Vairāki ēdināšanas uzņēmumi šī gada janvārī uzrakstīja anonīmu vēstuli Konkurences padomei, citiem nozares uzņēmējiem, pašvaldību iepirkumu komisijām un arī vairākiem lielākajiem medijiem, vēršot uzmanību, ka nozarē konstatējamas diezgan pārliecinošas karteļa pazīmes starp trīs uzņēmumiem. Tomēr grūti apstrīdamu un viegli pārbaudāmu faktu gūzma uz desmit lapām nespēja nevienu ieinteresēt.

Īsais stāsts ir diezgan vienkāršs - nozares uzņēmēji, kas sevi ir nosaukuši par Ēdinātāju apvienību, ir konstatējuši vispirms to, ka trīs lieli ēdinātāji - SIA Baltic Restaurants Latvia, SIA Žaks-2 un SIA Fristar ir saistīti vai savstarpēji pazīstami. Proti, Baltic Restaurants Latvia pieder četrām privātpersonām, kurām pieder arī Fristar, tomēr Fristar līdzīpašnieku vidū ir arī Jānis Meija, kurš ir arī vienīgais Fristar valdes loceklis. Savukārt uzņēmums Žaks-2 pilnībā pieder Žannai Gajevskai, taču ir nianse - citā uzņēmumā - SIA Deliment, kur Gajevskai šobrīd pieder 49%, laikā no 2021.gada aprīļa līdz 2023.gadam piederēja arī tam pašam Jānim Meijam, turklāt viņi abi arī bija uzņēmuma amatpersonas. Tas nozīmē, ka Gajevska un Meija bija ne tikai pazīstami, bet kopīgi dibinājuši uzņēmumu. Turklāt viņus vieno arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija, par kuru gan daudz informācijas nav atrodams, bet pēc datiem gada pārskatā biedru skaits varētu nepārsniegt trīs.

Latvijā ēdināšanas pakalpojumu apgrozījums mēreni pieaug, sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš skaidroja, ka mērenu izaugsmi ēdināšanas nozarē galvenokārt veicina inflācija.

Vienlaikus Jenzis arī atzīmēja, ka uzņēmēji cenšas inflācijas radīto izejvielu cenu kāpumu kompensēt citos veidos, ne tikai ceļot pakalpojuma cenu.

Tāpat viņš norādīja, ka šogad vasaras pirmā puse bija lietaina, kas negatīvi ietekmēja atsevišķu ēdinātāju apgrozījumu, tomēr jūlija un augusta rezultāti bija labi.

Jenzis, atsaucoties uz pētījumu centra SKDS pētījumu, akcentēja, ka Latvijā iedzīvotājs pusdienām sabiedriskās ēdināšanas iestādēs šā gada sākumā vienā reizē tērēja 10,21 eiro, kas ir par 1,27 eiro jeb 14,2% vairāk nekā 2024.gada sākumā. "Vienlaikus ir samazinājies pastāvīgo un biežo ēdāju skaits, iespējams, paaugstināto cenu dēļ. Pirms Covid-19 pandēmijas tie bija aptuveni 25-26% no visiem iedzīvotājiem, patlaban - 19%," sacīja Jenzis, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Problēmas ēdināšanas uzņēmumu izvēlē, nosakot, iespējams, nesamērīgas prasības, par kuru jau rakstīts aprīļa sākumā, izgaismošana, atklājusi jaunas nianses sistēmā, kura acīmredzot ir apnikusi ne tikai konkurējošajiem uzņēmumiem, bet arī pašu dārzeņu audzētājiem un pārtikas produktu ražotājiem.

