Latvijā ēdināšanas pakalpojumu apgrozījums mēreni pieaug, sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš skaidroja, ka mērenu izaugsmi ēdināšanas nozarē galvenokārt veicina inflācija.

Vienlaikus Jenzis arī atzīmēja, ka uzņēmēji cenšas inflācijas radīto izejvielu cenu kāpumu kompensēt citos veidos, ne tikai ceļot pakalpojuma cenu.

Tāpat viņš norādīja, ka šogad vasaras pirmā puse bija lietaina, kas negatīvi ietekmēja atsevišķu ēdinātāju apgrozījumu, tomēr jūlija un augusta rezultāti bija labi.

Jenzis, atsaucoties uz pētījumu centra SKDS pētījumu, akcentēja, ka Latvijā iedzīvotājs pusdienām sabiedriskās ēdināšanas iestādēs šā gada sākumā vienā reizē tērēja 10,21 eiro, kas ir par 1,27 eiro jeb 14,2% vairāk nekā 2024.gada sākumā. "Vienlaikus ir samazinājies pastāvīgo un biežo ēdāju skaits, iespējams, paaugstināto cenu dēļ. Pirms Covid-19 pandēmijas tie bija aptuveni 25-26% no visiem iedzīvotājiem, patlaban - 19%," sacīja Jenzis, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Latvijā situācija ēdināšanas nozarē ir kritiska, tostarp daļa ēdinātāju ir palielinājuši cenas, lai pielāgotos situācijai, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka, veicot LRB biedru aptauju, 20% atzinuši, ka ir paaugstinājuši cenas par 10%, vēl 22% cenas kāpinājuši līdz 10%, kamēr 58% LRB biedru pēdējā laikā cenas nav mainījuši vai ir pat samazinājuši.

"Galvenie iemesli, kurus minējuši LRB biedri cenu palielinājumam, ir augstais nodokļu slogs," sacīja Jenzis, piebilstot, ka Latvijā ēdināšanas jomā vēl aizvien ir viena no augstākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kā arī augstākais darba spēka nodokļu slogs Baltijā.

Vienlaikus Jenzis skaidroja, ka ēdināšanas pakalpojumu cenas ietekmē arī darbaspēka trūkums un ar to saistītais algu kāpums, kā arī klientu, īpaši tūristu, trūkums. "Situācija ir ļoti bēdīga. Turklāt situāciju ar tūrismu Latvijā un Rīgā var novērot ar neapbruņotu aci - izejot nelielā pastaigā pa Vecrīgu var ātri saskaitīt daudzus slēgtus restorānus un izklaides vietas," teica Jenzis.

Latvijā auksto laika apstākļu dēļ atsevišķiem ēdinātājiem šogad jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, apgrozījums ir krities par 30%, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš skaidroja, ka vasaras sezonu ēdināšanas nozarē būtiski ir ietekmējuši aukstie laika apstākļi, īpaši ēdinātājus, kuriem ir vasaras terases, vai ēdināšanas vietas atrodas ūdens tuvumā.

Tāpat viņš atzina, ka apgrozījuma kritums novērots gan Rīgas, gan reģionu uzņēmējiem. "Vasara tradicionāli bija laiks, kad uzņēmēji uzkrāja līdzekļus nesezonas laikam, lai kompensētu izmaksas un neatbrīvotu darbiniekus. Šogad vasara nav bijusi tik laba, tāpēc uzņēmējiem tas ir papildu izaicinājums," piebilda Jenzis.

Vienlaikus viņš minēja, ka ēdināšanas nozari ietekmē arī salīdzinoši mazais tūristu skaits un tūristu pavadīto nakšu skaits viesnīcās, kas, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku jeb 2019.gadu, Latvijā ir krities par 26%, savukārt Igaunijā - par 12%.

Latvijā restorāni patlaban ir grūtā situācijā, sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš sacīja, ka vēl viens "Michelin" ieteiktais restorāns "Barents" ir paziņojis par savu slēgšanu, kas apliecina to, ka gada sākumā ēdināšanas nozare un restorāni ir grūtā situācijā.

Jenzis papildināja, ka ēdināšanas nozarē uzņēmējiem ir grūti ne tikai smalko restorānu segmentā, bet vairāki restorāni aizveras "klusi un mierīgi". Viņš sacīja, ka tas varētu turpināties, jo pašlaik ir nesezona un uzņēmējiem nav cerību, ka kaut kas varētu mainīties, jo politiskā līmenī nenotiek diskusijas par nozares kritisko situāciju un atbalstu tai.

