Apdrošināšana

Jēkabpils plūdos cietušajiem Balta atlīdzībās izmaksās vairāk nekā 200 000 eiro

Db.lv, 07.02.2023

Jaunākais izdevums

Nepilnu mēnesi kopš plūdiem Jēkabpilī, kad visa Latvija sekoja līdzi tam, kā, ceļoties ūdens līmenim Daugavā, pieauga dambja sabrukšanas draudi, AAS BALTA (PZU grupa) saņemti 28 atlīdzību pieteikumi par zaudējumiem, kas radušies privātpersonu īpašumam.

Nedaudz vairāk nekā pusē gadījumu pieteikti zaudējumi gan īpašumam, gan apdrošinātajai iedzīvei, kopējam paredzamajam atlīdzību apmēram pārsniedzot 200 000 eiro.

Līdz šim apsekota lielākā daļa bojāto īpašumu, tomēr precīzi zaudējumu apmēri būs zināmi, kad sāksies atjaunošanas darbi. Atsevišķos gadījumos tos plānots sākt tikai pēc tam, kad beigsies pavasara plūdu risks, kas šogad ir salīdzinoši augsts, – tātad marta beigās vai aprīļa sākumā.

“Šobrīd kopējais paredzamais atlīdzību apmērs par plūdu izraisītajiem zaudējumiem pārsniedz 200 000 eiro, no kuriem lielāko daļu veido izmaksas par bojājumiem privātīpašumam un mantai. Apsekojot bojātās ēkas, redzams, ka daļā gadījumu ir cietušas pagrabtelpas, kā arī tur novietotā iedzīve, apkures iekārtas un ūdenssūkņi. Īpašumos, kas atrodas tuvāk upei, vižņi sabojājuši žogus. No iedzīves priekšmetiem pārsvarā ir bojātas saldētavas un ledusskapji, kā arī zāles pļāvēji, trimmeri un zāģi. Tāpat redzam situācijas, kad bijis apdrošināts tikai īpašums, bet cietusi arī iedzīve,” stāsta BALTA Privātā īpašuma produktu vadītājs un risku parakstītājs Arnolds Linītis.

Lai mazinātu potenciālo zaudējumu apmērus, līdz ar netipisku plūdu sākšanos apdrošinātāji īstenoja proaktīvas darbības, lai pasargātu savus klientus Jēkabpilī.

“Šajā situācijā izsūtījām cilvēkiem informatīvu ziņu par to, kā rīkoties, lai sagatavotos plūdiem, un ko darīt, ja plūdi jau sākušies. Atlīdzību pieteikumi tika saņemti plašā teritorijā – no Salas pagasta līdz Ābeļu pagastam. BALTA sazinājās arī ar tiem, kas bija apdrošinājuši savus īpašumus plūdu skartajās teritorijās, bet vēl nebija pieteikuši atlīdzību, jo, iespējams, kāds neapzinājās, ka arī plūdu risks ir apdrošināts. Savukārt ar klientiem, kas ir pieteikuši atlīdzību gadījumu, notiek regulāra komunikācija, lai savlaicīgi palīdzētu atjaunot cietušos īpašumus, kā arī samazinātu potenciālo zaudējumu apmērus, nodrošinot ūdens atsūknēšanai, telpu žāvēšanai nepieciešamo inventāru un nepieciešamības gadījumā apmaksājot arī izdevumus par pagaidu mājvietas īri,” par to, kā apdrošināšana līdzējusi, lai mazinātu plūdu rezultātā radušos zaudējumus klientiem, stāsta A. Linītis.

BALTA saņemti pieteikumi arī par plūdos Jēkabpilī bojātiem komercīpašumiem, speciālo tehniku un automašīnām, kur zaudējumu apmēri šobrīd vēl tiek precizēti.

BALTA eksperts arī norāda, ka pēc Jēkabpils plūdiem ievērojami palielinājusies iedzīvotāju interese apdrošināt savu īpašumu. “Protams, pozitīvi, ka cilvēki interesējas par veidiem, kā pasargāt savu īpašumu un iedzīvi, redzot reālu situāciju, kurā apdrošināšana sniedz finansiālu atbalstu, palīdzot mazināt zaudējumus, lai ātrāk atgrieztos ierastajā ikdienā. Vienlaikus jāuzsver, ka par īpašuma apdrošināšanu vērts domāt ne tikai tiem, kuri dzīvo potenciāli applūstošās teritorijās. Daudz biežāks un postošāks drauds par plūdiem Latvijā ir vētras, kas pēdējos gados ar lielu spēku plosoties visā Latvijas teritorijā, nodara lielus zaudējumus gan iedzīvotāju nekustamajam īpašumam, gan automašīnām,” uzsver A. Linītis.

Kā liecina pēdējo gadu tendences, plūdi vairs nav raksturīgi tikai pavasarim: arvien biežāk plūdu risks mēdz iestāties arī ziemas mēnešos, piemēram, decembrī un janvārī. Lai šī dabas stihija nesagādātu liekas raizes un finansiālus zaudējumus, cilvēkiem, kuri izvēlas vietu mājas celšanai vai iegādājas jau gatavu īpašumu, būtu noderīgi pārliecināties, ka noskatītais īpašums nav pakļauts plūdu riska ietekmei.

“Ir laikus jādomā, kā pasargāt savu īpašumu, lai zaudējumi, iestājoties plūdu riskam, būtu pēc iespējas mazāki. Ja tomēr īpašums atrodas applūstošā vietā, būtu ieteicams neglabāt pagrabā neko vērtīgu un apkures iekārtas censties ierīkot virszemes stāvos. Tāpēc tiem ēku īpašniekiem, kuri mīt upju ielokos vai citu ūdenstilpju tuvumā, ir vērts jau laikus sagatavot savus īpašumus, lai maksimāli mazinātu plūdu postījumus,” iesaka A. Linītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis sadarbības līgumu ar apdrošināšanas kompāniju “Balta”.

