Eksperti

Jaunie mazumtirdzniecības noteikumi - ņirgāšanās par tirdzniecības centriem

Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore, 07.04.2021

Jaunākais izdevums

Pagājušajā ceturtdienā, 01.04., pieņemtie valdības lēmumi attiecībā uz aizliegumu strādāt tirdzniecības centros esošajiem veikaliem, aizliegt attālināti iegādāto preču izsniegšanu un vienlaikus atļaut no 7. aprīļa strādāt visiem veikaliem zem 7 000m2 sliekšņa ir absurds un klaja ņirgāšanās par tirdzniecības centru nozari.

Mēs aicinām nekavējoties valdību pārskatīt lēmumu par visu veikalu atvēršanu, jo uzskatām, ka varam tikpat droši apkalpot savus pircējus kā citi veikali. Ir jāizbeidz šī negodīgā attieksme pret uzņēmējiem!

No valdības puses ir izskanējusi informācija, ka beidzot ir pielikts punkts blēdībām saistībā ar preču izsniegšanu tirdzniecības centru veikalos. No Dominas perspektīvas tā ir tukša runāšana, bez jebkāda pamata. Man ir pretjautājums – uz tieši kādiem pamatotiem pētījumiem, argumentiem ir izskanējuši šādi komentāri no valdības puses? Vēlos minēt, ka, pēc mūsu nomnieku aptaujas, pilnīgi neviens no tiem četru mēnešu laikā nav saņēmis nevienu sodu, aizrādījumu, brīdinājumu par internetā pasūtītu preču neatļautu izsniegšanu, lai gan policija mūs apmeklē ļoti bieži.

Tieši 0 reizes ar mums gada laikā ir sazinājušies epidemiologi, ministri vai kāda cita atbildīgā instance, lai noskaidrotu, kā ir patiesībā. Taču nereti dzirdēts, ka brīdī, kad SPKC apzvana Covid-19 saslimušos, pirmais, ko pajautā: “Vai jūs bijāt tirdzniecības centrā? Iespējams, ka saslimāt tieši tur”. Kāpēc lai tirdzniecības centrs būtu infekcijas perēklis? Varbūt, lai aizmālētu sabiedrībai acis par valdības nespēju tikt galā ar situācijām sabiedriskajā transportā, Centrāltirgū un slimnīcās, no kurienes nereti cilvēki iznāk “pozitīvi”?

Tā vien šķiet, ka tirdzniecības centri publiskajā vidē speciāli tiek parādīti kā saslimstības avots – jo tas taču ir tik ērti?! Bet, vai kāds ir papētījis un pajautājis, cik tieši gada laikā Dominas darbinieki ir saslimuši? Vai kāds no ministriem un epidemiologiem par šo ir jautājis mums? Diemžēl nē. Uz ko tieši ir balstīti šie jaunie aizliegumi, ja tirdzniecības centros 70% veikalu ir ciet, durvju žalūzijas pārklātas ar putekļu kārtu un gaismas veikalos ir izslēgtas jau no decembra?

Valdība vienmēr ir minējusi, ka palīdzēs tiem, kas ķepurosies, cīnīsies un palīdzēs nevairot pandēmijas paplašināšanos. Ievērojot noteikumus – 25m2 uz 1 apmeklētāju – arī mēs kā tirdzniecības centrs un visi mūsu nomnieki izstrādājām “drošas iepirkšanās” standarta rokasgrāmatu, ko kontrolējam katru dienu.

Tamdēļ sakiet, ar ko tieši mēs esam sliktāki par citiem veikaliem, kas atvērti 7. aprīlī? Pēc valdības noteikumiem t/c Domina Shopping vienlaicīgi var atrasties 1145 apmeklētāji, kur ir lieliska ventilācijas sistēma ar labu gaisa apmaiņu, plaši gaiteņi un dezinficēta vide. Tātad vairāk par šo noteikto cilvēku skaitu pie mums vienlaicīgi nevar atrasties, tātad tas ir droši, jo epidemiologi tā ir noteikuši mums strādāt. Bet pēkšņi no 7. aprīļa tas ir droši tikai veikalos līdz 7 000 m2, kur ir daudz šaurāki gaiteņi, kas piekrauti ar precēm, un nav iespēja apmeklētājiem izklīst pa 170 atsevišķiem dažādiem veikaliem. Turklāt, Ministru Kabineta noteikumi pat neprasa, lai šajos mazajos tirdzniecības centros tiktu uzskaitīta pircēju plūsma, t.i. – tur nav obligāti jābūt pie ieejām skaitītājiem! Tad tur būs drošāka tirdzniecība?