Vecrīgā slēgs Michelin ieteikto Barents restorānu un bāru

Vecrīgā, Smilšu ielā, tiks slēgts starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" iekļautais...

"Kvalitatīvi produkti, kas ir viesu iemīļoti un apmeklēti, nevar izdzīvot un nevar turpināt darbību. Tas nozīmē, ka kopējā sistēmā kaut kas nav kārtībā," minēja Jenzis.

Tādējādi LRB, Latvijas Bāru asociācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir vienojušās par nākamajiem soļiem, tostarp piketu šī gada septembrī, minēja Jenzis.

Viņš sacīja, ka pašlaik politiskā līmenī ir bezdarbība, kā arī nozares kontekstā ir vairāki izaicinājumi, tostarp tūristu ir maz, cilvēku pirktspēja krītas, nodokļu slogs ir augsts, Latvijā ir viena no augstākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm Eiropas Savienībā (ES), kā arī Latvijā ir augstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā. Tādējādi, pēc viņa teiktā, nav redzama "gaisma tuneļa galā" un nozarei netiek pausts atbalsts.

Jau ziņots, ka Vecrīgā, Smilšu ielā, tiks slēgts starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" iekļautais "Barents" restorāns un bārs.

Restorāna un bāra pēdējā darba diena būs 31. janvāris.

Tādējādi šis būs otrais "Michelin Guide" iekļautais restorāns Latvijā, kas tiks aizvērts šī gada janvārī. Kā ziņots, šogad 12. janvārī tika slēgts jūras produktu restorāns "Tails" Antonijas ielā Rīgā.

Eiropas čempionāta basketbolā laikā Rīgā ēdinātāju apgrozījums pieauga līdz 10% robežās, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis, balstoties uz LRB biedru aptauju.

Viņš skaidroja, ka lielāks apgrozījuma pienesums no čempionāta noteikti būs viesnīcām, jo viesnīcu noslogojums bija salīdzinoši augsts, salīdzinot ar pagājušā gada septembri.

Jenzis skaidroja, ka čempionāta laikā ēdināšanas vietu klienti atšķīrās no "parastā" tūrista, kas vairāk koncentrējas uz gastronomijas iepazīšanu. "Sporta līdzjutējiem vairāk interesē izklaide un dzērieni, tādēļ bāri noteikti bija lielāki ieguvēji nekā restorāni," viņš minēja.

Viņš arī pastāstīja, ka čempionāta laikā ēdināšanas vietas vairāk apmeklēja tūristi no Igaunijas un Somijas, kā arī nedaudz no Vācijas, tomēr tas bija atkarīgs no tā, kuras komandas tālāk tika izslēgšanas spēlēs.

Latvijā atsevišķiem ēdinātājiem šā gada pirmajos divos mēnešos apgrozījums ir krities par 10-30%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka apgrozījuma kritums 2026. gada pirmajos divos mēnešos saistīts ar mazu tūristu skaitu, auksto laiku, energoresursu cenu pieaugumu, kā arī inflācijas ietekmi.

Jenzis norādīja, ka atsevišķi ēdinātāji gada sākumā ir aizvērušies, tādēļ ir nepieciešama politiskā griba un atbalsta pasākumi.

Vienlaikus viņš pauda, ka arī laukos ēdinātājiem ir grūta situācija, kā arī kopumā marts izskatās diezgan slikti, jo tūristu joprojām nebūs.

Komentējot ātrās ēdināšanas uzņēmumu izaugsmi Latvijā, Jenzis norādīja, ka ekonomiskajā segmentā visās krīzes situācijās šiem uzņēmumiem klājas labāk, bet dzīvesstila restorāniem un kafejnīcām - sliktāk. "Tādēļ ir nepieciešama aktīva valdības iesaiste, lai Latvijā drīzumā nevajadzētu dzirdēt par vēl kāda restorāna aizvēršanos," uzsvēra biedrības vadītājs.

Starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauto restorānu skaits Latvijā varētu palielināties, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Tāpat viņš pauda cerību, ka sarakstam varētu pievienoties vēl kāds restorāns, kuram tiktu piešķirta "Michelin" kvalitātes zvaigzne.

Viņaprāt, esošie restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen", kas ieguvuši vienu "Michelin" zvaigzni, šogad to saglabās, kā arī viņš pauda cerību, ka kāds no šiem restorāniem varētu iegūt vēl vienu zvaigzni. "Šie restorāni ir pelnīti ieguvuši zvaigznes, kā arī turpina nodrošināt augstāko līmeni un strādāt kvalitāti," norādīja Jenzis.

