Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau devīto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko darba devēju TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute) ikgadējā labāko darba devēju pētījumā.

Nīderlandē bāzētā institūta pētījuma ietvaros ik gadu neatkarīgi auditori starptautiskā mērogā vērtē uzņēmumu ikdienas darba praksi, cilvēkresursu stratēģiju un ieguldījumu labākas darba vides veidošanā.

Atzinības saņemšana atspoguļo PMI apņemšanos attīstīt uz izaugsmi orientētu un iekļaujošu kultūru, kas balstās uz kopīgām vērtībām un uzvedību, nodrošinot, lai aptuveni 82 700 PMI darbinieku visā pasaulē justos droši, būtu uzklausīti, iesaistīti un ar spēcīgu piederības sajūtu.

Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras nodaļas vadītāja Sandra Daukšienė: “Augstais novērtējums apliecina uzņēmuma stratēģijas efektivitāti un iedvesmo aktīvi strādāt pie jaunu iniciatīvu īstenošanas, lai pilnveidotu darba vidi un iedvesmotu darbiniekus attīstīties gan darbā, gan personīgajā dzīvē. Philip Morris ik gadu izvirza arvien augstākus mērķus un katru gadu paplašina dažādības un iekļaušanas iniciatīvas savu darbinieku labklājības labā. Tostarp liela uzmanība 2024. gadā tika veltīta arī specializētajām apmācībām, ar mērķi iemācīties atpazīt un izvairīties no aizspriedumainas domāšanas par kolēģiem ar invaliditāti. Philip Morris veicina arī “Mēs rūpējamies” kultūru, kas veicina darbinieku iesaistīšanos svarīgu uzņēmuma lēmumu pieņemšanā. Tas darbiniekiem ne tikai sniedz iespēju justies novērtētiem un realizēt sevi, bet arī palīdz sasniegt labākus rezultātus, paaugstina motivāciju un stiprina visas organizācijas efektivitāti.2024. gadā nostiprinājām daudzas Philip Morris pamatvērtības, un šogad plānojam koncentrēties uz daudzveidības un iekļaušanas iniciatīvām. Tostarp turpināsim izglītot darbiniekus par uzvedības modeļiem, kas veicina cieņu, sapratni un vienlīdzīgas iespējas ikvienam,” skaidro S. Daukšienė.

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Restorānā Whitehouse 1.decembrī norisinājās Dienas Biznesa kopā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha tapušā zīmola izdevuma TOP 500 svinīgā atklāšanas ceremonija.

Svinīgajā pasākumā tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025:

Lielākie mazumtirgotāji baltās vistu olas šogad iepirkuši pamatā no Somijas, pauda aptaujātie tirgotāji.

SIA "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite norādīja, ka Lieldienu laikā tradicionāli pircēju pieprasītākās ir baltās vistu olas. Tā kā vietējie ražotāji diemžēl nepiedāvā baltās olas, kūtī dētās baltās vistu olas šogad "Rimi" iepērk no Zviedrijas un Somijas.

"Rimi" šogad plāno apmēram tādu pašu pieprasījumu pēc olām kā pērn, ņemot vērā pēdējā laika olu cenu svārstības.

Vienlaikus Bite sacīja, ka olu cena, salīdzinot ar pērnā gada Lieldienām, ir kāpusi, kas saistīts ar Eiropā izplatīto putnu gripu. Arī šī gada sākumā pieaugums ir turpinājies, īpaši martā un aprīlī, kad olu cenas pieauga līdz pat 20%.

Veikalu tīkla "top!" mārketinga direktore un valdes locekle Ilze Priedīte norādīja, ka "top!" veikalos Lieldienu periodā tiek piedāvātas otrās kategorijas baltās olas, kas dētas kūtī un tiek iepirktas no Somijas.

28.reizi klajā nācis Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un Latvijas zāļu ražotāju AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

TOP500 svinīgā atklāšana norisināsies videoformātā – Dienas Biznesa portālā www.db.lv 11.decembrī būs vērojama īpašu TOP500 godalgu pasniegšana piecās nominācijās – veiksmīgākais ražotājs, nacionālā kapitāla gada uzņēmējs, nacionālā kapitāla uzņēmuma lielākais izrāviens krīzes laikā, nacionālā kapitāla izrāviens IT jomā un lielākais maiznieks.

