Jaunākais izdevums

Divu gadu laikā auto industrija paspējusi izdzīvoties pa diviem grāvjiem: vispirms – nevar tirgot un nav pircēju, kam seko liels pieprasījums pēc auto no pircējiem, bet nav preces, ko tirgot, jaunu auto cenas turpina pieaugt, piegāžu termiņi izstiepjas 6–8 mēnešu garumā, mazlietoto auto cenas pieaugušas par 25–30%, turklāt šādi nepieredzētie procesi turpināsies arī 2022. gadā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Viņaprāt, Latvijai ir vajadzīga situācijai atbilstoša ilgtermiņa transporta politika, kura veicinātu Rīgas un apkaimes iedzīvotājus pārsēsties no iekšdedzes uz elektroauto, bet laukos – uz iekšdedzes dzinēju auto ar mazu CO2 izmešu apmēru, tādējādi sasniedzot ES mērķus.

Fragments no intervijas

Kāds bija 2021. gads automašīnu tirdzniecībā?

Lai labāk izprastu 2021. gadu, ir jāatkāpjas uz 2020. gadu, kurš bija šokējošs visai auto industrijai, jo globāli vienlaikus lejā gāzās pilnīgi visi tirgi, kas nekad iepriekš nebija pieredzēts. Latvija arī nebija izņēmums no šīs globālās tendences, jo tikai viena mēneša (kad atnāca Covid-19) laikā auto tirdzniecība saruka par 50–60%. Valdība nolēma, ka pandēmijas izplatības ierobežošanai jaunu auto pircēji nedrīkst apmeklēt autosalonus. Un vēl to visu pavadīja neziņa par nākotni, tāpēc arī tika atlikti iepriekš nospraustie lēmumi par autoparku atjaunošanu.

Būtiski cieta korporatīvo darījumu segments, arī valsts un pašvaldību iepirkumi, tāpat nomas auto segments. Proti, auto nomas bizness būtībā teju vai izgaisa, jo tas lielākoties dzīvoja no ārvalstu klientiem, bet to viesošanās Latvijā tobrīd bija tikpat kā neiespējama. Pērn marta nogalē – aprīļa sākumā neviena ārvalstu tūrista Latvijā vairs nebija, un neviens nevarēja ne ielidot, nedz arī aizlidot no Latvijas. Taču pavasaris bija laiks, kad parasti auto nomas pakalpojumu kompānijām auto dīleri piegādāja auto, jo visos iepriekšējos gados pavasaris bija sava veida pieprasījuma pieauguma brīdis tieši auto nomas segmentā. Visa minētā rezultātā momentā saruka visi jaunu auto pārdošanas apjomi.

Protams, autodīleriem bija nekavējoties jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. To, ka autosalonu vadītāji spēja strauji mainīties un pielāgoties jaunajiem apstākļiem, pierāda kaut vai fakts, ka 2020. gadu ar zaudējumiem noslēdza tikai daži, bet visi pārējie izbrauca pa nullēm vai arī ar minimālu, bet tomēr peļņu.

Vienlaikus nekāda tauku uzkrāšana 2020. gadā nenotika, jo tāds process vienkārši nebija iespējams. Radās sajūta, ka auto tirgotāji notrauca putekļus no dižķibeles (2008.–2010.) pierakstu kladēm un atrada piezīmes ar vajadzīgajām formulām, un ķērās pie to īstenošanas – samazināja darbinieku skaitu un izmaksas. Rezultātā lielu zaudējumu akumulācija gāja secen auto tirdzniecības sfērai. Protams, bija arī tādi auto tirgotāji, kuri bankrotēja, taču tā nebija masveidīga parādība. 2020. gadā auto tirgotāji iemācījās attālināti ne tikai tirgot auto, bet arī digitāli risināt citus jautājumus, kas saistīti ar servisa apkalpošanu.

Vienlaikus sarūkot auto pārdošanas apjomiem, uzkrājās nepārdoto jauno auto noliktavu krājumi, kas radīja galvassāpes tirgotājiem, taču 2021. gada situācijā, kad pieprasījums pēc jauna auto būtiski pārsniedz piedāvājumu, lielākie ieguvēji bija tie, kuri šos tobrīd noliktavā esošos auto neizpārdeva. Tie, kuri pērn tomēr spēja atbrīvoties no krājumiem noliktavās, šogad īsti laimīgi nebija.

Visu interviju lasiet 28.decembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Auto servisu kritēriju trūkums ik gadu rada 154 miljonu eiro zaudējumus

Db.lv, 22.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nepieciešams izstrādāt vienotus darba kritērijus auto servisu sertificēšanai, lai valsts budžets ik gadu nezaudētu vairāk nekā 154 miljonus eiro, norāda Auto asociācijas vadītājs un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS).

Šobrīd automašīnu servisiem nav definēti konkrēti kritēriji, līdz ar to Latvijā servisu var izveidot jebkurš. "Iespējams, šis ir vienīgais reālais risinājums, lai sakārtotu nozari, no kuras Latvijas valsts budžets ik gadu zaudē vairāk nekā 154 miljonus eiro," norāda A.Kulbergs.