Jenzis papildināja, ka Latvijai ir "jāaug", lai iegūtu trīs "Michelin" zvaigžņu novērtētu restorānu, jo tās ir lielas investīcijas telpās, personālā un produktos, lai nodrošinātu augstu kvalitātes līmeni. "Tā ir nākotnes cerība, bet divām zvaigznēm esam gatavi," viņš piebilda.

Latvijā daudzi restorāni, kas strādā augstā līmenī, vēl nav pamanīti no starptautiskā gastronomijas ceļveža "Michelin Guide" skatījuma, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka šogad ceļveža Latvijas izlasē nebija pārsteigumu, tomēr katru gadu izlase turpina paplašināties, iekļaujot jaunus restorānus.

Jenzis sacīja, ka kopumā Latvijas restorāni turpina attīstīties un uzlabot kvalitāti, bet "Michelin" eksperti ir neatkarīgi, un restorāniem jebkurā brīdī jābūt gataviem, ka ēdiens tiks vērtēts.

Viņš uzsvēra, ka ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas (EM) atbalstu šis projekts ir jāturpina, lai restorāni varētu turpināt sevi pierādīt, kā arī kāds no Latvijas restorāniem iegūtu divas zvaigznes.

Jenzis atzīmēja, ka no biznesa viedokļa "Michelin" ceļvedis veicina restorānu atpazīstamību un apgrozījumu, kā arī ir svarīgs instruments gastronomijas tūrisma veicināšanai.

Ēdināšanas nozarei šā gada sākums būs izaicinājumiem bagāts, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš skaidroja, ka janvāris un februāris tradicionāli ir nesezona ēdināšanas un viesu izmitināšanas nozarē. Vienlaikus energoresursu cenas ir augstas, bet klientu, īpaši tūristu, skaits ir neliels.

Jenzis papildināja, ka publiski izskanējusī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadības apņemšanās drīzumā sasniegt 2019. gada tūrisma rādītājus ir apsveicama, tomēr nozarē nav pārliecības par šo plānu segumu situācijā, kad tiek samazināts tūrisma mārketinga budžets.

Viņš uzsvēra, ka trūkst plānošanas vidējā termiņā, lai uzņēmējiem būtu skaidrība un pārliecība par nākotni, prioritārajiem tirgiem, kā arī finansējumu šo tirgu apguvē.

Biedrības vadītājs piebilda, ka Rīgā un Latvijā notiek salīdzinoši maz vērienīgu starptautisku pasākumu, kas piesaistītu lielu viesu skaitu un sniegtu papildu ieņēmumus valsts budžetā, kā arī trūkst laba un savlaicīga mārketinga esošajiem pasākumiem. Tomēr viņš pozitīvi vērtēja dažu privātu pasākumu organizatoru darbību, piemēram, Rīgas maratonu, kas piesaista ārvalstu sporta tūristu interesi.

Restorānu sarakstam, kuri ieguvuši "Michelin" zvaigzni, šogad varētu pievienoties viens vai divi restorāni, pieļauj Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Tāpat restorānam "Max Cekot Kitchen" ir ambīcijas un potenciāls iegūt otro zvaigzni, norādīja Janzis, piebilstot, ka restorāns ir manāmi investējis gan servisā, gan traukos un citur.

Nosauks Michelin 2025. gada Latvijas labākos restorānus

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin”...

Ar katru gadu cerības pieaug, un restorāni, kuri tikuši novērtēti, ir pelnījuši saglabāt novērtējumus vai iegūt papildu, teica Jenzis, piebilstot, ka šajā brīdī Latvijā ir laba gastronomijas situācija un līmenis, kādā pavāri strādā, ir augsts. Zvaigzne ir papildu motivācija strādāt vēl labākā līmenī.

Jau ziņots, ka "Michelin" šogad 24.oktobrī paziņos Latvijas restorānus, kuri tiks iekļauti 2025.gada "Michelin" ceļvedī, kā arī nosauks restorānus, kas saņems "Michelin" zvaigznes.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni - 19 restorāni, kuri atrodas Rīgā, un septiņi restorāni, kuri atrodas ārpus galvaspilsētas. To starpā ir viens restorāns ar vienu zvaigzni, trīs "Bib Gourmand" restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

"Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā izcilus ēdienus, ievērojot piecus kritērijus: sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes tiek piešķirtas uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

Jūrmalas domes iecere paaugstināt iebraukšanas maksu pilsētā līdz pieciem eiro samazinās Jūrmalas viesu spontāno apmeklējumu skaitu, īpaši ģimeņu un vienas dienas atpūtnieku apmeklējumu skaitu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka šī iecere rada nopietnas bažas viesmīlības un tūrisma nozarē, jo Jūrmalas uzņēmēji jau patlaban ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem. "Šī vasara to spilgti apliecināja, jo nestabilie laika apstākļi būtiski ietekmēja apmeklētāju plūsmu un ienākumus," piebilda Kalniņš.

Pēc viņa teiktā, šāds pašvaldības lēmums tiešā veidā ietekmēs restorānus, viesnīcas un kultūras pasākumus, tostarp Dzintaru koncertzāli, kur apmeklējuma kritums var kļūt jūtams jau nākamajā sezonā. "Tas sūta nepareizu signālu, ka uzņēmēju un viesu intereses pilsētā netiek pienācīgi ņemtas vērā," sacīja asociācijas vadītājs.

Kalniņš pauda, ka Jūrmalas pašvaldībai būtu jāpārskata šo ieceri un jāmeklē sabalansētākus risinājumus, piemēram, sezonālu vai diferencētu maksu, kas ļautu nodrošināt pilsētai nepieciešamos ienākumus, vienlaikus neatsvešinot apmeklētājus un nebojājot uzņēmējdarbības vidi.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2025. gada nogalē noslēgusi jaunu sadarbības līgumu ar starptautisko gastronomijas ceļvedi MICHELIN Guide par Latvijas dalību programmas īstenošanā nākamajā trīs gadu periodā no 2026. līdz 2028. gadam.

Sadarbības mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, attīstot gastronomijas tūrismu kā augstas pievienotās vērtības nozari, vienlaikus motivējot nozari investēt kvalitātē, servisā un inovācijās gastronomijas jomā.

“Dalība MICHELIN ceļvedī dod izmērāmu atdevi Latvijas ekonomikai un tūrisma nozare šo iniciatīvu novērtē kā būtisku ieguldījumu Latvijas tūrisma tēla veidošanā. Starptautiskā prakse liecina, ka gastronomijas tūrisms kļūst par arvien nozīmīgāku segmentu, turklāt viesi, kas ceļo augstvērtīgas virtuves dēļ, mēdz uzturēties ilgāk un tērēt vairāk, tādēļ turpināsim sadarbību ar MICHELIN,” tā LIAA pārstāve Vita Balode-Andrews, piebilstot, ka tiks turpinātas sarunas par kopīgu Baltijas valstu iekļaušanos MICHELIN ceļvedī, lai efektīvāk uzrunātu ārvalstu viesus kā vienotam Baltijas tirgum.

Viesmīlības nozare šogad septembrī plāno piketēt saistībā ar valdības bezdarbību krīzes risināšanā nozarē, aģentūru LETA informēja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka protesta mērķis būs arī atkārtoti aicināt samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanas pakalpojumiem.

Par piketa rīkošanu ir vienojusies LRB, Latvijas Bāru asociācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA).

Viņš uzsvēra, ka pēdējo astoņu gadu laikā nozares organizācijas ir piedāvājušas vairākus konkrētus soļus un risinājumus, lai mazinātu ēnu ekonomiku nozarē. Šie priekšlikumi prezentēti gan Ekonomikas ministrijai (EM), gan Finanšu ministrijai (FM), tomēr, pēc viņa teiktā, FM neesot neko darījusi, lai ieviestu šos soļus.

Tādējādi biedrības ieskatā Valsts kontroles (VK) pārmetums FM par nespēju mazināt ēnu ekonomiku valstī ir pamatots.

Latvijas Restorānu biedrība ir vērsusies pie Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu vai atsevišķas svētku dienas par tādām neatzīt no darba samaksas viedokļa, informē Latvijas Restorānu biedrībā.

Biedrībā uzsver, ka pašreizējā situācija būtiski ietekmē viesmīlības nozares uzņēmumu finansiālo stabilitāti, īpaši pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītajiem ekonomiskajiem apstākļiem.

Biedrības ieskatā Latvijā patlaban ir salīdzinoši liels svētku dienu skaits, kas darba devējiem nozīmē dubultas darbaspēka izmaksas. Šī situācija galvenokārt ietekmē restorānus, kafejnīcas, viesnīcas un citus viesmīlības nozares uzņēmumus.