Rezumējot TOP500 izdevumā apkopotos datus un biznesa rādītājus, Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina - 2023. gads bijis labs pozitīvās domāšanas paraugs un arī paraugs tam, kā protam nereaģēt uz acīmredzamu recesijas brīdinājumu. Iekšzemes kopprodukta izaugsme 2023. gadā bija negatīva – kritums par nieka 0,3%. Krituma iemesli bija vispārēji, un tomēr 2024. gads iesākās ar optimistiskām prognozēm, ka viss jau varētu būt labi. Bet vienīgais, ko valsts saņēma 2024. gada nogalē, kad jau bija skaidrs, ka Latvija ir ieslīgusi ilgstošā recesijā, bija nodokļu celšana vai tādas to izmaiņas, kas neveicina attīstību. “2025. gads nebūs nekāds lielās atkopšanās gads, ja paši to par tādu nepadarīsim, izvēloties pareizo kustības virzienu. Kustas visi kopā, un viena piebilde noslēgumā par lēmumu pieņēmējiem ir tāda, ka vieglāk kustēties ir ar tukšām kabatām. Proti, kritiskos brīžos nepaēdis cilvēks ir motivētāks. Tieši motivācijas valsts pārvaldē šobrīd pietrūkst, un ir redzams, ka algu celšana to nekādi nevairo. Varbūt kabatas jāpadara vieglākas, lai skriet būtu vieglāk un domāt - raitāk?,” retoriski vaicā G.Madžiņš.

Klajā nācis jaunākais Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500+, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

Vērienīgajā izdevumā, kurš šogad tiek izdots jau 29.reizi, apkopoti Latvijas pelnošākie, vietējā un ārvalstu kapitāla uzņēmumi, lielākie uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, lielākie koncerni, nozaru un reģionu līderi, lielākie EBITDA pelnītāji, lielākie darba devēji u.c.

1.decembrī restorānā Whitehouse norisinājās TOP 500 svinīgā atklāšanas ceremonija, kurā tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025:

Kompānija Apple ir ieguvusi 1. vietu ikgadējā ASV vislabāk pārvaldīto uzņēmumu reitingā, ziņo medijs businessinsider.com. Tima Kuka (Tim Cook) vadītais Apple ir gāzis no troņa korporāciju Microsoft, ieņemot augstāko vietu Drukera Institūta (Drucker Institute) Pārvaldības TOP 250 reitingā un pārtraucot šī datoru tehnoloģiju giganta četru gadu dominanci.

Microsoft šī gada reitingā ierindots vien trešajā vietā, savukārt strauji augošais mikroshēmu ražotājs Nvidia sarakstā šogad ieņem otro vietu. Tehnoloģiju kompānija Intel ierindojās ceturtajā vietā, tehnoloģiju holdingkompānija Alphabet – astotajā, bet programmatūru izstrādātājs Adobe – devītajā.

Reitinga Top 10 iekļuvuši četri uzņēmumi, kuru pamatbizness nav tieši saistīts ar tehnoloģiju attūstību: Mastercard, kas ieņēma piekto vietu, salīdzinot ar 24. vietu pagājušajā gadā; Johnson & Johnson – attiecīgi sestajā vietā; Procter & Gamble – septītajā; tabakas gigants Philip Morris International – 10. vietā.

Pārvaldības TOP 250 reitingu ir izstrādājis Drukera Institūts un The Wall Street Journal, lai novērtētu uzņēmumu pārvaldības efektivitāti. Uzņēmumu darbība tiek vērtēta piecās galvenajās jomās: klientu apmierinātība, darbinieku iesaistīšanās un attīstība, uzņēmuma inovācijas, sociālā atbildība un finanšu rādītāji.

Latvijas jauno auto tirgū 2024. gada noslēgumā vērojams aktivitātes pieaugums – oktobra un novembra auto darījumos attiecīgi 7 % un 13 % kāpums, ja salīdzina darījumu skaitu ar laika periodu vēl pirms gada, liecina Citadele Leasing apkopotā informācija.

Vienlaikus kopējais līzinga darījumu skaits oktobrī un novembrī audzis vēl vairāk – par 14 % un 16 %, liecina tirgus dati. Gada nogalē aktivitātes kāpumu galvenokārt sekmējis privātpersonu veiktais darījumu skaits, kas oktobrī audzis par 33 %, bet novembrī – par 10 %. Juridisko personu segmentā novembrī vērojams kāpums 14 % apmērā.

Kopējais auto tirgus gan 2024. gadā piedzīvojis kritumu – jaunu auto darījumu skaits samazinājies par 6 % jeb reģistrēts par 1287 jaunām automašīnām mazāk nekā 2023. gadā. Iegādājoties automašīnu, privātpersonu darījumos līzings tiek izmantots aptuveni 65 % gadījumu, kamēr juridiskas personas to izmanto vidēji katrā otrajā darījumā.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" rudenī ekspluatācijā nodevis būvprojektu Āgenskalnā - “Mārpagalmi” otro namu, kas tapis, izveidojot kopuzņēmumu un piesaistot investorus - čehu investīciju grupu “RSJ Investments”.

SIA “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē ir pārliecināts, ka nākotnē sadarbība ar investīciju fondiem ļaus efektivizēt darbību un īstenot jaunus projektus dzīvojamā fonda attīstības ietvaros.