A.Kulbergs uzsver, ka ik gadu valsts budžeta plānošanā un pieņemšanā ir jāsaskaras ar nopietniem izaicinājumiem visu nozaru vajadzību segšanai, tomēr līdz šim nav sperti vajadzīgie soļi, lai iekasētu tos līdzekļus, kas iet secen.

"Bez atbilstošas izglītības, negarantējot darba kvalitāti un rezultātu, izmantojot darbaspēku, kas ir ar mieru strādāt bez sociālajām garantijām. Tādējādi darbiniekiem uzņemoties dubultu risku arī nelaimes gadījumu rezultātā," norāda Kubergs, paužot nožēlu, ka desmit gadu laikā, kopš apkopota aktuālā informācija par autoservisu nozarē, nekas nav mainījies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā no 2023.gada janvāra līdz 2023.gada novembrim kopējais reģistrētais jauno automašīnu skaits bija 17 895, kas, salīdzinot ar jauno vieglo automobiļu reģistrāciju starp Baltijas valstīm, ir vismazākais rādītājs, informē Auto asociācijā.

Starp Baltijas valstīm pērn 11 mēnešos augstākais kopējais reģistrētais automobiļu skaits bija Lietuvā ar 25 771 spēkratiem, kamēr Igaunijā tās bija 21 007 reģistrētas automašīnas.

Vienlaikus Latvijā pērn bija vislielākais reģistrēto auto skaita pieaugums - 14,4% apmērā, salīdzinot ar 2022.gada datiem, savukārt Igaunijā pieaugums bija 9% apmērā, bet Lietuvā - 7,2%, norāda asociācijā.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs (AS) atzīmē, ka 2023.gadā bijis lielākais reģistrēto automobiļu skaits kopš 2007.gada, kad jaunā vieglo pasažieru automašīnu reģistrācija Latvijā sasniedza 30 800 automašīnas, tomēr viņš piebilst, ka Latvijas auto tirgus ir atguvies vien par divām trešdaļām, salīdzinot ar 2007.gadu, un turpina būt mazākais Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu skaits Latvijā pieaug, savukārt auto nobraukto kilometru skaits gadā samazinās, un arī degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija mazāki par plānotajiem, bet ceļu infrastruktūrai nepieciešama nauda. Tas raisa jautājumu par pašreizējo auto segmenta nodokļu pārskatīšanu, iespējams, atceļot vai mazinot atvieglojumus un palielinot pašreizējo maksājumu apmērus.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka 2023. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi sasniedza 587,6 milj. eiro, kas gan ir teju par 20 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēti 2022. gadā, tomēr tas ir par 7 milj. eiro mazāk, nekā bija plānots iekasēt (594,6 milj. eiro). Savukārt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija 102,5 milj. eiro, kas ir par 0,5 milj. eiro vairāk, nekā bija plānots iekasēt, un par vienu milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2022. gadā. 2024. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi plānoti 622,9 milj. eiro apmērā, kas ir par 35,3 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2023. gadā. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad plānoti 105 milj. eiro apmērā, kas ir par 2,8 milj. eiro vairāk, nekā iekasēja 2023. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) skatījumā esošais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma regulējums ir samērīgs gan negadījumā cietušo personu, gan transportlīdzekļu īpašnieku interesēs, un nebūtu maināms, pavēstīja LTAB pārstāvji komentējot Saeimas deputāta Andra Kulberga (AS) ierosinātos priekšlikumus veikt grozījumus likumā, lai transportlīdzekļa īpašnieks, noņemot transportlīdzekli no uzskaites, var saņemt atpakaļ neizmantotās OCTA apdrošināšanas starpību.

LTAB aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecībā uz OCTA polises pārtraukšanu un neizmantotās prēmijas saņemšanu atpakaļ, ja transportlīdzeklis tiek noņemts no uzskaites, jau šobrīd OCTA likums paredz tādu iespēju, ja līdz ar transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) glabāšanā tiek nodotas transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes.

Tāpat arī gadījumos, kad transportlīdzeklis tiek nodots tirdzniecībā, tad transportlīdzekļa īpašniekam ir tiesības izbeigt esošo OCTA līgumu un saņemt atpakaļ neizmantoto prēmiju.

Savukārt attiecībā uz zaudējumu atlīdzību no OCTA Garantijas fonda, ja atbildīgais transportlīdzeklis nav noskaidrots - LTAB ieskatā šāds regulējums varētu veicināt atbildīgā transportlīdzekļa vadītāju rīkoties negodprātīgi, bēgt no notikuma vietas, lai netiktu identificēts, tādējādi nebojājot savu apdrošināšanas vēsturi, kā arī tikt izmantots krāpniecības nolūkos, tas ir, visi bojājumi, tostarp, kas attiecas uz KASKO, varētu tikt pieteikti kā OCTA, skaidro LTAB pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Nepieciešams stingrāks regulējums autotransporta radīto emisiju samazināšanai

Db.lv, 08.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir nepieciešams stingrāks regulējums autotransporta segmenta radīto emisiju samazināšanai, jo transporta sektors Latvijā aizņem dominējošo piesārņotāja lomu - 37% no visām nozarēm, pavēstīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā atgādina, ka Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis ir līdz 2030.gadam tās samazināt par 17%, salīdzinot ar 2005.gadu.