Tāpat biedrībā papildina, ka īpaši problemātiski ir gadījumi, kad svētku dienas iekrīt svētdienā, kad lielākajai daļai iedzīvotāju ir brīvdiena, bet viesmīlības uzņēmumiem tas nozīmē būtisku izmaksu pieaugumu. Tostarp biedrībā min, ka, piemēram, Māmiņdiena un Vasarsvētki tiek svinēti svētdienās, un, lai gan šīs dienas sabiedrība neuztver kā īpašus valsts svētkus, uzņēmumiem tas rada papildu izdevumus - līdz pat 1000 eiro dienā.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir sagatavojusi priekšlikumus, kā kompensēt valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, ja tiks pieņemts lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu ēdināšanas pakalpojumiem.

Priekšlikumus LRB šonedēļ iesniedz Ekonomikas ministrijai. LRB uzsver, ka PVN samazināšana restorānu un ēdināšanas nozarē dotu virkni pozitīvu efektu Latvijas tautsaimniecībai un uzlabotu nozares finansiālo situāciju, kas smagi cietusi Covid-19 pandēmijas un Krievijas kara izraisīto seku rezultātā, īpaši tūrisma plūsmas krituma dēļ. PVN samazināšana dotu iespēju palielināt nozarē strādājošo algas, mazinot darbaspēka aizplūšanu, kā arī samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un stiprinātu godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēju. PVN samazināšana arī ļautu samazināt ēdienu cenas gala patērētājam, kas strauji pieaugušas ekonomiskās krīzes un inflācijas rezultātā.

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, ēdināšanas uzņēmums LIDO jau drīzumā plāno atvērt jaunu restorānu Riga Plaza. Šis ir viens no nedaudziem jauna restorāna atvēršanas piemēriem pēc pandēmijas, Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās inflācijas un Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas.

Turklāt LIDO šajā periodā mainījies akcionāru sastāvs. Kādi bijuši uzņēmuma izaicinājumi, kā pārvarētas grūtības, kas nepieciešams nozares un uzņēmuma attīstībai, Dienas Bizness jautāja LIDO valdes priekšsēdētājai Ritai Auziņai.

Fragments no intervijas

Pandēmijas ekonomiskā vētra ēdināšanas nozarē ir garām. LIDO grasās atklāt jaunu restorānu. Kas šobrīd ir LIDO? Cik lielā mērā LIDO ir tas pats, kas bija pirms pandēmijas?

LIDO ir tautas mīlēts zīmols ar 37 gadu darba pieredzi Latvijā, un šogad svinam 15 gadu jubileju arī Igaunijas tirgū! Mēs apkalpojam aptuveni 30 tūkstošus klientu. Proti, ik dienu 30 tūkstoši cilvēku balso par LIDO ar savu maciņu. Protams, tā ir gadu gaitā radīta vērtība. Šobrīd LIDO restorānu tīklā ir 20 tirdzniecības vietas – 12 restorāni Rīgā un Pierīgā, 4 veikali Rīgā un 4 restorāni Tallinā. Jau pavisam drīz kopumā būs 21 tirdzniecības vieta. Nozīmīga vienība mūsu sastāvā ir LIDO produkcijas ražošanai, kurā ražojam preces veikalu tīkliem, un ar veikalu starpniecību mūsu produkcija var nonākt ikviena Latvijas iedzīvotāja maltītē. LIDO ir tautas ēdinātājs, un mūsu misija – ēdināšana tautai – ir vadmotīvs daudzu lēmumu pieņemšanā. Man personīgi LIDO ir komanda, kas tur godā noteiktu vērtību kopumu. Mūsu vērtības ir rūpes, kvalitāte, godīgums un kārtība. Šīs vērtības tiek iedzīvinātas ikvienā uzņēmuma procesā. Tas ir drošs paņēmiens, kā skaidri redzēt ceļu, darot savu darbu. LIDO ir komanda, kura neguļ uz lauriem, un kā nozares līderim mums jāiet uz priekšu diezgan drosmīgi, daudzreiz pat strauji, lai sasniegtu augstvērtīgus biznesa rādītājus. Mēs negaidām, kad lietas notiks, mūsu komanda allaž ir apņēmības pilna nepārtraukti pilnveidoties un likt lietā iegūto pieredzi, ar degsmi radīt ko jaunu, sekojot pasaules tendencēm un inovācijām.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Šobrīd notiekošā obligāciju emisija ir nozīmīgs pavērsiens Apollo Group izaugsmes stratēģijā, norāda uzņēmuma izpilddirektors Tomass Tīvels (Toomas Tiivel).

Ienākšana kapitāla tirgū ir loģisks nākamais solis, kas apliecina uzņēmuma gatavību darboties jaunā mērogā un stiprināt kapitāla struktūru, skaidro T.Tīvels. Obligāciju emisija līdz 50 miljoniem eiro ar iespēju to palielināt līdz 70 miljoniem ierindo šo starp lielākajiem publiskajiem obligāciju piedāvājumiem Baltijā, kas plaši pieejams gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem.

Kā, raugoties no Apollo Group perspektīvas, jūs raksturotu 2025. gadu?

Aizvadītais gads ir bijis nozīmīgs pagrieziena punkts Apollo Group attīstībā. Uzņēmums nodrošināja spēcīgu naudas plūsmu no pamatdarbības un vienlaikus turpināja ieguldīt izaugsmē. Mūsu diversificētais izklaides un ēdināšanas koncepciju portfelis pierādīja savu noturību arī mainīgas ekonomiskās vides apstākļos. Tāpat mēs sasniedzām peļņu grupas līmenī, kas apliecina iepriekš veikto investīciju atdevi un integrētās eatertainment jeb izklaides un ēdināšanas ekosistēmas dzīvotspēju. Papildus tam paplašinājām klātbūtni noieta tirgos, stiprinājām zīmolus un mērķtiecīgi gatavojāmies nākamajam izaugsmes posmam, tostarp šobrīd notiekošajai obligāciju emisijai līdz 16. martam un ienākšanai kapitāla tirgū.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieauga par 3,8%. Lielākā ietekme uz inflāciju vēl aizvien bijusi pārtikas cenām, lai arī īstermiņā, vērtējot pret šā gada jūniju, vērojamas atsevišķas pozitīvas pārmaiņas.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām gada griezumā bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, svaigu augļu, šokolādes, olu, sviesta un žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugumam. Jau kopš gada sākuma valdības līmenī bijuši dažādi piedāvājumi ierobežot pārtikas cenu pieaugumu, kas ir lielākā sastāvdaļa inflācijas kopējā grozā, jo sevišķi pavasara un vasaras mēnešos. Kopš maija Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar vairākiem piedāvājumiem. Pirmkārt, panākts, ka lielveikali veido mazcenu grozus.

Otrkārt, konkurences veicināšanas nolūkā tiks izveidots salīdzināšanas rīks, kurā tirgotājiem būs jāiesniedz cenas reizi dienā. Proti, valsts kontrolēts cenu salīdzināšanas rīks pieejams jau no 1. augusta. Pirmās indikācijas par valdības akciju ietekmi ir jūtamas. 2025. gada jūlijā cenas par 13,3% samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm, šokolādei par 1,9, konditorejas izstrādājumiem par 0,9%, biezpienam – par 2,4%, saldumiem – par 3,7%, svaigiem dārzeņiem – par 3,4%, liecina CSP dati. Tajā pašā laikā svaigi augļi auga cenā par 3%, kartupeļi – par 9,9%, palielinājās cena maizei (par 1,2%), žāvētai, kūpinātai un sālītai gaļai par 1,2% un vēl citām lietām. Kopējais saldo mēneša laikā ir tuvs nullei.

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro, ēdināšanas uzņēmums LIDO jau drīzumā plāno atvērt jaunu restorānu Riga Plaza. Šis ir viens no nedaudziem jauna restorāna atvēršanas piemēriem pēc pandēmijas, Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās inflācijas un Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas.

Turklāt LIDO šajā periodā mainījies akcionāru sastāvs. Kādi bijuši uzņēmuma izaicinājumi, kā pārvarētas grūtības, kas nepieciešams nozares un uzņēmuma attīstībai, Dienas Bizness jautāja LIDO valdes priekšsēdētājai Ritai Auziņai.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.augusta numurā lasi:

Statistika

Krīze galā, recesija nav sākusies – kas tas ir?

Tēma

Zemāka PVN likme sabiedriskajai ēdināšanai Eiropā ir norma

Enerģētika

Patēriņš nosaka dabasgāzes tirgu!

Aktuāli

Uz Zviedriju pēc ... benzīna

Kuram tas rūp?

Kur pazaudējam 2,5 miljardus nodokļu ieņēmumu?

Tehnoloģijas

Tech Mahindra izvēlējās Rīgu! Kāpēc?

Pakalpojumi

Biznesa pasaulē cilvēkiem vajadzētu pārtraukt šaubīties par savām izvēlēm, jo jebkuru lēmumu un virzienu iespējams pielāgot un mainīt

To intervijā DB norāda viena no ietekmīgākajām Somijas uzņēmējām Peiviki Palosāri (Päivikki Palosaari), kas Lapzemē attīstījusi neskaitāmus restorānu un viesnīcu tīklus, kā arī radījusi Rūķu ciematu, ko ziemas sezonas laikā apmeklē vairāki simti tūkstoši tūristu no visas pasaules. Viņa atzīmē, ka pats galvenais biznesā ir spēja sekot pieprasījumam, nemitīgi būt gataviem pielāgoties mainīgajai tirgus situācijai, kā arī būtiskākais - ticēt savām idejām un nepārtraukti attīstīties.

Fragments no intervijas!

Kā sākās jūsu ceļš biznesā?

Jau no bērnības man bija ļoti liela vēlme noteikt lietu kārtību. Es vienmēr biju tā, kas vada, organizē, izdomā. Es zināju, ka vēlos būt līdere, kā arī ļoti ātri apzinājos, ka nauda dod iespēju darīt. Tā paver durvis! Šī iemesla dēļ es jau agrā vecumā sāku domāt par to, kā tikt pie savas naudas. Tolaik Somijā bija smags laiks - valstī bija ekonomiskā krīze, un cilvēki devās strādāt uz Zviedriju. Es augu vienkāršā vidē - vasarās lasīju ogas un centos tās pārdot, kā arī darīju citas lietas, lai nopelnītu. Es vienmēr domāju, kustējos un plānoju. Kamēr citi skolā vienkārši mācījās, es galvā jau būvēju savus nākamos projektus.

No 1. līdz 30. aprīlim Latvijā norisinājās “Komplimentu mēnesis”, kura mērķis ir dot iespēju klientiem novērtēt pakalpojumu sniedzēju darba kvalitāti un izcelt labākās servisa vietas Latvijā.

Vērtējumu uzklausīja un komplimentus saņēma 32 dažādi uzņēmumi, vairāk nekā 500 tirdzniecības un pakalpojumu vietās Latvijā. Komplimentu mēneša laikā savu vērtējumu par pakalpojumiem sniedza 10’692 iedzīvotāji.

“Komplimentu mēneša noslēguma pasākumā izcēlām tikai 10 dalībniekus, bet tādus, kuru pakalpojumu kvalitāte, klientu prāt, tuvinās izcilībai. Proti, piešķīrām 8 zelta komplimentus vietām, kur apkalpošana ir lieliska un pats vērtējums, kā arī vērtējumā iesaistīto klientu proporcija, ir ļoti augsta. Kā arī 2 platīna komplimentus, tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru vērtējums tuvinājās visaugstākajam iespējamajam,” norāda Raivis Balodis, “Komplimentu mēneša” organizators.

Jebkuram biznesa stāstam, neatkarīgi no darbības jomas, jābūt ambiciozam, un tam nevajadzētu aprobežoties tikai ar Latvijas tirgu, domā Evija Celma, Roche Services & Solutions (RSS) Riga vadītāja.

Nākotne piederēs eksportspējīgiem uzņēmumiem, jo mūsdienās talanti vairs nekoncentrējas vienas valsts robežās - tie meklējami dažādās lokācijās un tirgos, spriež E.Celma. Viņa uzskata, ka domāt tikai Latvijas mērogā nozīmē jau sākumā noteikt savam biznesam griestus, kas ilgtermiņā var būtiski ietekmēt izaugsmi un attīstību. Uzņēmēji nedrīkst baidīties riskēt - biznesā ir vajadzīgas ambīcijas, drosme izmēģināt jaunas lietas, kā arī vīzija, kurai cilvēki tic un kuru viņi vēlas īstenot kopā, pārliecināta ir RSS Riga vadītāja.

Iemācās tirgoties

Skolas laikos gribēju kļūt par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretāri, jo man vienmēr ir gribējies glābt pasauli, atzīst E.Celma. “Ilgas pēc šī amata, tāpat kā ilūzijas par ANO varenību, nu ir pagaisušas, taču pasauli glābt gribu joprojām! Kopš pamatskolas mani ir fascinējusi vēsture, taču, kad bija jāizlemj, kur studēt, sapratu, ka gribu pētīt ne tikai vēsturi, bet arī to, kā tiek veidota nākotne. Vēlējos izprast pasauli un saprast, kāpēc procesi notiek tieši tā un ne citādi, kā rezultātā sāku studēt politikas zinātnes. Augstskolā gūtās zināšanas nenoliedzami noderējušas arī darbā, jo politikas procesu pārzināšana palīdz saprast, kā veidot attiecības ar apkārtējiem, kādas intereses un kādu mērķu vārdā tiek virzītas, kā arī kāpēc kaut kas ir vai nav iespējams un ko tu esi gatavs par to atdot. Politika iemāca tirgoties, jo tajā, tāpat kā biznesā, ne vienmēr var panākt savus iedomātos 100%,” atzīmē E.Celma, kura savu pirmo darba pieredzi guva jau 16 gadu vecumā.