Andris Božē norāda, ka esošā situācija nekustamo īpašumu tirgū ir sarežģīta, Euribor likmes joprojām ir augstas un jaunu projektu attīstību bremzē dažādi ar to saistīti faktori. Piemēram, pašu attīstītāju rokās ir jābūt pietiekami lieliem un brīviem finanšu līdzekļiem, lai īstenotu būvniecību, turklāt vēl vairākos projektos vienlaicīgi. Diemžēl finanšu resursi augsto Euribor likmju dēļ ir ievērojami dārgāki nekā tas ir bijis pāris gadus atpakaļ. Arī dzīvokļu iegādes nosacījumi Baltijā nav īsti labvēlīgi attīstītājiem. Latvijas prakse paredz, ka tad, kad objekts ir nodots ekspluatācijā, sadalīts dzīvokļu īpašumos, tikai pēc tam attīstītāji var saņemt naudu no klientiem, kas ir 85–90% no kopējās darījuma summas, līdz ar to finansējums par padarīto tiek saņemts tikai projektu noslēdzot.

Dienas Biznesa speciālizdevuma TOP500 atklāšanas ietvaros 11. decembrī notika ekspertu diskusija Latvijas zelts: Vietējie uzņēmumi ceļā uz starptautisku līderību, kas pavēra skatu uz būtiskāko tautsaimniecības izaugsmes izaicinājumu.

Diskusijā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, kā arī Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Pēc diskusijas tika paziņoti Dienas Biznesa TOP500 speciālbalvu nominanti.

Dienas Biznesa “TOP 500” iniciētās diskusijas jautājums ir tas, uz kuru jāsniedz atbilde, lai Latvija kopumā kļūtu labklājīgāka un bagātāka valsts nākotnē. Dienas Bizness, pasniedzot TOP500 balvas, īpaši uzsver nacionālā vai vietējā kapitāla nozīmi, tomēr nepietiek vien ar atzinību un apziņu, ka mums ir nacionālā kapitāla uzņēmumi. Ir skaidrs, kas ir nacionāla kapitāla uzņēmumi, bet par vietējo kapitālu nereti jau runājam Baltijas mērogā, jo reģionāli kļūstam aizvien vienotāki.

Pēdējā piecgadē Latvijas nekustamā īpašuma tirgus piedzīvojis vairākus satricinājumus – Covid-19 pandēmiju, kara Ukrainā radītās ekonomiskās svārstības, kā arī strauji augošās Euribor likmes un būvniecības izmaksas. Neskatoties uz izaicinājumiem, tirgus saglabājis stabilitāti: Rīgā aktīvi top jauni dzīvojamo māju projekti, nostiprinot pilsētas izaugsmes perspektīvas.

“Colliers” tirgus analītiķe Agija Vērdiņa un “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša skaidro, kurās galvaspilsētas daļās attīstība līdz šim bijusi visstraujākā, un prognozē, kuri mikrorajoni varētu kļūt par vispieprasītākajiem nākotnē.

Neraugoties uz globālajiem izaicinājumiem, nekustamo īpašumu attīstītāji 2021. un 2022. gadā iegādājās pusmiljonu kvadrātmetru zemes attīstībai Rīgā un Pierīgā par vairāk nekā 40 miljoniem eiro. Zemju iegādes apjoms krities no 2023. gada. Skaidro “Colliers” tirgus analītiķe Agija Vērdiņa: “Attīstītāji pēdējo gadu laikā izvairījušies veikt impulsa pirkumus, turpinot strādāt ar savu esošo portfeli – lielizmēra zemes gabaliem ar attīstības horizontu piecu līdz desmit gadu griezumā, kas joprojām nosaka tirgus piedāvājumu.”

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Reterra” attīsta trīs dzīvojamo ēku projektus Rīgā, un jaunā biroju ēka “Lāčplēša Plaza” būs ceturtais nekustamā īpašuma attīstības projekts Latvijas galvaspilsētā.

Ēka, kas top Lāčplēša ielā 76, jau ir aktīvā būvniecības fāzē, un šobrīd vairāk nekā 75% telpu ir iznomātas. Ēkas pabeigšana plānota 2026. gada vasarā.

Četru stāvu biroja ēkas kopējā platība ir 1617 kvadrātmetri, no kuriem 405 kvadrātmetri paredzēti tirdzniecības telpām un 1212 kvadrātmetri – birojiem.

“Komerctelpu izmērus iespējams pielāgot nomnieku vajadzībām gan būvniecības laikā, gan pēc tās. Pieejamas telpas no 30 līdz 200 kvadrātmetriem, tādējādi projekts nodrošina elastību dažādiem biznesa risinājumiem. Telpas būs piemērotas gan mazām komandām, gan lielākiem uzņēmumiem,” skaidro Jevgenija Kiseļova, “Colliers Baltics” partnere un mazumtirdzniecības nodaļas vadītāja.

Pasaules kriptoaktīvu nozares līderis un viens no populārākajiem zīmoliem pasaulē “Binance” ir pieņēmis lēmumu izņemt MICA licenci Latvijā, kas ļautu tam sniegt regulētus pakalpojumus Eiropas Savienības tirgū.

