seši latviešu uzņēmumi: SIA "Inspired", SIA "7 A.M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi arvien pārliecinošāk iezīmē savu vietu pasaules inovāciju kartē, pierādot, ka arī maza valsts spēj piedāvāt risinājumus, kas pārsteidz pat tehnoloģiski attīstītāko tirgu pārstāvjus.

Jaunuzņēmumi ne tikai demonstrē savas inovācijas, bet arī iegūst stratēģiskus kontaktus un atver durvis ilgtermiņa sadarbībai ar Āzijas partneriem.

Japāna bieži tiek uztverta kā tehnoloģiju līdere ar robotiku, augsti attīstītām inovācijām un pasaules ātrāko metro. Tomēr Latvijas uzņēmēji atklājuši, ka programmatūras risinājumu, datu integrācijas un digitālās transformācijas jomās japāņu uzņēmumi ir salīdzinoši konservatīvi, un tieši tur paveras iespējas mūsu jaunuzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) regulāri organizē tirdzniecības misijas Latvijas uzņēmumiem uz ārvalstīm, lai veicinātu starptautisku sadarbību tādās nozarēs kā pārtikas ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, enerģētika, medicīna, farmācija un citās. Dalība "EXPO 2025 Osaka" un dažādos EXPO 2025 izstrādātās biznesa programmas pasākumos Japānā ir mērķtiecīga biznesa attiecību veidošana.

Tallinas lidostā pērn sasniegts pasažieru rekords, gada laikā apkalpojot 3 491 677 pasažierus, kas ir par 18% vairāk nekā 2023.gadā, paziņoja lidostas operatorkompānija "Tallinna Lennujaam".

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Savukārt Igaunijas reģionālajās lidostās Tartu, Pērnavā, Kuresārē, Kerdlā, Kihnu un Ruhnu apkalpoti 87 636 pasažieru, kas ir par 39% vairāk nekā 2023.gadā.

Kopumā Igaunijas lidostās pērn apkalpoti gandrīz 3,6 miljoni pasažieru. Reģionālajās lidostās pasažieru skaita pieaugumu veicināja regulāro reisu sākšana starp Tartu un Helsinkiem.

Kuresāres lidostā pērn apkalpoja 42 490 pasažierus, Tartu to skaits sasniedza 27 270, Kerdlā - 15 307, Ruhnu - 1472 un Pērnavā - 1097 pasažierus.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) izsniegusi SIA “FORTES” kredītu 696 tūkstošu eiro apmērā, nodrošinot atbalstu uzņēmuma turpmākai izaugsmei, tai skaitā esošo finanšu saistību refinansēšanu un papildu apgrozāmo līdzekļu iegūšanu.

SIA “FORTES” ir tehnoloģiju uzņēmums ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi biomasas koģenerācijas staciju būvniecībā, izmantojot koksnes gazifikācijas tehnoloģiju. Uzņēmums īsteno biomasas koģenerācijas staciju projektus gan Eiropā, gan ārpus tās, tostarp Japānā.

Pateicoties RIB piešķirtajam finansējumam, SIA “FORTES” šoruden nodevusi ekspluatācijā divas jaunas koģenerācijas stacijas – vienu Ukrainā un vienu Japānā.

“Mūsu uzstādītās biomasas koģenerācijas stacijas ir aprīkotas ar inovatīvām koksnes gazifikācijas tehnoloģijām, kas cieto biomasu pārveido kokgāzē jeb singāzē, kuru izmanto elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā. Stacijas spēj darboties arī autonomi jeb salas režīmā – elektroapgādes traucējumu vai tīkla bojājumu gadījumā tās automātiski pārslēdzas uz neatkarīgu darbību, nodrošinot nepārtrauktu elektroenerģijas un siltumenerģijas piegādi. Tas ir īpaši būtiski Ukrainā, ņemot vērā biežos elektroapgādes tīkla traucējumus,” stāsta SIA “FORTES” vadītājs Armands Zemītis.