Sperot nākamo soli uzņēmuma attīstībā, LIDO uzsāk vērienīgu projektu – jaunas ražošanas, noliktavas un biroja ēkas “LIDO māja” izveidi.

Projekta īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro.

Realizējot “LIDO mājas” projektu, tiks pārveidota daļa no vēsturiskās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas ēkas, tādējādi ne tikai saglabājot industriālo mantojumu, bet arī ar sociāli atbildīgu pieeju veicinot pilsētvides sakopšanu. Projekta ietvaros paredzēts pilnībā atjaunot ēkas tehnisko stāvokli un pielāgot to LIDO pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un administratīvo funkciju vajadzībām.

“Šis projekts ir ilgtermiņa ieguldījums LIDO nākotnē – gan uzņēmuma attīstībā, gan kvalitātē, gan cilvēkos. “LIDO māja” dos mums iespēju augt, ieviest modernas ražošanas un darba vides prasības, kā arī nostiprināt un attīstīt savas pozīcijas Baltijas tirgū. Tā kļūs par stratēģisku atspēriena punktu mūsu iecerei attīstīt biznesu Lietuvā un būs vieta, kur mūsu komanda varēs strādāt vēl efektīvāk, ar lielāku pievienoto vērtību klientiem,” saka LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Baltijas kapitāla tirgū arvien biežāk redzami uzņēmumi, kas attīstības finansēšanai izvēlas publisko obligāciju emisijas. Šādu pieeju izvēlējusies arī izklaides un ēdināšanas uzņēmumu grupa Apollo Group, kuras darbību investori var novērot ikdienā, izmantojot tās pakalpojumus un apmeklējot tādus zīmolus kā Apollo Kino un Lido. Savā ziņā tas ļauj investoram “redzēt”, kā strādā bizness, kurā ieguldīta nauda.

Investīciju pārvaldīšanas uzņēmuma INVL valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs norāda, ka Apollo Group obligāciju emisija varētu būt pievilcīga iespēja vietējiem investoriem, īpaši tiem, kuri pirmo reizi apsver ieguldījumus obligācijās. “Šis piedāvājums dod iespēju saņemt fiksētu ~7% ienākumu no ieguldītās naudas (ja tiek izmantotas ieguldījumu konta priekšrocības), vienlaikus investoriem ir viegli saprast biznesu, kas nodrošina šo ienākumu – kinoteātri, restorāni un citi ikdienā pazīstami pakalpojumi. Tas ļauj arī praktiski novērot, kā uzņēmuma produktiem klājas tirgū,” skaidro A. Martinovs.

Pēc eksperta domām, šāda investīcija var būt piemērota tiem investoriem, kuri tic Baltijas ekonomikas izaugsmei un iedzīvotāju pirktspējas stabilitātei, kā arī ir ar mieru, ka daļa no obligāciju piedāvājumā piesaistītajiem līdzekļiem tiks novirzīti esošajiem akcionāriem, lai segtu līdz šim izsniegtos aizdevumus. Vienlaikus, kā jebkurā ieguldījumā, arī šeit jāņem vērā riski, tālredzīgi domājot par notikumiem, ko no šodienas skatupunkta ir grūtāk prognozēt. “Apollo Group sastāv no vairākiem uzņēmumiem, un grūtības kādā no tiem var ietekmēt visas grupas finanšu stāvokli. Šajā gadījumā obligācijas nav nodrošinātas ar konkrētu mantu, un uzņēmuma darbību var ietekmēt konkurence izklaides un ēdināšanas segmentā. Tajā pašā laikā Apollo Group ir noteikusi stingrus finanšu un biznesa parametrus (kovenantus), kuru izpilde ir obligāta, un šobrīd uzņēmums tos izpilda ar rezervi.”“Šāds ieguldījums, manuprāt, var būt piemērots ilgtermiņa investīcijai salīdzinoši nelielā apjomā – piemēram, līdz aptuveni 5% no uzkrājumiem,” piebilst A. Martinovs.