Apdrošinātājs uz “Elemental Business Centre” pārcels savu centrālo biroju, kura kopējā platība būs gandrīz 2400 m2. “Balta” birojs aizņems vienas “Elemental Business Centre” ēkas 9. un 10. stāvu , kā arī 1. stāvā atradīsies 60 m2 liels klientu apkalpošanas centrs.

“Ir patiess gandarījums, ka, izvēloties pārcelt savu centrālo biroju tieši uz “Elemental Business Centre”, mūsu nomnieku portfelim pievienojies lielākais apdrošināšanas uzņēmums Latvijā. Esmu drošs, ka uzņēmuma pakalpojumus noteikti novērtēs arī citi biroju nomas kompleksa nomnieki. Arvien vairāk novērojam, ka uzņēmuma vēlme pārcelties uz modernām, energoefektīvām telpām norāda uz tā augsto darba kvalitāti, un “Balta” nav izņēmums. Tā kā šis uzņēmums ir zināms ar savu ilgtspējīgo pieeju it visā un apņemšanos darbiniekiem nodrošināt labākos darba apstākļus, esmu pārliecināts, ka “Elemental Business Centre” būs izcila mājvieta, kur turpināt savu attīstību,” norāda “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā vadīt sava uzņēmuma pārmaiņas, veidojot sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzējiem?

Aldis Ērglis, Emergn Latvia vadītājs, 17.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņas ir ne tikai neizbēgamas – tās ir nepārtrauktas gan personīgajā dzīvē, piemēram, pievēršoties sportam vai izvirzot jaunus mērķus, gan uzņēmējdarbībā, kur mūsdienās pārmaiņas bieži vien ir saistītas ar digitalizāciju.

Nereti, jo īpaši uzņēmējdarbībā, pārmaiņas ir process, no kā ir praktiski neiespējami izvairīties. Tiek piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji ar lieliem plāniem, kas sola lieliskus rezultātus, tomēr tie nereti darbojas gandrīz kā uzņēmuma specvienība, kas ievieš virkni izmaiņu un tad vienkārši izzūd. Labākajā gadījumā tā sasniedz kādu konkrētu mērķi, taču nereti šāds formāts ir neveiksmīgs – nav pietiekamas sadarbības un komunikācijas, lai nodrošinātu pozitīvas pārmaiņas ilgtermiņā.

Daudzu nozaru uzņēmumu vadītāji uzsver, ka nevēlas, lai pārmaiņu process viņiem tiktu atņemts – viņi vēlas diskusijas, viedokļu uzklausīšanu un profesionālas attiecības, kas vairāk līdzinās sadarbībai. Tieši tādēļ mēs uzņēmumā Emergn par prioritāti uzskatām izprast klienta organizācijas pamatus un izstrādāt atbilstošu pārmaiņu plānu, nodrošinot, ka uzņēmums kļūst strukturētāks un efektīvāks visos tā līmeņos. Un pats svarīgākais – mēs palīdzēsim ieviest izmaiņas līdz brīdim, kad uzņēmumam Emergn iesaiste vairs tiešām nebūs nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Luksusa automašīnu kontrabandisti sūta tās no Somijas uz Krieviju, apejot sankcijas

LETA/YLE, 06.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksusa automašīnu kontrabandisti turpina tās sūtīt no Somijas uz Krieviju, ar viltotu dokumentu palīdzību apejot Krievijai noteiktās sankcijas, ziņoja Somijas raidsabiedrība YLE.

YLE zviedru nodaļas reportieri izmantoja ģeolokācijas izsekošanas ierīces, lai izsekotu šo automašīnu maršrutu pēc tam, kad tās šķērsoja Somijas robežu ar Krieviju.

Saskaņā ar šo ierīču datiem automašīnas beigās nonāca autoveikalā Sibīrijas pilsētā Tomskā, un tas ir skaidrs Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpums.

Žurnālistiem sākotnēji bija ziņots, ka caur Vāciju uz Somiju dodas automašīnas, kuras paredzēts vest tālāk uz Krieviju. Pētnieciskās žurnālistikas komandai bija aizdomas, ka tās ieradīsies Kotkas ostā pirms nelegālas eksportēšanas uz Krieviju.

Lai noskaidrotu, kur šīs jaunās luksusa automašīnas dodas, žurnālisti aizbrauca uz Vālimā robežpārejas punktu Somijas dienvidaustrumos, kur viņi paslēpa ģeolokācijas izsekošanas ierīces divās automašīnās - tumšzilā "BMW X3" un baltā "Lexus RX350", kuras vilka kravas furgons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis grupe investēs 115 miljonus eiro elektroauto uzlādes tīklā Baltijā

Db.lv, 13.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas uzņēmuma “Ignitis Group” meitas uzņēmums “Ignitis” kopā ar meitas uzņēmumiem Latvijā un Igaunijā tuvāko 3-5 gadu laikā plāno investēt 115 miljonus eiro elektroauto uzlādes tīkla izveidē Baltijas valstīs.

Investīciju galvenais mērķis ir elektroauto uzlādes staciju iegāde, lai vienoti attīstītu uzlādes tīkla infrastruktūru Baltijas valstīs.

Plānoto investīciju mērķis atbilsts “Ignitis Group” stratēģijai līdz 2026.gadam veicināt elektroauto uzlādes tīkla infrastruktūras attīstību un izveidot lielāko elektroauto ātrās uzlādes tīklu Baltijā. Līdz 2026. gada beigām “Ignitis” plāno uzstādīt līdz pat 3000 elektroauto uzlādes punktu visā Baltijā.