Savukārt Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) norāda, ka, lai arī notiek darbs pie šo mērķu sasniegšanas, tomēr tas notiek novilcināti un bez īpašas "valsts piepūles".

Tostarp no visām transporta radītajām emisijām autotransports rada 71,7% siltumnīcefekta gāzu emisijas, no kurām 60,6% ir vieglo automašīnu radītās emisijas, bet 27,1% tiek radītas tieši ar smagajām kravas automašīnām, skaidro asociācijā.

"Lai darbs pie izvirzīto mērķu sasniegšanas noritētu raitāk, būtu nepieciešama lielāka un mērķētāka valsts iesaiste. Proti, ja vieglo pasažieru automobiļu segmentā ir ieviesti daži atbalsta pasākumi elektromobiļiem, tad smagā komerctransporta zaļināšanas segmentā nav pat ideju risinājumu ieviešanai," piebilst Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu pieaugums varētu beidzot mudināt latviešus pārsēsties uz ekonomiskākām un Latvijai atbilstošākām automašīnām, teica Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Viņš skaidroja, ka šobrīd Latvijā vairums iegādājas apvidus automašīnas, kas pēc definīcijas patērē vairāk degvielas. Kā norādīja Kulbergs, jāpaiet kādam laikam, kad cilvēki sapratīs, ka pašreizējās degvielas izmaksas būs ilgtermiņā.

"Mums nāksies sadzīvot ar degvielas cenu starp diviem un trim eiro litrā. Varbūt tas beidzot pamudinās latviešus pārsēsties uz ekonomiskākām un ekoloģiskākām automašīnām," teica Kulbergs.

Uz jautājumu, vai Latvijas autotirgu varētu ietekmēt tas, ka dīzeļdegviela ir kļuvusi dārgāka par benzīnu, Auto asociācijas vadītājs atbildēja apstiprinoši, uzsverot, ka "tas vienmēr ietekmē tirgu".

Kulbergs arī skaidroja, ka Latvijā izmantot dīzeļdzinēja automašīnas nav loģiski, jo netiek nobrauktas tik garas distances, lai dīzeļa motors sevi attaisnotu, turklāt šīs automašīnas vieglāk lūzt un tās ir dārgāk saremontēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Līdz elektroauto invāzijai 8 gadi

Jānis Goldbergs, 30.06.2022

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs norāda, ka kopumā uzlādes tīkla veidošanas perspektīvie plāni Eiropas Savienībā liecina par pamatīgām kapacitātes problēmām jau 2030. gadā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir virkne zaļo mērķu, kas jau stājušies spēkā vai realizēsies tuvākajās desmitgadēs un attiecināmi uz auto nozari kopumā, un galvenais jautājums ir, kā šiem mērķiem pielāgosies Latvija, ievērojot citu Eiropas un pasaules valstu risinājumus, tāds ir kopējais Dienas Biznesa foruma Auto 2022 galvenais secinājums.

Par ražotāju piedāvājumu, visticamāk, informēts ikkatrs, kurš pēdējā laikā interesējies par jaunas vai pat lietotas automašīnas iegādi. Galvenais spiediens ir elektropiedziņas automašīnu tirgošana tā, lai kopējais pārdošanas grozs būtu klimatneitrāls, un par to tirgotāji sāk domāt jau šobrīd. Tāds ir mērķis, un galarezultātā pēc gadiem pieciem arī Latvijā vismaz katra otrā pārdotā automašīna būs elektromobilis, bet 2030. gadā, iespējams, jaunas iekšdedzes dzinēju mašīnas nopirkt nevarēs.

Šobrīd pārdošanas uzstādījums ir starp katra piektā, katra ceturtā.

Ietekme no divām pusēm

Pamatojumu, kas šos lēmumus ietekmē, detalizēti sniedza Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pusvadītāju trūkuma dēļ turpinās neziņa par auto piegādēm arī Latvijā

Db.lv, 04.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālais pusvadītāju jeb mikroshēmu iztrūkums, kas aizsākās šī gada pavasarī, turpina atsaukties uz auto ražošanas industriju, kā rezultātā auto tirgotāji nespēj prognozēt auto piegādes termiņus, informē Latvijas Auto asociācijas vadītājs Andris Kulbergs.

Mikroshēmas tiek izmantotas jaunajos transportlīdzekļos, tostarp informācijas un izklaides sistēmās, stūres pastiprinātājos, bremzēs un citās transportlīdzekļu sistēmās.

"Neziņa par jaunu auto ražošanas tempiem un piegādēm, kas ieilgusi jau kopš pavasara, turpinās. Šobrīd nav neviens cilvēks pasaulē, kurš varētu pateikt konkrētu datumu, kad neziņa beigsies un pusvadītāju ražotāji spēs piegādāt auto ražotājiem tik ļoti nepieciešamās mikroshēmas. Tikmēr auto tirgotāji, tostarp arī Latvijā, jaunu auto pircējus nevar iepriecināt ar ziņām par auto piegāžu termiņiem, kas, protams, negatīvi atsaucas uz pirkumu lēmumiem," teic A.Kulbergs.