Pirmkārt jāvērš uzmanība, ka Rīga, kuras veiktajos ēdināšanas pakalpojuma iepirkumos vairākus gadus bija ietverta prasība piegādāt tādus dārzeņus, kuri būtu ietverti Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā (NPKS) jeb būtu ieguvuši tautā pazīstamo “Zaļo karotīti”, nebūt nav vienīgā tāda pašvaldība. Ēdinātāju apvienība, kurā bija vērsusies arī Konkurences padomē ar iesniegumu un lūgumu pārbaudīt konkurences ierobežošanu, norāda, ka līdzīga problemātika novērojama arī Daugavpils pilsētas domes iepirkumos - piemēram, 2019.gadā nogalē izsludinātajā iepirkumā DPD 2019/159 prasība pēc NPKS nav bijusi ietverta, taču pēc pusotra gada sludinātajā iepirkumā DPD 2021/56 tika iekļauta iespēja par dažādiem sertifikātiem iegūt vairāk punktus.

Latvijā auksto laika apstākļu dēļ atsevišķiem ēdinātājiem šogad jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, apgrozījums ir krities par 30%, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš skaidroja, ka vasaras sezonu ēdināšanas nozarē būtiski ir ietekmējuši aukstie laika apstākļi, īpaši ēdinātājus, kuriem ir vasaras terases, vai ēdināšanas vietas atrodas ūdens tuvumā.

Tāpat viņš atzina, ka apgrozījuma kritums novērots gan Rīgas, gan reģionu uzņēmējiem. "Vasara tradicionāli bija laiks, kad uzņēmēji uzkrāja līdzekļus nesezonas laikam, lai kompensētu izmaksas un neatbrīvotu darbiniekus. Šogad vasara nav bijusi tik laba, tāpēc uzņēmējiem tas ir papildu izaicinājums," piebilda Jenzis.

Vienlaikus viņš minēja, ka ēdināšanas nozari ietekmē arī salīdzinoši mazais tūristu skaits un tūristu pavadīto nakšu skaits viesnīcās, kas, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku jeb 2019.gadu, Latvijā ir krities par 26%, savukārt Igaunijā - par 12%.

Pēdējos gados pasākumu un izbraukuma ēdināšanas nozare Latvijā ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, ko lielā mērā ietekmējusi COVID-19 pandēmija, tehnoloģiju attīstība un mainīgās patērētāju prasības.

Daudzi pakalpojumi nodrošinātāji ilgstoši bija apturējuši savu darbību un ne visi spēja atgriezties nozarē, kas pa šo laiku ir būtiski mainījusies. Šobrīd klienti lielākoties sagaida ilgtspējīgus risinājumus, elastību, personalizāciju un plašu piedāvājumu ikvienai gaumei – sākot no ekonomiskiem un vienkāršiem risinājumiem līdz pat augstās klases restorānu ēdināšanai.

Papildus tam izbraukuma ēdināšanas pakalpojumi sniedzēji turpina saskarties arī ar personāla trūkumu, bet tas ir svarīgs aspekts, lai svētki izdotos un viesi būtu apmierināti. Ne visi izbraukuma ēdinātāji pārdzīvoja pandēmiju Pandēmijas sākumā, 2020. gadā, pasākumu un izbraukuma ēdināšanas nozare piedzīvoja krasu kritumu, jo bija ierobežota iespēja rīkot lielus sabiedriskus pasākumus, svētkus un konferences.

Kamēr Lietuvas un Igaunijas vecpilsētās dzīve kūsā, Vecrīga, tūristu skaitam joprojām neatgriežoties 2019. gada līmenī, aizvien ir salīdzinoši klusa.

To DB norāda gan vairāki Vecrīgas uzņēmēji, gan Latvijas Restorānu biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis. Viņš atzīmē, ka, lai gan ēdināšanas un viesmīlības nozare šobrīd uzrāda rekordlielu apgrozījumu, peļņas rādītāji ir ievērojami samazinājušies. Apgrozījums pieaudzis uz inflācijas rēķina, taču realitātē klientu un čeku skaits nav palielinājies, teic J. Jenzis, aicinot pašvaldību un valdību pievērsties šīs situācijas risināšanai. Ir nepieciešamas gan mārketinga aktivitātes tūristu piesaistei, gan finansiāls atbalsts uzņēmējiem, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājums ēdinātājiem, kas varētu būtiski uzlabot mūsu konkurētspēju Baltijas līmenī, spriež Latvijas Restorānu biedrības valdes priekšsēdētājs.