Pēc Dienas Bizness rīcībā esošās informācijas, “Binance” ir uzsācis licencēšanas procesu Latvijas Bankā, un tās jaunai vadībai būs jāpieņem lēmums, vai ļaut kripto nozares gigantam attīstīt savu darbību no Latvijas.

Līdz šim “Binance” savu darbību ES tirgos koordinēja no Lietuvas un, kā nesen lēsts Prudentia veidotajā Baltijas vērtīgāko uzņēmumu top 30 (https://top101.lv/baltic-top), ar “Binance” saistītais “Bifinity UAB” tikai pāris gadu laikā kļuva par 22. lielāko Baltijas uzņēmumu, pārsniedzot vienu miljardu eiro vērtību. “Bifinity UAB” vērtības ziņā apsteidzis tādus Baltijā labi zināmus uzņēmumus kā “Tallink Group”, SIA “Mikrotīkls”, “Rimi Group”.

Latvijas augstākās izglītības ainava, raugoties no malas, šķiet harmoniska un sakārtota – studenti katru dienu piepilda auditorijas, pasniedzēji publicē pētījumus, kas atspoguļojas ziņu virsrakstos, un mūsu zinātnieku panākumi lepni atgādina par akadēmiskā darba nozīmi.

Viss šķiet ritam savā kārtībā, gluži kā labi ieeļļots mehānisms. Taču aiz šīs fasādes slēpjas dziļa, sistemātiska krīze, kas pakāpeniski iznīcina nozari no iekšpuses.

Pēdējos divus gadu desmitus Latvijas augstākā izglītība ir atradusies inerces režīmā – tā turpina darboties pēc vecām shēmām, nespējot pielāgoties globālajām izglītības tendencēm. Rezultātā mēs vērojam ne tikai studentu skaita kritumu, bet arī zināšanu kvalitātes dilšanu, akadēmiskā personāla novecošanu un inovāciju trūkumu. Ja šī tendence turpināsies, līdz 2035. gadam Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkls var sarukt vēl par 30%, bet valsts ekonomika zaudēs vēl vairāk jauno talantu.

Rīgas restorāni atkārtoti izpelnījušies augstāko atzinību konkursā "Baltic Wine & Drinks Awards", aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāji.

Konkursā kopumā tika vērtēts 64 Baltijas valstu vadošo restorānu, vīna bāru, kokteiļbāru, viesnīcu restorānu un specializēto vīna veikalu piedāvājums jeb vīna un dzērienu kartes.

Sestdien apbalvošanas ceremonijā par labākajiem atzīti jeb ar trīs zvaigznēm visvairāk novērtēti tika tieši Rīgas restorāni un bāri. Kopumā Baltijas "Top 20" iekļuvuši deviņi Latvijas, septiņi Igaunijas un četri Lietuvas restorāni un vīna bāri, par labākajiem Latvijā ieceļot tādus rīdzinieku iecienītus restorānus kā "Barents", "Truff Le Pig, Riviera", "Noble Wine", "Max Cekot Kitchen", "Snatch", "B7" un "WhiteHouse".

Vīna veikalnieku kategorijā par labākajiem ar trim zvaigznēm atzīti "Noble Wine" un "Barents Wine Collectors", savukārt, izvērtējot dzērienu piedāvājumu, par labāko kokteiļbāru tika atzīts "Barents", ar trim zvaigznēm novērtējot arī "Whitehouse" kokteiļu un dzērienu piedāvājumu.

Pēc vairāk nekā četru gadu izpētes, plānošanas un projektēšanas Torņakalnā top Lenta kvartāls, kur pirmajā ēkā - "Grata Namā" - atzīmēti spāru svētki un 1. kārtas būvniecības darbu posma noslēgšana.

Pirmajā kārtā pieejami 12 dzīvokļi un trīs komerctelpas – restorānam, beķerejai un komerctelpas skaistumkopšanas salonam vai citiem mērķiem.

Kvartāla pirmajā kārtā top trīs nami - Devendrusa nams, Ludviga nams un Grata nams.

“Redzot, kas notiek apkārt, kā vēsturiskās ēkas citviet tiek nojauktas, šeit situācija ir pilnīgi citāda. Vēsturiskās ēkas tiek rūpīgi saglabātas, materiāli pārizmantoti un celti godā. Ikvienam būs iespēja redzēt autentiskumu, pieskarties vēsturiskajam materiālam un sajust laika faktūru. Faktiski, mēs šobrīd radām LENTA kvartālā dzīves scenogrāfiju. Viss kvartāls, apbūve, labiekārtojums – tā būs kā dzīves skatuve cilvēkiem, kas varēs to te arī baudīt,” teic Uldis Lukševičs, NRJA biroja galvenais arhitekts.

Visbagātākie, vispelnošākie, patiesā labuma guvēji un bagātākās ģimenes, zaudētāji un uzvarētāji. Miljonārs ir strukturēts statistikas stāsts par Latvijas bagātākajiem cilvēkiem, kuru veido Lato Lapsa un Kristīne Bormane.