Plāno 100 miljardu dolāru investīcijas, lai apmierinātu pieprasījumu pēc pusvadītājiem 

Taivānas pusvadītāju ražotājs "Taiwan Semiconductor Manufacturing Co." (TSMC) ceturtdien paziņoja,...

Paredzams, ka pusvadītāju mikroshēmu trūkums pasaules autobūves nozarei 2021. gadā izmaksās 110 miljardus ASV dolāru neiegūtos ieņēmumus, ziņojusi konsultāciju firma AlixPartners. Šīs aplēses aptver visu piegādes ķēdi – no dīleriem un autoražotājiem līdz lielākiem un mazākiem piegādātājiem.

2021.gada februārī paredzamie zaudējumi tika lēsti 60 miljardu ASV dolāru apmērā, kas primāri tika saistīti ar Covid-19 radīto ietekmi – pieaugošo elektrotehnikas, arī automašīnu, noietu. Taču šobrīd piegādes ietekmē virkne citu nelabvēlīgu faktoru, tostarp ugunsgrēks vienā no pusvadītāju piegādātāju rūpnīcām netālu no Tokijas, un ar laika apstākļiem saistītas problēmas automobiļu piegādes ķēdē.

A.Kulbergs norāda uz problēmas radīto ķēdes reakciju - daudzi auto iepirkuma konkursu veidotāji neapzinās kādas ir piegāžu problēmas globālajā tirgū un nosaka īsus neizpildāmus termiņus vai nepieejamas opcijas. Viņš piebilst, ka Covid-19 radītais globālais kritums un šobrīd vienlaicīgais pieprasījuma kāpums ir ietekmējis ne tikai pusvadītāju trūkumu, bet nu jau daudzu ražošanas komponentu trūkumu, kā rezultātā daudzas opcijas un modifikācijas nav pieejamas. Tādējādi ir radies ievērojams pieprasījums pēc mazlietota transporta, rezultātā būtiski kāpušas cenas un trūkst kvalitatīva piedāvājuma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.

Piegādes daudziem produktiem ir palielinājušās no sešiem mēnešiem līdz pat 9-12 mēnešiem.

"Jaunu auto pircējiem šobrīd var tikai ieteikt būt racionāliem, komunicēt ar izvēlētā auto tirgotāju un saglabāt pacietību. Pirmkārt, izvērtēt izvēlētā auto tirgotāja noliktavas piedāvājumu – automašīnām, kas saražotas iepriekš un pieejams uzreiz. Tas nozīmē piekāpšanos auto individualizācijai, toties ieguvums ir automašīna, kurā var iekāpt šodien. Otrkārt, racionāli izvērtēt auto tirgotāju ieteikumus par komplektācijas nozīmi, jo atsevišķu ražotāju un modeļu gadījumā var izvairīties no nepieciešamības pēc pusvadītāja izmantošanas. Tas, protams, jāizvērtē no auto lietotāja vajadzību viedokļa, taču šis ir prātīgākais ceļš tiem, kuri vēlas paredzamā laikā saņemtu braucamrīku. Savukārt visiem nesteidzīgajiem, aicinu saglabāt mieru un pacietību līdz pusvadītāju krīze pasaulē atrisināsies un ražotāji automašīnu pasūtījumus spēs realizēt iepriekšējos ātrumos," papildina A.Kulbergs.

Jau iepriekš tika ziņots, ka Covid-19 pandēmijas iespaidā pieprasījums pēc pusvadītājiem jeb mikroshēmām pasaulē ievērojami pārsniedzis piedāvājumu, rodas deficīts, kas negatīvi ietekmē ražošanas nozari. Mikroshēmas jeb pusvadītāji nodrošina ne tikai automašīnu, viedtālruņu un datoru, bet arī citas elektrotehnikas un sadzīves tehnikas darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa aprēķina metodiku no cm2 uz kW, daļa spēkratu lietotāju izjutīs šī nodokļa būtisku pieaugumu, taču daļai šis sadārdzinājums būs vien divi eiro mēnesī.

To paredz izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kuras stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. „Kādreizējais automašīnas identifikators - tās motora tilpums kubikcentimetros - šodien vairs nevar pildīt savu lomu, tāpēc notika cm2 nomaiņa uz motora maksimālo jaudu, kas izteikta kW,” skaidro Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs.

Viņš norāda, ka būtībā Latvija, pārejot uz automašīnas identifikāciju pēc jaudas, ir ieviesusi modeli, kāds Igaunijā ir jau ilgāku laiku. „Tāda oficiāla automašīnu cenu kataloga jau nav, un vienīgais, pēc kā var ranžēt automašīnas, ir to motora maksimālā jauda, un teorētiski - jo lielāka jauda, jo auto ir dārgāks, un loģiski, ka par dārgāka auto izmantošanu jāmaksā augstāks uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis,” norāda A. Kulbergs. Viņš atzīst, ka ir atsevišķi izņēmumi, kad auto maksā ļoti dārgi, bet tā motora jauda ir salīdzinoši neliela. „Jo jaudīgāks auto, jo lielākus izmešus rada, un tieši tāpēc tiem ir būtiski augstāka nodokļa likme,” skaidro A. Kulbergs. Vienlaikus viņš vērš uzmanību, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme palielināta arī elektroauto no 10 eiro līdz 15 eiro mēnesī, vienlaikus ieviests līdz šim nebijis nodoklis plugin hibrīdauto — 25 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ekspertu aplēsēm, lai Latvija izpildītu visas Zaļā kursa prasības transporta sektorā, būtu nepieciešami apmēram 12 miljardi eiro.

