Jūrmalas dome šodien nolēma grozīt saistošos noteikumus un palielināt maksu par iebraukšanu pilsētā.

Dienas iebraukšanas maksa no esošajiem trim eiro tiks palielināta uz pieciem eiro. Savukārt ilgtermiņa caurlaižu cenas tiks aptuveni dubultotas - no 10 eiro uz 20 eiro par nedēļas caurlaidi, no 31 eiro uz 60 eiro par mēneša caurlaidi, no 55 uz 100 eiro par trīs mēnešus derīgu caurlaidi.

Pusgada caurlaide turpmāk maksās 180 eiro esošo 107 eiro vietā, bet gadu derīga caurlaide - 270 eiro līdzšinējo 180 eiro vietā.

Mainīta arī nodevas samaksas kārtība - nodevas samaksu dienas caurlaides maksas aparātos nevarēs veikt skaidrā naudā, bet tikai ar maksājumu karti. Saglabāta iespēja ar skaidru naudu norēķināties Jūrmalas valstspilsētas administrācijas ēkā Jomas ielā 1/5 Majoros.

Jūrmalā top pirmā privātā sākumskola “Futurum” Jūrmalā tiek veidota pirmā privātā sākumskola “Futurum”, kas plāno piedāvāt valsts licencētu un akreditētu pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu no 1. līdz 6. klasei.

Skola koncentrēsies uz 21. gadsimta prasmju attīstīšanu, vērtībās balstītu audzināšanu un starptautiski pārbaudītām mācību metodēm, kas atbilst mūsdienu bērnu vajadzībām. Skolas atvēršana iecerēta 2026./2027. mācību gadā. Skolas izveidē plānots ieguldīt aptuveni 800 tūkstošus eiro, un šobrīd projekts ir atvērts jaunu domubiedru un investoru piesaistei.

Skolas idejas pamatā ir pārliecība, ka izglītībai jābūt ne tikai zināšanu un prasmju nodošanai, bet arī par bērna kā personības attīstību, veicinot pašapziņu, emocionālo inteliģenci un spēju adaptēties strauji mainīgajai pasaulei. Skolā paredzēts nodrošināt pilna laika izglītību sākotnēji no 1. līdz 6. klasei, ar ieceri nākotnē paplašināt programmu līdz 9. klasei. Skolā būs nelielas klases – līdz 15 skolēniem, kā arī mentorēšanas pieeja, lai atbalstītu katra bērna individuālo izaugsmi.

Vairāk nekā 300 kriptoaktīvu, blokķēdes un fintech līderu no Baltijas u.c. valstīm tikās Jūrmalā, apliecinot pieaugošo Latvijas lomu starptautiskajā finanšu tehnoloģiju vidē.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš īpaši novērtē plašo dalībnieku skaitu: “Pirmo reizi rīkojām tieši šāda veida pasākumu un ir redzams, ka interese par kriptoaktīvu, blokķēdi, fintech jomu pieaug ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā – mūsu kopiena aug. Ar aktīvu darbu ir izdevies iekustināt Latvijas kriptoaktīvu, blokķēdes ekosistēmu, un jau drīzumā arī plašāka sabiedrība varēs redzēt paveiktā augļus. Arī Jūrmalā gūtās pazīšanās noteikti palīdzēs mūsu kopējā darbā ar Paybis un UN:BLOCK, cenšoties panākt izrāvienu, lai mūsu nozares uzņēmumi augtu, īstenotu drosmīgas idejas un ar panākumiem pozicionētu savu darbu pasaulē.”

Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs turpina noliegt savu vainu kukuļošanas krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts kopā ar būvuzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas apgabaltiesa pirmdien turpināja skatīt bijušā bankas prezidenta un būvuzņēmēja apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem.