Aizvadītā gada nogalē uzņēmums kā vienu no stratēģiskās darbības prioritātēm izvirzīja elektorauto uzlādes tīkla infrastruktūras “Ignitis ON” attīstību. 2022. gadā “Ignitis” uzņēmumā tika izveidots elektriskās mobilitātes bloks, ko šī gada sākumā sāka vadīt Eimantas Balta. Līdz šim viņš vairāk nekā piecus gadus strādāja starptautiskajā tehnoloģiju uzņēmumā Bolt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: GIVEN

Kurš ir viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem pāra attiecībās? Daudzi piekritīs, ka runa ir par gredzena izvēli laulībām, jo tas ir lēmums, kur jāsasniedz vienprātība neskatoties uz stila, modes un citām gaumes atšķirībām. Galu galā – laulību gredzens tiek izvēlēts visam kopdzīves laikam, tāpēc tam ir jābūt tādam, kas, ikreiz to ieraugot, priecē acis un sirdi. Reizēm pāra laulības gredzeni un to izvēle kļūst par interesantu tematu ne tikai pašam pārim, bet arī tuviniekiem, padarot izvēles procesu vēl sarežģītāku. Lai izvēli atvieglotu, jau laikus ir jāzina, tieši ko mēs vēlamies. Vai zini, kāds ir Tavs perfektais laulību gredzens? Ja ne – lasi tālāk un uzzini, kādi tie mēdz būt un izvērtē kuri no tiem ir tuvāki Tavai sirdij.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropā piektdien lielākoties pieauga, savukārt ASV biržās kritās pēc republikāņu paziņojuma par pauzi sarunās par valsts parāda griestu paaugstināšanu.

ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs piektdien pavēstīja par pārtraukumu sarunās par valsts parāda griestu paaugstināšanu, savukārt Baltā nama amatpersona atzina, ka starp demokrātiem un republikāņiem ir lielas domstarpības, tāpēc sarunas ir sarežģītas.

"Mums ir nepieciešama Baltā nama nostājas maiņa, taču pagaidām tādas nav. Tāpēc mums vajadzīga pauze," žurnālistiem sacīja Makartijs.

Viņš norādīja, ka demokrātiem jāpiekrīt izdevumu samazināšanai.

ASV finanšu ministre Dženeta Jelena maija sākumā brīdināja, ka ASV jau 1.jūnijā varētu apsīkt finanšu līdzekļi un valsts varētu piedzīvot parāda maksājumu defoltu, ja Kongress nepalielinās vai uz laiku neatcels parādsaistību griestus. Savienoto Valstu parādsaistību griesti pašlaik ir 31,4 triljoni dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. līdz 30. aprīlim Latvijā norisinājās “Komplimentu mēnesis”, kura mērķis ir dot iespēju klientiem novērtēt pakalpojumu sniedzēju darba kvalitāti un izcelt labākās servisa vietas Latvijā.

Vērtējumu uzklausīja un komplimentus saņēma 32 dažādi uzņēmumi, vairāk nekā 500 tirdzniecības un pakalpojumu vietās Latvijā. Komplimentu mēneša laikā savu vērtējumu par pakalpojumiem sniedza 10’692 iedzīvotāji.

“Komplimentu mēneša noslēguma pasākumā izcēlām tikai 10 dalībniekus, bet tādus, kuru pakalpojumu kvalitāte, klientu prāt, tuvinās izcilībai. Proti, piešķīrām 8 zelta komplimentus vietām, kur apkalpošana ir lieliska un pats vērtējums, kā arī vērtējumā iesaistīto klientu proporcija, ir ļoti augsta. Kā arī 2 platīna komplimentus, tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru vērtējums tuvinājās visaugstākajam iespējamajam,” norāda Raivis Balodis, “Komplimentu mēneša” organizators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc piecu gadu ilga pārtraukuma ASV oficiāli atgriezušās ANO izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā, otrdien paziņojusi UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē.

"Tā UNESCO ir lieliska ziņa. Impuls, kuru esam guvuši pēdējo gadu laikā, turpinās pieaugt. Mūsu iniciatīvas visā pasaulē kļūs spēcīgākas," norādīja Azulē.

Līdz ar ASV atgriešanos UNESCO šobrīd ir 194 dalībvalstis.

Oficiālā ceremonija ar ASV karoga pacelšanu paredzēta jūlija beigās.

Par lēmumu atkal pievienoties organizācijai Vašingtona informēja UNESCO jau jūnija sākumā.

ASV Valsts sekretāra vietnieks vadības un resursu jautājumos Ričards Verma UNESCO adresētajā vēstulē cita starpā izklāstījis arī Vašingtonas parāda atmaksas plānu.

ASV Kongress vēl decembrī atbalstīja 500 miljonu dolāru atvēlēšanu, lai dzēstu UNESCO biedra naudas parādu.

Kā norāda aģentūra AP, šāds lēmums tika pieņemts, bažījoties, ka Ķīna varētu ieņem UNESCO līdera vietu, ko savulaik ieņēma ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas uzņēmums izstrādājis pārvaldības modeli, kas ļauj realizēt 100% IT projektu

Db.lv, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums MAK IT izstrādājis projektu pārvaldības modeli, kas ļauj identificēt riskus agrīnā stadijā un samazināt tos līdz minimumam, tādā veidā samazinot projekta neizdošanos.

«Modelis «Mitigate» pastāv jau kādu laiku un pierādījis savu efektivitāti praksē, komentē MAK IT dibinātājs un vadītājs Arvis Zeile. «Tāpēc nolēmām mainīt uzņēmuma nosaukumu uz «Mitigate», kas uzreiz skaidri norādītu, ka varam un spējam jebkuru projektu novest līdz galam».