Japānu pērn apmeklēja vairāk nekā 36,8 miljoni ārvalstu tūristu, kas ir visu laiku augstākais līmenis, trešdien paziņoja Japānas nacionālā tūrisma organizācija.

Pērn pārspēts iepriekšējais rekords, kas tika reģistrēts 2019.gadā, kad Japānu apmeklēja gandrīz 32 miljoni tūristu un tūrisma nozari vēl nebija skāruši Covid-19 izplatības dēļ noteiktie ierobežojumi.

Ārvalstu tūristu skaita pieaugums galvenokārt tiek skaidrots ar Japānas valdības īstenotajiem pasākumiem tūrisma nozares veicināšanai.

Vienlaikus tūrismu veicina arī vājais jenas kurss, kas piesaista interesentus Japānai, kur tūristi tērē, gan pērkot tradicionālos tērpus kimono, gan saldumus, gan ieturot izsmalcinātas maltītes.

Japānas valdība noteikusi mērķi tūristu skaitu valstī līdz 2030.gadam gandrīz dubultot līdz 60 miljoniem gadā.

Latvijas dalība starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" ir solis Latvijas ekonomikas attīstībai un veicinās tūrisma nozares attīstību, norāda banku ekonomisti, komentējot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) noslēgto līgumu par Latvijas dalību "Michelin Guide" līdz 2028. gadam.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis pauž, ka tūristu piesaistes palielināšanai ir nepieciešamas investīcijas, tostarp jāveido vairāk tūristus interesējošas un atpazīstamas laika pavadīšanas iespējas.

"Tūrisma nozares devums Latvijas ekonomikai joprojām ir neizmantots un šādas aktivitātes palīdz to uzlabot," skaidro ekonomists, piebilstot, ka tas ceļ apkalpojošās nozares apņēmību uzturēt un paaugstināt pakalpojumu kvalitāti.

Dalība MICHELIN ceļvedī vēl trīs gadus Latvijai izmaksās 380 000 eiro gadā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2025. gada nogalē noslēgusi jaunu sadarbības...

Gašpuitis uzsver, ka šo investīciju aktivitāti kopumā jāvērtē pozitīvi un kā vienu no daudzajām, kas nepieciešama.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka investīcija 380 000 eiro apmērā gadā dalībai "Michelin Guide" ir stratēģisks solis Latvijas ekonomikas attīstībai.

"Starptautiskā prakse rāda, ka "Michelin" atzinība būtiski palielina gastronomijas tūrisma pievilcību un liela daļa tūristu ir gatavi tērēt vairāk, lai baudītu augstvērtīgu ēdināšanu. Tas nozīmē ilgāku viesu uzturēšanos un lielākus ieņēmumus vietējā ekonomikā," pauž Purgailis, piebilstot, ka restorānu apgrozījums pēc "Michelin" atzīšanas var pieaugt par 15-40%, kas stimulē investīcijas kvalitātē, personālā un inovācijās.

Ekonomists uzsver, ka šāda iniciatīva ne tikai stiprina Latvijas tēlu Ziemeļeiropas gastronomijas kartē, bet arī rada reālu ekonomisku atdevi tūrisma, viesnīcu un pakalpojumu sektoros.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka summa, kas maksājama par dalību ceļvedī, ir simboliska un nav jautājumu, vai to ir vērts maksāt.

"Iespējams, ka līdz ar dažādu atsauksmju portālu un viedierīču digitālo karšu attīstību cilvēki mazāk izmanto pašu "Michelin Guide". Taču tā piešķirtās zvaigznes un citas nominācijas ir ļoti prestižas," pauž Strautiņš, skaidrojot, ka pasaules lielo mediju ceļojumu un galamērķu aprakstos, kā arī citos tūrisma ceļvežos bieži tiek pieminēts tas, cik restorānu ar "Michelin" tituliem ir katrā valstī vai pilsētā, un tiek pieminēti konkrētie restorāni. Turklāt ir pētījumi par to, kā "Michelin" zvaigžņu piešķiršana ietekmē restorānu apgrozījumu un tūrisma plūsmas to apkārtnē. Tāpat ir izmērīta arī neliela pozitīva ietekme uz mājokļu cenām "Michelin" restorānu apkārtnē. Pati iespēja iekļūt ceļvedī veicina nozares attīstību, mudinot pakalpojumu sniedzējus paaugstināt kvalitāti.