Pirmdien tiesa uzklausīja Rimšēviča liecības. Bijušais bankas prezidents norādīja uz viņaprāt vairākām nesakritībām starp notikušo un apsūdzībā atspoguļoto. Piemēram, viņš norādīja uz kādu telefona zvanu, kurš, pēc viņa teiktā, noticis 15 sekundes, bet apsūdzībā norādīts kā 15 minūšu ilgs.

Tāpat viņš norādīja, ka vairāki pierādījumi vispār neesot pārbaudīti, kā arī lietā viņam tiekot inkriminētas darbības, kuras neietilpstot Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumos, ka arī viņš tos nespējot ietekmēt.

Kā liecina Valsts kases apkopotie pašvaldību pārskati, tad 2024. gadā 78% no visu Latvijas pašvaldību ieņēmumiem no uzņēmējdarbības un īpašumiem saņēma trīs pilsētas – Rīga, Liepāja un Jūrmala.

Savukārt tieši valsts budžeta dotācijas ir tās, kas izlīdzina pašvaldību nevienlīdzību. Iepriekšējā rakstā Rīgā īpašuma nodokļu slogs novirzās uz iedzīvotāju mājokļiem (Dienas Bizness 4. marts) tika aplūkots, kā atšķiras pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa.

Pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz vienu iedzīvotāju uzrāda ievērojamas reģionālās atšķirības, un tie 2024. gadā starp Latvijas pašvaldībām atšķīrās gandrīz četras reizes. 2024. gadā Mārupes novada ieņēmumi no iedzīvotāju nodokļa uz vienu iedzīvotāju bija 1976 eiro, bet Krāslavas novadā tie bija tikai 520 eiro uz vienu iedzīvotāju. Līdzīgas atšķirības ir, salīdzinot nekustamā īpašuma ieņēmumus uz vienu iedzīvotāju. 2024. gadā Saulkrastu novadā (195 eiro uz vienu iedzīvotāju) tie bija vairāk nekā četras reizes lielāki nekā Daugavpils valstspilsētā (46 eiro uz vienu iedzīvotāju).

No šī gada novembra AS “Civinity Mājas” vadību pārņem jaunā valdes locekle Diāna Fridenberga, kura kā svarīgāko uzdevumu izceļ tieši ciešākas un konstruktīvākas komunikācijas veidošanu ar dzīvokļu īpašniekiem un iedzīvotājiem.

“Mūsu klienti - dzīvokļu īpašnieki, ir mūsu prioritāte. Esmu pārliecināta, ka kopīgā darbā ar savstarpējo sapratni, kā arī atvērtu komunikāciju, mēs spēsim stiprināt līdzšinējo sadarbību ar jau esošajiem klientiem, kā arī spēsim pilnveidot esošos un radīt arvien jaunus, pieejamus pakalpojumus katram klientam,” norāda valdes locekle D.Fridenberga, kura iepriekš guvusi pieredzi nekustamo īpašumu jomā, strādājot uzņēmumā “Ober Haus”.

Kā vienu no pirmajiem lielajiem mērķiem D.Fridenberga izceļ tiešās komunikācijas veicināšanu, lai nodrošinātu klientiem atbalstu kopības lēmumu pieņemšanā. “Māja ir viens vienots veselums, līdz ar to lēmumus par māju ir jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem likuma noteiktajā kārtībā. Mēs redzam, mēs saprotam, ka bieži vien dzīvokļu īpašniekiem sagādā grūtības sasaukt vai arī ieresties uz kopības sapulci, lai piedalītos lēmuma pieņemšanā. Arī aptaujas veikšana pašiem īpašniekiem var sagādāt grūtības. Taču šie lēmumi ir mājas pārvaldnieka darba pamatā. Bieži vien bez šāda lēmuma var izpalikt kādi darbi vai uzdevumi no pārvaldnieka puses. Tādēļ tas ir uzdevums numur viens - palīdzēt, sniegt atbalstu klientiem, ne tikai paveicot praktisko pusi ar dokumentu sagatavošanu, bet arī sniedzot visaptverošu informāciju gan par nepieciešamajiem, gan par iespējamajiem un vēlamajiem darbiem, lai māja būtu sakopta un labā tehniskā kārtībā ne tikai šodien, bet arī nākotnē”.