Tādu viedokli Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas minēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš atzina, ka Latvijai tādas naudas nav un tāpēc būs jāizvēlas prioritātes. "Nespēsim ikvienam Latvijas iedzīvotājam nopirkt elektroauto," secina T. Linkaits. Viņš norāda, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā elektroauto iegādes daļējas subsidēšanas modeli, kurā kopējā atbalsta summa būs 10 miljoni eiro, nevis miljardi eiro.

"Iecere ir ļoti ambicioza, un raudzīsimies, kā ar tās īstenošanu tiks galā Eiropas Savienība," atzina satiksmes ministrs. Viņš nenoliedza, ka ieceru neizpilde Latvijai var draudēt ar sodu. "Tad, kad pienāks laiks runāt par sodiem, tad arī paraudzīsimies, kāds progress ir ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs," uz jautājumu par iespējamiem soda apmēriem atbildēja T. Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Autodīleru ieguldījumi servisu gatavībai strādāt ar elektroauto sasniedz 1,8 miljonus eiro

Db.lv, 10.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto asociācijas biedri un autodīleri elektroauto uzturēšanas iespēju pilnveidē un pārdošanas apjomu veicināšanā diagnostikas un remonta aprīkojumā, darbinieku apmācībās un uzlādes punktos Latvijā līdz šim ir ieguldījuši 1,8 miljonus eiro, informē asociācijā.

Asociācijā apstiprina, ka, neskatoties uz elektromobiļu tirdzniecības tempu Latvijā, autoražotāji ir izvirzījuši stingru kursu uz pilnīgu elektrifikāciju, un jau tikai pēc septiņiem, astoņiem gadiem, daudzu kompāniju piedāvājumā būs tikai elektriski un elektrificēti spēkrati.

Pārstāvji pauž, ka, gan Eiropas Savienības līmenī, gan atsevišķās valstīs jau ir pieņemti lēmumi jauno auto tirgū atļaut tikai bezizmešu vieglā transporta tirdzniecību, tāpēc, vērtējot globāli, jautājums ir tikai par to, kad auto pircēji pārsēdīsies elektriskajos auto, nevis par to, vai tas notiks.

Organizācijā prognozē, ka visaptveroša elektrifikācija prasīs visu veidu pielāgošanos, sākot no atbilstošas uzlādes infrastruktūras pilnveidošanas un beidzot ar auto dīleru servisu pakārtošanu jaunām apkopes un remonta prasībām. Asociācijā pieļauj, ka tirgū parādīsies jauni ar uzlādi saistīti pakalpojumi un turpināsies to standartizācija, kā arī tiks risināti jautājumi, kas saistīti ar patērētāju tiesībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkls: Jaunie tarifi paaugstinās energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju

LETA, 20.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie elektroenerģijas sadales tarifi paaugstinās lielo ražojošo, energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, kuri elektrību izmanto efektīvi, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē sacīja sadales operatora AS "Sadales tīkls" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Saskaņā ar "Sadales tīkla" sniegto informāciju ražojošiem uzņēmumiem, ar pieslēgumu vidsprieguma līnijai, 500 kilovatu (kW) pieslēguma jaudu un elektrības patēriņu 70 000 kilovatstundas (kWh), sadales tarifs no 1.jūlija samazināsies par 4%, salīdzinot ar esošo tarifu.

Uzņēmumam ar pieslēgumu zemsprieguma kopnēm, 400 ampēru jaudu un elektrības patēriņu 5000 kWh mēnesī, tarifs augs par 6%, bet nelieliem uzņēmumiem ar trīs fāžu, 40 ampēru pieslēgumu zemsprieguma līnijai, elektrības patēriņu 600 kWh mēnesī, tarifs augs par 2%.

Tāpat Sarkane informēja, ka lielākajai patērētāju grupai - dzīvokļiem ar patēriņu līdz 100 kWh mēnesī un vienas fāzes pieslēgumu sadales tarifs pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro. Šī ir lielākā patērētāju grupa ar 576 000 pieslēgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā lietoto vieglo pasažieru automobiļu reģistrāciju skaits ir krities par 2,6%, salīdzinot ar 2022.gada rādītājiem, informē Auto asociācija.

Savukārt pirktākais zīmols lietotu auto tirgū saglabājās BMW, otrajā pozīcijā atstājot "Volvo", bet trešajā - "Volkswagen" markas automašīnas.