Ekonomists skaidro, ka samaksa par dalību ceļvedī ir simboliska tāpēc, ka galvenais sponsors joprojām ir pats franču riepu ražošanas uzņēmums "Michelin". Tas sedz tikai mainīgās izmaksas, kas ir saistītas ar jaunu teritoriju iekļaušanu ceļvedī. Tā nav samaksa par novērtējumu piešķiršanu, gida inspektori darbojas neatkarīgi un apmeklē restorānus anonīmi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda, ka vidējam tūristam diez vai noteicošais iemesls kādas valsts apmeklējumam būs "Michelin" ceļvedis. Taču ļoti iespējams, ka specifisks tūristu segments - turīgie, gastrotūristi - izmanto "Michelin" ceļvedi kā vienu no faktoriem, lai izvēlētos nākamo galamērķi.

"Būšana "Michelin" ceļvedī neapšaubāmi ir starptautiski atpazīstama restorānu kvalitātes zīme. Tā ir vēlama, lai piesaistītu maksātspējīgus tūristus, īpaši situācijā, kad kaimiņvalstis - Igaunija un Lietuva - arī ir iekļautas šajā ceļvedī," uzsver ekonomiste.

Zorgenfreija norāda, ka atsevišķi pieejamie pētījumi apgalvo, ka dalība ceļvedī veicina ilgāku tūristu uzturēšanos konkrētajā galamērķī. Igaunijas Tūrisma attīstības biroja pārstāvji iepriekš izteikušies, ka atrašanās "Michelin" ceļvedī veicina Ziemeļvalstu gastrotūristu interesi par Igauniju kā galamērķi. Viņu vērtējumā par 6% varētu augt gastrotūristu skaits, kas nozīmētu papildu tūristu tēriņus 1,5 miljonu eiro apmērā gadā ārpus paša restorānu segmenta.

"Atrašanās "Michelin" ceļvedī un augsts novērtējums tajā visdrīzāk nozīmē būtisku kāpumu attiecīgo restorānu ieņēmumos - gan lielākas klientu plūsmas, gan augstāku cenu rezultātā," pauž Zorgenfreija. Viņa pauž, ka publicēti vairāki pētījumi, piemēram, no Vašingtonas universitātes un Ziemeļkarolīnas universitātes pētniekiem, kas liecina, ka papildu "Michelin" zvaigznes iegūšanas rezultātā ēdienu cenas kāpj. Vienlaikus pētījumi norāda, ka zvaigžņu iegūšana un uzturēšana ir saistāma ar būtiskām investīcijām un izmaksām, kā rezultātā cenu pieaugums var neiet roku rokā ar peļņas apmēru.

"Novērtēt Latvijas dalības "Michelin Guide" ceļvedī pienesumu kopējā valsts ekonomikā ir sarežģīti. Kopumā tūrisma ieņēmumi 2024. gadā (nākamajā gadā pēc Latvijas pievienošanās "Michelin" ceļvedim) pieauga par 88 miljoniem eiro kopš 2023. gada, bet kāpums 2025. gadā varētu būt bijis teju divas reizes lielāks. Skaidrs, ka vien pavisam neliela daļa no minētā tūristu tēriņu kāpuma ir "Michelin" ceļveža ietekme, tomēr tas varētu būt viens no faktoriem, kas tūristus vedinājis atvērt savu maciņu plašāk," pauž Zorgenfreija.