Tiesneses darbnespējas dēļ Rīgas apgabaltiesa līdz 11.jūnijam plkst.13 atlikusi bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un būvuzņēmēja Māra Martinsona apelācijas sūdzības izskatīšanu par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem, aģentūru LETA informēja tiesā.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 2023.gada beigās Rimšēvičam piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa vairāk nekā 150 000 eiro. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, proti, no tā tiks piedzīts 3,1 miljons eiro.

Tāpat tiesa pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret bijušo "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs “River Properties” uzsāk luksusa klases apartamentu kompleksa “NOBLE” būvniecību Jūrmalā, Dzintaros, informē projekta attīstītāji.

Projekts ietver 19 rezidences, spa kompleksu, trenažieru zāli, ainaviski un funkcionāli veidotu iekšpagalmu. Plānotās investīcijas sasniegs aptuveni 14 miljonus eiro, un būvniecību plānots pabeigt 2027. gada sākumā. Jau šobrīd, vēl pirms aktīvu būvdarbu uzsākšanas, ir rezervēti 40% apartamentu.

“Tirgum Latvijā pakāpeniski atgūstoties, pieaug arī interese par augstas klases atpūtas īpašumiem Jūrmalā. Pēdējo gadu laikā kūrortpilsētā nav tapuši jauni premium projekti, kas atbilstu starptautiska kūrorta līmenim – “NOBLE” ir pirmais šāda veida projekts Jūrmalā ilgākā laika periodā, un augstā rezervāciju aktivitāte apliecina šādas klases projektu nepieciešamību tirgū,” norāda “River Properties” vadītājs Ervīns Ivanovskis.

Tūrisma apjoms Latvijā šī gada jūlijā sasniedzis jaunu rekordu – pēdējo desmit gadu laikā vēl nekad gada pirmo septiņu mēnešu laikā nav reģistrēts tik daudz vietējo un ārvalstu ceļotāju.

Šogad tūristu skaits ir par 1,2 % lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, un tas jau pārsniedz 405 tūkstošus, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zīmīgi, ka pieaug tieši vietējo tūristu skaits, savukārt ārvalstu viesu plūsma 2025. gadā, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, samazinājusies par 2,1 tūkstoti. Mainījies arī ārvalstu tūristu TOP 3 – ja 2024. gadā Latviju visbiežāk apmeklēja viesi no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, tad šogad pirmās trīs vietas ieņem Lietuva, Vācija un Somija. Līdz ar to Igaunija noslīdējusi uz ceturto pozīciju.

Kā ierasts, ārvalstu tūristu iecienītākie galamērķi ir Rīga un Jūrmala, kur visbiežāk arī izvēlas nakšņot. Šo pilsētu pārsvars salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem ir ļoti izteikts, un ārvalstu viesu skaits ārpus Rīgas un Jūrmalas joprojām ir salīdzinoši neliels.

Jūrmalas dome plāno paaugstināt iebraukšanas maksu Jūrmalā līdz pieciem eiro, liecina sabiedriskajai apspriešanai nodoto saistošo noteikumu grozījumu projekts.

Grozījumi paredz palielināt nodevas apmēru bez iebraukšanas reižu ierobežojuma. Vienas dienas iebraukšanas maksa pieaugtu no trīs uz pieciem eiro, septiņu dienu jeb nedēļas maksa - no 10 uz 20 eiro, 30 dienu jeb mēneša maksa - no 31 uz 60 eiro, trīs mēnešu jeb 90 dienu maksa - no 55 uz 100 eiro, pusgada jeb 180 dienu maksa - no 107 uz 180 eiro, bet gada jeb 365 dienu maksa būtu 270 eiro.