Par izdevuma tapšanu, metodoloģijas niansēm un izmaiņām Dienas Bizness izjautāja žurnālistu un publicistu Lato Lapsu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts jaunākajā žurnālā Miljonārs

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft...

Atskatoties uz šo Latvijas bagātāko cilvēku TOP, vai ir kādas vispārējas piebildes par metodoloģiju?

Ir izmaiņas, vai klāt nākušas jaunas metodes? Informāciju par patiesajiem labuma guvējiem un ieņēmumiem iegūt ir tikpat viegli vai grūti kā iepriekš?Lai rezultāti gadu pēc gada būtu salīdzināmi, metodoloģijai jābūt vienai un tai pašai, faktiski nemainīgai, strādājot vienīgi pie sīkiem uzlabojumiem. Jau pirms daudziem gadiem mēs atteicāmies no uzņēmumu novērtējuma, kas jebkurā gadījumā ir vairāk vai mazāk subjektīvs, visi Miljonāra saraksti tiek balstīti uz publiski ticamiem Uzņēmumu reģistra datiem, ko apstrādā uzņēmums Lursoft.

Salīdzinoši ar kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem - mūsu bagātnieku sniegums ir pavājš. Šķiet, ka Lietuvas TOP 100 mūsējie netiktu. Jau iepriekš Dienas Biznesam esi teicis, ka Latvija pārlieku ilgi ir nomocījusies ar pārdali. Vai šī problēma vēl aizvien pastāv? Tavuprāt, vai Latvijā vēl aizvien cenšas pārdalīt esošo mantojumu, nevis radīt jaunu vērtību?

Es neesmu iedziļinājies lietuviešu un igauņu sarakstu veidošanas metodikā pēdējos gados, taču, cik atminos, savulaik viņi izmantoja uzņēmumu vērtēšanas metodiku, un tādā veidā ir daudz vieglāk nonākt pie vēlamā miljarda. Piemēram, mūsu pašu Mikrotīkla reālā vērtība – tā, ko šis uzņēmums būtu vērts biržā, - nozīmīgi pārsniedz tā pašu kapitālu, kas ir tā summa, ar kādu tas un attiecīgi abi tā īpašnieki tiek atspoguļoti Miljonāra sarakstos. Taču, protams, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas mūsu politiskā elite jau gadus desmit ir mērķtiecīgi darbojusies, iznīcinot uzņēmējdarbības brīvību un ierobežojot brīvu konkurenci, tā ka rezultāts ir likumsakarīgs – Latvijai savu miljardieru nav, Lietuvai un Igaunijai ir. Lietuvas privātā aviokompānija ir pelnoša bez valsts atbalsta, Latvijas valsts aviokompānija noēd nodokļu maksātāju simtus miljonu un slīkst zaudējumos.

Kurus uzņēmumus vai personas tu izdalītu kā zelta uzņēmējus? Te es domāju, kuri, tavuprāt, ir tie, kuri liekami uz pjedestāla kā šīs zemes bagātības vairotāji, līdztekus augot viņu kapitālam?

Pavisam īsi un skaidri – neatkarīgi no mērogiem Latvijas zelta uzņēmēji ir visi tie, kas pelna naudu, eksportējot savas preces un pakalpojumus, un peļņu iegulda ražošanā, infrastruktūrā un pirmām kārtām cilvēkos Latvijā.

Ir mums vietas miljonāru sarakstā zaudējušo saraksts. Kāda kopīga iezīme?

Nē, kopīgas iezīmes nav, bet, ja mums būtu, piemēram, Ekonomikas ministrija, nevis Ekonomikas ministrijas izstrādājums, kas pamatā nodarbojas ar lietu kārtošanu un Eiropas naudas parazītisku apgūšanu, tad tā noteikti nopietni analizētu gan šo sarakstu, gan arī 100 lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju sarakstu.

Otrs saraksts ir uzreiz aiz pirmā 100-nieka palikušie. Kurš no viņiem, tavuprāt, būs sarakstā nākamgad un kādēļ tādas aizdomas?

Godīgi sakot, tas nav būtiski. Saraksta beigu daļās vienmēr ir vērojamas nelielas izmaiņas atkarībā gan no dažādu tautsaimniecības nozaru veiksmes vai neveiksmju perioda, gan no konkrētu uzņēmumu pieņemtiem lēmumiem un tās pašas veiksmes vai neveiksmēm.

Žurnālā ir arī Latvijas bagātāko ģimeņu saraksti. Piemēram, Karginu ģimene, Lembergu ģimene. Ir vēl dažas, par kurām varētu domāt, ka šie cilvēki jau labu laiku visu glabā ārzemēs. Tiešām šīs ģimenes pēc Latvijā atrodamiem datiem ir turīgākās šeit, vai arī tiek ņemts vērā vēl kaut kas?