Efektīva projektu pārvaldība, īpaši lielbudžeta, ir katra uzņēmuma nepieciešamība. IT jomā šī problēma ir īpaši aktuāla, jo 66% no visiem projektiem netiek pabeigti, nodarot kaitējumu ekonomikai un dažkārt izraisot lielu uzņēmumu bankrotu. «Patiesībā tādu projektu, kas apdraud paša uzņēmuma pastāvēšanu, īpatsvars ir 17% — tas ir ļoti daudz,» komentē А. Zeile. «Tāpēc esam izstrādājuši vadības modeli, kas ļauj projekta plānošanas stadijā identificēt maksimālo iespējamo risku skaitu un savlaicīgi sastādīt rīcības plānu. Tas mums ļauj pabeigt 100% no projektiem, kurus uzņemamies, lai gan prasa daudz laiku sākotnējā darba posmā ar klientu». Ar līdzīgu rezultātu var lepoties tikai 2,5% IT uzņēmumi pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apdrošināšanas kompānijas šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 8,16 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,2 reizes mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Tostarp Latvijas riska apdrošināšanas kompānijas 2022.gada pirmajos sešos mēnešos strādāja ar peļņu 8,164 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,6% mazāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, bet Latvijas dzīvības apdrošinātāji strādājuši ar zaudējumiem 4200 eiro apmērā pretstatā peļņai pērn attiecīgajā periodā.

Pēc komisijas datiem, Latvijas riska apdrošināšanas sabiedrībām apdrošināšana šogad pirmajos sešos mēnešos nesusi peļņu 7,227 miljonu eiro apmērā pretstatā 8,719 miljoniem eiro 2021.gada pirmajā pusgadā.

Savukārt Latvijas dzīvības apdrošināšanas sabiedrības no apdrošināšanas guvušas pelņu 84,039 miljonu eiro apmērā pretstatā 24,995 miljonu eiro zaudējumiem 2021.gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ekspluatācijā nodots pirmais infrastruktūras objekts uz Latvijas – Baltkrievijas robežas

Db.lv, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā ekspluatācijā ir nodots pirmais apjomīgais infrastruktūras objekts uz Latvijas – Baltkrievijas robežas: 30 metru garais tunelis, kas būtiski atvieglo robežapsardzību pie Daugavpils - Polockas dzelzceļa līnijas. informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

“Ar katru dienu mēs aizvien uzskatāmāk redzam, kā uz Latvijas un Eiropas Savienības austrumu robežas veidojas moderna robežapsardzības infrastruktūra, kas ļauj robežsargiem labāk un operatīvāk pildīt savus pienākumus. Valdībā ir atbalstīts mobilizācijas plāns, kā arī rasts risinājums nepieciešamā finansējuma piesaistei, tādēļ esam apņēmušies līdz šā gada beigām pabeigt žoga izbūvi Latvijas – Baltkrievijas robežas sausajās zonās, bet gar upēm un ezeriem – līdz nākamā gada vidum. Rastie risinājumi ļauj mobilizēt spēkus arī modernas robežapsardzības infrastruktūras izbūvei 16,7 km garā posmā gar Daugavu,” uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sešos mēnešos publiskajās autostāvvietās reģistrēti 492 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg), par kuriem apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši gandrīz 300 000 eiro. Savukārt vēsturiski lielākā apdrošinātāju izmaksātā atlīdzība par publiskā stāvvietā notikušu CSNg, ir 16561,69 eiro.

Negadījums 2020.gadā noticis tirdzniecības centra "Akropole" stāvlaukumā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (2017. – 2021.gads), publiskajās stāvvietās reģistrēti 4813 CSNg, par kuriem kopumā apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 3,15 miljonus EUR.

“Lai arī varētu likties, ka CSNg autostāvvietās ir nenozīmīgi un nodarītie bojājumi nelieli, realitātē statistika liecina, ka vidējā atlīdzība par pēdējos piecos gados stāvvietās notikušajiem negadījumiem ir 655,28 EUR,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

LTAB apkopotā statistika par 2022.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka kopējā vidējā OCTA atlīdzība ir 1397 EUR, kas ir par 11% vairāk nekā 2021.gada pirmajos deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kā ES ierosinātais kriptovalūtu regulējums (MiCA) aizsargās ierindas kriptovalūtu lietotāju?

Polina Brotjē, Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā, 28.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) regulai par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA — Markets in Crypto-Assets), Eiropas mērogā tiks ieviests vienots kripto nozares regulējums.

Regulas ieviešanu atbalsta absolūtais tirgus dalībnieku vairākums, tostarp arī vadošās kriptoplatformas ir vienas no lielākajām jaunās regulas atbalstītājām.

Viens no regulas galvenajiem mērķiem ir palielināt patērētāju uzticību kriptoaktīviem, stiprinot lietotāju aizsardzību ar regulējumu. Nosakot skaidras prasības visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, jaunais regulējums paaugstinās ierindas kriptovalūtu lietotāju drošību. Jaunais regulējums attieksies gan uz kriptovalūtu emitentiem, gan biržas platformām, gan arī kriptovalūtu maku pakalpojumu sniedzējiem.

Regula paredz, ka kriptoaktīvu emitentiem turpmāk obligāti būs jāsagatavo un jāpublicē tā dēvētā “baltā grāmata”, kurā precīzi būs jāapraksta izmantoto tehnoloģiju standarti, protokoli un funkcijas. Baltās grāmatas publicēšana jau šobrīd nozarē ir visai ierasta prakse, tomēr iepriekš tā bija brīva izvēle – tajā ierakstītais netika pārbaudīts un uzraudzīts. Savukārt pēc regulas stāšanās spēkā par nepatiesas informācijas sniegšanu baltajā grāmatā varēs saukt pie atbildības. Tas gan nozīmē, ka nākotnē tiks veidots ikvienam pieejams un uzticams balto grāmatu reģistrs, kurā esošās informācijas patiesums tiks kontrolēts. Vēl viens solis pretī lietotāju ērtībai būs prasība emitentiem nodrošināt lietotājiem tiesības atkāpties no darījuma noteiktā laika periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2022. gadā augusi par 14,4%, kas būtiski pārsniedz gada sākuma prognozes.