Zemā pieprasījumā dēļ plānots atteikties no 270 dienu maksas, kas līdz šim bija 150 eiro.

Iepriekš iebraukšanas maksas apmērs tika paaugstinās no 2024.gada 1.februāra un tika noteikts iebraukšanai visu gadu, nevis, kā iepriekš, tikai vasaras sezonā.

Pret šādu ieceri iebilst Nacionālās apvienības (NA) Jūrmalas domes deputāti, kuri uzskata, ka šāds lēmums tiek pieņemts steigā, bez konsultācijām ar sabiedrību un uzņēmējiem, un tas apdraud pilsētas ekonomisko attīstību, informēja NA pārstāve Laima Melkina.

Gada attīstītāja tituls publiskajā balsojumā nekustamā īpašuma nozares balvā “BREL Forum Awards” piešķirts Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs “River Properties”. Balva pasniegta nozīmīgākajā Baltijas nekustamā īpašuma līderu forumā "Baltic Real Estate Leaders Forum" (BREL).

Šobrīd “River Properties” attīsta trīs premium klases dzīvojamos projektus vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru platībā Rīgas vēsturiskajā centrā, P.Brieža un Skolas ielā, kā arī Jūrmalā, Dzintaros, ar kopējām investīcijām vairāk nekā 27 miljonu eiro apmērā. 2024.–2025.gadā “River Properties” pabeidza veiksmīgo A klases biroju kompleksu Rīgas vēsturiskajā centrā, Pērses ielā 2A/Barona ielā 30A. Tas ir pirmais biroju komplekss, kura fasādē integrēta tramvaja pietura. Biroju ēkai Pērses ielā 2A tika piešķirta BREEAM In-Use sertifikācija ar vērtējumu “Excellent”, apliecinot projekta atbilstību starptautiskiem kvalitātes un ilgtspējas standartiem.

“Gada attīstītāja balva publiskajā balsojumā liecina, ka “River Properties” darbs ir pamanīts un tiek novērtēts gan nozares profesionāļu, gan sabiedrības skatījumā Baltijas mērogā. Šāda atzinība mums kā vietējam Latvijas nekustamā īpašuma attīstītājam ir īpaši nozīmīga. “River Properties” darba pamatā ir kvalitāte, dizains un ilgtspēja. Visos mūsu projektos bez izņēmuma — gan jaunbūvēs, gan restaurācijas objektos — mēs koncentrējamies uz augstiem kvalitātes standartiem, ilgtspējīgu, augstas klases dizainu un estētiku, kā arī uz pievienoto vērtību pilsētvides uzlabošanā,” saka Ervīns Ivanovskis, “River Properties” vadītājs.

Kā liecina Valsts kases apkopotā informācija, tad 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, Rīgas pašvaldības iekasētās soda naudas pieauga 2,44 reizes un sasniedza 4,7 miljonus eiro.

Rīgā 2024. gadā iekasēja vairāk nekā pusi (55,4%) no visu Latvijas pašvaldību piemērotajām soda naudām. Tā kā Rīgā dzīvo 32,3 procenti no Latvijas iedzīvotājiem, tad tas nozīmē, ka soda naudu iekasēšana ir kļuvusi par būtisku Rīgas pilsētas pašvaldības specializāciju visas Latvijas mērogā. Turklāt vēl 2023. gadā Rīgas pašvaldība iekasēja tikai 40% no visām soda naudām, kuras iekasēja visas pašvaldības kopā. 2023. gadā galvenā soda naudu iekasētāja no Latvijas iedzīvotājiem bija Jūrmala, kura togad iekasēja ceturto daļu (24,8%) no visām Latvijas pašvaldību iekasētajām soda naudām. Savukārt 2024. gadā Jūrmalā iekasēja 18% no visu pašvaldību piemērotajām soda naudām.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Visi Jūrmalā deklarētie iedzīvotāji, kuru mājokļa kadastrālā vērtība nepārsniegs noteiktu slieksni, no 1. janvāra saņems 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, piektdien lēmusi Jūrmalas dome.