Kā var pamanīt pietiekami uzmanīgs Miljonāra lasītājs, atsevišķi šie uzņēmēji nevienā no sarakstiem nefigurē - šī sadaļa jau pirms daudziem gadiem tika izveidota tāpēc, ka precīzi pateikt, piemēram, reālo, nevis formālo Šķēļu ģimenes locekļu īpašumu sadalījumu ģimenes uzņēmumos cilvēkam no malas, iztiekot tikai ar publiski ticamiem datiem, ir faktiski neiespējami, savukārt šos uzņēmējus vienkārši nepieminēt arī nebūtu pamatoti. Tad nu tika atrasts šāds risinājums. Protams, ja kādas ģimenes īpašumi Latvijā vairs vispār nebūs saskatāmi publiski ticamos datos, šī ģimene no attiecīgās saraksta sadaļas izzudīs.

Pērn atklāji Zemzemes ekspedīciju Kolaboracionisms un kolaboracionisti. Populāra ļoti. Vai, tavuprāt, pastāv saikne starp šīs zemes un cilvēku nodevējiem un turīgiem ļaudīm? Proti, vai tie, kas mantoja varu, spēja iegūt arī lielu finanšu labumu no tā? Vai starp Latvijas miljonāriem ir kāds, kurš pie mantas ticis, jo bijis labs nodevējs?

Īsi un skaidri – Latvijā attiecībā uz okupācijas varas kolaboracionistiem nenotika neviena veida lustrācija nevienā jomā. Formāli tika izveidotas jauna nosaukuma valsts pārvaldes struktūras, taču uz tām pārceļoja tie paši okupācijas varas kolaboracionisti, kas taisīja karjeru padomju okupācijas sistēmā, un viņiem pat formāli nevajadzēja nožēlot savu līdzšinējo darbību. Līdzi šie kolaboracionisti paņēma savus padomju okupācijas laika nomenklatūras tikumus un savu okupācijas varas apstākļos kultivēto izpratni par tiesiskumu, godīgumu, likumību, ko iepotēja un nodeva jaunajai paaudzei. Starpība tikai tā, ka nosacītais kapitālisms deva viņiem daudz lielākas iespējas nekā komunistiskās ideoloģijas periodā. Rezultātus mēs tagad redzam faktiski visās valsts pārvaldes un tautsaimniecības sfērās, un runa nav par kādu atsevišķu miljonāru. Runa diemžēl ir par koruptu sistēmu.

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Pērn darījumi ar komercīpašumiem Latvijā veikti par 133 miljoniem eiro, un tas bijis sliktākais gads vēsturē, trešdien "Baltic Real Estate Leaders Breakfast" pasākumā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers Baltics" Izpētes un analītikas nodaļas direktore Agija Vērdiņa.

Viņa skaidroja, ka pirms gada prognozes bijušas par darījumiem aptuveni 300 miljonu eiro vērtībā, bet realitāte izrādījusies sliktāka nekā prognozēts. Kopumā Baltijā darījumi veikti par aptuveni 800 miljoniem eiro.

Saskaņā ar "Colliers Baltic" prognozēm šogad darījumu apjoms Latvijā varētu būt ap 300 miljoniem eiro, bet Baltijā kopumā - aptuveni 1,1 miljarda eiro apmērā. "Colliers Baltic" Investīciju nodaļas vadītāja un partnere Anžela Koļesņikova skaidroja, ka aktivitāte darījumu tirgū atgriezusies pērn septembrī un turpinājās šī gada sākumā.

Koļesņikova sacīja, ka Baltijā investoru pieprasītākais ir tirdzniecības segments. Pieprasītas ir arī jaunas noliktavas, bet to piedāvājums ir ierobežots. Koļesņikova skaidroja, ka pirms pāris gadiem tirdzniecības platību segments bija nepopulārs, bet pērn Latvijā četri no "Top 5" darījumiem, bet Baltijā seši no "Top 10" darījumiem ir bijuši darījumi ar tirdzniecības centriem.

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks. Uzņēmums ir uzaudzējis gan pieredzi, gan paplašinājis tehnoloģiskās spējas, lai īstenotu vēl sarežģītākus projektus.

Fragments no intervijas

Uzņēmumam ir jau 25 gadu pieredze, apgrozījums 63 miljoni eiro un vairāk nekā 580 darbinieki. Uzņēmumam ir divas dzelzsbetona ražotnes – viena Liepājā, otra Daugavpilī. MB grupā ietilpst Dzelzsbetons MB, Daugavpils Dzelzsbetons, Transportbetons MB, Betona pētījumu centrs un Inerto materiālu serviss. Liepājā, top elementi ražotnē, kas tiek vesti uz objektiem. Tāpat gatavojam arī lielu daļu no inertiem materiāliem, pārvaldām karjerus, ražojam šķembas, smiltis un līdz pat pašam betonam. Vēl viena svarīga sastāvdaļa ir betona pētījumu centrs, kas nodrošina betona un minerālmateriālu testēšanu, rezultātu analīzi, kā arī jaunu produktu receptūru izstrādi. Ražojam ļoti plaša spektra betonu no tradicionāli zināma, sala izturīga līdz arī dekoratīvam, kam nepieciešamas pildvielu kombinācijas, piemēram, terrazzo. Spektrs, ko mēs nosedzam, ir konstrukciju elementi, piemēram, sienas, pārsegumi, kāpnes, balkoni. Otra sadaļa ir produkti, kuriem ir augstāka pievienotā vērtība, galvenokārt tās ir fasādes. Mūsu reģionā ļoti izplatīts ir trīsslāņu sienu produkts – vienā sienas elementā ir divas kārtas betona un pa vidu siltumizolācija. Tas ir ļoti efektīvs produkts, jo tas vienlaikus kalpo kā nesošā konstrukcija. Ēku būvējot, tas ir nesošs, tajā ir siltumizolācija, un tad ir klāt arī dekoratīvs ārslānis. Klienti to novērtē, jo ļoti daudz darba tiek pārnests uz rūpnīcu, nav jāveic apdare, jāliek logi, kā arī nav nepieciešama ārējā piekļuve, un tas ir svarīgi augstceltnēs vai ēkām ar apgrūtinātu piekļūšanu. Rezultātā attīstītājam ēka top jau no gataviem elementiem. Vēl no produktiem piedāvājam sienas ar dekoratīviem risinājumiem. Tāpat produkts, pie kura strādājam, ir GRC – stiklašķiedras cementa kompozīts. Tas ir atsevišķs elements, plāna čaula, bet ar to var izveidot gan formas, gan reljefus uz fasādēm. Ja runā par pašu virsmu, tad betonu var iepigmentēt, piemēram, no pelēka radīt to sarkanu. Tāpat ir grafiskā betona tehnoloģija. Mums ir svarīgs ilgtspējas virziens, tāpēc visiem galvenajiem produktiem izdota vides produktu deklarācija. Tas parāda, cik ir CO2 izmešu daudzums uz katru saražoto produktu apjomu. Mēs mācāmies no skandināvu klientiem, viņu prasībām, tāpēc es teiktu, ka Zviedrija ir visai Eiropai priekšā. Viņi uzstāda augstas un skaidras prasības katram ēkas kvadrātmetram, cik viņi vēlas redzēt izmešus.

Jau otro gadu pēc kārtas Baltijas investīciju tirgum ir grūti atgūt iepriekšējo attīstības tempu, tāpēc kopējais investīciju apjoms 2024. gadā samazinājies līdz 830 miljoniem eiro – zemākajam līmenim pēdējās desmitgades laikā, informē starptautiskā nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija Colliers Baltics.

Tomēr, neskatoties uz neskaidrībām, mazumtirdzniecība ir kļuvusi par dominējošo segmentu, veidojot 50 % no visām investīcijām un 68 % no Top 10 darījumiem. Savukārt biroju un viesnīcu darījumu apjoms ir būtiski samazinājies, liecinot par investoru prioritāšu maiņu.

Igaunijā liela mēroga darījumi nodrošināja 60 % tirgus daļas, savukārt Latvijā un Lietuvā aktivitāte nav sasniegusi gaidīto līmeni. Investori arvien biežāk koncentrējas uz augstas vērtības darījumiem, –Top 10 darījumi veidoja 55 % no kopējā investīciju apjoma. Ārvalstu kapitāla atgriešanās iespēja joprojām ir neskaidra, tāpēc 2025. gadā tirgus galvenie virzītāji būs vietējie investori.

Diskutējot par izglītības kvalitāti Latvijā, bieži tiek uzsvērts, ka tai jāatbilst darba tirgus prasībām un darba devēju gaidām, tāpēc rodas pamatots jautājums – kādas šobrīd ir darba tirgū pieprasītākās prasmes, kādas tās būs pēc pieciem gadiem?

Vienlaikus ir svarīgi apzināties, ka atbildība par šo atbilstību nav vienas puses rokās: students ir atbildīgs par savas dzīves un karjeras virziena izvēli, augstskolai jānodrošina mūsdienīgs un uz prasmēm orientēts saturs, bet darba devējiem - aktīvi jāsadarbojas ar izglītības iestādēm, lai kopīgi veidotu programmas, kas atbilst reālajām nozares vajadzībām. Tikai šāds sadarbības modelis var nodrošināt, ka augstākā izglītība patiešām sagatavo studentus ilgtspējīgai un veiksmīgai karjerai. Tāpat svarīgi atcerēties, ka ir prasmes un zināšanas, kas katrā nozarē ir atšķirīgas, taču ir arī pamata kompetences, kas sekmēs karjeras izaugsmi, neatkarīgi no izvēlētās nozares. Un tehnoloģiju prasmes nav starp TOP 3 - Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “Future of Jobs Report 2025” par vajadzīgākajām prasmēm tuvāko piecu gadu laikā nosauc analītisko domāšanu, spēju pielāgoties un līderību.

Būvniecības uzņēmums “Mapri Būve” uzsācis jauna daudzdzīvokļu ēku kompleksa “Skanstes Rezidences” būvniecību tuvu Rīgas centram, Grostonas ielā. Jauno projektu, kura vērtība pārsniedz 10 miljonus eiro, veidos divas mājas ar 67 dzīvokļiem un to plānots pabeigt līdz 2026.gada sākumam.

Projektu “Skanstes Rezidences” īsteno Igaunijas vadošie attīstītāji Invego un Reterra.

“Uzņēmums “Mapri Būve” ir pieredzējis būvnieks ar plašu portfolio, un mēs esam pārliecināti viņu spējā īstenot mūsu projekta “Skanstes Rezidences” vīziju - radīt premium klases apartamentus, kas apvienos elitāru arhitektūru un nākotnes tehnoloģijas,” stāsta Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), piebilstot, ka abi attīstītāji šobrīd kopā īsteno vēl vienu projektu Latvijā - daudzdzīvokļu rajonu “Parka kvartāls”, kura būvniecības partneris arī ir uzņēmums “Mapri Būve”.

“Mūsu vēlme ir Rīgas nekustamo īpašumu tirgus piedāvājumam pievienot ko pavisam jaunu un unikālu. Projekta vīzija ir plūstoši savienot arhitektūru, ainavu dizainu un mākslu vienotā veselumā,” stāsta Reterra izpilddirektors Reigo Randmets un atklāj, ka projekts jau radījis lielu interesi – vēl pirms būvniecības sākuma pārdoti vairāk nekā 15 dzīvokļi. “Uz pircējiem iespaidu atstājusi ne tikai ēku arhitektūra un dizaina idejas, bet arī skaistie skati uz Rīgu. Turklāt projekta atrašanās vieta tik tuvu galvaspilsētas centram ir viens no svarīgākajiem faktoriem. Skanstes rajons dinamiski attīstās, padarot to par vienu no TOP rajoniem dzīvesvietas izvēlei aktīva dzīves ritma cienītāju vidū,” skaidro Reigo Randmets.

Latvija kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem ilgtermiņa investīciju galamērķiem reģionā – nodibinājums Ingka Investments, kas ir Ingka Group (pasaulē lielākā IKEA mazumtirgotāja) investīciju struktūrvienība, ir vienojies ar Zviedrijas lielāko mežu īpašnieku asociāciju Södra par 135 000 hektāru meža zemes iegādi Latvijā un 18 000 hektāru iegādi Igaunijā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

“Ingka Investments ir Nīderlandē bāzēts nodibinājums, kurš pārvalda fondus 27 miljardu eiro apmērā un savu investīciju stratēģiju plāno 50 un pat 100 gadu periodam. Šāda līmeņa investora lēmums par ieguldījumiem Latvijā ir augsts novērtējums mūsu valsts investīciju videi un vienlaikus pozitīvs signāls citiem investoriem, kuri izvērtē iespējas ieguldīt mūsu reģionā,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.

LIAA sadarbību ar Ingka Investments uzsāka pirms diviem gadiem un šīs sadarbības rezultātā ir izdevies vienoties par pirmo lielo darījumu. Tomēr ņemot vērā, ka Ingka Investments portfelī nozīmīgu daļu ieņem arī zaļās enerģijas projekti, darbs turpinās arī šajā virzienā.

Ekonomikas ministrija atklājusi pirmo pastāvīgo pārstāvniecību, kuras mērķis būs veicināt ciešāku sadarbību ar Zemgales reģiona uzņēmējiem, stiprināt reģionālo attīstību un sekmēt investīciju piesaisti.

Ekonomikas ministrija ir pirmā, kas izveidojusi reģionālo pārstāvniecību.

„Reģionu ekonomiskā izaugsme ir valsts kopējās labklājības pamats. Zemgales reģionā ir ievērojams potenciāls – gan darbaspēka, gan inovāciju, gan ražošanas attīstības ziņā. Ar šādas pārstāvniecības izveidi mēs ne tikai simboliski, bet arī praktiski nostiprinām Ekonomikas ministrijas klātbūtni reģionos. Mūsu stratēģija paredz būt tur, kur ir uzņēmēji, kur veidojas idejas un kur top Latvijas ekonomikas nākotne,” atklāšanā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Pārstāvniecības darbība balstīta uz mērķtiecīgu un ilgtermiņā vērstu pieeju reģionālās ekonomikas stiprināšanai. Tā nodrošinās efektīvāku valsts atbalsta instrumentu pieejamību uzņēmējiem reģionā, veicinot ciešāku dialogu starp valsts pārvaldi un biznesa vidi. Ar pārstāvniecības starpniecību uzņēmēji varēs operatīvāk risināt aktuālus jautājumus un saņemt koordinētu atbalstu no ministrijas, tādējādi uzlabojot lēmumu pieņemšanas dinamiku. Vienlaikus tiks stiprināts Zemgales ekonomiskais potenciāls, mērķtiecīgi attīstot sadarbības formas, kas ļauj gan piesaistīt jaunus ieguldījumus, gan radīt izaugsmes iespējas vietējiem uzņēmumiem.