Kopumā apdrošinātāji prēmijās pērnā gada laikā parakstījuši 668 miljonus eiro, savukārt atlīdzībās klientiem izmaksājuši 429 miljonus eiro, kas ir 22,2% pieaugums pret iepriekšējo gadu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Visneveiksmīgākais 2022. gads ir bijis dzīvības apdrošināšanai, kura prēmijās gada laikā saņēmusi par 3% mazāk nekā 2021. gadā. Kopumā gada griezumā dzīvības apdrošināšana gan saglabājusi tirgus līdera lomu ar 145,5 miljonu eiro prēmijām un 21,8% tirgus daļu, lai arī cieši uz papēžiem min veselības apdrošināšana ar 129,3 miljoniem eiro gada prēmiju, 19,2% pieaugumu un 19,4% tirgus daļu.

Divciparu prēmiju pieaugums bijis arī pārējos lielākajos apdrošināšanas veidos: KASKO par 21,4%, OCTA par 33,2%, īpašuma apdrošināšana par 15,4%. Tāpat strauji pieaugusi ceļojumu apdrošināšana – par 48,4%, sasniedzot 15,3 miljonu eiro prēmijas un atspoguļojot pēckovida ceļošanas bumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.oktobrī satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Šis ir apjomīgs publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts, kurā izmantotas modernas, videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas. Kopumā apvedceļš ir gandrīz 18 kilometru garš, no tiem mazliet vairāk nekā 11 kilometri ir divbrauktuvju ceļš ar četrām joslām

Ķekavas apvedceļa izveide izmaksājusi 250 miljonus eiro 

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas...

“Ķekavas apvedceļa projekts parādīja, ka varam ieinteresēt starptautiskos sadarbības partnerus, investorus un realizēt mūsu valsts mērogam ievērojamus projektus. Jaunais apvedceļš – tā ir ne tikai ātrāka, bet arī drošāka satiksme noslogotākā tranzīta ceļa posmā. Valsts galveno ceļu attīstības vīzija 2040 paredz, ka ceļiem ar intensīvāko satiksmi ir jābūt ar atdalītām brauktuvēm, un šis ir pirmais solis mērķa sasniegšanai. Kā nākamos plānots pārbūvēt abus Rīgas apvedceļa posmus – tie ir izsmēluši savu kapacitāti, kas ir redzams arī negadījumu statistikā,” atklājot Ķekavas apvedceļu, norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

“Līdz ar Ķekavas apvedceļa izbūvi Pierīgas un Zemgales iedzīvotājiem no Bauskas puses būs nodrošināta ērta satiksme uz galvaspilsētu, vairs nebūs jāstāv sastrēgumos, kas uz vecās šosejas bija praktiski jebkurā dienas laikā. Turklāt jaunā infrastruktūra ir paredzēta ne tikai autotransportam, ir padomāts arī par gājējiem un velobraucējiem – izbūvēti astoņi kilometri gājēju un velo ceļu, tai skaitā tilts gājējiem un velosipēdistiem, kas atkal jau ir liels ieguldījums satiksmes drošībā,” uzsvēra viņš.

“17 gadi un 17 kilometri, tāda ir Ķekavas apvedceļa numeroloģija, jo pirmās projekta ieceres tapa vēl 2006. gadā. Apvedceļa projekta izstrādē un realizācijā ir piedalījušies vairāki desmiti cilvēku, Latvijai šī pagaidām ir unikāla pieredze, un paldies visai lielajai komandai, kas to paveica. Jaunie 17 kilometri ceļa padarīs ērtāku, ātrāku un labāku satiksmi un mobilitāti ne tikai starp Pierīgas apdzīvotajām vietām, bet arī starp Zemgales reģionu un Rīgu, Latviju un Lietuvu, Latviju un Eiropu,” atklāšanas pasākumā teica VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

“Publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis noteikti nav rīks, kas var atrisināt pilnīgi visas valsts ceļu tīkla problēmas – mums ir daudz vajadzību, taču daļu no tām, kā redzam, iespējams realizēt, pielietojot šo modeli. Tikai ar valsts budžeta līdzekļiem šāda ceļa būvniecība nebūtu iespējama,” rezumēja M. Lazdovskis.

“Šis bija mūsu pirmais projekts Baltijas valstīs, un ceram, ka tas kalpos kā veiksmīgs piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai un palielinās PPP projektu nozīmi infrastruktūras attīstībā, veicinot reģiona ekonomisko un sociālo attīstību. Jau no projekta sākuma process no Latvijas publiskā partnera puses, gan veicot konsultācijas ar tirgu dalībniekiem pirms iepirkuma izsludināšanas, gan strukturējot un vadot procesu bija novadīts atbilstoši Eiropas labākajai PPP projektu praksei. Ar nepacietību gaidām to brīdi, kad varēsim vērot jaunā apvedceļa reālo ietekmi uz sabiedrības ikdienas dzīves uzlabošanu, Pierīgas mobilitāti, kā arī transporta plūsmas integrāciju TEN-T tīklā,” Ķekavas apvedceļa atklāšanas pasākumā sacīja privātā partnera pārstāvis, TIIC vadītājs Manuels Ravara Karijs (Manuel Ravara Cary). “Esam pateicīgi visiem sadarbības partneriem, finansētājiem – Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Ziemeļu Investīciju bankai (NIB) – un varam apliecināt savu apņemšanos turpināt investīcijas Latvijā un reģionā kopumā,” uzsvēra Karijs.