Kā aģentūru LETA informēja pašvaldībā, atlaide tiks piemērota nekustamajam īpašumam vai tā daļai, kas aprēķināts par mājokli no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro.

Pašvaldība informē, ka Jūrmalā pašlaik ir 22 000 mājokļu īpašumu, kuros deklarēti Jūrmalas iedzīvotāji. 89% gadījumu šiem mājokļiem kadastrālā vērtība nepārsniedz noteiktos 56 915 eiro.

Jūrmalnieki jau šobrīd saņem 90% atlaidi nodoklim par savu īpašumā esošo zemi, bet no nākamā gada atlaide pienāksies arī par mājokli.

Kā norāda bijušais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LZP), likumdošana aizliedz pašvaldībām noteikt 0% nodokli, tādēļ pieņemts lēmums par maksimāli lielāko atlaidi, kāda šobrīd iespējama - 90% apmērā.

Lietuvas namu apsaimniekošanas uzņēmums "Civinity" publiskajā piedāvājumā piedāvās obligācijas par 25 miljoniem eiro, teikts biržas paziņojumā.

"Civinity" obligācijas tiks piedāvātas investoriem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Kopumā publiskajā piedāvājumā plānots emitēt 25 000 obligāciju ar vienas obligācijas iegādes cenu 1000 eiro un minimālo parakstīšanās apjomu 100 000 eiro.

Obligāciju gada kupona likme ir 10%.

Parakstīšanās periods ilgs no ceturtdienas, 26.jūnija, līdz 10.jūlijam.

"Civinity" ir viena no lielākajām ēku uzturēšanas un inženiertehnisko risinājumu grupām Baltijā. "Civinity" grupa apvieno vairāk nekā 20 uzņēmumu, kas pārrauga vairāk nekā 10 miljonus kvadrātmetru dzīvojamo un komerciālo ēku. "Civinity" strādā vairāk nekā 2000 darbinieku Latvijā, Lietuvā un Lielbritānijā.

"Civinity" grupa Latvijā pārvalda namu apsaimniekošanas, administrēšanas un uzturēšanas uzņēmumus Rīgā un Jūrmalā, kurā ietilpst AS "Civinity mājas", SIA "Civinity engineering LV", SIA "Civinity Solutions", SIA "Civinity mājas Jūrmala".

2025.gada janvārī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 147,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 15,6% pieaugumu pret 2024.gada janvāri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 257,6 tūkst. nakšu, un tas ir par 18,4% vairāk nekā 2024.gada janvārī.

2025.gada janvārī no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 57,7% jeb 85,3 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 27,8% vairāk nekā pērn janvārī. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, palielinājies par 30,3% un bija 156,4 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis (pagājušā gada janvārī arī 1,8 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (14,1 tūkst.), Igaunijas (11,1 tūkst.), Apvienotās Karalistes (7,5 tūkst.), Vācijas (5,7 tūkst.), Somijas (4,1 tūkst.), Nīderlandes (4 tūkst.), Polijas (3,6 tūkst.), Zviedrijas (2,9 tūkst.) un ASV (2,8 tūkst.).

Šogad pilsētvides uzturēšanas uzņēmums SIA “Vizii Urban” investējis vairāk nekā piecus miljonus eiro autoparka un tehniskā aprīkojuma atjaunošanā, savukārt tā meitas uzņēmums SIA “KOM-Auto” paplašināja darbību reģionos par 65 %, kļūstot par lielāko privātā kapitāla zemes ceļu atputekļošanas uzņēmumu Latvijā, informēja uzņēmumā.