Latvijā restorāni patlaban ir grūtā situācijā, sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš sacīja, ka vēl viens "Michelin" ieteiktais restorāns "Barents" ir paziņojis par savu slēgšanu, kas apliecina to, ka gada sākumā ēdināšanas nozare un restorāni ir grūtā situācijā.

Jenzis papildināja, ka ēdināšanas nozarē uzņēmējiem ir grūti ne tikai smalko restorānu segmentā, bet vairāki restorāni aizveras "klusi un mierīgi". Viņš sacīja, ka tas varētu turpināties, jo pašlaik ir nesezona un uzņēmējiem nav cerību, ka kaut kas varētu mainīties, jo politiskā līmenī nenotiek diskusijas par nozares kritisko situāciju un atbalstu tai.

Vecrīgā slēgs Michelin ieteikto Barents restorānu un bāru

Vecrīgā, Smilšu ielā, tiks slēgts starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" iekļautais...

"Kvalitatīvi produkti, kas ir viesu iemīļoti un apmeklēti, nevar izdzīvot un nevar turpināt darbību. Tas nozīmē, ka kopējā sistēmā kaut kas nav kārtībā," minēja Jenzis.

Tādējādi LRB, Latvijas Bāru asociācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir vienojušās par nākamajiem soļiem, tostarp piketu šī gada septembrī, minēja Jenzis.

Viņš sacīja, ka pašlaik politiskā līmenī ir bezdarbība, kā arī nozares kontekstā ir vairāki izaicinājumi, tostarp tūristu ir maz, cilvēku pirktspēja krītas, nodokļu slogs ir augsts, Latvijā ir viena no augstākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm Eiropas Savienībā (ES), kā arī Latvijā ir augstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā. Tādējādi, pēc viņa teiktā, nav redzama "gaisma tuneļa galā" un nozarei netiek pausts atbalsts.

Jau ziņots, ka Vecrīgā, Smilšu ielā, tiks slēgts starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" iekļautais "Barents" restorāns un bārs.

Restorāna un bāra pēdējā darba diena būs 31. janvāris.

Tādējādi šis būs otrais "Michelin Guide" iekļautais restorāns Latvijā, kas tiks aizvērts šī gada janvārī. Kā ziņots, šogad 12. janvārī tika slēgts jūras produktu restorāns "Tails" Antonijas ielā Rīgā.

Eiropas čempionāta basketbolā laikā Rīgā ēdinātāju apgrozījums pieauga līdz 10% robežās, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis, balstoties uz LRB biedru aptauju.

Viņš skaidroja, ka lielāks apgrozījuma pienesums no čempionāta noteikti būs viesnīcām, jo viesnīcu noslogojums bija salīdzinoši augsts, salīdzinot ar pagājušā gada septembri.

Jenzis skaidroja, ka čempionāta laikā ēdināšanas vietu klienti atšķīrās no "parastā" tūrista, kas vairāk koncentrējas uz gastronomijas iepazīšanu. "Sporta līdzjutējiem vairāk interesē izklaide un dzērieni, tādēļ bāri noteikti bija lielāki ieguvēji nekā restorāni," viņš minēja.

Viņš arī pastāstīja, ka čempionāta laikā ēdināšanas vietas vairāk apmeklēja tūristi no Igaunijas un Somijas, kā arī nedaudz no Vācijas, tomēr tas bija atkarīgs no tā, kuras komandas tālāk tika izslēgšanas spēlēs.

Viesmīlības nozare šogad septembrī plāno piketēt saistībā ar valdības bezdarbību krīzes risināšanā nozarē, aģentūru LETA informēja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka protesta mērķis būs arī atkārtoti aicināt samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanas pakalpojumiem.

Par piketa rīkošanu ir vienojusies LRB, Latvijas Bāru asociācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA).