“Apvedceļa atklāšana ir ilgi gaidīts notikums autobraucējiem un tuvējiem iedzīvotājiem, jo satiksme kļūs ērtāka un raitāka. Savukārt VSIA Latvijas Valsts ceļi un Satiksmes ministrijai, privātajam partnerim AS Kekava ABT un CFLA kā PPP projektu īstenošanu uzraugošajai iestādei tas iezīmē arī vienas apjomīga darba fāzes noslēgumu un aizsāk projekta nākamo posmu – uzturēšanu 20 gadu laikā,” atzīmēja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Mārtiņš Brencis. “Mēs patiesi ceram, ka pirmais lielākais ceļu PPP projekts Baltijas valstīs būs kā bākuguns citiem līdzīgiem projektiem, apliecinot, ka arī lieli mērķi ar sistemātisku darbu ir sasniedzami. Būtiskākā atšķirība no citiem ceļu infrastruktūras projektiem ir privātā partnera atbildība par ceļa kvalitātes nodrošināšanu 20 gadu garumā. Esam pateicīgi LVC par uzņēmību īstenot projektu PPP veidā, jo tas ir ļāvis praktiski konstatēt arī nepieciešamos uzlabojumus procedūrās un normatīvajā regulējumā,” teica Brencis.

Pasākumā piedalījās arī Ziemeļu Investīciju bankas viceprezidente Šanete Vītaspa (Jeanette Vitasp) un Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vadītāja Virginija Gecaite (. Abas starptautiskās bankas finansē apvedceļa projekta realizāciju.

Jaunais Ķekavas apvedceļš būs daļa no Bauskas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmā no 7,78 līdz 25,0 km. Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, kas ietaupīs laiku ceļā. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām. Apvedceļa izbūve atslogos no tranzīta satiksmes ne tikai Ķekavu, bet arī Odukalnu, Vimbukrogu, Alejas, Krogsilu, Lapeniekus, Baložus, Katlakalnu, Rāmavu, Valdlaučus, Krustkalnus, līdz ar to tur uzlabosies gan satiksmes drošība, gan dzīves un braukšanas komforts.

Vecās Bauskas šosejas posms no Krogsila līdz Saulgožiem turpmāk būs valsts reģionālās nozīmes autoceļš Lapenieki–Ķekava–Ģūģi (P137), tas nodrošinās satiksmi uz Ķekavu, Vimbukrogu, Odukalnu. Ņemot vērā, ka uz šī reģionālā ceļa joprojām būs ievērojama satiksmes intensitāte, tam tiks noteikta A ceļu ikdienas uzturēšanas klase.

Daļa no jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijā pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi Nr. 552 “Ātrgaitas ceļš”, kura nozīmē tai skaitā to, ka:

  • pa šo ceļu atļauts braukt tikai ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, automobiļiem un autobusiem;
  • velosipēdu vadītājiem un gājējiem aizliegts pārvietoties pa šo ceļu, šiem satiksmes dalībniekiem paredzēta infrastruktūra gar paralēlajiem ceļiem;
  • aizliegts braukt atpakaļgaitā;
  • aizliegts braukt traktortehnikai, kas Ceļu satiksmes likumā definēta kā “pašgājējs transportlīdzeklis uz riteņiem vai kāpurķēdēm, kurš pārvietojas ar savu enerģiju, kuram ir vismaz divas asis, kura galvenā funkcija ir vilce, kurš ir īpaši izstrādāts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu konkrētas ierīces, mašīnas vai piekabes, un kura izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļiem ir tikai sekundāra funkcija”.

Apvedceļa trasē transportam ir aizliegts apstāties un stāvēt, uz to norāda horizontālais marķējums – nepārtrauktā baltā līnija.

Maksimālais braukšanas ātrums apvedceļa ātrgaitas posmā vasaras ceļu uzturēšanas periodā būs līdz 120 km/h, ziemas uzturēšanas periodā no 16. oktobra (vai iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem) līdz 15. aprīlim tas būs 90 km/h.

Jau ziņots, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbus bija plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Ķekavas apvedceļa, tostarp pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāji vai stratēģiskais investors prasīs valstij neadekvātas garantijas, tad nav izslēgts, ka termināli varētu būvēt pati valsts, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atklāja, ka ir iepazinies ar nesen saņemto vēstuli no AS "Skulte LNG Terminal", un tajā neesot minēti nekādi konkrēti skaitļi vai garantijas, kādas termināļa attīstītāji vai stratēģiskais investors vēlētos saņemt no valsts projekta īstenošanas gadījumā. Kariņš pauda neizpratni, ka "kāds kaut ko piedāvā darīt, un nevar uzrakstīt melns uz balta, ko grib".

Premjers solīja, ka nepieļaus situāciju, ka investors no valsts prasīs neiespējamus solījumus un garantijas. Piemēram, valsts nekad neuzņemšoties garantēt peļņu no termināļa būvniecības projekta. "Ja meklēs, lai garantē kaut kādu peļņu vai ko tamlīdzīgu, tas vispār ir izslēgts," sacīja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kampaņas "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!" ietvaros apkopotā statistika liecina, ka ceļu satiksmē piedalās aptuveni 1% neapdrošinātu transportlīdzekļu.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, oktobrī LTAB, sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenoja sociālu kampaņu "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!". "Pirms kampaņas sākuma lēsām, ka kopējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA, varētu būt ap 1 - 2%. Šādus secinājumus izdarījām, balstoties uz iepriekšējo kampaņu pieredzi un mums pieejamo statistiku, kas liecina, ka pērn 1,16% no visiem Latvijā reģistrētajiem CSNg bija izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izvērtējot datus starp dažādiem Latvijas reģioniem, secināts, ka, piemēram, Latgalē ar neapdrošinātu transportlīdzekli pērn izraisīti pat 1,85% CSNg, kamēr Kurzemē - vien 0,78%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupas apgrozījums sasniedzis 235 miljonus eiro

Db.lv, 16.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2022. gadā bijis 235 miljoni eiro, liecina uzņēmuma neauditētie dati.

Db.lv jau vēstīja, ka UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedza 237 miljonus eiro, toreiz saglabājoties 2020. gada līmenī. Taču koncerns 2021.gadā cieta zaudējumus 4,102 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

UPB grupas apgrozījums sasniedzis 237 miljonus eiro 

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, saglabājoties...