2023.gadā kopā importētas 43 203 vieglās pasažieru automašīnas, to apjomam samazinoties līdz 2013.gada līmenim. "Pērnā gada dati skaidrojami ar straujo cenu kāpumu, ko izraisīja jaunu automašīnu deficīts, to ražošanas problēmas, kā arī būtisks ražošanas materiālu cenu kāpums. Toties pirktāko zīmolu lietotu auto tirgū topa augšgala pozīcijas saglabāja BMW ar 7581 reģistrētiem automobiļiem, otro pozīciju ieņēma "Volvo" ar 6781 spēkratiem, savukārt topu noslēdza "Volkswagen" ar 5398 reģistrētām automašīnām," skaidro Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai šodien apstiprināja "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu.

Darbam "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā no Nacionālās apvienības (NA) ievēlēts deputāts Artūrs Butāns, no "Apvienotā saraksta" Andris Kulbergs un no "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Kristaps Krištopans.

Zaļo un zemnieku savienību parlamentārās izmeklēšanas komisijā pārstāvēs Ģirts Štekerhofs, "Progresīvos" Skaidrīte Ābrama, "Jauno vienotību" Atis Labucis un "Stabilitātei" Amils Saļimovs.

NA sākotnēji bija virzījusi deputātu Jāni Vitenbergu, bet vēlāk viņa kandidatūra tika atsaukta par labu Butānam. Pēc Vitenberga izvirzīšanas publiski, tajā skaitā, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izskanēja bažas, vai viņam kā bijušajam satiksmes ministram neveidotos interešu konflikts, strādājot komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto tirdzniecība šobrīd piedzīvo lielākos deficīta laikus kopš PSRS sabrukuma, kad pieprasījums būtiski pārsniedz piedāvājumu, auto tirgotāju noliktavas ir tukšas un kavējas gan noliktavas papildinājumi, gan klientu pasūtītie auto, norāda Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Vieglo auto tirgus septembrī piedzīvojis 7,6% kritumu salīdzinot ar 2020. gada augustu (1321 vienības pret 1429).

Auto deficīts vislielāko iespaidu atstājis uz tirgus līderiem. Lai arī tie saglabā savas līderu pozīcijas, taču to tirgus daļa ir visai ievērojami samazinājusies. Joprojām tirgus līderis ir Toyota, kuras tirgus daļā no 20,36% 2020. gadā ir sarukusi uz 13,6% 2021. gadā. Tāds pats liktenis ir piemeklējis arī sekotājus. VW un ŠKODA tirgus daļa ir samazinājusies attiecīgi no 11,12% uz 7,95% un 14,25% uz 7,65% pret 2020. gadu.

Lielā mērā tas saistīts ar to, ka šobrīd tirgus daļu nosaka automašīnu pieejamība noliktavās, kas ir daudziem ir visai ierobežota, lai neteiktu ka tādas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien nolēma sākt darbu pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītajiem, uzņēmēju organizāciju rosinātajiem grozījumiem reprezentatīvā automobiļa vērtības sliekšņa palielināšanai no 50 000 eiro līdz 75 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Izskatīšanai komisijās nodoti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un saistītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Deputāts Andris Kulbergs (AS), kurš ir arī Auto asociācijas vadītājs, iepriekš komisijas sēdē skaidroja, ka līdzšinējais slieksnis noteikts 2007.gadā, tas mainīts 2014.gadā Latvijā ieviešot eiro, bet kopš tā laika nav mainīts. Līdz ar to esošais slieksnis uzņēmumiem padara neizdevīgu gandrīz jebkura elektroautomobiļa reģistrāciju Latvijā, kā arī liela daļa uzņēmumu izmantotu auto tiek uzskatīti par luksusa auto, lai gan tādi nav, piemēram, kravas minibusi.

Tāpat Kulbergs norādīja, ka būtu jālabo vēl divas kļūdas, kuras nav iekļautas šajos grozījumos, piemēram, patlaban luksusa auto statuss tiek saglabāts līdz pat auto kalpošanas laika beigām, lai gan tas jau esot "nobraukts līdz kliņķim" un tā vērtība tuvojas nullei. Kulberga ieskatā, luksusa auto statuss būtu jāsaglabā piecus gadus no reģistrācijas brīža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Asociācija: Ēnu ekonomika autoservisu sektorā ir teju 200 miljoni eiro gadā

Db.lv, 10.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika autoservisu sektorā sasniedz gandrīz 200 miljonus eiro gadā, informē Auto asociācijas pārstāvji, atsaucoties uz asociācijas veikto pētījumu.

Valsts budžetam 2022.gadā secen ir gājuši 135 miljoni eiro kā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi un 58 miljoni eiro kā iedzīvotāju ienākumu nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi, liecina pētījums.

Salīdzinot ar 2020.gada pētījuma rezultātiem, ēnu ekonomika sektorā ir vēl kāpusi par 25%.

“Valsts budžeta ieņēmumu samazinājums autoservisu sektorā par teju 200 miljoniem eiro ir tikai viena problēma no ēnu ekonomikas īpatsvara. Būtiski ņemt vērā, ka beigās no šī cieš gan paši darbinieki, par kuriem netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan patērētāji, kuri saņemot nekvalitatīvu pakalpojumu nevar aizsargāt savas tiesiskās intereses, gan konkurenti, kuri cenšas attīstīt godīgu biznesu” norāda biedrības Auto asociācija valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bažas par atbildības "futbolēšanu" starp FID un VID saistībā ar neatbilstošu slogu grāmatvežiem

LETA, 10.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes diskusijās 9.maijā iezīmējās bažas par atbildības "futbolēšanu" starp Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar neatbilstošu birokrātisko slogu grāmatvežiem.