Viņš uzsvēra, ka pēdējo astoņu gadu laikā nozares organizācijas ir piedāvājušas vairākus konkrētus soļus un risinājumus, lai mazinātu ēnu ekonomiku nozarē. Šie priekšlikumi prezentēti gan Ekonomikas ministrijai (EM), gan Finanšu ministrijai (FM), tomēr, pēc viņa teiktā, FM neesot neko darījusi, lai ieviestu šos soļus.

Tādējādi biedrības ieskatā Valsts kontroles (VK) pārmetums FM par nespēju mazināt ēnu ekonomiku valstī ir pamatots.

Ēdināšanas nozarei šā gada sākums būs izaicinājumiem bagāts, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš skaidroja, ka janvāris un februāris tradicionāli ir nesezona ēdināšanas un viesu izmitināšanas nozarē. Vienlaikus energoresursu cenas ir augstas, bet klientu, īpaši tūristu, skaits ir neliels.

Jenzis papildināja, ka publiski izskanējusī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadības apņemšanās drīzumā sasniegt 2019. gada tūrisma rādītājus ir apsveicama, tomēr nozarē nav pārliecības par šo plānu segumu situācijā, kad tiek samazināts tūrisma mārketinga budžets.

Viņš uzsvēra, ka trūkst plānošanas vidējā termiņā, lai uzņēmējiem būtu skaidrība un pārliecība par nākotni, prioritārajiem tirgiem, kā arī finansējumu šo tirgu apguvē.

Biedrības vadītājs piebilda, ka Rīgā un Latvijā notiek salīdzinoši maz vērienīgu starptautisku pasākumu, kas piesaistītu lielu viesu skaitu un sniegtu papildu ieņēmumus valsts budžetā, kā arī trūkst laba un savlaicīga mārketinga esošajiem pasākumiem. Tomēr viņš pozitīvi vērtēja dažu privātu pasākumu organizatoru darbību, piemēram, Rīgas maratonu, kas piesaista ārvalstu sporta tūristu interesi.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto maksājumu parādi 2026. gada 1. janvārī ēdināšanas pakalpojumu nozarē bija 34,81 miljona eiro apmērā, pirmdien Latvijas Restorānu biedrības (LRB) kopsapulcē norādīja VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Viņa atzīmēja, ka VID administrēto maksājumu parādi 2026. gada 1. janvārī ēdināšanas pakalpojumu nozarē bija 34,81 miljona eiro apmērā, tostarp 36,8% veidoja B līmeņa uzņēmumi, 36,2% veidoja pārējie uzņēmumi un 17,7% veidoja C līmeņa uzņēmumi. Savukārt LRB biedru parādi bija 2,14 miljonu eiro apmērā - 55,4% bija B līmeņa uzņēmumiem, 44,1% bija A līmeņa uzņēmumiem, bet 0,5% bija pārējiem uzņēmumiem.

Savukārt 2026. gada 1. janvārī nodokļu maksātāju skaits ēdināšanas pakalpojumu nozarē bija 5012, no tiem 34,2% bija A līmeņa uzņēmumi, kuriem nav būtisku nodokļu pārkāpumu risku, 19,5% bija N līmeņa uzņēmumi jeb neaktīvi nodokļu maksātāji, 13,3% bija B līmeņa uzņēmumi, kuriem ir jāuzlabo saistību izpilde, un 12,5% bija C līmeņa uzņēmumi jeb uzņēmumi, kuriem ir pārkāpumi saistību izpildē.

Igaunijas ēdināšanas ķēde "MySushi", kas ir daļa no Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupas "Apollo Group", atklājis jaunu ēdināšanas vietu tirdzniecības centrā "K3", Imantā, informē uzņēmumā.

Šī ir piektā "MySushi" ēdināšanas vieta Latvijā.

Līdz gada beigām plānots atvērt vēl vienu "MySushi" ēdināšanas vietu "Skanstes Rimi", kā arī turpināt paplašināšanos nākamajā gadā.