Lielāko daļu jeb aptuveni 60 % no 2022.gada apgrozījuma veidojis eksports ar fokusu uz būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu un montāžu, turklāt pērn sekmīgi realizēti arī vairāki lieli projekti UPB jaunā eksporta virzienā – infrastruktūras objektu jeb tiltu būvē.

“Pēdējos trīs gadus būvniecības nozare strādā sarežģītos apstākļos – vēl nepieredzēti izaicinājumi ir sekojuši viens otram, liekot strauji pielāgoties situācijai tirgū. Arī mūsu uzņēmumu grupa nav izņēmums, tāpēc projektu realizācijas tempi kopumā bijuši lēnāki, kamēr sadarbībā ar pasūtītājiem meklējām kopsaucējus, lai iesāktos projektus izdotos turpināt, bet plānotos – vispār uzsākt. Neskatoties uz to, pērn spējām noturēt iepriekšējiem gadiem līdzvērtīgu apgrozījuma līmeni un 2023. gadu sākt ar stabilu un pietiekami apjomīgu projektu portfeli gan vietējam, gan eksporta tirgum,” pauž UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

2022. gadā eksporta projektu kartē izteiktāk iezīmējusies Dānija – gan ar sarežģītu lielizmēra dzelzsbetona sienu ražošanu un piegādi Svanemølleholm ēku kompleksam Kopenhāgenā, gan ar līguma noslēgšanu par UPB līdz šim lielākās fasādes projektēšanu un ražošanu Marijas Elizabetes bērnu slimnīcai, ko plānots realizēt šogad.

Pērn tika īstenoti arī vairāki projekti ar fokusu uz arhitektoniskā betona fasādēm, parādot augsto tehnoloģisko sarežģītību, ko UPB spēj realizēt jaunajā dzelzsbetona konstrukciju ražotnē. Starp nozīmīgākajiem projektiem ārvalstīs jāizceļ baltā betona biroju ēka Hyllie Terrass Malmē, Zviedrijā. Tā pretendē uz Zviedrijā pirmās klimata neitrālās biroju ēkas (NullCO2) statusu.

Kopumā daudz resursu tika veltīts UPB ražoto būvkonstrukciju klimatneitralitātes veicināšanai, jo būvniecība ir nozare ar ļoti augstām ilgtspējas prasībām. Tas iekļauj gan dažādu stratēģiju izstrādi kā samazināt emisijas visā produktu dzīvesciklā, gan arī zināšanu apmaiņu un ciešāku sadarbību pilnā piegādes ķēdē.

Jauns eksporta virziens ir arī infrastruktūras projekti – tērauda tilti. Pagājušajā gadā Zviedrijā tika uzstādīti divi dzelzceļa tilti un viens gājēju tilts, kas bija īpašs izaicinājums, jo ražots no nerūsējošā tērauda. Lielākais no piegādātajiem tiltiem sasniedz 131 metru un sver aptuveni 550 tonnas.

Savukārt vietējā tirgū 2022. gadā īstenoti tādi zīmīgi projekti kā Rīgas Stradiņa universitātes farmācijas studiju un zinātnes komplekss un viesnīca Hampton by Hilton Riga Airport. Tā tika realizēta kā Design & Build projekts, UPB uzticot gan projektēšanu, gan ģenerālbūvniecību. Savukārt viens no apjomīgākajiem projektiem šogad būs Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžas projektēšana un būvniecība, tāpat arī sākts darbs pie vairākiem industriāliem objektiem.

“Mūsu mērķis ir turpināt attīstīties kā industriālai, vertikāli integrētai uzņēmumu grupai, kas spēj realizēt tehnoloģiski sarežģītus projektus un piedāvā produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tuvākajā reģionā praktiski nav mums līdzīgu uzņēmumu, tāpēc strādāsim, lai šogad izaugsmi varam turpināt,” papildina UPB vadītājs.

Veicinot attīstību, UPB grupā pērn investēti ap 2,6 miljoniem eiro, kopējām investīcijām pēdējā piecgadē sasniedzot vairāk nekā 42 miljonus eiro. Pagājušajā gadā lielākie ieguldījumi veikti grupas uzņēmumā Transportbetons MB, modernizējot Valmieras betona ražotni un atjaunojot uzņēmuma specializēto autoparku. Investēts arī citu grupas ražotņu modernizācijā.

"UPB" ir 100% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumos SIA "Aile grupa", SIA "RK Metāls", SIA "UPB Energy", SIA "UPB nams", SIA "Būvmehanizācija", SIA "UPB projekti", SIA "Enna", SIA "Inženieru birojs "Būve un forma"", SIA "Grotta" un SIA "Alto 4.0". Savukārt uzņēmumā SIA "MB Betons" "UPB" pieder 93,5% kapitāldaļu.

"UPB" pamatkapitāls ir 15 720 305 eiro. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Uldis Pīlēns, Māris Mors un Madara More.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) nelabvēlīgā Konkurences padomes (KP) lēmuma dēļ nākamgad varētu pieaugt transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polišu cenas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Drīzumā gaidāms KP lēmums, kas, pēc raidījumā paustā, ietekmēs ikvienu auto īpašnieku Latvijā. LTAB sodam esot piekritusi. Taču soda nauda samaksāšana tikšot uzlikta uz OCTA polises pircēju pleciem.

KP lēmums saistīts ar apdrošināšanas kompānijas "Balcia Insurance" ("Balcia"), kura iepriekš gribēja kļūt par OCTA pakalpojumu sniedzēju. "Balcia" vērsās LTAB, lūdzot to uzņemt par biedru. Biedrība uzņēmumu uzņēma par biedru un uzdeva līdz noteiktam termiņam samaksāt iestāšanās naudu 137 639 eiro un vienreizējo iemaksu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondā 7000 eiro. Tā kā uzņēmums attiecīgos maksājumu neveica, tika pieņemts lēmums to no biedrības izslēgt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien vizītē Kijivā paziņoja par jaunu Savienoto Valstu militārās palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu dolāru vērtībā.

"Paketē paredzēta munīcija HIMARS un haubicēm, vairāk prettanku sistēmu "Javelin", gaisa telpas novērošanas sistēmas, lai aizsargātu ukraiņu tautu pret bombardēšanu," žurnālistiem sacīja ASV prezidents, kurš Marijas pilī tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Baidens teica, ka kopā ar sabiedrotajiem "mēs esam apņēmušies piegādāt gandrīz 700 tanku, tūkstošiem bruņutransportieru, 1000 artilērijas sistēmu, vairāk nekā divus miljonus kārtu artilērijas munīcijas, vairāk nekā 50 modernu raķešu palaišanas iekārtu, pretkuģu un pretgaisa aizsardzības sistēmas, tas viss, lai aizstāvētu Ukrainu. Un tas neskaitot vēl pusmiljardu dolāru [ASV militārās palīdzības], par ko paziņots šodien".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) piemērojusi naudas sodu Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) 336 086 eiro apmērā par konkurenci kropļojošām biedrības darbībām, informēja KP.

Pēc LTAB iniciatīvas, starp KP un LTAB noslēgts izlīgums, tādējādi biedrība apstiprina savu vainu pārkāpumā un apņemas nepārsūdzēt KP lēmumu, par ko LTAB piemērots naudas soda samazinājums.

Atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā noteiktajam dalība LTAB ir priekšnoteikums darbības sākšanai OCTA tirgū Latvijā. Vairāk nekā desmit gadus, lai kļūtu par LTAB biedru, bija jāizpilda vairākas prasības, tostarp jāveic vienreizējs iestāšanās maksājums, kura apmēru noteica LTAB un kas bija biedrības patstāvīgs lēmums.

Šobrīd Latvijā OCTA pakalpojumu sniedz deviņi apdrošinātāji - četras Latvijā reģistrētas un piecas ārvalstu sabiedrību filiāles, kas reģistrētas Latvijas tirgū. Ņemot vērā, ka OCTA pakalpojumu var sniegt tikai LTAB biedri, LTAB prettiesiskā rīcība ietekmēja konkurences izaugsmi visā OCTA tirgū. KP ieskatā, ikviena jauna un spējīga tirgus dalībnieka ienākšana tirgū var atstāt nozīmīgu ietekmi uz tirgu, tāpēc nepamatotu maksājumu noteikšana var būt būtisks konkurenci ierobežojošs šķērslis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vadība paziņojusi darbiniekiem, ka ierīcēs, kas tiek izmantotas darbam, nedrīkst atrasties video koplietošanas platforma "TikTok", ņemot vērā bažas par datu aizsardzību.

Nav pieļaujams, ka darba ierīcēs, tādās kā mobilie telefoni, planšetdatori un klēpjdatori, no 20.marta būtu instalēta vai tiktu izmantota platforma "TikTok", nolēmuši EP prezidente Roberta Metsola un ģenerālsekretārs Alesandro Kjoketi.

"No šīs dienas tīmekļa piekļuve "TikTok" mūsu organizācijas tīklā arī būs bloķēta," teikts EP inovāciju un tehnoloģiju atbalsta ģenerāldirektora vēstulē 8000 šīs institūcijas darbinieku.

Vēstulē arī "uzstājīgi ieteikts" EP deputātiem un viņu darbiniekiem atinstalēt "TikTok" privātajās ierīcēs.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) pagājušajā nedēļā aizliedza sociālo platformu "TikTok" darbinieku izmantotajās oficiālajās ierīcēs, bet ASV Baltā nama administrācija pirmdien deva federālajām aģentūrām 30 dienas, kuru laikā ir jānoņem lietotne "TikTok" no visām to darbinieku oficiālajām ierīcēm, īstenojot ASV Kongresa pērn pieņemtu lēmumu par šīs lietotnes aizliegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopš pērnā gada vidus ir sācis saņemt dokumentus no Nīderlandes Zaļās kartes biroja par ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), kas izraisīts ar Latvijā reģistrētu vieglo transportlīdzekli, kura īpašnieks nebija iegādājies OCTA.

Šī varētu kļūt par visu laiku lielāko izmaksu no OCTA Garantijas fonda (GF) par CSNg, ko izraisījis neapdrošināts transportlīdzeklis. Kopējā atlīdzību summa, ko Nīderlandes puse pieprasījusi rezervēt kā atlīdzību CSNg cietušajam, ir 2 miljoni eiro, kas gan daļēji varētu samazināties pēc pilnīgas CSNg apstākļu noskaidrošanas.

2022.gada vasarā Nīderlandē neapdrošināts transportlīdzeklis, kas reģistrēts Latvijā, notrieca riteņbraucēju. Cietušais ir guvis smagas smadzeņu traumas un rehabilitācijas process prasīs ilgu laiku. CSNg apstākļi joprojām tiek izmeklēti, tomēr, atbilstoši likumam, Nīderlandes Zaļās kartes birojs pieteicis rezervēt 2 miljonus EUR, kas varētu tikt izmaksāti cietušajam no Latvijas GF.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.aprīļa būs stingrāki nosacījumi obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) noformēšanai, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvji.

LTAB dati liecina, ka patlaban Latvijā ir gandrīz 50 000 transportlīdzekļu, kas noņemti no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav atsavināti vai nodoti tirdzniecībai likumā noteikto piecu dienu laikā.

LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka, sākot ar šī gada 1.aprīli, šo transportlīdzekļu īpašniekiem, neatjaunojot spēkratu uzskaitē, vairs nebūs iespējams noformēt OCTA polisi.

Likums paredz, ka, ja transportlīdzeklis noņemts no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav pārdots vai nodots pārdošanā autoveikalā un kopš tā brīža ir pagājušas vairāk nekā piecas dienas, spēkrata īpašniekam vispirms tas jāatjauno uzskaitē. Tikai pēc šīs darbības veikšanas var iegādāties OCTA polisi un piedalīties ceļu satiksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru