Abas Latvijas cukurfabrikas, neplānojot pārstrukturizēt ražošanu, gatavo likvidācijas plānus un lēš, ka ar solīto ES atbalstu visiem pasākumiem nepietiks. Restrukturizācija nozīmē abu rūpnīcu likvidāciju. No idejas par ražošanas pārstrukturizēšanu, piemēram, uz bioetanola ražošanu, rūpnīcas ir atteikušās.

Lai arī pirms gada a/s Liepājas cukurfabrika izskatīja iespēju cukura vietā ražot bioetanolu, decembra beigās tā publiski paziņojusi par uzņēmuma likvidāciju. Savukārt Jelgavas cukurfabrikas vadība gatavojas demontēt iekārtas un nojaukt ēkas, bet turpmākos plānus neatklāj. Noprotams, ka ar bioetanolu tie nav saistīti. Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Db atzina, ka ražot bioetanolu no cukurbietēm būtu pārāk dārgi. Tiesa, iespējams ir variants ražot gan cukuru, gan bioetanolu, kas ir ekonomiski izdevīgāk, ministrs piebilda. Viņš arī ieteica zemniekiem cukurbiešu vietā audzēt linus un rapšus, kam gan lauksaimnieki nepiekrīt.

Tomēr jau provizoriskas aplēses liecina, ka ar ES kompensācijām varētu nepietikt, lai veiktu visus restrukturizācijas pasākumus, tostarp ēku demontāžu, sociālos un vides pasākumus. Kā jau tas daudzkārt ziņots, ja abas cukurfabrikas veiks pilnīgu iekārtu demontāžu, ES maksās 48,5 milj. eiro kompensāciju, no kuras 80 % tiks cukurfabrikām, bet atlikušie 20 % - cukurbiešu audzētājiem. Db jau vairākkrt ziņoja par Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) veikto zinātnisko pētījumu par cukurbiešu nozares nākotni, kas parāda, ka ilgtermiņā no ekonomiskā viedokļa tā nespēs darboties ienesīgi. Līdz 31. janvārim Latvijai jāsagatavo restrukturizācijas plāns. Kā iepriekš Db sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (29.12.2006.), pagaidām nav zināms laiks, kad zemnieki varētu tikt pie kompensācijām, savukārt ja cukurfabrikas restrukturizācijas pasākumus veiks gana efektīvi, tas, kas ir pa virsu, paliks rūpnīcas rīcībā.

A/s Jelgavas cukurfabrika valdi pametuši valdes locekļi Raimonds Gudriķis un Kaspars Rullis, izmaiņas notikušas arī uzņēmuma padomē, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

K. Rullis turpmāk pildīs uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amata pienākumus. Jelgavas cukurfabrikas padomē iecelts arī Sandis Aukšmuksts un Antons Jans. Padomi pametuši tās līdzšinējie locekļi Ziedonis Ūdris un Jolanta Aukšmukste.

A/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētājas amatu turpinās pildīt Inga Rēboka.

Ieraksts par izmaiņām amatpersonu sastāvā izdarīts šā gada 12. janvārī.

Jau vēstīts, ka kopš 2010. gada vasaras zīmols Jelgavas cukurs tiks virzīts kopā ar zīmolu Dansukker. Dānijas uzņēmums par Jelgavas cukura zīmola iegādi paziņoja 2007. gada beigās pēc tam, kad Konkurences padome (KP) atļāva dāņu kompānijai iegūt Jelgavas cukurfabrika aktīvus, tai skaitā preču zīmi un cukura fasēšanas iekārtas.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 22. martā pasludināja spriedumu Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, kura saskaņā ar likumu pārstāv desmit cukurbiešu piegādātājus, prasības lietā pret A/S Jelgavas cukurfabrika par parāda Ls 32339,99 piedziņu. Civillietu tiesu palāta nosprieda prasību apmierināt daļēji un no A/S Jelgavas Cukurfabrika p/s Lielvircava labā piedzīt parāda summu un nokavējuma procentus kopā Ls 8043,59 un z/s Līgo labā Ls 4201,86, Db.lv informēja Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Pārējā daļā prasība noraidīta. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Par spēkā stājušos spriedumu 30 dienu laikā var iesniegt kasācijas sūdzību. Motivēts tiesas spriedums būs pieejams 10. aprīlī.

2002. gada martā un aprīlī SIA Fito-AL, z/s Druvas, p/s Lielvircava, z/s Ivulla, z/s Rudeņi, z/s Līgo, z/s Silmači, SIA ZiediJP, z/s Cīruļi, z/s Līvi Z noslēgušas cukurbiešu piegādes līgumus ar A/S Jelgavas cukurfabrika par A ( Ls 18, 80 par tonnu) un B ( Ls 15 par tonnu) kvotas cukurbiešu piegādi. Saskaņā ar noslēgtiem līgumiem cukurbiešu audzētāji piegādāja atbildētājam cukurbietes termiņā un pienācīgā kvalitātē, tās tika pieņemtas bez iebildumiem, izpildot līgumsaistbas. Atbildētājs samaksu veica pilnā apmērā un termiņā. Tāpat cukurbiešu piegādātāji p/s Lielvircava, SIA Fito-AL un z/s Līgo ar atbildētāju noslēdza vienošanos par grozījumiem 2002. gada cukurbiešu piegādes līgumos, kas paredzēja papildus cukurbiešu piegādi (C kvotas cukurbietes) ar pamatcenu Ls 3,30 par tonnu.

A/s Jelgavas cukurfabrika 2012. gadu noslēgusi ar 111,8 tūkst. Ls zaudējumiem, kā arī ieguldījusi 250 tūkst. Ls ēdnīcas ēkas rekonstrukcijā, lai varētu to iznomāt Jelgavas pašvaldības aģentūrai «Kultūra», informē Lursoft.

Uzņēmuma neto apgrozījums 2012. gada pārskata periodā veidoja 14,1 tūkst. Ls, kas gūts no īpašuma nomas un sniegtajiem pakalpojumiem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmuma apgrozījums sarucis par 94%.

Uzņēmuma vadība turpmāko darbību saistīta ar Jelgavas cukurfabrikai piederošo īpašumu iznomāšanu vai pārdošanas organizēšanu, arī ar to apsaimneikošanu un iespējamo teritorijas tālākās attīstības plānošanu.

Jelgavas cukurfabrikas valdes locekles amatu ieņem Inga Rēboka, savukārt a/s Jelgavas cukurfabrika padomes priekšsēdētāja amatā darbojas Kaspars Rullis, padomes locekļa amatu ieņem Sandis Aukšmuksts un Antons Jans.

Kad Latvijā beigsies Jelgavas cukurfabrikā ražotais cukurs, starptautiskā kompānija Danisco Sugar plāno ieviest kopzīmolu, kas apvienos Jelgavas cukura un Danisco Sugar vērtību. Pēc uzņēmuma aplēsēm, tas varētu būt aptuveni pēc gada, raksta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Jelgavas cukurfabrikas, kas savu darbību Latvijā pārtrauca Eiropas Savienības īstenotās cukura reformas dēļ, preču zīmi Jelgavas cukurs un cukurfabrikā saražoto, bet mazumtirdzniecībai vēl nesafasēto cukuru nopirkusi starptautiska kompānija Danisco Sugar.

"Šobrīd mūsu noliktavās ir 50 kilogramu maisi ar Jelgavas cukurfabrikā ražoto cukuru. Danisco Sugar ir atļauja to fasēt, un mēs to arī darām – fasējam kilograma iepakojumā. Pēc mūsu aplēsēm, Jelgavas cukurfabrikā saražotā cukura pietiks aptuveni gadam. Esam saņēmuši atļauju ieviest kopzīmolu, tāpēc pēc tam, kad Jelgavas cukurs būs iztirgots, veikalos parādīsies jauns produkts – Jelgavas cukura un Danisco Sugar kopzīmols, kas apvienos abu šo zīmolu vērtības," pastāstīja Danisco Sugar viceprezidents Mats Liljestams.

Jelgavas pilsētas domes deputātu vairākums šodien nolēma palielināt braukšanas maksu pilsētas autobusos, jelgavniekiem to palielinot no 70 centiem līdz 85 centiem, bet tiem, kam nav Jelgavas pilsētas iedzīvotāja kartes, maksa augs no 70 centiem līdz vienam eiro, aģentūra LETA uzzināja domes sēdē.

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto kārtību, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu, un atsaucoties uz 2009.gada 26.augustā starp Jelgavas pilsētas domi un pašvaldības kapitālsabiedrību SIA Jelgavas autobusu parks noslēgto Koncesijas līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos, dome šodien nolēma noteikt jaunu sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu (braukšanas maksu) Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos.

27.novembrī Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut a/s Danisco Sugar un a/s Jelgavas Cukurfabrika apvienošanos, kas paredzēta a/s Danisco Sugar iegūstot a/s Jelgavas Cukurfabrika aktīvu, tai skaitā preču zīmi Jelgavas cukurs.

A/s Jelgavas Cukurfabrika un a/s Liepājas cukurfabrika cukura ražošanu Latvijā ir pārtraukušas saskaņā ar Eiropas Savienības īstenoto cukura reformu.

Atšķirībā no Igaunijas, kur nepastāvēja cukura ražošana un tādēļ tirgū darbojas samērā liels tirgus dalībnieku skaits, kas nosaka zemākas cenas, Latvijas tirgus kļuvis atvērts konkurencei tikai līdz ar reformu.

Lai radītu līdzīgus priekšnoteikumus arī citu tirgus dalībnieku ienākšanai Latvijas tirgū un aktīvu iegūšanas rezultātā netiktu būtiski samazināta konkurence cukura piegādes tirgū un neizveidotos, un nenostiprinātos viena komersanta dominējošais stāvoklis attiecīgajā tirgū, KP uzskatīja par nepieciešamu aktīvu ieguvējam a/s Danisco Sugar uzlikt saistošus noteikumus, kuru mērķis – maksimāli informēt patērētājus par izmaiņām cukura piedāvājumā un dot iespēju ienākt tirgū citiem tirgus dalībniekiem.

A/s Jelgavas Cukurfabrika iesniegusi informāciju Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiālei par darbinieku kolektīvās atlaišanas uzsākšanu sakarā ar fabrikas restrukturizāciju. Uzņēmuma vadība vēl nav brīdinājusi darbiniekus par gaidāmo atlaišanu, Db.lv informēja NVA.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktors Ringolds Beinarovičs šodien apmeklē Jelgavu, kur tiekas ar Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāju Intu Savicku un Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu. Sarunu laikā tiks apspriesti nodarbinātības jautājumi Jelgavas rajonā, kā arī pārrunāta valsts un vietējo pašvaldību sadarbības nepieciešamība bezdarba samazināšanā un, jo īpaši, atbalsta sniegšanā darbiniekiem kolektīvas atlaišanas gadījumā.

A/s Jelgavas Cukurfabrika iesniegusi informāciju NVA Jelgavas filiālei par darbinieku kolektīvās atlaišanas uzsākšanu sakarā ar fabrikas restrukturizāciju, kur atbrīvoti tiks 128 darbinieki. Uzņēmuma vadība vēl nav brīdinājusi darbiniekus par gaidāmo atlaišanu.

Izvērtējot visas iespējas, esam nolēmuši vērsties tiesā pret Eiropas Komisiju un juridiskā ceļā panākt regulas nomainīšanu, šodien, tiekoties ar cukurfabriku vadītājiem, šādu lēmumu par Eiropas Komisijas (EK) pieņemto regulu par cukurfabriku restrukturizācijas kārtību pauda zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Jau ziņots, ka EK dokuments paredz, ka cukurfabrikām, kas gatavojas restrukturizēt ražošanu – vai nu pilnībā pārtraukt darbu, daļēji demontēt iekārtas vai atsacīties no cukura ražošanas kvotas – vajadzēs iemaksāt drošības depozītu 120 procentu apmērā no kompensācijās saņemamās summas. Latvijas cukurfabrikām tas nozīmē maksāt vismaz 32.8 miljonus eiro Jelgavas cukurfabrikai un 19, 5 miljonus eiro Liepājas cukurfabrikai pilnas rūpnīcas demontāžas gadījumā, 24, 6 miljonus eiro (Jelgavas cukurfabrikai) un 14.6 miljonus eiro (Liepājas cukurfabrikai) daļējas demontāžas gadījumā un 11.4 miljonus eiro ( Jelgavas cukurfabrikai) un 6.8 miljonus eiro (Liepājas cukurfabrikai), ja rūpnīcas atteiksies no cukura kvotas. Zemkopības ministrs ar AS „Liepājas cukurfabrika” un AS „Jelgavas cukurfabrika” vadību šodien vienojās, ka uzņēmumi nedēļas laikā iesniegs ekonomisku pamatojumu par regulas neizpildāmību, lai varētu sagatavot dokumentus tiesas procesa uzsākšanai. „Mēs nevaram godam strādāt un godam aiziet. Regulā paustās prasības ir pilnībā neizpildāmas un mūsu ekonomiskie rādītāji skaidri apliecina, ka šādu depozītu iemaksāt mēs nevaram,” tā ministram sarunās apgalvoja AS „Jelgavas cukurfabrika” valdes priekšsēdētājs Jānis Blumbergs. Arī AS „Liepājas cukurfabrika” ģenerāldirektore Valija Zabe apliecināja radušos finansiālo bezizejas situāciju. Kā alternatīvu risinājumu esošajai situācijai M.Roze minēja iespējamo valsts garantiju par drošības depozītā iemaksāto naudas summu. „Šāda alternatīva valstij gan būtu apgrūtinoša, jo tāda apjoma garantijas radītu papildus deficītu budžetā. Finansiāli tas ir sarežģīts ceļš. Tāpēc mums ir jācīnās, jāstrīdas un jāaizstāv savs viedoklis. Bet, ja citu iespēju nebūs, iesim šo ceļu,” atzina M. Roze. Puses vienojās, ka jau tuvākajā laikā tiks sagatavots informatīvs ziņojums valdībai un Zemkopības ministrija juridiskā ceļā mēģinās panākt regulas nomainīšanu.

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

Sestdien, 2007. gada 25. augustā visas dienas garumā Jelgavā ikviens pilsētnieks un Jelgavas viesis varēja baudīt Piena, maizes un medus svētku garšu, uzstādot svētku rekordu apmeklētāju skaita ziņā! Kopējais apmeklējums ~ 25 000.

VII Vispārējie Latvijas Piena, Maizes un Medus svētki norisinājās siera zīmē, tāpēc daudzas izdarības, konkursi un aktivitātes bija tiešā saistībā ar sieru.

Svētki nodrošināja vērienīgas un aizraujošas izklaides, brīvā laika pavadīšanas programmu. Piena, maizes un medus svētki ir ne tikai izklaides un atpūtas, bet arī izglītojošs pasākums. Būtiski, ka atšķirībā no citiem svētkiem Latvijā, šajos svētkos netiek tirgoti nekādi alkoholiskie dzērieni!

Svētkiem, kurus piedāvāja Jelgavas Dome un pašvaldības aģentūra "Kultūra" sadarbībā ar biedrību "Mārketinga padome", dota devīze: Esi vesels savas tautas un nākotnes labā!

Savukārt pateicoties Jelgavas pašvaldībai un svētku atbalstītājiem ieejas maksa svētkos bija tik vien kā - Mežonīgi laba ēstgriba.

Saistībā ar nedēļas nogalē valstī sacelto paniku par iespējamo Swedbank darbības apdraudējumu šodien uz Drošības policiju izsaukts Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) un Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Tā ārkārtas domes sēdē šodien atzina Z.Caune, žēlojoties kolēģiem, ka «prese pagriež, ka es esmu vienīgais vainīgais», vēsta portāls zz.lv.

Viņš saņēma arī deputāta pārmetumus par vienpersoniska lēmuma pieņemšanu. Sēdē atklājās, ka novada administrācijas namā ažiotāža ap Swedbank valdījusi jau piektdien, kad darbinieki steigušies tukšot savus kontus.

Jau ziņots, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Pēc iespējamo investoru pieteikšanās termiņa pagarināšanas līdz 1.septembrim Jelgavas pašvaldībā saņemts vēl viens pieteikums SIA Jelgavas tirgus kapitāldaļu iegūšanai, aģentūru LETA informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Egita Veinberga.

Līdz ar to pamatkapitāla palielināšanas notikumos noteiktajā termiņā ir iesniegti divi pieteikumi SIA "Jelgavas tirgus" kapitāla daļu iegūšanai.

Pašlaik notiek pieteikumu izvērtēšana, un 6.septembrī ir paredzēta SIA"Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā tiks lemts par kapitālsabiedrības jaunā dalībnieka apstiprināšanu.

Kā ziņots, SIA Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulcē nolemts līdz 1.septembrim pagarināt pieteikšanās termiņu SIA Jelgavas tirgus" kapitāldaļu iegūšanai.

Iepriekš notika pašvaldības kapitālsabiedrības Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā izskatīts iesniegums par pieteikšanās termiņa pagarināšanu SIA Jelgavas tirgus kapitāldaļu iegūšanai, aģentūra LETA iepriekš uzzināja Jelgavas pašvaldībā.

AS „Jelgavas cukurfabrika”, reaģējot uz pēdējās dienās izskanējušajiem apgalvojumiem par iespējamo cukura kvotas pārdali par labu AS „Liepājas cukurfabrika”, pauž savu sašutumu par Zemkopības ministrijas amatpersonu politiski bezatbildīgo rīcību, kuru nepārprotami ietekmējusi arvien pieaugošā priekšvēlēšanu gaisotne, klāstīts uzņēmuma paziņojumā presei. Jāpiebilst, ka kvotu pārdales rezultātā "Jelgavas cukurfabrika" varētu zaudēt gandrīz 2 milj. Ls no paredzamā atbalsta par ražošanas pārtraukšanu. Cīnoties pret kvotu pārdali, "Jelgavas cukurfabrika" solās griezties pie ministru prezidenta, jo zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, vēlēdamies būt par cukura nozares glābēju Latvijā, varot ciest ievērojamu sakāvi – rudenī sagaidāmais papildus cukura kvotas samazinājums var izraisīt nozares smagu krahu.

Produkts ar nosaukumu Jelgavas cukurs un norādi, ka tas ražots no Latvijā audzētām cukurbietēm, joprojām nopērkams veikalā, lai gan tā ražošanas jau vairākus gadus nenotiek, raksta Latvijas Avīze (LA).

Pirmssvētku dienās, apmeklējot Rimi lielveikalu Stacijas laukumā, varēja atkal redzēt, ka tā plauktos ir cukura paciņas ar uzrakstu Jelgavas cukurs, kas gan atšķirībā no aprīlī redzētā vairs nav apzīmēts ar zaļo karotīti, toties uzraksti – AS Jelgavas cukurfabrika; Kvalitatīvs cukurs no Latvijā audzētām cukurbietēm; Ražotājs: AS Jelgavas cukurfabrika – ir saglabāti, raksta LA.

Ierāmējumā parādīts krāšņs bijušās Jelgavas cukurfabrikas attēls, cukurs ir par santīmiem dārgāks nekā blakus tirgotais Danisco Sugar cukurs, bet daļa veikala apmeklētāju tomēr pērk Jelgavas cukuru. Tādējādi, izmantojot Jelgavas cukura kādreizējo popularitāti, tiek gūta papildu peļņa, vienlaikus apmānot pircējus, kas, atsaucoties valdības aicinājumam, kā Latvijas ražojumu vairāk pirks Jelgavas cukura vārdā pārkristīto dāņu – lietuviešu ražoto cukuru. Saistībā ar lielajiem maksājumiem par importējamo pārtiku pamatoti tiek izvirzīts jautājums par cukura ražošanas atjaunošanu Latvijā, kas ietaupītu ap 50 miljoniem latu gadā. Diemžēl ražošanas atjaunošana ir daudz sarežģītāka un dārgāka nekā tās sagraušana, secina avīze.

Maskavas valdības puse vairs neplāno autorūpnīcas AMO Plant nākotni, bet Maskavā sastaptie ārzemju finansisti esot prognozējuši finansiālās situācijas destabilizēšanos Latvijā saistībā ar Valsts prezidenta rosināto Saeimas atlaišanu, par to piektdien, 3. jūnijā, AMO Plant un Jelgavas uzņēmēju tikšanās pasākumā runāja Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Rāviņš pauda prieku par jaunā, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) biedru izvirzītā prezidenta Andra Bērziņa ievēlēšanu. Jelgavas mērs izteica cerību, ka Bērziņa finansista talanti un sakari, iespējams, varētu līdzēt saglābt Latvijas pozīciju pasaules finanšu tirgū.

Daudz mazāk Rāviņš pavēstīja par Maskavā pārrunāto. Viņš pauda, ka Maskavas jaunā valdība vairs neplāno AMO Plant nākotni un rūpnīcai esot «jāsāk jauna dzīve».

Jau ziņots, ka 30. un 31.maijā Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs bija komandējumā Maskavā, lai piedalītos AS AMO Plant sadarbības padomē par uzņēmuma attīstības jautājumiem. Tā nebija dalībnieku sapulce, tāpēc nekādi lēmumi tajā netika pieņemti.

Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Jelgavas pilsētas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta aģentūru LETA informēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībai ir negatīva iepriekšējā pieredze ar Krājbanku, kad, neskatoties uz valsts amatpersonu apgalvojumiem, ka ar banku viss ir kārtībā, pašvaldībai, tās iestādēm, aģentūrām un kapitālsabiedrībām ir aizturēti 824 094 lati. Tāpēc, kad pagājušajā nedēļā finanšu tirgos valdīja noteikta neskaidrība, Jelgavas pilsētas pašvaldība, balstoties uz iepriekšējo negatīvo pieredzi, no Swedbank pārskaitīja 134 273 latus uz citiem kontiem.

Jelgavas pilsētas pašvaldība nav slēgusi nevienu kontu Swedbank, un plānotie maksājumi turpina tajos ienākt, skaidroja L. Klismeta.

Neviens cits uzņēmums oficiāli neražo tādas eļļošanas un bremzēšanas sistēmas kā AS Jelgavas mašīnbūves rūpnīca, jo tās ir Jelgavā izstrādātas un nepārtraukti tiek pilnveidotas. Uzņēmums nepārtraukti cīnās ar savas produkcijas viltotājiem, norāda Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila.

«Diemžēl Austrumu tirgū cīnīties ar viltotājiem ir sarežģīti, jo dažiem klientiem ir vienalga, kas ir ražotājs, ka tikai lētāk,» sacīja Bila.

Viņš skaidroja, ka eļļošanas un bremzēšanas sistēmas lielgabarīta iekārtām metalurģiskajos kombinātos ir Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas pamatprodukcija jau kopš tiem laikiem, kad rūpnīca pēc kara tika uzcelta.

«Protams, dažādi viltus ražotāji ik pa laikam rodas visās malās. Īpaši daudz viltotāju ir Ukrainā, kas atražo Jelgavas produkciju un pārdod to, apgalvojot, ka iekārta ir ražota Jelgavas mašīnbūves rūpnīcā, pat nekautrējas uz saviem pakaļdarinājumiem izvietot Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas logo. Cita ceļa jau šiem viltotājiem nav, jo kas tad pirks nepazīstama ražotāja produkciju,» sacīja Bila.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks restrukturizācijas un Jelgavas ražotnes renovēšanas rezultātā radušās 15 jaunas darba vietas, tostarp darbā pieņemti jaunieši, kas atgriezušies no darba Anglijā, renovētās ražotnes atklāšanā pastāstīja uzņēmuma valdes locekle un ražošanas direktore Anita Parole.

Parole sacīja, ka saistībā ar nākotnes plāniem šīm 15 darba vietām nākotnē nākšot klāt jaunas vakances, jo auksti kūpinātās gaļas pārstrādes ēkai plānots renovēt otro stāvu, lai paplašinātu produktu klāstu. Ražošanas direktore pauda prieku, ka starp jaunajiem darbiniekiem ir arī ap 25 gadus veci vietējie jaunieši, kas iepriekš bijuši viesstrādnieki Lielbritānijā.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks ražotnes renovēšanā Jelgavā ieguldīti gandrīz četri miljoni latu, šodien, atklājot renovēto ražotni, savā uzrunā pauda "Rīgas miesnieka" valdes priekšsēdētājs Juhans Mats.

Privatizācijas aģentūra (PA) pārdevusi valstij piederošās a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums kapitāldaļas uzņēmuma esošajiem akcionāriem SIA Fortum Jelgava un a/s Jelgavas cekurfabrika, informē PA pārstāvji.

Jelgavas pilsētas pašvaldība, kurai jau pieder nepilni 72% a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums akciju, nolēma atteikties no pirmpirkuma tiesību izmantošanas. Izmantot pirmpirkuma tiesības uz akcijām pieteicās divi a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums esošie akcionāri, un attiecīgi tika noslēgts līgums ar a/s Jelgavas cukurfabrika par 3 364 038 valstij piederošo akciju pārdošanu un ar SIA Fortum Jelgava par valstij piederošo 778 462 akciju pārdošanu. Abi akciju pircēji ir jau veikuši pilnu apmaksu par akcijām, norāda PA pārstāvji.

Valstij piederošā akciju pakete - 4 142 500 akcijas jeb 23,85% no uzņēmuma pamatkapitāla – tika nodota pārdošanai pērnā gada 19. jūlijā.

Valdība akceptējusi Zemkopības ministrijas sagatavoto cukura ražošanas kvotu sadalījumu cukura ražotājiem 2005./2006.gadā. Cukura ražošanas kvota jeb A kvota noteikta 64 594,00 tonnu apjomā, savukārt cukura ražošanas papildu kvota jeb B kvota noteikta 101,4 tonnu apjomā. Saskaņā ar Eiropas Padomes (EP) regulu a/s „Jelgavas cukurfabrika” kvota noteikta 40521,09 tonnu apjomā, bet a/s „Liepājas cukurfabrika” –24174,31 tonnu apjomā. Kvotas noteiktas par 2,7 % (A kvota - par 1806 tonnām, B kvota - par 3,6 tonnām) mazākā apjomā nekā gada sākumā noteiktā cukura ražošanas kvota. Samazināt kvotas cukura ražošanas sezonas vidū ir nepieciešams, lai jāizpildītu Eiropas Komisijas nosacījumus. Tādējādi a/s „Jelgavas cukurfabrika” saņem par 1133,41 tonnām mazāku kvotu, bet a/s „Liepājas cukurfabrika”- par 676,19 tonnām mazāku kvotas apjomu. Šis kvotu samazinājums attiecas tikai uz 2005./2006. tirdzniecības gadu.

Šonedēļ notika Jelgavas novada attīstības stratēģijas 2012.-2032.gadam publiskās apspriešanas sanāksme, kurā starp piedāvātajām vīzijām, ieskaitot lidlaukus un atomelektrostacijas, dota priekšroka modelim «Drošā māja».

DB jau vēstīja, ka iedzīvotājiem apspriešanai tika piedāvāts dokuments, kurš sarakstīts amizantā valodā, vadoties pēc prāta vētrās saklausītiem dokmugraudiem. Tas ietvēra četrus nākotnes modeļus - «Silikona līdzenums» (acīmredzot vēloties radīt alūziju ar Silīcija ieleju (Silicon Valley) ASV), «Maizes fabrika», «Drošā māja» un «Tūrisma meka».

Dzelzceļa vagonu rūpnīcu no nulles būvēs bijušajā cukurfabrikas teritorijā; pilsēta nodrošinās infrastruktūru .

Pie tā, lai pērnā gada nogalē tiktu parakstīts nodomu līgums par bijušās cukurfabrikas teritorijas apgūšanu, visas iesaistītas puses nopietni strādāja, DB saka Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. 2012.gada 28.decembrī Jelgavas pilsētas domē trīspusēju nodomu līgumu par lielgabarīta kravas vagonu ražošanas uzņēmuma būvniecību Jelgavā bijušās cukurfabrikas teritorijā parakstīja A. Rāviņš, a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks un a/s Jelgavas cukurfabrika valdes locekle Inga Rēboka.

DB jau rakstīja, ka UVZ rūpnīcas izveidē plāno ieguldīt nedaudz vairāk par 20 miljoniem eiro, kas ietvertu iekārtu, ēku un infrastruktūras iegādi. Gadā tajā plānots saražot ap 2500 dažāda veida vagonu, pieņemot arī nelielus 5–10 vagonu pasūtījumus. Kaut arī pasaules mērogā izgatavoto vagonu skaits ir neliels, Latvijas mērogiem tas ir visai ievērojams, jo, piemēram, LDz Cargo šogad plāno iegādāties tikai 300 jaunus vagonus.

No šā gada 1.septembra Jelgavā tiks ieviesta jauna parauga skolēna apliecība, kas vienlaikus būs maksājumu karte un pildīs autobusa mēnešbiļetes funkcijas. Lai to izmantotu, skolēniem jākļūst par AS SEB banka klientiem, aģentūrai LETA apliecināja SIA Jelgavas Autobusu parks (JAP) valdes loceklis Pēteris Salkazanovs.

Saskaņā ar ieceri, kuru Jelgavas pilsētas dome atbalstījusi 26.aprīļa sēdē, lai jaunā parauga apliecība funkcionētu arī kā maksājumu karte un mēnešbiļete, būs jānoslēdz līgums ar banku, un šī karte būs saistīta ar konkrētu kontu.

JAP veiktajā cenu aptaujā SEB banka bijis vienīgais pretendents, kas bija gatavs ieviest šo sistēmu, norādīja Salkazanovs un pauda cerību, ka jau drīz arī citas bankas ieviesīs šo tehnoloģiju.

Tā ir tā sauktā bezkontakta maksājumu tehnoloģija, kad norēķini ar karti notiek, pieskaroties autobusos uzstādītam sensoram, pat neievadot PIN kodu. Mēs būsim pirmie Baltijas valstīs, kas tādu ieviesīs, un, kā kļuva skaidrs mūsu aptaujā, daudzi vēl nebija gatavi šādu sistēmu ieviest un apkalpot, skaidroja Salkazanovs.

Sākot ar 1. oktobri, Norvik Banka, Jelgavas iedzīvotājiem dod iespēju saņemt Jelgavas pilsētnieku karti. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domi, piedāvājot risinājumu, kas atvieglo ikdienas dzīvi un padara to ērtāku, izmantojot pilsētas piedāvātās iespējas.

Jelgavas pilsētnieka karte ietver vairākas priekšrocības, kas būtiskas pilsētas iedzīvotājiem: karte sniedz iespēju ne tikai apmaksāt braucienus sabiedriskajā transportā vai skolēniem – pusdienas skolā, vienlaikus saņemot pilsētas domes piešķirtos atvieglojumus, bet arī, norēķināties par pirkumiem gan veikalos, gan internetā, jo Norvik Bankas piedāvāt karte vienlaikus ir arī «MasterCard» norēķinu karte.

«Esam ļoti gandarīti par uzsākto sadarbību ar Jelgavas pilsētas domi, kā rezultātā, Norvik Banka var piedāvāt Jelgavas iedzīvotajiem – pašiem savas pilsētas norēķinu karti. Esam pārliecināti, ka šī inovācija, kas jau šobrīd raisījusi lielu interesi un atsaucību pilsētas iedzīvotāju vidū, būs noderīga ikvienam jelgavniekam, iegūstot tādas priekšrocības kā iespēju apmaksāt braucienus sabiedriskajā transportā, izmantojot Jelgavas domes piešķirtos atvieglojumus, skolēniem apmaksāt pusdienas skolā kā arī iespēju norēķināties ar karti par pirkumiem gan veikalos, gan internetā. Un, kā apliecina Norvik Bankas veiktais pētījums, liels skaits Jelgavas iedzīvotāju uzskata sevi par pilsētas patriotiem, tāpēc es ticu, ka pilsētnieka karte kalpos kā vēl viens piederības apliecinājums savai pilsētai,» norāda Norvik Bankas Latvijas biznesa vadītāja Laura Poča – Rozenblūma.