Pirmo ēdināšanas vietu Latvijā uzņēmums atklāja 2021.gadā tirdzniecības centrā "Riga Plaza". Savukārt šogad kompānija ir atklājusi ēdināšanas vietas tirdzniecības centros "Akropole Rīga" un "Origo", kā arī Augusta Deglava ielā.

Jau ziņots, ka "MySushi" tuvāko gadu laikā Latvijā plāno atvērt kopumā 15 jaunas ēdināšanas vietas, investējot vairāk nekā divus miljonus eiro.

"MySushi" izveidota 2012.gadā, un kopš 2022.gada uzņēmums ir daļa no "Apollo Group". Igaunijā "MySushi" pārvalda vairāk nekā 20 ēdināšanas vietas.

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmums AS "Lido" par plašākiem paplašināšanas plāniem varētu domāt pēc jaunās ražošanas ēkas Kurzemes prospektā pabeigšanas, kuru plānots atklāt 2027. gada vidū, sacīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa sacīja, ka "Lido" ražošanas kapacitāte patlaban ir izsmelta, tāpēc plānota jaunas ražotnes izveide. "Pašlaik ir sākts aktīvs ražotnes projektēšanas process. Šī ir galvenā prioritāte, lai palielinātu "Lido" kapacitāti un varētu atklāt jaunas ēdināšanas vietas," viņa minēja.

Auziņa stāstīja, ka līdz ražotnes atklāšanai "Lido" turpinās strādāt pie jaunu tehnoloģiju ieviešanas, lai uzlabotu esošo ēdināšanas vietu pasniegšanas formātu, klientu ērtību un labbūtību.

Viņa uzsvēra, ka "Lido" izvērtē jaunas potenciālās ēdināšanas vietas, tomēr kapacitātes dēļ tās nav iespējams atklāt. Vienlaikus viņa papildināja, ka "Lido" jaunā koncepta veikali uzrāda labus rezultātus, tādēļ uzņēmums varētu strādāt arī pie to paplašināšanas plāniem.

Latvijā atsevišķiem ēdinātājiem šā gada pirmajos divos mēnešos apgrozījums ir krities par 10-30%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka apgrozījuma kritums 2026. gada pirmajos divos mēnešos saistīts ar mazu tūristu skaitu, auksto laiku, energoresursu cenu pieaugumu, kā arī inflācijas ietekmi.

Jenzis norādīja, ka atsevišķi ēdinātāji gada sākumā ir aizvērušies, tādēļ ir nepieciešama politiskā griba un atbalsta pasākumi.

Vienlaikus viņš pauda, ka arī laukos ēdinātājiem ir grūta situācija, kā arī kopumā marts izskatās diezgan slikti, jo tūristu joprojām nebūs.

Komentējot ātrās ēdināšanas uzņēmumu izaugsmi Latvijā, Jenzis norādīja, ka ekonomiskajā segmentā visās krīzes situācijās šiem uzņēmumiem klājas labāk, bet dzīvesstila restorāniem un kafejnīcām - sliktāk. "Tādēļ ir nepieciešama aktīva valdības iesaiste, lai Latvijā drīzumā nevajadzētu dzirdēt par vēl kāda restorāna aizvēršanos," uzsvēra biedrības vadītājs.

Ēdināšanas uzņēmums "Lido" vērtē attīstības iespējas Lietuvas tirgū, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

"Mēs redzam "Lido" visās Baltijas valstīs. Šobrīd notiek padziļināta Lietuvas tirgus izpēte, gan par patēriņa paradumiem, gan par ēdienu kultūru," teica atzina Auziņa.

Viņa arī atzīmēja, ka Lietuva, lai kā negribētos to atzīt, šobrīd ir vadošā Baltijā ēdināšanas jomā. "Viņi ir malači un izdarījuši daudz - Covid-19 laikā samazināja pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir investējuši inovācijās, attīstījuši jaunas idejas," sacīja Auziņa.

Tāpat viņa norādīja, ka Covid-19 laikā Lietuva rīkojās ļoti mērķtiecīgi, valdībai pieņemot PVN samazināto likmi ēdināšanai. "Samazinātais PVN deva nozarei lielu grūdienu, un tā pakāpās vismaz piecus soļus priekšā Latvijai un Igaunijai, kas šajā laikā stagnēja. Lietuvieši ir attīstījušies, realizējuši jaunas idejas, investējuši jaunos restorānos. Mēs diemžēl kā ēdināšanas nozare neaizklauvējāmies līdz valstsvīriem un nespējām viņiem pierādīt veiksmīgo Lietuvas pieredzi," skaidroja Auziņa.

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Ēdināšanas uzņēmums AS "Lido" nākamā gada pirmajā pusē plāno atvērt jaunu ēdināšanas vietu Igaunijā, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Investīcijas jaunās ēdināšanas vietas izveidē uzņēmuma pārstāvji neatklāj, norādot, ka investīciju apjoms vēl tiek aprēķināts.

Auziņa atzīmēja, ka uzņēmums patlaban strādā pie Baltijas un Skandināvijas tirgus izpētes, kas saistīta ar uzņēmuma nākamo piecu gadu stratēģijas plānu.

"Ir nepieciešama pastiprināta un detalizēta izpēte gan par tirgus pieprasījumu, gan par ēdināšanas kultūru, gan dažādiem citiem jautājumiem," teica Auziņa, piebilstot, ka tuvākajā laikā pētījums tiks noslēgts un tiks veikta detalizēta rezultātu analīze, lai turpinātu uzņēmuma attīstību ārpus Latvijas un Igaunijas.

Finanšu gads, kas uzņēmumam ir no 2023.gada 1.maija līdz 2024.gada 30.aprīlim, bijis veiksmīgākais tā pastāvēšanas vēsturē gan apgrozījumā, gan peļņā, apgalvoja Auziņa, taču auditētie finanšu dati vēl nav publiskoti.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) izsludinājusi iepirkumu ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanai par līgumsummu 25 miljoni eiro, informē slimnīcas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Jauns iepirkums bija jāizsludina, ņemot vērā, ka noslēgumam tuvojas līgumsaistības ar līdzšinējo pakalpojuma sniedzēju personu apvienību "Aleks un V Concord Service Group CNC", kas savukārt ir nonākusi Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) redzeslokā saistībā ar nepilnībām slimnīcas ēdināšanas blokā.

Jaunā līguma plānotais termiņš ir pieci gadi. Piegādātājiem izvirzītas stingras kvalifikācijas prasības saistībā ar līdzvērtīgu pieredzi gan attiecībā uz pašu pretendentu, gan tā personālu, norāda slimnīcā.

Vārpa norāda, ka, izsludinot iepirkumu, ņemti vērā arī nozares pārstāvju sniegtie komentāri slimnīcas organizētajā publiskajā apspriedē.

Piedāvājumus var iesniegt līdz 28.augusta plkst.10.

Starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauto restorānu skaits Latvijā varētu palielināties, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Tāpat viņš pauda cerību, ka sarakstam varētu pievienoties vēl kāds restorāns, kuram tiktu piešķirta "Michelin" kvalitātes zvaigzne.

Viņaprāt, esošie restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen", kas ieguvuši vienu "Michelin" zvaigzni, šogad to saglabās, kā arī viņš pauda cerību, ka kāds no šiem restorāniem varētu iegūt vēl vienu zvaigzni. "Šie restorāni ir pelnīti ieguvuši zvaigznes, kā arī turpina nodrošināt augstāko līmeni un strādāt kvalitāti," norādīja Jenzis.

Jenzis papildināja, ka Latvijai ir "jāaug", lai iegūtu trīs "Michelin" zvaigžņu novērtētu restorānu, jo tās ir lielas investīcijas telpās, personālā un produktos, lai nodrošinātu augstu kvalitātes līmeni. "Tā ir nākotnes cerība, bet divām zvaigznēm esam gatavi," viņš piebilda.

Latvijā daudzi restorāni, kas strādā augstā līmenī, vēl nav pamanīti no starptautiskā gastronomijas ceļveža "Michelin Guide" skatījuma, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka šogad ceļveža Latvijas izlasē nebija pārsteigumu, tomēr katru gadu izlase turpina paplašināties, iekļaujot jaunus restorānus.

Jenzis sacīja, ka kopumā Latvijas restorāni turpina attīstīties un uzlabot kvalitāti, bet "Michelin" eksperti ir neatkarīgi, un restorāniem jebkurā brīdī jābūt gataviem, ka ēdiens tiks vērtēts.

Viņš uzsvēra, ka ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas (EM) atbalstu šis projekts ir jāturpina, lai restorāni varētu turpināt sevi pierādīt, kā arī kāds no Latvijas restorāniem iegūtu divas zvaigznes.

Jenzis atzīmēja, ka no biznesa viedokļa "Michelin" ceļvedis veicina restorānu atpazīstamību un apgrozījumu, kā arī ir svarīgs instruments gastronomijas tūrisma veicināšanai.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir sagatavojusi priekšlikumus, kā kompensēt valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, ja tiks pieņemts lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu ēdināšanas pakalpojumiem.

Priekšlikumus LRB šonedēļ iesniedz Ekonomikas ministrijai. LRB uzsver, ka PVN samazināšana restorānu un ēdināšanas nozarē dotu virkni pozitīvu efektu Latvijas tautsaimniecībai un uzlabotu nozares finansiālo situāciju, kas smagi cietusi Covid-19 pandēmijas un Krievijas kara izraisīto seku rezultātā, īpaši tūrisma plūsmas krituma dēļ. PVN samazināšana dotu iespēju palielināt nozarē strādājošo algas, mazinot darbaspēka aizplūšanu, kā arī samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un stiprinātu godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēju. PVN samazināšana arī ļautu samazināt ēdienu cenas gala patērētājam, kas strauji pieaugušas ekonomiskās krīzes un inflācijas rezultātā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Latvijā ēdināšanas nozari nākamajā gadā būtiski ietekmēs iedzīvotāju pirktspēja un pieaugošās izmaksas, pauda AS "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Tāpat viņa norādīja, ka pārtikas ražošanu ietekmēs globāli faktori, piemēram, klimata pārmaiņas, kas prasīs elastību un inovācijas nozarē. Līdztekus izaicinājumus uzņēmumam un nozarei sagādās spriedze darba tirgū, kā arī, pēc Auziņas ieskata, nākamajā gadā neuzlabosies tūrisma plūsma.

Ēdināšanas nozarei nākamajā gadā joprojām svarīgs jautājums būs arī nozares kopējā ilgtspēja un konkurētspēja, norādīja Auziņa, papildinot, ka viena no iespējām, kas varētu atvieglot situāciju un veicināt ēdināšanas nozares attīstību, ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātas likmes noteikšana.

"Tas būtiski mazinātu uzņēmumu izmaksu slogu, ļaujot ieguldīt kvalitātes uzlabošanā, inovācijās un darbinieku labbūtībā. Šāds solis dotu nozarei finansiālu stabilitāti un veicinātu Latvijas kā pievilcīga tūrisma un ēdināšanas galamērķa tēlu Baltijas un starptautiskā mērogā," viņa uzsvēra.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2024.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 40,2 miljardi eiro.

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP samazinājās par 0,4%. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājies par 0,1%. Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 11,0 miljardi eiro.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2024.gadā samazinājās par 2,8%, bet pakalpojumu nozaru pieauga par 0,4%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms palielinājās par 3,7%, ko veicināja produkcijas apjoma palielinājums augkopībā un lopkopībā par 3,0% un mežsaimniecībā un mežizstrādē par 4,6%, bet zivsaimniecības nozarē vērojams samazinājums par 0,8%.