Paplašinot uzņēmuma darbību, “Vizii Urban” iegādājās 25 jaunas tehnikas vienības, tostarp 16 jaunas, EURO 6 emisiju standartiem atbilstošas kravas automašīnas un četras elektrovakuuma iekārtas ietvju uzturēšanai. Atjaunots arī “Vizii Urban” iekārtu parks, iegādājoties vairāk nekā 50 iekārtas un dažāda veida uzkares. Uzņēmums darbojas jau vairāk nekā 20 novados un pilsētās, tostarp Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Cēsīs, Valmierā un Siguldā, kā arī Dienvidkurzemē.

"Vizii Urban" konsekventa ieguldījumu stratēģija apliecina, ka ilgtspējīgi pilsētvides apsaimniekošanas risinājumi ir ne tikai sabiedrības nepieciešamība, bet arī tālredzīga uzņēmējdarbības attīstības iespēja. Reģionālā izplešanās un ieguldījumi ilgtspējīgās tehnoloģijās ir mūsu ceļš uz efektīvāku un videi draudzīgāku nākotni,” uzsver “Vizii Urban” valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem no 1.janvāra paredzēts piemērot 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim mājokļiem, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 56 915 eiro, informēja Jūrmalas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pašlaik visi jūrmalnieki saņem 90% atlaidi NĪN maksājumam par savā īpašumā esošo zemi.

"Šis ir stratēģisks un svarīgs lēmums, jo kā pašvaldība mēs vēlamies atbalstīt savus iedzīvotājus un dot iespēju viņiem novirzīt šos līdzekļus savu īpašumu sakopšanai un atjaunošanai," uzsver Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LZP).

Minētā atlaide iekļauta saistošo noteikumu projektā, kuru Jūrmalas domes Finanšu komiteja nolēma virzīt sabiedriskajai apspriešanai

90% atlaide nodoklim par mājokli nākamgad pienāksies visiem Jūrmalas iedzīvotājiem, kuri šajā mājoklī būs deklarējuši savu dzīvesvietu līdz šī gada 31.decembrim.

Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju, 89% jūrmalnieku mājokļu kadastrālā vērtība esot zem 57 000 eiro. Jūrmalā pašlaik ir 22 000 mājokļu īpašumu, kuros deklarēti Jūrmalas iedzīvotāji.

Investīciju un nekustamā īpašuma attīstības uzņēmums InCity Capital ir noslēdzis vienošanos ar Latvijas vadošo investīciju banku Signet Bank par 5,2 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu, kas nodrošinās jauna dzīvojamo ēku projekta “Jūras skati” pašā Jūrmalas piekrastē attīstību.

Projekts “Jūras Skati” ir InCity Capital atbilde uz aktuālo tirgus situāciju — piejūras zonā trūkst finansiāli pieejamu, kvalitatīvu mājokļu vietējiem iedzīvotājiem. Lielākā daļa esošo projektu orientēti uz augstākās klases segmentu, atstājot vietējo mājsaimniecību vajadzības otrajā plānā.

“Jūras Skati” apvieno trīs būtiskus elementus — infrastruktūru, izcilu atrašanās vietu un pieejamību. Dzīvokļi tiks papildināti ar pārdomātām koplietošanas telpām, tostarp plašu lobiju un terasi ar skatu uz jūru — vienīgo šāda veida terasi Jūrmalā.“Esam gandarīti par veiksmīgu sadarbību ar Signet Bank. Šis finansējums ir būtisks solis projekta attīstībā, un mums ir svarīgi, ka mūsu partneris dalās līdzīgā skatījumā uz nākotnes attīstību nekustamā īpašuma jomā,” norāda InCity Capital izpilddirektors, Mihails Petrišins.

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, 2024. gadu noslēgusi ar stabilu izaugsmi un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums pieaudzis par 19%, sasniedzot 121 miljonu eiro, liecina neauditētie 12 mēnešu finanšu rezultāti.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) 2024. gada divpadsmit mēnešos pieauga par 5,5 miljoniem eiro, sasniedzot 25,1 miljonu eiro, salīdzinot ar 2023. gadu, kad rādītājs bija 19,6 miljoni eiro. Kā viens no lielajiem Latvijas uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk nekā 1800 darbinieku, “CleanR Grupa” 2024. gadā nodokļos samaksājusi 23,3 miljonus eiro, kas veido būtisku ieguldījumu valsts tautsaimniecībā un ir par 17% vairāk nekā 2023. gadā.

“2024. gadā “CleanR Grupa” turpināja nostiprināt savas līderpozīcijas atkritumu apsaimniekošanas un vides pakalpojumu jomā, īstenojot stratēģiskas investīcijas, paplašinot uzņēmumu darbības jomas un izstrādājot Grupas stratēģiju 2025–2027, kas nosaka uzņēmuma stratēģiskās prioritātes un iezīmē galvenos attīstības virzienus. Konsekventa pieeja ilgtspējīgu un klimatneitrālu risinājumu ieviešanā, kā arī reorganizācijas nākamais posms – tostarp uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi – ir snieguši pozitīvu ietekmi uz finanšu rezultātiem,” norāda AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Svarīgākie kritēriji, izvēloties jaunu mājokli, ir tā atrašanās vieta jeb lokācija, attīstīta infrastruktūra un projekta kvalitāte.

Minētos kritērijus apvieno Mārupē tapušais premium klases projekts Dahlia, kas piesaistījis uzmanību gan ar ēkas arhitektūru, gan ar detaļām, kas padara to par pievilcīgu dzīvošanai un vienlaikus vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu. Domājot par projekta atrašanās vietu jeb lokāciju, premium klases projekts Dahlia īstenots Mārupē, kur vienlaikus jūtams gan dabas tuvums, gan lielpilsētas rosība. "Projekts ir piemērots tiem, kuri novērtē komfortu, privātumu un ērtu piekļuvi gan pilsētas, gan atpūtas iespējām," skaidro Vestabalt dzīvojamās nodaļas un dzīvokļu nama Dahlia pārdošanas vadītāja Irina Jermolajeva, uzsverot, ka dzīvokļu kvalitāte un lokācija ļauj domāt arī par pārdomātu investīciju.

Kopš 2025. gada sākuma elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” mērķtiecīgi turpina attīstīt nākamās paaudzes tīklu Latvijā, uzbūvējot 44 jaunas bāzes stacijas gan galvaspilsētā, gan reģionos.

Tādējādi tiek stiprināts un modernizēts tīkla pārklājums visā valstī. Līdz gada beigām “Bite Latvija” bāzes staciju kopskaits pārsniegs 1160, un uzņēmuma 5G tīkls būs pieejams 85 % Latvijas iedzīvotāju.

Šī gada pirmajā pusgadā “Bite Latvija” turpināja mobilo sakaru tīkla attīstību visā Latvijā. Īpaša uzmanība pievērsta 5G tīkla pārklājuma nostiprināšanai reģionos un uz valsts nozīmes autoceļiem, kur pieprasījums pēc uzticama un ātra mobilo datu savienojuma turpina pieaugt.

Proti, jaunas bāzes stacijas šogad izbūvētas tādās apdzīvotās vietās kā Cēsis, Gulbene, Jūrmala, Krāslava, Rēzekne, Rīga, Tukums, Valka, Ventspils, Valmiera un citviet. Tāpat ar ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām modernizēts tīkla pārklājums uz nozīmīgākajiem autoceļiem, nodrošinot kvalitatīvus sakarus gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ceļotājiem, kuri aktīvi izmanto navigācijas lietotnes, kā arī patērē datus, spēlējot spēles vai skatoties video tiešsaistē.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubācijas programmā noslēgusies jauno dalībnieku uzņemšana. Rudens uzņemšanā kopienai pievienojušies 85 jauni uzņēmumi no visas Latvijas.