Tāpat sēdē tika norādīts uz Eiropas Komisijas (EK) atbildību kā attiecīgās direktīvas prasību autoriem un Finanšu ministrijas (FM) kā likumdošanas izmaiņu virzītājas lomu.

Grāmatvežu asociācijas pārstāve Lienīte Caune uzsvēra, ka grāmatvežiem nebūtu pašlaik noteiktajā apjomā atkārtoti jāveic klientu pārbaudes saistībā ar noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, ja attiecīgu pārbaudi jau ir veikušas komercbankas un Uzņēmumu reģistrs. No pusotru nedēļu līdz mēnesim ilgās pārbaudes ir ļoti dārgas, kamdēļ grāmatvežiem būs jāturpina celt cenas.

Caune akcentēja, ka pārbaužu veikšanā nevajadzētu grāmatvežiem uzlikt līdzīgas prasības kā komercbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījuma pieaugums, problēmas ražotājiem, materiālu un energoresursu cenu pieaugums komercauto ir padarījis dārgākus, to piegāžu termiņi kļuvuši ievērojami garāki, tādējādi radies lielāks pieprasījums pēc servisa pakalpojumiem, jo jāremontē esošie braucamie.

Tādu ainu rāda ne tikai auto tirgotāji, bet arī jaunu komercauto kārotāji. Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs atzīst, ka komercauto segmentā ir novērojama līdzīga aina tai, kāda ir vieglo auto segmentā. “Auto dīleri ir pasūtījuši vairāk komercauto, nekā auto ražotājiem ir attiecīgu auto ražošanas iespējas, tāpēc rūpnieki vienkārši sadala kvotas, cik kuram dīlerim tiks piegādāts,” skaidro A. Kulbergs. Viņš norāda uz Volkswagen rūpnīcas vadības secināto, ka arī tad, ja nebūtu radušās problēmas ar mikroshēmām, nevarētu izpildīt lielo pieprasījumu.

Jāgaida vismaz gadu

Volkswagen Mārketinga un komunikāciju vadītāja Baltijas valstīs Aleksandra Kostjukoviča atzīst, ka šobrīd pieprasījums pēc jauniem komercauto ir lielāks nekā rūpnīcas ražošanas piedāvātais apjoms. “Ja pircējs savu izvēlēto komercauto izvēlētos pasūtīt tagad, pasūtījuma gaidīšanas laiks var pārsniegt aptuveni gadu,” skaidro A. Kostjukoviča. Vēl vairāk – viņa norāda, ka pagaidām lielākajai daļai komercauto modeļu jaunu pasūtījumu veikšana nav iespējama. “Taču ir daži izņēmumi, piemēram, Multivan 6.1 modelim jaunu pasūtījumu pieņemšana nav pārtraukta. Ja situācija mainīsies gada laikā un rūpnīcā spēs nodrošināt papildu ražošanas vietas, informācija mājaslapā tiks atjaunināta,” uz jautājumu, cik daudz ir tādu situāciju kā Crafter Kasten, kuram rūpnīcas pasūtījumu pieņemšana ir pārtraukta, atbild A. Kostjukoviča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā Latvija sasniegusi rekordu jaunu elektroauto reģistrācijas ziņā - 8,8% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, salīdzinot ar 6,39% 2022.gadā, informē Auto asociācija.

Būtisku lēcienu pērn elektroauto reģistrācijā uzrādīja "Volkswagen", ierindojoties godpilnajā pirmajā vietā un aiz sevis atstājot "Nissan" markas elektroauto. Savukārt topu ar milzīgu izrāvienu, salīdzinot ar 2022.gadu, noslēdza "Tesla".

Salīdzinot pērnā gada datus ar 2022.gada datiem, elektroauto reģistrāciju kāpums ir bijis par 52,1% - no reģistrētiem 1068 vieglajiem pasažieru elektroauto 2022.gadā uz 1624 elektroauto 2023.gadā.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs skaidro: "Par spīti rekordlielajam jauno elektroaumašīnu reģistrāciju skaitam, Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kas ieviesa elektroauto atbalsta programmu. Diemžēl līdz šim atbalsta programma nav ieviesta juridiskajām personām. Kā rezultātā Latvija vismaz par 5 gadiem atpaliek elektroauto mobilitātes tirgus attīstībā. Piemēram, Vācijā jaunu elektroauto reģistrācijas īpatsvars sastāda pat 22,4%, kamēr Latvijā tas ir tikai 8,8%. Savukārt, no Norvēģijas Latvija atpaliek vismaz par desmit gadiem, kur elektroautomašīnu reģistrācija sasniegusi pat 82,4%."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos 1055 vēlēšanu iecirkņos - gan par sarakstiem, gan deputātu plusiem un svītrojumiem.

Pēc CVK mājaslapā pieejamās informācijas, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) - 15, Nacionālā apvienība (NA) - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" (P) - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

No JV Saeimā ievēlēti Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Agita Zariņa-Stūre, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss un Mārtiņš Daģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglo auto tirgus jūlijā audzis vien par 7% pret 2020. gada jūliju (1816 vienības pret 1697), taču joprojām būtiski atpaliek no 2019. gada pārdošanas apjomiem (1921 vienības), liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Ražotāju problēmas ar komplektējošo daļu trūkumu ar vien būtiskāk ietekmē arī Latvijas auto tirgus pārdošanas apjomus, noliktavas ir praktiski iztukšotas un to papildinājumi būtiski kavējas, turklāt arī ražotāji neņemas prognozēt, kad auto ražošana varētu normalizēties un atgriezties iepriekšējos apjomos, norāda asociācijā.

Pusvadītāju trūkuma dēļ turpinās neziņa par auto piegādēm arī Latvijā  

Globālais pusvadītāju jeb mikroshēmu iztrūkums, kas aizsākās šī gada pavasarī, turpina atsaukties...

Ar 17% tirgus daļu līderpozīciju nostiprinājusi Toyota, kam seko VW ar 13% un Skoda ar 12%. Tiesa, atšķirībā Toyota, kura savu tirgus daļu ir audzējusi par 06 procentpunktiem, VW un Skoda tā ir samazinājusies par attiecīgi 0,3 un 0,2 procentpunktiem.

Jūlijā būtiski sarucis arī elektroauto pārdošanas apjoms, kas, iespējams, saistīts ar izsludināto valsts atbalstu elektroauto iegādei no 2022. gada. Jūlijā pārdoti vien 15 jauni elektroauto, pretstatā jūnijā pārdotajām 36 vienībām. Līderis starp jaunajiem elektroauto ar 4 vienībām ir Porsche Tycan.

Salīdzinoši labāk sokas vieglā komerctransporta segmentam. Tajā fiksēts 29% pieaugums pret pērnā gada jūliju. Arī smagais komerctransports jau 10 mēnesi pēc kārtas uzrāda lielu pieaugumu - 230% pret 2020. gada jūliju un 184% pret 2020. gada šo pašu periodu kopumā.

Taču arī šo segmentu arvien vairāk satrauc bažas par iespējamajiem piegāžu kavējumiem un attiecīgi iespējamo pārdošanas apjomu kritumu tuvākajā nākotnē.

Tāpat arī turpinās autobusu piegādes saistībā ar jauno Autotransporta direkcijas pasažieru pārvadājumu iepirkumu. Jūlijā piegādāti 11 jauni autobusi, kas ir 450% pieaugums pret 2020. gada jūliju.

Deficīts jauno auto segmentā ietekmē arī lietoto auto piedāvājumu. Arī lietoto auto jūlijā tirgus pieaudzis vien par 9%, lai gan gada perioda pieaugums pret šo pašu periodu 2020. gadā ir 23%.

Neskatoties uz kopējo pieauguma kritumu, rekordrādītājus uzrāda lietoto elektroauto imports. 63 vienības mēnesī ir absolūti lielākais rādītājs Latvijas vēsturē, turklāt 30 no tiem ir BMW i3, otrajā vietā ar 8 vienībām Tesla Model 3.

"Neziņa turpinās. Ja iepriekšējo gadu pavadījām pandēmijas izraisītā neziņā par ierobežojumiem, tad šobrīd šī neziņa ir par to, vai un kad piegādes atjaunosies normālā režīmā. Lielākās problēmas saistītas ar biedru dalību dažādos apjomīgos iepirkumos, kuri uzliek piegāžu saistības, taču šobrīd neviens ražotājs tās neuzņemas garantēt,” komentē asociācijas vadītājs Andris Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rosina parlamentāro izmeklēšanu par Rail Baltica projekta virzībā pieļautajām kļūdām

LETA, 06.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta" (AS), Nacionālās apvienības un "Latvija pirmajā vietā" kopā 34 deputāti rosina izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām.

Komisijas izveidošanas mērķis būtu apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, "lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu".

Kā pirmais iesniegumu par komisijas izveidošanu parakstījis AS deputāts Andris Kulbergs, tāpat to parakstījuši parlamentārieši Jānis Vitenbergs (NA), Edgars Tavars (AS), Ilze Indriksone (NA), Edvards Smiltēns (AS), Edvīns Šnore (NA), Česlavs Batņa (AS), Rihards Kols (NA), Linda Matisone (AS), Jānis Dombrava (NA), Aiva Vīksna (AS), Edmunds Teirumnieks (NA), Edgars Putra (AS), Nauris Puntulis (NA), Māris Kučinskis (AS), Uģis Mitrevics (NA), Raimonds Bergmanis (AS), Ināra Mūrniece (NA), Ingmārs Līdaka (AS), Artūrs Butāns (NA), Aleksandrs Kiršteins (NA), Ainārs Šlesers (LPV), Edmunds Zivtiņš (LPV), Linda Liepiņa (LPV), Vilis Krištopans (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Mārcis Jencītis (LPV), Māris Sprindžuks (AS), Andrejs Ceļapīters, Juris Viļums (AS), Lauris Lizbovskis (AS), Kristaps Krištopans (LPV), Viktorija Pleškāne un Ričards Šlesers (LPV).

Komentāri

Pievienot komentāru