LIAA pārstāvji izteikušies, ka nodokļu ieņēmumi no ceļvedī iekļautajiem restorāniem palielinājušies par 1,3 miljoniem eiro pēdējo trīs gadu laikā. Ja pieņem, ka šis vērtējums ir korekts, vienkāršoti rēķinot, tas nozīmē, ka gadā tie ir ap 433 000 eiro ieņēmumu budžetā. Tas ir nedaudz vairāk nekā plānotā ikgadējā Latvijas dalības "Michelin" ceļvedī līguma summa - 380 000 eiro. No vienas puses, jāņem vērā tas, ka noteikti ne viss konkrēto restorānu samaksāto nodokļu kāpums ir noticis, pateicoties iekļaušanai ceļvedī. No otras puses, tie tūristi, kas brauca uz Latviju, pateicoties "Michelin" ceļvedim, ne tikai ēda restorānos, bet arī palika viesnīcās, apmeklēja tūrisma objektus un iepirkās. Arī tas pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomiku. Kopumā ir ļoti grūti novērtēt patieso efektu uz tautsaimniecību un to, vai izmaksas ir adekvātas ieguvumiem. Taču virspusēja analīze liek domāt, ka tie visdrīzāk nebūs ierindojami starp sliktāk izlietotajiem budžeta līdzekļiem.

Jau ziņots, ka LIAA noslēgusi līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" līdz 2028. gadam. Dalība "Michelin" ceļvedī Latvijai izmaksās 380 000 eiro gadā, un pretendents izvēlēts sarunu procedūras rezultātā.

Pērn gada nogalē LIAA noslēdza jaunu sadarbības līgumu ar starptautisko gastronomijas ceļvedi "Michelin Guide" par Latvijas dalību programmas īstenošanā nākamajā trīs gadu periodā - no 2026. gada līdz 2028. gadam. Sadarbības mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, attīstot gastronomijas tūrismu kā augstas pievienotās vērtības nozari, vienlaikus motivējot nozari investēt kvalitātē, servisā un inovācijās gastronomijas jomā.

LIAA norāda, ka jaunais līgums ar "Michelin" gastronomijas ceļvedi nodrošinās sadarbības pēctecību un ļaus turpināt darbu pie Latvijas gastronomijas piedāvājuma starptautiskās atpazīstamības, kā arī motivēs restorānus nodrošināt nemainīgi augstus kvalitātes standartus un konkurētspēju Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā. Tāpat "Michelin Guide" saskaņā ar noslēgto līgumu trīs gadu periodā nodrošinās Latvijas publicitāti un mārketinga aktivitātes savos komunikācijas kanālos.

Tāpat ziņots, ka "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen". "Michelin Guide" Latvijas izlasē ir iekļauti 27 restorāni Rīgā un septiņi ārpus galvaspilsētas.

Restorānam "Pavāru māja" ir piešķirta zaļā zvaigzne jeb ilgtspējas apbalvojums.

Latvijā 95.markas benzīna vidējā cena pagājušajā nedēļā samazinājās par 2,8%, bet dīzeļdegvielas vidējā cena saruka par 3,8%, liecina Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati.

Šonedēļ publiskotā EK informācija liecina, ka Latvijā litrs 95.markas benzīna nedēļā no 28.aprīļa līdz 5.maijam maksāja vidēji 1,502 eiro. Nedēļu iepriekš 95.markas benzīna vidējā cena bija 1,546 eiro par litru, bet vēl pirms nedēļas 1,53 eiro par litru.

Dīzeļdegvielas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā bija 1,428 eiro par litru. Nedēļu iepriekš vidējā dīzeļdegvielas cena bija 1,484 eiro par litru, bet vēl nedēļu iepriekš - 1,453 eiro par litru.

Jau vēstīts, ka 95.markas benzīna vidējās cenas rekords Latvijā tika sasniegts 2022.gadā nedēļā no 14. līdz 20.jūnijam, kad 95.markas benzīna vidējā cena bija 2,104 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas vidējās cenas rekords tika sasniegts nedēļā no 21. līdz 27.jūnijam - 2,108 eiro par litru.

Pasaulē lielākajā izstādē “Expo 2025 Osaka” atklāts Baltijas paviljons ar tēmu “We Are One”, kurā vienoti tiek pārstāvēta Latvija un Lietuva, un izcelta dabas, cilvēku un tehnoloģiju mijiedarbība.

Starptautiskā izstāde Japānā notiks pusgada garumā - līdz pat 13. oktobrim. Tajā piedalās 160 valstis, 9 organizācijas un plānots, ka to apmeklēs ap 28 miljoniem apmeklētāju no visas pasaules. Svinīgajā Baltijas paviljona atklāšanā piedalījās un simbolisko lenti pārgrieza Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs; Lāsma Līdaka, Latvijas dalības “Expo 2025 Osaka” ģenerālkomisāre; Zigmārs Zilgalvis, Latvijas vēstnieks Japānā; Lina Antanavičiene, Lietuvas dalības “Expo 2025 Osaka” ģenerālkomisāre, Aurelijas Zykas, Lietuvas vēstnieks Japānā un Artūrs Analts, Baltijas paviljona mākslinieks un dizainers.

Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs: “Izstāde “EXPO” ir lieliska iespēja stiprināt Latvijas ekonomisko klātbūtni Japānā, kas ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē. Kopumā ar izstādi saistītajās aktivitātēs klātienē un attālināti iesaistīsies vairāk nekā 250 Latvijas eksportējošie uzņēmumi. Tā ir iespēja kāpināt Latvijas eksportu un investīcijas no Japānas.”

Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apliecina – nozare turpina stabili augt un ir ceļā uz pilnīgu atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas un ģeopolitiskajām pārmaiņām līdz ar karu Ukrainā.

“Mēs strādājam ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem, lai atgūtu un uzlabotu visus galvenos rādītājus. Vietējais tūrisms jau būtiski pārsniedz pirmskrīzes apjomus, ārvalstu viesu skaits turpina augt, bet viņu tēriņi Latvijā ir vēsturiski augstākajā līmenī. Esam pārliecināti, ka jau šogad pietuvosimies un nākamgad sasniegsim 2019. gada līmeni ārvalstu viesu skaita ziņā,” uzsver LIAA Tūrisma eksporta pakalpojumu nodaļas vadītāja Linda Ziediņa-Ērgle, piebilstot, ka LIAA ir atvērta nozares priekšlikumiem kopīgo mērķu sasniegšanai.

Lai objektīvāk salīdzinātu situāciju pirms Covid pandēmijas un kara sākuma Ukrainā, ir vērts apskatīt 2019. gada un 2024. gada datus. 2024. gadā Latvijā apkalpoto viesu skaits pēc CSP datiem sasniedza 2,7 miljonus – tas ir par 10,9% vairāk nekā 2023. gadā un tikai par aptuveni 5% mazāk nekā 2019. gada rekords. Ārvalstu viesu skaits 2024. gada laikā pieaudzis par 14,3 %, sasniedzot 1,6 miljonus. Pie šāda pieauguma tempa paredzams, ka 2019. gada līmenis ārvalstu tūristu plūsmā tiks sasniegts jau nākamgad. Vietējais tūrisms jau šobrīd pārsniedz pirms pandēmijas rādītājus par 22,7 %, apliecinot, ka vietējais tūrisms šobrīd ir daudz labākā līmenī kā 2019. gadā.

Latvijā viesmīlības nozarei 2025.gada tūrisma sezona ir sākusies vāji, aģentūrai LETA atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka vēsie un lietainie laika apstākļi ir īpaši ietekmējuši tūrisma sezonu piejūras kūrortpilsētās. "Tas būtiski ietekmē gan izmitināšanas, gan ēdināšanas uzņēmumu ieņēmumus, kas vasaras sezonā ir kritiski nozīmīgi, lai spētu pārdzīvot ziemas mēnešus," piebilda Kalniņš.

Viņš minēja, ka kopumā ārvalstu tūristu skaits pieaug, bet Latvija joprojām atrodas pēdējā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc ārvalstu tūristu plūsmas atjaunošanās salīdzinājumā ar 2019.gadu. Kalniņš uzsvēra, ka Rīga agrāk bija Baltijas tūrisma galvaspilsēta, tomēr patlaban pēc tūristu skaita tā atpaliek no Tallinas.

Pēc viņa teiktā, tās ir sekas mērķtiecīgas rīcības trūkumam un nozares ignorēšanā valsts un pašvaldības līmenī.