Uz tik absurdiem lēmumiem no valdības puses mēs nebijām gatavi. Minēšu, ka tirdzniecības centru nozare strādā ar ierobežojumiem jau gadu. Un mēs visi esam izpildījuši visas noteiktās “drošas iepirkšanās” prasības, ko ir noteikuši epidemiologi, ministri, bet šobrīd mērs ir pilns. Tas viss izskatās pēc mērķtiecīga konkurenci kropļojoša plāna, lai pilnībā iznīcinātu tirdzniecības centru nozari. Vienlaikus tā ir arī vistiešākā mērā ņirgāšanās un nomnieku sodīšana par to, ka viņi ir izvēlējušies savu veikalu atvērt kādā no platības ziņā lielajiem centriem.

Pilnīgi nepārdomāti lēmumi nāk viens pēc otra, bet reāls, taustāms atbalsts – nulle. Gada griezumā kā uzņēmums, kas nespēj normāli strādāt valsts uzlikto ierobežojumu dēļ, neesam saņēmuši precīzi nekādu atbalstu. Parēķiniet paši – ja, administrācijā strādā 6 darbinieki, tad tieši cik lielu grantu mēs varam saņemt, un ko tas kompensē? Varētu būt, ka ieguldīsim to atkal kādā dezinfekcijas aparātā, teltī un elektrības kabeļos, lai nomniekiem palīdzētu tirgoties vismaz uz ielas. Bet jāsaka, ka, lai arī granta pieteikumu iesniedzām jau janvārī, bet šobrīd jau aprīlis, esam saņēmuši tieši 0. Un tieši tāpat iet mūsu nomniekiem. Atbalstu saņem vien 60% no mūsu veikaliem, jo, redziet, nav iespējams kvalificēties. Piemēram, ja esi nomnieks, Tevi valsts var “sodīt” par to, ka Tu kā uzņēmējs atļāvies atvērt vēl kādu jaunu veikalu vasarā, cerot uz attīstību. Vari tikt sodīts par to, ka atvēri veikalu pirms pandēmijas vai tās laikā. Un tieši tāpēc Tu nesaņem neko. No kā tieši lai izdzīvo veikali, ja viņiem nav atbalsta? Par februāri mūsu nomnieki jau atkal no valsts ir saņēmuši lielu un apaļu nulli.

Bet kāds ir statuss ar nedēļā pirms Lieldienām izskanējušo vienreizējo atbalstu tirdzniecības centriem, par kuru bija plāns lemt 1. aprīlī? Vai kāds par to lēma? Nē, nolika maliņā, jo, iespējams, tā bija sasteigta ideja. Protams, ja jau gadu strādājam ar ierobežojumiem, jau 4 mēnešus esam slēgti – viss ir “neizsakāmi sasteigts”. Mīļie ministri – Jūs saņemat katru mēnesi noteiktā datumā algu, bet te ārpusē tā nenotiek. Aiz katra veikala stāv uzņēmējs, kurš krīt un ceļas par katru savu darbinieku, un aiz katra darbinieka stāv ģimene, kura ir jābaro, jāatbalsta un jāmaksā rēķini. Tas, ko Jūs šobrīd darāt, ir ņirgāšanās par savu tautu, par cilvēkiem. Mēs nenoliedzam pandēmiju, bet kaut kādam godīgumam attiecībā uz ierobežojumiem ir jābūt. Vai nu viss ir ciet, vai nu visi strādā ar vienādiem nosacījumiem!

Vai kāds no valdības ir padomājis, cik daudzām Latvijas ģimenēm ir nepieciešamība saviem bērniem iegādāties apavus, apģērbu, kurus nav iespējams iegādāties bez mērīšanas? Lai mūsu veikali varētu vismaz minimāli strādāt, mums jau atkal ir jāinvestē āra tirdzniecības organizēšanā, lai kaut vai teltīs, lietū, vējā, bet drošos apstākļos vecāki ar saviem bērniem mērītu apavus, apģērbus. Kā jums šķiet, kur var ātrāk saslimt šī brīža aukstajos laikapstākļos – pārdevēji, strādājot teltīs, un cilvēki, pārģērbjoties no kartona izgatavotajās kabīnēs, vai arī siltās, plašās, labi ventilētās un kontrolētās telpās? Ikvienam loģiski domājošam atbilde ir pašsaprotama, tikmēr tirdzniecības centri ir spiesti organizēt ielu tirdzniecību…

Jā, mēs cīnīsimies un steidzami veidosim āra tirdzniecību pie Dominas, lai kaut kā palīdzētu vismaz tiem dažiem 20 atļautajiem nomniekiem. Taču ar to nebūs gana. Esam gatavi cīnīties tālāk ar šo absurdo nevienlīdzību. Ļoti interesanti, ko par šo saka Konkurences padome un Satversmes tiesa?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Domina Shopping vadītāja Dina Bunce

Monta Šķupele, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dina Bunce nozarē strādā gandrīz jau 20 gadus. Pēc viņas domām, šis posms ir viens no interesantākajiem viņas dzīvē, jo, kā pati uzskata, visstraujāk virzījusies pa karjeras kāpnēm tieši šajā periodā.

Par savu pirmo nopietno darbu, kurā D. Bunce iepazinās ar tirdzniecību, mārketinga nozīmi produkta virzībai tirgū, klientu apkalpošanu un daudzām citām niansēm, kas palīdz veiksmīgam biznesam, viņa noteikti uzskata Hanzas maiznīcu. Tas bija pirmais darbs birojā – sākotnēji D. Bunce bija administratore, vēlāk jau mārketinga asistente.

“Pēc dažiem nostrādātiem gadiem Hanzas maiznīcā sāka likties, ka varu ko vairāk un, iespējams, esmu gatava mainīt nozari. Tajā brīdī tirdzniecības centri bija kaut kas jauns ikvienam, nebija gatavas formulas, kā vadīt šādus centrus un kā attīstīt. Mani uzrunāja toreizējā t/c Spice direktore Iveta Lāce, kura arī bija nesen pieņēmusi šādu izaicinājumu, un tā nu es lēcu iekšā nezināmajā. Ivetai es noteikti varu teikt lielu paldies par to, ka varēju būt viņas vadītajā komandā, ka varēju būt klāt centra attīstībā, ka viņa saskatīja manī potenciālu un ļāva to izmantot. Pavadītie astoņi gadi Spicē ir bijuši neapšaubāms pamats tam, kur esmu šobrīd,” stāsta D. Bunce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka gandrīz gadu Latvijas tirdzniecības centru nozare atrodas spēcīgā Covid-19 pandēmijas ietekmē, t/c "Domina Shopping" vadība pauž satraukumu par turpmāko tirdzniecības nozares veiktspēju. Tirdzniecības centrs atklāj, ka nozari gandrīz paralizējošie ierobežojumi 2020. gadā ir radījuši lielus zaudējumus. Tajā pat laikā "Domina" nevēlas atkāpties no iecerēm 2021. gadā īstenot investīciju projektus gandrīz 10 miljonu eiro vērtībā.

Šogad kā nozīmīgākais "Dominas" investīciju projekts 9 miljonu eiro vērtībā ir plānots Latvijā lielākā iekštelpu atpūtas un izklaides centra būvniecība visai ģimenei ar kopējo platību 7000m2. Pagaidām pandēmija nav spējusi ietekmēt šī vērienīgā projekta attīstīšanas tempus, un pērn oktobrī tika atzīmēti atpūtas un izklaides centra spāru svētki. Šī gada pavasarī plānota jaunuzbūvētās zonas nodošana ekspluatācijā, bet atvēršanā – vasarā.

Izklaides parka izveidē Dominā ieguldīs 9 miljonus eiro 

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” kopā ar jaunajiem nomniekiem “Apollo Group Baltics”...

Vienlaikus arī 2021. gadā "Dominas" komandai ir plāns turpināt strādāt pie tirdzniecības centra pievilcības uzlabošanas. Rezultātā vēl 700 000 eiro plānots ieguldīt energoefektivitātes uzlabošanā, divu autostāvvietu un informācijas centra rekonstrukcijā, iekšējās navigācijas sistēmas uzlabojumos, fasādes apgaismojuma modernizēšanā.

2020. gads tirdzniecības centram un tā nomniekiem pagāja nemitīgas pielāgošanās zīmē. Un, jo ar stingrākiem tirdzniecības ierobežojumiem nācās sastapties, jo lielāks sekoja finanšu un darbības rādītāju kritums. Rezultātā aizvadītajā gadā "Domina Shopping" apgrozījums, plūsma un čeku skaits kopsummā samazinājās par vidēji -26%. Tas nozīmē arī to, ka par -13,3% kritās arī iemaksas valsts kasē nodokļu veidā – tie ir vairāk nekā 200 tūkstoši eiro.