Tie pārstāv dažādas nozares, no bioekonomikas un būvniecības līdz informācijas tehnoloģijām, radošajām industrijām un inovatīvu tehnoloģiju attīstībai.

“LIAA biznesa inkubācijas programma ir radīta, lai palīdzētu uzņēmumiem augt un eksperimentēt ceļā uz eksporta tirgiem pirmajos darbības gados. Šī programma dod ne tikai tiešus finansiālus ieguvumus, bet arī piekļuvi profesionālu mentoru tīklam, konsultācijām, kontaktu veidošanas iespējām, kas palīdz uzņēmumiem ātrāk nonākt līdz saviem pirmajiem panākumiem. Redzam, ka programmā piesakās arvien vairāk uzņēmumu, kuri vērsti uz inovāciju attīstību un jau sākotnēji domā par eksporta attīstību,” Tā LIAA direktore Ieva Jāgere.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā potenciāli varētu ietekmēt vairākus tūkstošus Latvijā strādājošu kompāniju, nozaru pārstāvji satraukti par ļaunprātīgu grozījumu izmantošanu.

Maija sākumā Latvijas Republikas Saeima otrajā lasījumā pieņēma Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz būtiskus ierobežojumus attiecībā uz kritiski svarīgas infrastruktūras īpašniekiem. Lai gan grozījumu mērķis tiek pozicionēts kā nacionālās drošības stiprināšana, atsevišķi eksperti uzskata, ka likumprojekta faktiskā motivācija, iespējams, ir sagatavot juridisko pamatu Krievijas un Baltkrievijas aktīvu pārņemšanai Latvijas teritorijā.

Gatavojas pārņemšanai

Starp potenciālajiem ekspropriācijas objektiem varētu būt “Krievijas Dzelzceļa” loģistikas un infrastruktūras objekti. Tāpat pārņemšanas procesā varētu būt iesaistīti arī “Uralkhim” piederošie minerālmēslu un amonjaka termināli Rīgā un Ventspilī, kā arī Baltkrievijas valdībai piederošā sanatorija “Baltkrievija” Jūrmalā. Oficiālu datu par to, cik uzņēmumu Latvijā pieder Krievijas vai Baltkrievijas fiziskām un juridiskām personām, šobrīd nav, taču tiek lēsts, ka to ir vairāk nekā 5000. Nenoliedzami – ja Krievijas un Baltkrievijas kapitāla uzņēmumi tiktu izslēgti no Latvijas tirgus, valsts ekonomika ciestu būtiskus zaudējumus.

Atklājot pirmo staciju, divi Latvijas zīmoli – Elektrum Drive un VIADA – paziņo par kopīga elektroauto uzlādes tīkla attīstīšanu, veicinot uzlādes pieejamību visā Latvijā.

Līdz 2030. gadam plānotas līdz 134 pieslēguma vietas 55 no 101 VIADA degvielas uzpildes stacijām. Šī sadarbība ir nozīmīgs solis ceļā uz elektromobilitātes popularizēšanu un ilgtspējīgas pārvietošanās veicināšanu Latvijā.

Pirmā elektrouzlādes stacija ir atklāta Jēkabpilī, Varoņu ielā 6, kurā jau šobrīd pieejamas 4 pieslēgvietas ar maksimālo pieejamo jaudu līdz 150 kW.

Sadarbība ar VIADA ļauj Elektrum Drive ne tikai paplašināt uzlādes tīklu reģionālā līmenī, bet arī strādāt ar partneri, kura degvielas uzpildes staciju lokācijas un infrastruktūra jau ir optimāli piemērotas elektroauto uzlādei. Šī partnerība ir daļa no koordinēta Baltijas mēroga attīstības modeļa, kas jau šobrīd aptver sadarbību ar VIADA Lietuvā, stiprinot vienotu pieeju ilgtspējīgai mobilitātei.