Tomēr, par spīti krīzei un tirdzniecības centru biznesa stagnācijai aizvadītajā gadā, uzņēmums un tā partneri turpināja ieguldīt attīstībā. Rezultātā 2020. gadā 17 jauni nomnieki, starp kuriem ir arī globāli atpazīstami zīmoli, lēma par labu savas tirdzniecības vietas atvēršanai "Dominā". Vēl 10 esošie nomnieki tika atvērti jaunos konceptos pēc rekonstrukcijas vai jaunās vietās.

Līdztekus arī pati "Domina" pērn īstenoja daudzus investīciju projektus ar kopējo vērtību 800 000 eiro. Starp tiem nozīmīgākie – modernizēta māmiņu istaba, vienotā stilā iekštelpās rekonstruētas 52 veikalu fasādes, renovēts un labiekārtots C skvērs, gaiteņos uzstādītas atkritumu šķirošanai paredzētas tvertnes, uzlabota ārējā navigācijas sistēma. Reizē 400 000 eiro investēti arī citos tehniskos uzlabojumos, piemēram, ugunsdrošības sistēmā, infrastruktūras sistēmās, kā arī Covid-19 izplatīšanās samazinošās aktivitātēs.

"2020. gads bija izaicinošs. Nevienam nebija gatavu pareizas rīcības recepšu, un daži loģiski un neloģiski biznesa ierobežojumi cits citu papildināja neprognozējamā ātrumā. Tomēr, neskatoties uz ieilgušo situācijas nenoteiktību un pandēmijas negatīvo ietekmi, mēs nostiprinājām "Dominas" pozīcijas. Augam nākotnei – tas jau vairākus gadus ir ne tikai "Dominas" sauklis, kas simbolizē izklaides zonas būvniecību, bet arī emocionālais uzstādījums un pieeja šī brīža situācijai. Tāpēc šobrīd mūsu darbības pamatā kā vēl nekad ir saprotošas un ilgtermiņa attiecības ar nomniekiem. Cenšamies būt par labu atbalstu saviem partneriem, taču arī mūsu kapacitāte diemžēl jau tuvojas izsīkumam. Tamdēļ steidzami sagaidām vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem - gluži kā mēs plānojam ieguldīt tirdzniecības centra un pilsētvides attīstībā, radot jaunas biznesa iespējas un darba vietas, pieprasām, lai arī valsts līdzieguldās nozares atbalstīšanā un stabilizēšanā. Valstsvīri situāciju var mainīt divējādi – steidzami sniedzot atbalstu nomas segšanai slēgtajiem veikaliem vai atļaujot visu preču klātienes tirdzniecību stingrākas uzraudzības apstākļos," komentē Dina Bunce, t/c "Domina Shopping" direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 25.05.2021

Dalies ar šo rakstu

Arī, kad tiešām finansējuma reāli nemaz nav, iepirkumu procedūras tiek uzsāktas un netiek apturētas, kamēr nav saņemti pretendentu piedāvājumi. Tādā veidā iepirkuma organizētājs iegūst pilnībā sagatavotu tehnisko aprakstu, tehniskos risinājumus un tāmi, bet konkursa nav. Jāsecina – tas ir veids, kā pasūtītājs iegūst bezmaksas materiālus tālākai vajadzīgo variantu meklēšanai – akcentē Svetlana Afanasjeva, BMGS valdes priekšsēdētāja.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 25. maija numurā:

  • Intervija - Svetlana Afanasjeva, BMGS valdes priekšsēdētāja.
  • Statistika - būvniecībā materiālu cenu kāpums.
  • Tēma - cenu kāpums var apdraudēt būvniecības plānus. Nāk pieprasījuma vilnis, aug zāģmateriālu cenas.
  • Biznesa ideja - no kleitas līdz rozei! Latvijā attīstās kafijas grauzdēšanas bizness.
  • Portrets - Dina Bunce, t/c Domina Shopping t/c RYO direktore un t/c SAULĖS MIESTAS ģenerāldirektore.
  • Enerģētika - jaunie dabasgāzes sadales tarifi liks būt efektīvākiem - intervija ar AS GASO valdes priekšsēdētāju Ilzi Pētersoni-Godmani.
  • Tirgus dalībnieki vērtē dabasgāzes sadārdzināšanos.
  • Cilvēkresursi - cilvēkkapitāla atpalicība ik gadu pieaug.
  • Brīvdienu ceļvedis - Krists Mertens, energouzņēmuma Enefit Latvija vadītājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru